Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 15:06
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Darbs ar jaunatni Engures novadā
Lai pašvaldības darbam ar jauniešiem būtu atdeve, ir jāstrādā pārdomāti un kreatīvi. Līdz ar tradicionālajām iespējām, kas jauniešiem pieejamas Engures novadā, no organizatoriskā viedokļa atbalstu cenšamies sniegt arī ar novatoriskiem risinājumiem, attīstot sadarbību ar pieredzējušo kaimiņnovada biedrību “Pozitīvā Doma”, kam esam deleģējuši funkcijas starptautisko sadarbības projektu jomā.
Kas ir neformālā izglītība
Neformālā izglītība ieņem aizvien lielāku lomu Latvijas pašvaldību ikdienā, un tās īstenošanai pašvaldībās ir izveidots jaunatnes lietu speciālista amats. Tiesa, daudzās pašvaldībās tas ir savienotais amats. Tā ir arī manā novadā, jo darbu jaunatnes jomā savienoju ar pamatpienākumiem – sabiedriskajām attiecībām.
Raksturojot jaunatnes darbu pašvaldībā, ko veic jaunatnes lietu speciālists, vispirms ir jāsaprot, ar ko atšķiras neformālā izglītība no interešu izglītības un formālās izglītības. Atgādināšu, ka formālo izglītību jaunietis apgūst skolā, mācību stundās, bet interešu izglītība ir ārpusstundu nodarbības – pulciņi, dejas, mūzikas un mākslas skolas, sporta treniņi u.c.
Savukārt neformālā izglītība ir orientēta uz socializēšanos, komunikatīvu un praktisku prasmju iegūšanu, nevērtējot jauniešus un nepiespiestā gaisotnē viņiem mācoties citam no cita.
Neformālā izglītība ir organizēts un mērķtiecīgs process, kurā dominē:
brīvprātīga līdzdalība;
mācīšanās no pieredzes un pieredzes apmaiņa;
darbs grupā, iesaistot ikvienu dalībnieku;
orientēšanās gan uz ikvienu individuāli, gan uz kolektīvu;
spēja pielāgoties;
pieejama ikvienam.
Neformālajā izglītībā NAV:
hierarhijas starp dalībniekiem un apmācītājiem – nav skolotāju, bet to vietā ir treneri, kas palīdz izprast, attīstīt, apgūt un novērtēt;
formāla novērtējuma – nevienam neliek atzīmes;
vienas pareizas atbildes – tiek uzklausīti un pārrunāti atšķirīgi viedokļi.
Būtiski ir saprast, kas tiek apzīmēts ar jēdzienu “jaunietis”. Eiropas Savienībā jaunietis ir ikviena persona vecumā no 13 līdz 30 gadiem, Latvijā – līdz 25 gadiem. Savukārt pie kaimiņiem Lietuvā, kas jaunatnes jomā, manuprāt, ir pussolīti priekšā mūsu valstij, uzskata, ka jaunietis vairs nav jaunietis, kad viņš top atbildīgs par kādu – kļūst par tēvu vai māti.
Ņemot vērā situāciju Engures novadā un pastāvošās jaunatnes tendences, pašvaldībā neformālo izglītību realizējam, galvenokārt attīstot starptautiskos apmaiņas projektus. Par pamatu attīstībai tiek izmantots jauniešu projektu konkurss un Jauniešu domes platforma. Bet par visu pēc kārtas.
Trīs pagastu novada specifika
Latvijā katrs novads ir konceptuāli atšķirīgs, un nav viena universāla modeļa, pēc kura varētu strādāt jaunatnes lietu speciālists vai jaunatnes koordinators.
Engures novadā ir trīs pagasti – Smārde, Engure un Lapmežciems, kas cits no cita atrodas nepilnas pusstundas brauciena attālumā, bet katru no tiem veido vairāki blīvi apdzīvoti ciemati. Līdz ar to jaunatnes lietu speciālistam ir jābūt mobilam un jāpiedāvā jauniešiem tādas aktivitātes, kurās ar pašvaldības atbalstu jaunie cilvēki var iesaistīties arī neklātienē.
Plašas interešu izglītības iespējas
Engures novadā jauniešiem ir nodrošinātas plašas interešu izglītības iespējas. Katrā pagastā ir skola, kultūras nams un daudzveidīgi aprīkotas sporta zāles ar stadionu. Pirms sešiem gadiem Engurē uzcelta jauna Mūzikas un mākslas skola, pirms septiņiem gadiem pilnībā tika rekonstruēts plašais Lapmežciema sporta nams, pie kura šogad atjaunots arī stadions, Smārdē pie skolas uzcelta jauna aktu zāle un atjaunots stadions ar mākslīgo segumu.
Raugoties no bērnu un jauniešu pozīcijām, pašvaldība ir ieguldījusi gana daudz līdzekļu, lai novadā būtu pieejama daudzveidīga interešu izglītība, tādēļ neformālā izglītība paliek “otrajā plānā”. Tiesa, tas nekādā veidā nemazina neformālās izglītības nozīmi jauniešu dzīvē – viņi jebkurā gadījumā ir jānodrošina ar platformu iniciatīvu realizēšanai un praktisku prasmju apgūšanai.
Aktīvas biedrības
Jāatzīmē, ka Engures novadā ar jauniešiem aktīvi strādā arī trīs vietējās biedrības. Biedrība “Zelta soļi” piedāvā jauniešiem mūsdienu deju nodarbības, nometnes un reizi gadā uzstāšanās iespējas ārpus Latvijas.
Biedrība “Brīvsolis” sadarbībā ar Engures novada pašvaldību vada Smārdes pagasta sporta dzīvi, bet biedrība “Engures sportam” aktīvi darbojas ar bērniem un jauniešiem Ķesterciemā, turklāt abas biedrības enerģiski iesaista jauniešus sportā un sadarbojas ar pašvaldību, piedaloties arī ERASMUS+ projektu veidošanā. Šovasar “Zelta soļi” organizēja Engures novadā Pasaules miera skrējiena posmu.
Lepojamies, ka tieši “Engures sportam” ar Rimantu Liepiņu (no kreisās) priekšgalā ir slavenā taku skriešanas seriāla “Stirnu buks” dibinātāji, kas aizsākās Šlokenbekas muižā 2014. gadā ar sacensībām par godu “Baltijas ceļa” 25 gadu jubilejai. Šajā skrējienā savus spēkus pārbaudījis arī Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.
Pašvaldības stipendija studentiem
Engures novada pašvaldībai sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un Latvijas Universitātes fondu, kopš 2014. gada Engures novada skolēniem un studentiem ir iespēja iegūt stipendiju – 1600 eiro mācību gadā. Sākotnēji jauniešiem bija pieejamas divas stipendijas, taču, sadarbībai attīstoties, to skaits pieaudzis.
Savukārt tiem jauniešiem, kuri saņem šo atbalstu, ir pienākums popularizēt pašvaldības stipendiju, lai motivētu skolēnus mācīties apņēmīgāk. Tādēļ šogad ieviesta jauna aktivitāte – stipendiātu kopīga uzstāšanās skolās, kur viņi dalās pieredzē, kā stipendija atvieglojusi dzīvi un kādas priekšrocības viņi no tās ir ieguvuši. Šādā veidā cenšamies realizēt principu “jaunietis jaunietim”, kas praksē apliecinājusies kā gana efektīva pieeja.
Vieta neformālai izglītībai
Reāli dzīvē novada ģeogrāfiskais centrs ir Milzkalne, kur atrodas Šlokenbekas muiža – teorētiski izcila vieta darbam ar jauniešiem. Taču vēsturiski izveidojusies situācija, ka no pagastiem uz Milzkalni sabiedriskais transports nekursē. Turklāt lielākā daļa novada jauniešu, sasniedzot 16 gadu vecumu, pēc pamatskolas absolvēšanas pārceļas mācīties uz Tukumu, Jūrmalu, Jelgavu vai Rīgu, un neformālās izglītības aktivitātes viņiem ikdienā vairs nav aktuālas.
Ņemot vērā visus uzskaitītos argumentus, nebūtu loģiski un pamatoti novadā veidot vienu vienotu jauniešu centru vai katrā pašvaldības ciematā atvērt jauniešu telpu un nodrošināt to ar kvalitatīvu darbinieku. (Jauniešu centrs – tā ir ideālā vieta neformālās izglītības aktivitātēm un jauniešu projektu uzsākšanai.) Engures novadā jauniešu ir relatīvi maz, un aktīvā jaunatnes daļa noslogota interešu izglītības sfērā, tāpēc visai problemātiski sapulcējama vienkopus.
Šajā situācijā viens no efektīvākajiem risinājumiem ir atvērt jauniešu centrus apdzīvotās vietās, kur koncentrēta jauniešu plūsma ikdienā – piemēram, skolu tuvumā (bet ne skolās!). Engures novadā patlaban top pirmā jauniešu telpa, kas būs Engurē – kopienas centrā.
Jauniešu forums
Katru jauno gadu sākam ar novada jauniešu forumu “Spēks ir Engures novada jauniešos”, kurā piedalās arī Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, izpilddirektors Imants Valers vai vēl kāda amatpersona no pašvaldības vadības. Izmantojot virkni neformālās izglītības metožu, tā ir iespēja pašvaldībai uzrunāt jauniešus, apkopot viņu aktuālās vajadzības un apliecināt, ka pašvaldībai ir svarīgs jaunās paaudzes viedoklis. Savukārt jaunieši no novada pagastiem iepazīstas, saliedējas, pauž savus ierosinājumus, uzrunā mūsu priekšsēdētāju tiešā ceļā.
Parocīga platforma, lai ātri un pārskatāmi apkopotu jauniešu viedokļus, ir webanketa.com. Šo rīku regulāri izmantojam, lai noskaidrotu jauniešu viedokli kādā jautājumu blokā.
Vietējās iniciatīvas – konkurss un Jauniešu dome
Ikdienā Engures novadā pašvaldības jaunatnes lietu speciālista darbs ar jauniešiem notiek trīs virzienos – jauniešu iniciatīvu projektu konkurss, Jauniešu dome un starptautiskie projekti.
Jauniešu iniciatīvu projektu konkursā meitenēm un puišiem ir iespēja apgūt līdz 600 eiro kādas uz jauniešu auditoriju orientētas aktivitātes īstenošanai, iegūstot priekšstatu, kas ir projekts un tā rakstīšanas process. Viss, kas jaunietim ir nepieciešams, – projekta vadītājs no skolas vai pašvaldības iestādes un vēlme rakstīt projektu. Kad projekts ir gatavs, to pašvaldības domes sēdē novērtē deputāti balsojot – piešķirt prasīto finansējumu vai ne.
Daži piemēri – kādi “izskatās” jauniešu projekti Engures novadā
Projektu konkursā Miks Rieksts-Hofmanis šovasar uzstādīja tūrisma informatīvos stendus Plieņciema baltajā kāpā. Katrīna Ķesterciemā noorganizēja pludmales volejbola akadēmiju un klasiskā volejbola treniņus skolā, un Paula un Betija no Ragaciema organizēja mācību braucienu Lapmežciema pamatskolas vecāko klašu audzēkņiem uz zinātnes centru AHHAA Igaunijā. Savukārt Krista Engurē sarīkoja brīvdabas kino un vairākas ekspedīcijas piekrastē un Ķemeru Nacionālajā parkā, jo pati studē vides zinātnes, bet Kristaps no Smārdes organizēja braucienu Smārdes jauniešiem uz NATO karabāzi un basketbola turnīru Beļģijā.
Lielākā daļa no aktīvajiem jauniešiem iesaistās arī Jauniešu domē. Ģeogrāfisku un infrastruktūras apsvērumu dēļ nākotnē, iespējams, šo platformu pārveidosim par jauniešu iniciatīvu grupām, jo teju neiespējami jauniešus regulāri sapulcēt vienkopus. Patiesi pārsteidzoši un iepriecinoši, ka pie aktivitātēm, kas visvairāk uzrunā jauniešus, pieder Lielā talka, un pēc paveiktā darba jauniešiem allaž gandarījums un smaids sejā.
ERASMUS+ kopā ar biedrību
Īpašu uzmanību un atzinību no Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) esam izpelnījušies starptautisko projektu veidošanā. Šajā lauciņā strādājam kopā ar pieredzējušo kaimiņnovada biedrību “Pozitīvā Doma”, kurai pašvaldība deleģējusi vairākas funkcijas jaunatnes jomā.
Ar biedrību “Pozitīvā Doma” sadarbojamies kopš pērnā gada. Pateicoties šai sadarbībai, nepilnu divu gada laikā Engures novada jaunieši iesaistījušies sešos ERASMUS+ apmaiņas projektos Francijā, Anglijā, Zviedrijā, Dānijā un pašu organizētajās apmācībās Latvijā. Diez vai man, savienojot sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus ar jaunatnes speciālista pienākumiem, vienatnē būtu izdevies atrast partnerus Eiropas valstīs, sagatavot jauniešus braucieniem un, pats trakākais, izturēt administratīvo slogu, kas izriet no projektu rakstīšanas un realizēšanas procesa.
Sadarbība ar “Pozitīvo Domu” sākās pavisam nejauši. 2014. gada vasarā internetā pamanīju informāciju, ka iespējams piedalīties ERASMUS+ apmācībās “Sport plus: looking up new goals” Itālijā, kas paredzētas jaunatnes lietu speciālistiem. Mācībās piedalījās jaunatnes darbinieki un biedrību līderi no 12 Eiropas valstīm. Redzot, kādas iespējas piedāvā Eiropas Komisija un kā šādas apmaiņas ietekmē cilvēku domāšanu, guvu milzīgu iedvesmu apmaiņu veidošanai. Projektā uzskatāmi bija redzams, cik apjomīgs darbs jāiegulda, cik daudz zināšanu, prasmju un pieredzes ir nepieciešams, lai noorganizētu jauniešiem kvalitatīvu apmaiņas projektu.
Funkciju deleģēšana
Biedrības “Pozitīvā Doma” vadītāja jaunatnes eksperte Ieva Upesleja ierosināja veidot sadarbību. Viņa jaunatnes jomā strādā vairāk nekā 15 gadu un nāk no mūsu novada Engures pagasta, bet pēc vidusskolas absolvēšanas pārcēlusies uz kaimiņnovadu – Tukuma pilsētu.
Protams, sākumā bija grūti saprast, vai tas ir pareizi. Domājot, kā veidot sadarbības līgumu, konstatējām, ka likumā par pašvaldībām ir norādīts, ka atsevišķu funkciju deleģēšana biedrībai ir labā prakse, tādēļ bija prieks, ka esam nonākuši uz pareizās laipas.
Kādēļ pašvaldībai iet gandrīz desmit gadu garu ceļu, ja blakus atrodas pieredzējusi biedrība ar zināšanām neformālajā izglītībā un plašiem kontaktiem visā Eiropā? Turklāt, deleģējot funkcijas, ieguvēji ir visi – pienākumi tiek sadalīti loģiskos līmeņos un katrs var maksimāli koncentrēties uz saviem tiešajiem pienākumiem.
Skaidrs sadarbības modelis – pamats rezultātam
Ieskicēšu pašvaldības un biedrības sadarbības modeli projektu veidošanā. Pirmais līmenis – projektu idejas, virziens un iniciatīvas nāk no jauniešiem. Otrais līmenis – pašvaldības jaunatnes lietu speciālists atbalsta un koordinē vietējos jauniešus, palīdz ar loģistikas jautājumiem: pārvietošanās, telpas, materiāli un iekārtas. Trešais līmenis – biedrības ieteikumi un projekta “uzlikšana” uz papīra kopā ar jauniešiem un pašvaldību, kā arī projekta apstiprināšanas gadījumā jauniešu sagatavošana projektam un pēc tā – projektu izvērtēšana. Ideālā variantā projekta norisē iesaistām kādu citu, vietējo biedrību, kas strādā ar jauniešiem kādā konkrētā jomā.
Pērn Engures novadā organizējām ERASMUS+ apmaiņas projektu par dejas un miera tēmu “Dance for Peace”. Projekta norisē iesaistījām mūsu novada biedrību “Zelta soļi”, ko vada Ilva Jirgensone un ko ikdienā pazīstam kā moderno deju studiju “Alegorija”. Studijas pieredze darbā ar jauniešiem lieti noderēja projekta gaitā, gan apmācot, gan iesaistot jauniešus, kuri bija no Engures novada un daži – no pašas deju studijas. Tā kā deju grupas repetitore Katerīna Zandere pati ir darbojusies neformālās izglītības jomā, projekts ieguva vēl vienu priekšrocību.
Novērtēt pašvaldības un biedrības “Pozitīvā Doma” sadarbību mums palīdzēja projektā iesaistītās Zviedrijas grupas vadītāja Helēna Erštranda. “Es darbojos jauniešu projektos kopš 1995. gada, un šis ir viens no visu laiku labākajiem projektiem. To var nominēt “Star Project” balvai. Darbs ar jauniešiem šeit noritēja ārkārtīgi rūpīgā un pozitīvā ceļā – pēc labākajiem neformālās izglītības paraugiem. Es jutos šeit kā ilgi gaidīta viešņa,” uzslavas izteica pieredzējusī zviedru jaunatnes darbiniece.
Jāuzsver, ka viens no stūrakmeņiem veiksmīgā apmaiņas projekta norisē ir plānošanas vizīte, ko atbalsta un finansē ERASMUS+ programma. Visu valstu pārstāvjiem – katras iesaistītās valsts jauniešu līderim un delegācijas vadītājam – ir iespēja pirms projekta satikties iecerētajā projekta norises vietā un kopīgi pārplānot projektu, izdiskutēt aktivitātes, sadalīt pienākumus. Lai projekts izdotos, visām valstīm jābūt iesaistītām un jādod iespēja maksimāli izpausties pašiem jauniešiem. Nav kļūdu, ir tikai pieredze.
No dejām pie sporta
Patlaban strādājam pie ERASMUS+ projekta “Be sporty Be happy” (tulk. – esi sportisks, esi laimīgs). Šis projekts ir kā auglis no vietējā jauniešu projektu konkursa – projekta līdere ir 18 gadus vecā Ķesterciema meitene Engures vidusskolas audzēkne Katrīna Mierkalne. Viņa pašvaldībā sevi pieteica ar diviem realizētiem jauniešu projektu konkursa projektiem par sporta tēmu.
Kādu dienu apvaicājos Katrīnai, vai viņa negribētu spert nākamo soli un sarūpēt jauniešiem projektu Ķesterciemā, apsolot jaunietei pašvaldības un biedrības atbalstu. Tā kā Katrīna aizraujas ar daudziem sporta veidiem, viņa nebija skubināma – drīz vien mums prezentēja projekta ideju, kas vēsta, ka kustība cilvēkam liek justies labāk, jo izdalās laimes hormoni (endorfīni). Un darbs pie projekta varēja sākties!
Motivācijas sistēma
Protams, vieglāk jauniešus iesaistīt ERASMUS+ apmaiņā, kas notiek ārpus Latvijas, tātad organizē kāds cits – mājinieki. Izsludinot jauniešiem pieteikšanos projektiem, jārēķinās, ka var pieteikties vairāk gribētāju, nekā projektā ir vietu. Šim nolūkam esam ieviesuši “motivācijas sistēmu” – priekšrocības doties apmaiņās ir tiem jauniešiem, kuri iesaistījušies jauniešu projektu konkursā vai Jauniešu domē.
Iesaistīt jauniešus starptautiskajās apmaiņās ir vitāli svarīgi. Nav iespējams aprakstīt, kā apmaiņas projekti ietekmē jauniešus. Bieži vien viņiem vispirms nāk pārliecība, ka neesam ne ar ko sliktāki par eiropiešiem un paši varam paveikt lielas lietas, jaunieši iegūst starpkultūru pieredzi un draugus citās zemēs, nāk praktiskas iemaņas un pārliecība par angļu valodas prasmēm vai motivācija tās uzlabot. Tā ir iespēja jauniešiem socializēties Eiropas līmenī! Lai arī cik paradoksāli tas neizklausītos, piemēram, projekts “Let’s rise up!” Francijā Engures novada jauniešos vairoja patriotismu pret… Latviju! Pēc redzētā un piedzīvotā Francijas laukos viņi atzina, ka novērtē, cik pie mums Latvijā lietas notiek precīzi, organizēti un kulturāli.
Kā saka Lietuvas kolēģi, jaunieši nav tikai mūsu nākotne, viņi ir mūsu tagadne. Atbalstīsim jauniešus – daudzas lietas dzīvē viņi dara pirmoreiz!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017