2017. UN TURPMĀKO GADU “RĀMJI”

5. oktobrī Latvijas pašvaldību vadītāji pulcējās Rīgas domes telpās uz kārtējo Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēdi, kurā tika skatīts viens no ikgadējiem svarīgākajiem jautājumiem – Ministru kabineta (MK) un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokola projekts.

Lai sagatavotu šo svarīgo dokumentu, bez kura nevar tapt arī lielais valsts budžets, kā ik gadu vasarā un rudens sākumā norisinājās Pašvaldību savienības sarunas ar ministrijām par budžeta izstrādi un konkrēto nozaru jautājumiem, kam ir ietekme uz pašvaldību budžetiem. Ne visas sarunas noslēdzās vienprātībā, un problēmjautājumi tika apspriesti vēl divas dienas pirms LPS Domes sēdes – paplašinātajā Ministru kabineta komitejas sēdē 3. oktobrī. Sēdes dalībniekiem izdevās rast kopīgu viedokli vairākos jautājumos, taču LPS un valdība palika pie atšķirīgas nostājas par to, kā būtu jāpārdala iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi. LPS uzstāja, ka IIN ieņēmumu pārdalei jābūt 81% pret 19% par labu pašvaldībām, savukārt valdība pauda pārliecību, ka šī proporcija nav jāmaina un jāsaglabā 80% valstij un 20% – pašvaldībām.

MK komitejas sēdē LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis norādīja, ka nākamgad būtisku izdevumu pieaugumu pašvaldību budžetos veidos darba samaksas palielinājums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kam pašvaldībām nāksies novirzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro. Tāpat lielāki izdevumi jāparedz minimālās mēneša darba algas pieaugumam un obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām saviem darbiniekiem.

Tam pretī valdība liek optimistisku prognozi, ka pašvaldību budžetā ieņēmumi no IIN 2017. gadā būs 1,31 miljards eiro, savukārt kopējā IIN prognoze nākamajam gadam plānota 1,64 miljardu eiro apmērā. MK un LPS vienošanās protokolā Ministru kabinets uzsver, ka pašvaldībām tiks nodrošināta pastāvīga, stabila, prognozējama un funkcijām un pienākumiem atbilstoša ieņēmumu bāze pie pašreizējās IIN proporcijas.

5. oktobrī, atklājot LPS Domes sēdi, kurā tika izskatīts MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola projekts likumprojektam par valsts budžetu 2017. gadam un likumprojektam par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis sacīja: “Katru gadu mums svarīgākais jautājums ir domstarpību un vienošanās protokols par nākamā gada budžetu. Ir ielikts liels darbs, lai nonāktu līdz šai dienai, un paldies tiem, kas piedalījušies sarunās ar nozaru ministrijām un Finanšu ministriju, paldies LPS Valdes locekļiem un speciālistiem, kā arī tiem, kuri piedalījās Ministru kabineta paplašinātajā komitejā.”

LPS priekšsēdis atzīmēja, ka šogad protokolam ir divas daļas – pašvaldību budžets 2017. gadā un vidējā termiņā (2017.–2019. gadā). Līdz LPS Domes sēdei nebija panākta vienošanās par pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcionālo sadali starp valsti un pašvaldībām, par visu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta un par valsts mērķdotācijām pašvaldībām – uzņēmējdarbības atbalstam, piekrastes apsaimniekošanai un sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem.

LPS Domes sēdē piedalījās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš domniekiem sniedza ieskatu, kā veidots jaunais valsts budžets un kādas tajā atšķirības salīdzinājumā ar citiem gadiem. Šogad valdība apspriedusies gan ar partneriem, gan uzņēmējiem, un galvenais ir solījums, ka nodokļi netiks palielināti. Viņš aicināja līdz nākamā gada aprīlim iesaistīties diskusijās, jo tiks pārskatīta visa Latvijas nodokļu sistēma.

Gatavojot 2017. gada budžetu, Ministru kabinets priekšroku vis nav devis tā saucamajām jaunajām politiskajām iniciatīvām, bet pievērsies ieilgušo problēmu risināšanai izglītības, drošības un tieslietu jomā, kā arī demogrāfijai. Premjers atzīmēja, ka budžeta pieaugums plānots vienmērīgs un paredzēts veikt dažādus pasākumus investīciju piesaistei. Nākamgad papildu finansējums Izglītības un zinātnes ministrijai tiks piešķirts 32,4 miljonu eiro, Veselības ministrijai – 66,8 miljonu un iekšējai drošībai – 50,9 miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar vienošanās un domstarpību protokolu 2017. gadā pašvaldībām piekritīgā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa saglabāsies 80% apmērā (pašvaldību budžetā tiks ieskaitīti 80% no IIN ieņēmumiem, bet valsts budžetā – 20%). Šādu sadalījumu LPS akceptēja pēc norunas, ka nodokļu politikas izmaiņu gadījumā vai arī tad, ja pašvaldībām noteiks kādus jaunus pienākumus vai atbildības jomas, valdība diskusijās ar Pašvaldību savienību centīsies panākt kādu kopīgu vienošanos.

Nākamgad prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā ir 1312,1 milj. eiro, pārējo pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu ieņēmumu summa tiek plānota 213 milj. eiro apmērā (bez IIN ieņēmumiem pašvaldību budžetā vēl tiek ieskaitīti nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, daļa no dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa ieņēmumiem).

Pašvaldībām tiek garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 100% apmērā no plānotā ar nosacījumu, ka noteikts šāds IIN prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem: I ceturksnī – 22%, II ceturksnī – 24%, III ceturksnī – 26% un IV ceturksnī – 28%.

Jautājumā par pašvaldību aizņēmumiem, galvojumiem un ilgtermiņa saistībām puses vienojās, ka tiks saglabāti šogad noteiktie mērķi un nosacījumi pašvaldību aizņēmumiem un citām ilgtermiņa saistībām, kā arī papildināti ar jauniem mērķiem – investīciju projektu dokumentācijas jeb tehniskā projekta izstrāde, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija un kultūras iestāžu investīciju projektiem ar pašvaldības budžeta faktisko līdzfinansējuma apmēru ne mazāk kā 40%. Tāpat tiks atcelti ierobežojumi pašvaldību galvojumu sniegšanai par savu kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai.

Protokolā panākta vienošanās par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas izmaiņām attiecībā uz dzīvojamiem objektiem un nepieciešamību izvērtēt ar šo nodokli neapliekamo objektu neaplikšanas pamatojumu. Pilnveidojot NĪN politiku, visām atbildīgajām iestādēm būs jāmeklē risinājumi, lai šā nodokļa slogs būtu samērīgs, ņemot vērā kadastrālo vērtību straujo pieaugumu un pašvaldību nepieciešamību gādāt par budžeta ieņēmumiem. Kopīgiem spēkiem būs jārod arī risinājumi, lai novērstu iespēju deklarēt dzīvesvietu adresēs, kurās persona faktiski nedzīvo vai kurās dzīvot tai nav tiesiskā pamata.

Domstarpības starp abām pusēm protokolā saglabājas jautājumā par pārejas perioda dotācijas pagarināšanu tām pašvaldībām, kurām 2017. gadā vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas salīdzinājumā ar 2016. gadu samazināsies. Kaut gan valstī vidējais pašvaldību vērtēto ieņēmumu pieaugums pēc izlīdzināšanas atbilstoši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam ir 6,5%, divām pašvaldībām – Viļānu novadam un Zilupes novadam – nākamgad būs ieņēmumu samazinājums. Saskaņā ar izlīdzināšanas aprēķinu kopējais izlīdzināto vērtēto ieņēmumu pieaugums sadalās šādi: 57% no kopējā izlīdzināto vērtēto ieņēmumu palielinājuma piekrīt deviņām republikas pilsētām, 19% – Rīgas plānošanas reģiona novadiem, pa 7% – Zemgales plānošanas reģiona un Vidzemes plānošanas reģiona novadiem, 6% – Kurzemes plānošanas reģiona novadiem un 4% – Latgales plānošanas reģiona novadiem.

LPS uzskata, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā noteiktais pārejas laiks ir jāpagarina vēl uz trim gadiem, paredzot, ka 2017.–2019. gada periodā nevienai pašvaldībai plānotie izlīdzinātie ieņēmumi nav mazāki par plānotajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem 2016. gadā. Šim mērķim LPS prasa Valsts budžeta likumā un Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā paredzēt papildu valsts budžeta dotāciju tām pašvaldībām, kurām sanāk “mīnuss”. Ministru prezidents Māris Kučinskis solīja, ka šīm pašvaldībām tiks meklēti individuāli risinājumi. Viņš arī uzsvēra, ka jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nodrošina ne tikai līdzvērtīgas iespējas pašvaldību autonomo funkciju realizācijai, bet arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, sekmē pašvaldību ieinteresētību savas administratīvās teritorijas attīstībā, nevis dotāciju saņemšanā.

Skatot nozaru ministriju jautājumus, protokolā iekļautas gan vienošanās, gan domstarpības. Tā Satiksmes ministrijas jomā puses ir vienojušās par valsts budžeta finansējumu Valsts autoceļu fonda (VAF) programmai 207 906 964 eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību autoceļiem un ielām – 48 686 999 eiro, kas ir 27,7% no Valsts autoceļu fonda līdzekļiem, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas. Gādājot par finansējumu vidējā termiņā, Satiksmes ministrijai dots uzdevums izstrādāt priekšlikumus autoceļu infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modelim, lai ne tikai apturētu autoceļu sabrukumu, bet sekmētu to attīstību.

LPS tehnisko problēmu padomnieks Aino Salmiņš, komentējot pašvaldībām paredzētās mērķdotācijas autoceļiem un ielām 2017. gadā, atzīmē, ka vienošanās ar Satiksmes ministriju paredz no 13,31 miljona eiro lielās VAF summas ne mazāk par desmit miljoniem orientēt uz valsts vietējiem ceļiem sakarā ar skolu reformu, savukārt atlikusī summa paredzēta valsts reģionālajiem autoceļiem. Iespējamajā mērķdotāciju sadalījumā pašvaldībām no 2,4 miljonu pieauguma 38,9% jeb 0,9 miljoni eiro pienāksies deviņām republikas pilsētām un 1,9 miljoni – novadiem. MK un LPS protokolā arī fiksēts, ka Satiksmes ministrijai līdz šāgada 1. novembrim jāaktualizē valsts autoceļu sakārtošanas programma un jāizstrādā prognozējams finansējuma plāns autoceļu nozarei 2017.–2023. gadā atbilstoši Nacionālā attīstības plāna un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam definētajiem mērķiem, kā arī valsts autoceļu programmas finansējumam. Aktualizējot valsts autoceļu sakārtošanas programmu, Satiksmes ministrija sadarbosies ar plānošanas reģioniem, izvērtējot nepieciešamību sakārtot tos autoceļus, kas funkcionāli ir saistīti ar izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā mainīto transporta plūsmu un regularitāti, finansējuma pieaugumu novirzot valsts vietējo un reģionālo autoceļu sakārtošanai.

Ministru kabineta un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokolā nozīmīgu daļu veido izglītības jomas jautājumi, un par lielāko daļu no tiem panākta vienošanās. Protokolā ir paredzēts, ka līdz šāgada beigām tiks izvērtētas pašvaldību internātskolu attīstības iespējas un iespējamie risinājumi to finansēšanai turpmākajos gados, tajā skaitā izskatot iespēju internātskolu darbību nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz 2017. gada 1. martam izvērtēs arī pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu attīstības iespējas, nosakot finansējuma sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, kā arī izstrādās profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeli neatkarīgi no iestādes dibinātāja, pieļaujot arī iespēju no valsts budžeta finansēt mācību stipendijas. Tāpat paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju līdz nākamā gada 1. martam izstrādās risinājumus to pedagogu atbalstam darba zaudēšanas gadījumos, kuri ir vecumā no 60 līdz 63 gadiem un strādā skolās, ko varētu skart likvidācija vai reorganizācija.

Vienošanās starp valdību un pašvaldībām nav panākta par pedagogu atalgojumu, kur LPS prasa visus pedagogus atalgot no valsts budžeta un uzsver vienādu nosacījumu nepieciešamību. Savukārt Ministru kabinets balstās uz šāgada 5. jūlijā pieņemtajiem MK noteikumiem “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kuros paredzēts no valsts budžeta līdzekļiem pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai nodrošināt 2017. gadā 47,2 miljonus, 2018. gadā – 52,5 miljonus un 2019. gadā – 56,1 miljonu eiro. Ministru kabinets uzskata, ka valsts pienākums ir nodrošināt darba samaksu tikai pašvaldību un arī privātajās izglītības iestādēs nodarbinātajiem pedagogiem, kas īsteno bērnu izglītošanu no piecu gadu vecuma, bet pārējo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa jānodrošina no pašvaldības budžeta.

LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure atgādina, ka vienošanās arī paredz Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt izglītības iestāžu darbības un pedagogu atalgojumu ietekmējošos normatīvo aktu projektus ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31. maijam un Pašvaldību savienība cieši sekos līdzi visiem dokumentu projektiem.

Labklājības ministrijas jomā puses vienojušās, ka to personu uzturēšana, kuras no valsts finansētām ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām pāries uz dzīvi sabiedrībā, tiks nodrošināta no valsts budžeta. Deinstitucionalizācijas plānos drīkstēs iekļaut tikai ar attiecīgajām pašvaldībām saskaņotu tās infrastruktūras izveidei reāli nepieciešamo finansējuma apmēru, finansējuma avotus un sasniedzamo rādītāju vērtības.

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzskata, ka ar to ir paz maz un pirmām kārtām jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 313, nosakot pašvaldībām piešķiramo līdzekļu apmēru un piešķiršanas mehānismu. Valsts budžeta līdzekļi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai paredzēti tām 700 pilngadīgām personām ar garīgiem traucējumiem, kuras pasākuma īstenošanas laikā no valsts finansētām ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām pāries uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd nav dokumentāla apstiprinājuma par pašvaldībām piešķiramo līdzekļu apmēru un mehānismu, līdz ar to pastāv risks, ka šā pakalpojuma nodošana pašvaldībām varētu radīt papildu finanšu slogu.

Protokolā kā domstarpība 2017. gadā fiksēta arī valsts budžeta mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem, kuri specializējušies darbam ar ģimenēm un bērniem. 2009. gadā budžeta konsolidācijas rezultātā tika pieņemts lēmums uz laiku līdz 2012. gada beigām atbalsta programmu slēgt. Valsts atbalsta atjaunošana ir tikusi pārcelta jau divas reizes un šobrīd – uz 2017. gadu. Jāpiebilst, ka pašvaldībās trūkst sociālo darbinieku un viņu vidējais atalgojums vērtējams kā zems. 2015. gadā pašvaldību sociālajos dienestos bija 1258 sociālie darbinieki, no kuriem 357 specializējušies darbam ar ģimenēm un bērniem. Ministru kabinets pagaidām paliek pie tā, ka pašvaldībām nepieciešamo atbalstu ilgtspējīgas sociālā darba nozares veidošanai spēj dot Eiropas Sociālā fonda projekts “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”.

Sarunās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) Pašvaldību savienībai neizdevās vienoties par diviem jautājumiem – valsts budžeta mērķdotāciju uzņēmējdarbības atbalstam un valsts finansējumu pašvaldībām jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai.

LPS prasa MK 2013. gada 16. aprīļa noteikumu Nr. 207 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir mērķdotācijas investīcijām, kā arī to izlietošanas un uzraudzīšanas kārtība” izpildei ik gadu paredzēt valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstam 10 miljonu eiro apmērā, bet Ministru kabinets uzskata, ka pašvaldībām ir iespēja saņemt Eiropas Savienības finansējumu – gan uzņēmējdarbības atbalstam, palielinot privāto investīciju apjomu reģionos, gan teritoriju revitalizācijai, reģenerējot degradētās teritorijas.

Valdība un LPS katra palika pie sava arī jautājumā par jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu. LPS turpina uzturēt prasību par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu piekrastes un publiskajiem ūdeņiem, kas pērn nodoti pašvaldību valdījumā un apsaimniekošanā. Savukārt valdība iesaka pašvaldībām šos publiskos ūdeņus iznomāt, lai gūtu ienākumus to apsaimniekošanai un labiekārtošanai. Ministru kabineta komitejas sēdē Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības vadītājs Māris Dadzis gan uzdeva loģisku jautājumu: kāpēc valsts līdz šim pati to nav darījusi?

LPS Domes sēdē pašvaldību vadītāji gan kritizēja dažus dokumenta punktus un atsevišķus valdības locekļu izteikumus, piemēram, par nezāļu ravēšanu, attiecinot to uz internātskolu slēgšanu, gan arī uzteica panāktās vienošanās. Rezumējot Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzina, ka šogad nesaskaņoto jautājumu salīdzinājumā ar citiem gadiem ir mazāk, bet tas panākts, ieguldot lielu darbu abām pusēm. Viņu papildināja Ministru prezidents Māris Kučinskis: “Jebkura vienošanās parasti ir divu vai vairāku pušu rezultāts. Ja neviena no pusēm nenostājas spēka pozīcijā, bet izturas ar izpratni, tad arī rezultāts zināmā mērā ir labs un prognozējams. Atsevišķos gadījumos, kad nav panāktas vienošanās, būtiski, lai vienmēr būtu argumenti tam, kas tiek darīts un kāpēc tieši tā.”

LPS domnieki, atklāti balsojot, ar balsu vairākumu atbalstīja Ministru kabineta un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokolu un pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini to parakstīt.

Ar Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu un tā pielikumiem varat iepazīties LPS mājaslapā: http://www.lps.lv/lv/pasvaldibu–darbiniekiem/lps–un–mk–sarunu–protokoli/.