Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 0m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 20:39
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Kura no Latvijas pilsētām būs mans “medus pods”?
Liela dāvana uz valsts simtgadi Latvijas reģioniem un valstij kopumā būtu Latvijas kultūras galvaspilsētas statusa iedibināšana. Es iedomājos to dienu, kad 2018. gadā ziņu izlaidumos mēs dzirdēsim priecīgu ziņu – šodien tiek paziņots, ka pirmā Latvijas kultūras galvaspilsēta 202x. gadā būs…
Šajā brīdī jūs varat iztēloties katrs savas pilsētas vārdu – ja vien jums ir drosme gribēt savai pilsētai stabilu izaugsmi. Lai gan par kultūras notikumiem bieži ziņu pārraidēs redzam reportāžas īsi pirms laika ziņām, daudzi starptautiskie pētījumi un statistikas fakti apliecina kultūras milzīgo lomu kādas vietas attīstībā. Šoreiz tikai divi īsi piemēri.
Ūmeo pilsēta Zviedrijā 20./21. gadsimta mijā izlēma, ka kultūra būs pilsētas stratēģiskās izaugsmes prioritāte. Šobrīd Ūmeo par spīti kopumā valdošajai tendencei nelielām pilsētām sarukt, ir trešā straujāk augošā pilsēta valstī, turklāt jau paguvusi būt Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā un savai bibliotēkai sagādājusi UNESCO augstāko balvu.
Barselona ir liela pilsēta un starptautiski pazīstama ar savu kultūras industriju “magnētu”, kas pievelk tūristus un augsta līmeņa speciālistus no visas pasaules, līdz ar to radošās industrijas un tūrisms kopā veido 22% no visa barseloniešu IKP. Iespaidīgi! Šie piemēri apliecina, ka stratēģijas nav atvilktnēs skaisti ievākoti papīru kalni, bet gan reāls pamats pragmatiskai, tālredzīgai attīstībai, kas piesaista iedzīvotājus savai dzīvesvietai un kalpo par “medus podu” augsta līmeņa speciālistiem, kuri meklē pārmaiņas dzīvē un vēlas kaut ko jaunu.
Nacionālās kultūras galvaspilsētas statuss katru gadu līdz ar valsts atbalstu tiek piešķirts kādai no Lietuvas pilsētām un ik pa četriem gadiem kādai no Lielbritānijas pilsētām, tāpat tas iedibināts arī Īrijā. Ir pieejami pētījumi, kuros lasāms, ka šajā gadā pilsēta ne tikai sevi attīsta ekonomiski, sociāli un piedāvā bagātāku kultūras saturu, bet arī veido starptautiskus kontaktus, panāk lielāku nacionālo un pat starptautisko tūristu skaitu. Un, protams, vairo vietējo iedzīvotāju piederības un lepnuma izjūtu par vietu, kurā viņi dzīvo, un dod nākotnes redzējumu, kura daļa viņi vēlas būt.
Latvijas Institūta (LI) vārdā esmu par šāda statusa iedibināšanu runājusi ar visu reģionu pasākumu producentiem un kultūras jomas pārstāvjiem, kuri, atbalstot šo ideju, nosūtījuši vēstuli Kultūras ministrijai. Tāpat arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis ir atsaucies šai idejai, un šobrīd tiek gatavota kopīga LI un LPS vēstule kultūras ministrei.
Novadu tēls = 119 stipras vietas
Braucot pa Latviju, katru reizi domās veltu pateicības vārdus tiem zināmajiem un man nezināmajiem cilvēkiem, kuri ar savu neatlaidību, degsmi un vēlmi dzīvot interesanti, sakopti un dzīvi, ir panākuši, ka atkal kāda vieta uzplaukusi – kāda ēka sakopta, kaut kur darbojas kāda jauniešu grupa, kāda ražotne atradusi savu darbības nišu. Un katrai vietai, kurā vēl drupas un zināma bezcerība, novēlu atrast savu saimnieku un gādīgas rokas.
Savu unikalitāti mēs varam nodrošināt, paskatoties uz sevi lielākas kartes mērogā. Es aicinu ikvienu no jums droši iet šo starptautiskās redzamības ceļu! Jo katrs mērķis stimulē mūs kaut ko sakārtot un attīstīt sevī – tās ir jaunas prasmes, un līdz ar to tie ir pārsteidzoši rezultāti. Katram no novadiem un pilsētām ir iespējams pieteikties uz kādu starptautisku statusu – internetā šobrīd pieejama plaša informācija – UNESCO mūzikas pilsēta, UNESCO literatūras pilsēta, Pasaules grāmatu galvaspilsēta, Eiropas kultūras galvaspilsēta (nākamā reize Latvijai 2027. gadā ar atlasi 2022. gadā), Eiropas zaļā pilsēta, Eiropas gastronomijas reģions (te jau Rīgas un Vidzemes reģiona piemērs 2017. gadā!) u.c.
Šādi starptautiski pieteikumi ļauj katrai vietai izsijāt priekšstatus par savu nišu Latvijas, Baltijas un plašākā Eiropas un pat pasaules kontekstā un reāli ikdienā soli pa solim, darbu pēc darba iet uz savu mērķi.
Tas īstenībā gluži vienkārši ir jautājums par jūsu dzīves kvalitāti. Par tām vērtībām, kas jums ir vissvarīgākās, un par to, kas ir visnepieciešamākais, lai jums būtu interesanta un jēgpilna dzīve. To vēlas ikviens jūsu iedzīvotājs, vienalga, vai viņš šobrīd dzīvo jūsu novadā vai kaut kur citur Latvijā vai pasaulē. Cilvēks vēlas redzēt savu nākotni. Viņš vēlas lepoties ar savu novadu. Un kopīgiem spēkiem, iesaistot ikvienu šāda nākotnes redzējuma veidošanā, iespējams pozitīvā nozīmē pacīnīties par katru jūsu cilvēku.
Savukārt valsts mērogā tā ir iespēja nostiprināt Latvijas tēlu, nest katram no mums pasaulē stāstu par interesantiem, burtiskā nozīmē dzīvi apliecinošiem 119 novadiem.
Sociālās kustības #GribuTeviAtpakaļ mērķi un uzdevumi
#GribuTeviAtpakaļ ir Latvijas Institūta iniciatīva, un tā tiek īstenota bez šim mērķim īpaši atvēlēta finansējuma, balstoties uz partnerībām ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem valsts, pašvaldību, privātajās un nevalstiskajās organizācijās. Tā ir jauna veida partnerība – vēl neierasta Latvijas valsts iestādēm, bet jau aizsākta dažās citās valstīs un atbilst start–up filozofijai izaicinājumu risināšanai.
Mēs zinām, ka cilvēki, kas devušies pasaulē, visi nevarēs atgriezties. Taču atgriešanās ir iespējama gan fiziski, gan arī atrodot to saiti – kultūras, ekonomisko, emocionālo –, kas tik nepieciešama abām pusēm.
Es no sirds pateicos par tālredzību un atsaucību visiem, kas jau šobrīd ir mūsu partneri vai izteikuši vēlmi sadarboties – Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, “ALTUM”, Nodarbinātības valsts aģentūrai, LDDK, iniciatīvas “Sāc strādāt Latvijā!” autoriem, “Samariešu apvienībai”, Īrijas–Latvijas tirdzniecības kamerai, Valsts kancelejai, Ārlietu ministrijai un Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, latvieši.com, Nākotnes fondam un visiem tiem cilvēkiem, kas individuāli ir novērtējuši šo kustību.
Domāju, lasītājam būtu vērtīgi zināt mazliet vairāk par kustības mērķiem un uzdevumiem, jo publiski ne visi pragmatiskie aspekti ir vienlīdz plaši atspoguļoti.
Skaidri pateikt pasaulē dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, ka viņi Latvijai ir svarīgi, un stiprināt viņu emocionālo un praktisko saikni ar šo valsti.
Ar remigrācijas jautājuma pacelšanu sabiedrības dienaskārtībā veicināt aktivitāti valsts, pašvaldību, privātajā un nevalstiskajā sektorā, uzlabojot informācijas pieejamību par to, ko Latvijā uzņēmumi, pašvaldības un nevalstiskās kopienas var piedāvāt ne tikai remigrantiem, bet arī Latvijā dzīvojošajiem, kā arī veicināt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos.
Palīdzēt tiem emigrējušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri apsver iespēju atgriezties, pieņemt pozitīvu lēmumu, kad viņi būs tam gatavi (saskaņā ar pētījumiem, apmēram 1/3 emigrējušo tautiešu domā par atgriešanos uz dzīvi Latvijā).
Mudināt jauniešus, kuri plāno studēt ārvalstu augstskolās un iegūt profesionālu/dzīves pieredzi ārzemēs, pēc pieredzes un zināšanu iegūšanas atgriezties un saistīt savu dzīvi ar Latviju.
Sociālā kustība #GribuTeviAtpakaļ sākusies ar emocionālu saukli, bet šobrīd darbība kopā ar ikvienu ieinteresēto ir vērsta šādos praktiskos virzienos:
sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību aicināt ieinteresētās pašvaldības veidot savu piedāvājumu remigrantiem (t.sk. tiem novadniekiem, kas pārcēlušies uz dzīvi Rīgā vai citās Latvijas pilsētās);
turpināt praktiskus seminārus valsts iestāžu darbiniekiem ar mērķi uzlabot komunikāciju par valsts sniegtajiem pakalpojumiem;
ar šo kustību palīdzēt uzņēmējiem attīstīt prakses un darba vietu pieejamību;
stiprināt izpratni valstī kopumā par tiem cēloņiem, kas ir bijuši par pamatu emigrācijai – pakalpojumu kvalitāte, dzīves līmeņa celšana, darba tirgus atvērtība jauniem talantiem u.tml.
Ja jums ir jautājumi vai komentāri, dodiet ziņu!
119 aicinošas balsis un mājās nākšana
“Mūsu ir daudz vairāk, nekā šķiet, tikai par mums reti kad stāsta,” – šādu teikumu pāris mēnešu laikā, kopš kustība sākusies, esmu dzirdējusi daudzreiz no cilvēkiem, kas atgriezušies uz dzīvi dažādos Latvijas reģionos. Tāpat gandrīz katrā sarunā es pārliecinos, ka sarunu biedrs pazīst kādu, kurš atgriezies.
Tās ir 119 vietas, kurās Latvijā dzīvot un atgriezties.
Ģimeni un tautu stiprina kopā padarīts darbs un kopīgi svētki. Arī jums ir tādas iespējas, jūs jau labi paši tās zināt. Tās ir novadnieku dienas, tie ir Baltā galdauta svētki, Lieldienas un Ziemassvētki, ikgadējie pilsētas svētki, Senā ugunskuru nakts, zvejnieku svētki, dzimtu salidojumi, 18. novembris, pilsētas Goda pilsoņu pasākumi – daudz dažādu notikumu, ar ko lepojaties un kuros iespējama kopā sanākšana, kopā darīšana, kopā svinēšana.
Šodienas pasaule ir nemierīga. Tā piedāvā daudz iespēju, bet tikpat daudz apdraudējuma – “Brexit”, krīzes, nedrošība... Mājās vienmēr pat sienas palīdz.
Protams, protams, jūs sacīsit, ir taču reālā dzīve, darbavietas un tā tālāk. Tieši tā! Vairs nav padomju laiki ar plānveida ekonomiku, kurā “uzrāva” fabriku un sadzina ar vilcieniem darbaspēku no visas plašās Eirāzijas. Šodien nevienu ar varu nekur nepārvieto, un cik labi, ka tā. Katram no mums ir izvēle, kā un kur dzīvot. Tajā pašā laikā ir dažas praktiskas lietas, kas noder, ja vēlamies par saviem cilvēkiem pacīnīties un aicināt dzīvot atkal savā novadā. Jūsu tiesības un iespējas ir piedāvāt, un viņu tiesības – atgriezties vai ne.
Pēc daudzām sarunām ar tiem cilvēkiem, kas domā par atgriešanos Latvijā vai ir jau atgriezušies dažādās mūsu valsts vietās, ir skaidras dažas konkrētas vajadzības.
Viens kontaktpunkts (telefons, e–pasts) pašvaldībā, ar ko diasporas cilvēkam sazināties, lai nav “futbols” no viena pie otra. Regulāra atskaite par padarīto un izaicinājumu novērtēšana.
Esiet aktīvi sociālajos tīklos, sameklējiet kontaktus ar savējiem, ar diasporas organizāciju sociālajiem kontiem, e–pastiem – sūtiet regulāri informāciju par jaunumiem jūsu pusē – ko esat izdarījuši, kas jūsu novadā mainījies, pie kādiem jautājumiem strādājat, kādu nākotni veidojat.
Dodieties paši uz diasporas mītnes zemēm un uzrunājiet cilvēkus tieši!
Iesaistiet sava novada un savas diasporas cilvēkus aptaujās un aktivitātēs, kas nes redzamu rezultātu – tie ir jautājumi gan par vides labiekārtošanu, gan citi. Dariet zināmu rezultātu, nofotogrāfējiet, ierakstiet īsu video!
Tālmācību piedāvājums skolās ir labs piemērs, kā ar laiku piesaistīt ģimenes jūsu novadam (labs piemērs – Brocēnu vidusskola). Pārdomājiet savas iespējas sniegt latviešu valodas fakultatīvu mācību atbalstu bērniem, kuru ģimenes vēlas atgriezties pie jums.
Pastāstiet par bērnudārzu iespējām!
Pastāstiet par apkārtnes lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas meklē darbiniekus!
Ja jūsu novados ir tukšas ēkas, iespējams, atlaižot īres maksu vai izdomājot citus labvēlīgus nosacījumus, dariet zināmus konkrētus piedāvājumus ekonomisku vai sociālekonomisku projektu veikšanai.
Īstenībā jūs zināt daudz labāk, ko varat piedāvāt. Pozitīva pašreizējo lietu un jautājumu inventarizācija var sniegt jums interesantas idejas. Iesaistiet arī skolēnus un viņu vecākus ideju ģenerēšanā!
Šoruden piecu Latgales pašvaldību vadītāji no Kārsavas, Preiļiem, Riebiņiem, Līvāniem un Dagdas novada un Daugavpils Universitātes rektors piedalījās Latgales dienās Rietumīrijā. Tas bija emocionāls pacēlums, ko daudzi salīdzināja pat ar Atmodas laika emocijām. Viens no saviļņojošākajiem brīžiem bija, kad Kārsavas novada vadītāja, pašvaldību vārdā uzrunājot klātesošos latviešus, sacīja: “Mēs gribam jūs atpakaļ!”
#Gribu Tevi Atpakaļ ir par to, ko mēs gribam – vai nu lai nākamajā simtgadē Latvija pierāda savu pozitīvā spīta spēku, vai arī palēnām kļūst par virtuālu realitāti. Arī jūsu kritika var būt pozitīvā spīta paraugs, ja tā stimulēs darbību – darīt katram tieši TIK, CIK GRIBAM UN VARAM IZDARĪT! To, ko nevaram, negribam – aizmirsīsim, tas augļus nenes. Stingri stāvot ar kājām uz zemes, mēs saprotam, ka ideālā laimes zeme nekad nav bijusi un nebūs uz pasaules, taču mums ir visas iespējas dzīvot saskaņā ar savām vērtībām un veidot savu dzīvi.
“Samariešu apvienības” un Latvijas Institūta kopīgajā radošajā darbnīcā #Gribu Tevi Atpakaļ ietvaros Daugavpils teju katrs otrais Valsts ģimnāzijas un Krievu liceja vidusskolēns teica, ka lepojas ar mūsu tautas spēju vienoties. Mums ir gudri bērni.
Lai mums katram viss iecerētais izdodas!
Smelties informāciju, ko izmantot pašam un dalīties ar saviem ārvalstu draugiem, var arī šeit: Latvia.eu, li.lv; Facebook: If you like Latvia, Latvia likes you; Facebook: Kaut kas mīļš no Latvijas; Twitter: @LatviaInstitute.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017