Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 16:19
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
7. oktobrī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri ikmēneša sanāksmē pulcējās Jēkabpils novada Rubenes pagasta Rubeņos.
Atgādinu, ka LPIA sanāksmju atspoguļojums “Logā” ir mainījies – galvenokārt atrādām to, ko nespēj LPS mājaslapas mūsdienīgās iespējas – fotoattēlus, pārsvarā no mājinieku sarūpētās katra novada iepazīšanas. Visu pārējo var atrast mūsu interneta vietnē.
Pagaidām, meklējot izpilddirektoriem parocīgāko risinājumu, eksperimentējam ar diviem variantiem. LPIA Jēkabpils novada sanāksmes materiāli jāmeklē sadaļā “Pašvaldību darbiniekiem” pie LPS komiteju dokumentiem: http://www.lps.lv/lv/pasvaldibu–darbiniekiem/lps–komiteju–dokumenti/. Meklētājā tikai jānorāda vajadzīgais datums, jo “Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija” meklētāja pirmajā rindā zem melnā trijstūrīša jau ierakstīta. Tur atradīsiet sanāksmes prezentācijas, kas pievienotas protokolam izklāsta secībā un ar kurām skolotie izpilddirektori tiks galā paši.
Tipiski netipiskais Jēkabpils novads
Jēkabpils novads uzskatāms par tipisku lauku novadu, tomēr tajā ir daudz netipiskā. Pašvaldības miteklis atrodas ārpus novada – lielpilsētā Jēkabpilī, tomēr šai izvēlei ir pavisam loģisks pamatojums. Novadā ietilpst septiņi pagasti, te nav nevienas pilsētas. Skaidrs, ka iedzīvotājiem parocīgāk reizumis aizbraukt uz Jēkabpili. Diemžēl šī ir viena no retajām pašvaldībām, kur sevišķi skaudri jūtams, cik melīgi bija novadu reformas virzītāju solījumi, ka uz centru no visiem pašvaldības nostūriem vedīs asfaltētas šosejas. Tādu te nav, asfalta strēmeles vīd tikai lielāko apdzīvoto vietu tuvumā. Taipus Daugavas pēdējos gados ceļinieki rosās bieži un pamanāmi, Sēlija pamazām kļūst izbraucama, atslogojot Daugavpils šoseju. Tikai – ne Jēkabpils novads. Cik sliekšņus pašvaldības vadība nav deldējusi, cik durvis virinājusi un vēstules rakstījusi – solījumi atbīdās arvien tālākā nākotnē.
Par šo aplamību todien errojās arī Latvijas izpilddirektori, jo ilgi valdījušo saulaino un sauso rudens laiku pēkšņi nomainīja lietavas, kas rūpīgi nogreiderētos ceļus dienas laikā pārvērta “veļas dēļos”. Taču mājinieki bija rūpīgi izpētījuši meteoprognozes, tāpēc pasākumu tālredzīgi plānoja tā, lai ciemiņiem nenāktos brist “tēva sidrabotos dubļus”.
Cepuri nost – visu garo un darbīgo dienu priekšsēdētājs Edvīns Meņķis un LPIA sanāksmes galvenais “diriģents” – izpilddirektors Jānis Subatiņš vadīja kopā ar ciemiņiem – no sagaidīšanas “rituāla” pie kultūras nama durvīm līdz pat atvadu sveicienam, pavadot izpilddirektorus mājupceļā uz visām Latvijas malām. Viesmīlību nodrošināja daudzi, tomēr minēto duetu gribētu “pieaudzēt” līdz “trio”, jo visur klātesošs bija arī Jēkabpils novada sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Sēlis, kurš gan sēdēja pie datora, koordinējot novada prezentāciju, gan stāstīja par pašvaldības pieredzi, organizējot bērnu un jauniešu nometnes, gan džigita cienīgā tempā nenogurdināmi iemūžināja katru bagātās dienas mirkli. Vai gan jauns cilvēks ar tādu uzvārdu spēj būt gaudens, izrādot savu dzimto pusi!
Tāpēc Jēkabpils novada “dosjē” bezkaislīgo pārskatu žurnāla lapā gribu aizstāt ar mudinājumu noskatīties Kaspara veidoto (iecerēto, filmēto un pat ierunāto!) astoņu minūšu videofilmiņu. Tad visu būsit ne tikai uzzinājuši, bet redzējuši savām acīm: https://youtu.be/JcFjiY–UTVU. Noskatījāties? Tad pārbaudes jautājums: cik pārceltuvju ir uz Daugavas un cik no tām atrodas Jēkabpils novadā?
Latvijas pašvaldību “tīkliņi”
Sanāksmes pirmajā daļā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar Norvēģijas Finanšu instrumenta (NFI) finansētā projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” rezultātiem. Pats projekts nesen oficiāli noslēdzies, LPS padomnieku virsvadībā četros sadarbības “tīkliņos” iesaistot 44 Latvijas pašvaldības, kas gandrīz triju gadu garumā praksē apguva sistēmu “mācīties salīdzinot”.
NFI projekta vadītāja Ligita Pudža, pirmoreiz tiekoties ar izpilddirektoru auditoriju, bija patīkami pārsteigta, sastopot zālē arī projekta gaitā iepazītos pašvaldībniekus no Gulbenes, Vecumniekiem un vēl citus. Pārējiem, līdz šim neiesaistītajiem, raksturojot projekta ieguvumus, L. Pudža uzsvēra, ka “tīklošanās” turpināsies arī pēc projekta beigām, un nosauca oktobrī plānotās izbraukuma sēdes. Atliek tikai sekot informācijai LPS mājaslapā.
“Norvēģu projekta” dalībnieki pārliecinājušies, ka nemaz nav nepieciešams vērtīgu pieredzi meklēt ārzemēs, daudz ko iespējams iegūt tepat, Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībās. Projekta gaitā tika izstrādāti 88 dokumenti, daļa no tiem tiks īstenoti. Taču tas nav galvenais – svarīgi, ka pētot un analizējot pašvaldībām radās iespēja uzzināt, salīdzināt un izvērtēt, kas viņiem der un kas neder.
NFI projekta datubāzes administrators Jānis Upenieks iepazīstināja ar projekta otru nozīmīgāko sadaļu, kas ir daudz “taustāmāka” par minēto “tīklošanos” – izstrādāto salīdzināmo datu bāzi – pašvaldību informācijas sistēmu BLIS, kā arī nodemonstrēja tās iespējas, piemēram, vērtējot un salīdzinot dažādos aspektos Latvijas skolu eksāmenu rezultātus. Jācer, ka paraugdemonstrējums rosinās arī zālē sēdošos izmantot BLIS pašvaldības ikdienas darbā.
DI – dēvē, kā gribi, skaidrāks nekļūst
Sanāksmes “runu daļas” otrais temats skāra aktuālo deinstitucionalizācijas problēmu (izrunāšanas ērtumam to daudzi jau sen dēvē par “DI”). Tas arī izskaidroja zālē sēdošo LPIA sanāksmēm mazliet neierasto dzimumu samēru, jo sociālā sfēra pašvaldībās gandrīz simtprocentīgi ir nodota sieviešu pārziņā.
Par pašreizējo situāciju un jaunumiem izpilddirektorus un viņiem līdzi atbraukušos pašvaldību sociālos darbiniekus informēja Labklājības ministrijas (LM) ES Struktūrfondu departamenta direktore Sarmīte Uzuliņa un Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš. S. Uzuliņas prezentāciju “DI ESF projektu ieviešanas progress” atradīsit LPS interneta vietnes minētajā sadaļā. S. Uzuliņa ziņoja, ka plānošanas reģioni ir noslēguši sadarbības līgumus par dalību DI projektos ar 113 pašvaldībām (95%). Prezentācijā visas norises atspoguļotas secīgi un grafiski. Savukārt A. Dūdiņš informēja par pārejas no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem ilgtspēju. Prezentācija ir pietiekami plaša, tajā izstrādāti dažādi patstāvīgās dzīves modeļi, arī iecerētais finansējums pašvaldībām. Un tomēr – vai pietiks resursu (ne tikai finansiālo, bet medicīnisko, psiholoģisko, cilvēcisko), lai šie “īpašie” bērni un pieaugušie sabiedrībā justos komfortabli, bet viņu līdzcilvēki nejustos apdraudēti?
LPS padomnieces Ilzes Rudzītes pirms sanāksmes savāktie un apkopotie problēmjautājumi par DI ieviešanas gaitu (skat. prezentāciju!), kas jūtami iekustināja rāmo progresa ziņojumu, liecināja, ka Labklājības ministrijas skatījumā “progress” pašvaldību ikdienas realitātē tomēr buksē. Turklāt šo neskaidro jautājumu joprojām ir daudz. Diemžēl arī ministrijas pārstāvju atbildes klātesošajiem nelikās gana skaidras. Uz daudziem jautājumiem I. Rudzīte atbildes gaidīs pēc sanāksmes.
Sanāksmes turpinājums bija tematiski radniecīgs, taču daudz reālāks, jo vēstīja par dažādiem palīdzības veidiem grūtu slimību skartajiem iedzīvotājiem – dažādu vecumu smagi slimo pacientu psihosociālās rehabilitācijas iespējas. Tās izklāstīja onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe un Mārtiņa fonda valdes priekšsēdētāja Elita Keiša (Jēkabpils novada Kalna pagastā izveidots fonda psiholoģiskās rehabilitācijas centrs “Dūjas”, lai sniegtu atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu tuviniekiem). Ierobežotā laika dēļ uz “Dūjām” izpilddirektori “aizlidoja”, noskatoties videofilmu.
Kaspars Sēlis bija pavisam konkrēts, stāstot par pašvaldības un biedrību veikumu, rīkojot dažādas bērnu un jauniešu nometnes. Kādām jābūt nometnēm un sociālās aprūpes centriem, lai tie atbilstu valsts noteiktajām prasībām, atbraukušajiem skaidroja Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.
Raiņa bērnu dienu zemē
Sadalījušies pa mazliet atšķirīgiem maršrutiem, daļa ciemiņu “sarūmējās” amatniecības centra “Rūme” mājīgajās telpās Zasā, kur top gan keramikas brīnumi, gan gleznas, gan dažādi koka darbi.
Otra grupa iegriezās hokeja klubā “Rubeņi”, āra hokeja laukumā un Rubeņu baznīcā. Pēc tam mēroja ceļu uz Kaldabruņu, kur vecajā skolas ēkā Ievas Jātnieces vadībā biedrība “Ūdenszīmes” uzbūrusi īpaši poētisku dabas brīnumu piestrāvotu pasauli – Pļavas muzeju, bet pagalmu vēl rotā šīsvasaras Siena skulptūru plenēra oriģinālie darbi. Šoreiz abi bildētāji veiksmīgi iesēdās katrs savā autobusā, tāpēc lasītājiem paveras iespēja novērtēt abu grupu piedzīvoto.
Lietainās dienas izskaņā visi atkal satikās Jāņa Raiņa saulainajā bērnu dienu zemē Tadenavā, kur šovasar durvis no jauna vēris netipisks muzejs – kā radīts mazajiem apmeklētājiem, lai, saules motīva pavadīti, ar koka bumbiņu saujā viņi dzejnieka pasauli iepazītu spēlējoties.
Līksmi kā bērni dzīvespriecīgi skanīgo sēļu pasauli dienas izskaņā iepazina arī izpilddirektori, Tadenavas izbūvētajā šķūnī dziedot un dejojot kopā ar folkloras kopu “Dignojīši”.
Bet ne tikai. Uz Tadenavu bija atbraukusi arī Latvijas Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, kura pēc ilgstošiem cīniņiem par savas tautai nozīmīgās, bet pie varas esošajiem šķietami mazsvarīgās saimniecības uzturēšanu un glābšanu tomēr piedzīvojusi neticamu notikumu. Patiesībā – četrus brīnumus, jo drīz pēc Tadenavas atdzimšanas atjaunotnes fanfaras skanēja Raiņa un Aspazijas vasarnīcai Jūrmalā un abu dižgaru mājai Rīgā, Baznīcas ielā. Un nupat restaurācijas darbi pabeigti arī Jāņa Akuratera muzejam Torņakalnā. Protams, ka lielo “sprādzienu” izprovocēja Raiņa un Aspazijas jubilejas gads. Interesanti piebilst, ka arī Jānis Akuraters “pieder” Jēkabpils novadam, jo pirms 140 gadiem dzimis Dignājas pagastā.
Norvēģu projekts satuvināja 44 Latvijas pašvaldības, veidojot “tīklus”, kas palīdz iepazīt citam cita darbu, atklājumus, neveiksmes. LPIA oktobra sanāksmes gaitā izpilddirektoriem bija iespēja iesaistīties Jēkabpils novada “tīkliņā”, kas pierādīja, ka saulainu noskaņu kolēģiem iespējams sagādāt pat lietaini drēgnā rudens dienā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017