Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 16:44
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
9. septembrī notika Norvēģijas Finanšu instrumenta finansētā projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” noslēguma konference, kurā bija iespējams uzklausīt gan speciālistu, gan pašvaldību pārstāvju pieredzi un ieguvumus, darbojoties projektā.
Atklājot konferenci, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka jūtas gandarīts par paveikto, jo projektā piedalījušās 44 pašvaldības, kaut gan sākotnēji to skaits bija plānots mazāks. “Tas ir šā projekta lielākais veiksmes stāsts, jo ikdienas darbs liecina, ka mēs par maz tiekamies, lai apmainītos ar pieredzi. Šis projekts parādīja, ka mums jākomunicē, meklējot labākos risinājumus,” atzina LPS vadītājs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards savukārt atzinīgi novērtēja LPS veikumu, realizējot projektu, un pašvaldību iegūto pieredzi Latvijā un Norvēģijā. “Jūtos gandarīts par to, ka Latvijas pašvaldībām bija iespēja pārņemt Norvēģijas pieredzi pašvaldību pārvaldībā, tādējādi veicinot abu valstu sadarbību un izaugsmi. Ir svarīgi, lai pašvaldības strādātu radoši un motivēti, kā arī mērķtiecīgi domātu par attīstību,” piebilda ministrs.
Par projektu atzinīgi izteicās arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens: “Jūtos ļoti gandarīts un patīkami pārsteigts, ka šajā projektā Latvijā iesaistījās tik daudz pašvaldību. Norvēģijas valdības vārdā es apsveicu projekta realizētājus ar tā veiksmīgu noslēgšanu un ļoti ceru, ka tas bija liels ieguldījums Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošanā.”
Savukārt projekta vadītāja LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža pateicās visiem projektā iesaistītajiem par atsaucību un paveikto, uzsverot, ka ieguldītais darbs trīs gadu garumā nesis ne tikai jaunu pieredzi, bet arī nozīmīgas idejas un pārliecību, ka visu iespējams paveikt pašu – pašvaldību spēkiem, arī veidojot, piemēram, novadu mārketinga stratēģijas, veselības veicināšanas programmas un citus nozīmīgus dokumentus.
Pēc projekta vadītājas sniegtā kopskata par plānoto un sasniegto vārds tika dots projekta vadošajam ekspertam Mārim Pūķim, kurš izklāstīja “mācīties salīdzinot” sistēmas Latvijas modeļa ieviešanu un apgalvoja, ka tiks meklētas projekta turpinājuma formas.
Konferences gaitā uzstājās vairāki eksperti – pašvaldību iespējas ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību analizēja Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs no Vidzemes Augstskolas, par rezultatīvo rādītāju iegūšanu, izmantojot pašvaldību budžeta informāciju, ieteikumos dalījās Dr.oec. Inga Vilka no SIA “Publiskās pārvaldes konsultācijas”, bet Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas (KS) direktors Frūde Lintvets atklāja, kādi ir pašvaldību sektora izaicinājumi Norvēģijā. Konferences pirmās daļas noslēgumā Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) Reģionālās attīstības atbalsta departamenta vecākais statistiķis Jānis Bruņenieks raksturoja, kāds ir VRAA devums un ieguvumi, “mācoties salīdzinot”.
Dienas otrajā daļā tika uzklausīts projektā iesaistīto pašvaldību sadarbības tīklu vērtējums un apspriestas to darbības turpināšanas perspektīvas. Savā pieredzē dalījās Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, kura pastāstīja par Amatas novada mārketinga stratēģijas izstrādi. Ar Jelgavas pilsētas pašvaldības veselības veicināšanas programmu 2016.–2022. gadam iepazīstināja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne. Alojas novada pašvaldības pieredzi mājokļu monitoringa sistēmas izveidē atklāja Alojas novada domes toreizējais priekšsēdētājs, tagad deputāts Valdis Bārda. Daugavpiliešu prezentāciju par pilsētas pašvaldības dalību projektā un sabiedrības viedokļa izpētē pedagogu motivācijas veicināšanai bija sagatavojušas Daugavpils Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe pieaugušo izglītībā Ilze Onzule un eksperte projektu jautājumos Evelīna Balode.
Visas prezentācijas no konferences pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3264-projekta-lietpratiga-parvaldiba-un-latvijas-pasvaldibu-veiktspejas-uzlabosana-nosleguma-konference, bet videoieraksts – LPS Youtube kanālā: https://www.youtube.com/results?search_query=latvijas+pa%C5%A1vald%C4%ABbu+savien%C4%ABba.
Projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” mērķis bija stiprināt institucionālo kapacitāti un cilvēkresursu attīstību valsts, vietējā un reģionālā līmenī.
Projekta ietvaros tika izveidoti četri tematiskie pašvaldību sadarbības tīkli – diskusiju un pieredzes apmaiņas platforma iesaistīto pašvaldību vadītājiem un vadošajiem speciālistiem, lai iepazītu dažādu Latvijas pašvaldību inovatīvus risinājumus katras nozares ietvaros, gūstot jaunas ierosmes savai pašvaldībai piemērotākā risinājuma meklēšanā. Tīklu darbības rezultāts – izstrādātas deviņas pašvaldību mārketinga stratēģijas un 72 nozaru stratēģijas vai pakalpojumu uzlabojumu plāni. Visi dokumenti orientēti uz pašvaldību labākas pārvaldības veicināšanu, līdz ar to uzlabojot ikviena iedzīvotāja dzīves līmeni konkrētajā pašvaldībā.
Projekta gaitā tapusi salīdzināmo datu datubāze – informācijas sistēma BLIS (Benchlearning Information System) pašvaldību veiktspējas analizēšanai, novērtēšanai un uzlabošanai (pieejama šeit: https://blis.lps.lv). Datubāzē tiek apkopoti dati par pašvaldību darbību, kas raksturo pašvaldības izvēlētos mērķus, kā arī tiek izmēģināti un tiks pilnveidoti indikatoru (veikuma rādītāju) izstrādes un aprēķināšanas paņēmieni. Datubāzē pieejami arī pašvaldību labās prakses piemēri un pašvaldībām noderīgu zinātnisko pētījumu rezultāti, kas pakāpeniski novērsīs statistikas rādītāju trūkumu par teritorijām un ļaus pilnveidot pašvaldības vadīšanas metodes, tādējādi veicinot iedzīvotāju labklājību katrā pašvaldībā.
Mācību semināri pašvaldību politiskās un administratīvās vadības kapacitātes pilnveidošanai – tika organizēti 24 apmācību semināri pašvaldību pārstāvjiem par divām tēmām – “Efektīva komandas sadarbība” un “Efektīva komunikācija ar klientu”. Semināros piedalījās projektā iesaistīto pašvaldību politiķi, pašvaldību vadītāji un vadošie speciālisti.
Projekta rokasgrāmatas – sagatavotas un publicētas divas rokasgrāmatas latviešu un angļu valodā – “Tematisko tīklu izmantošana pašvaldību darba pilnveidošanai” un “Salīdzināmo datu datubāzes izmantošana pašvaldību un valsts iestāžu stratēģiskajā vadīšanā”.
Citas projekta aktivitātes septembrī un oktobrī
Līdzdalība LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
13. septembrī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdi atklāja un uzrunas teica komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis un LPS padomniece Gunta Lukstiņa.
Klātesošo interesi raisīja NFI projekta ietvaros veiktais pētījums par pašvaldību iespējām ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību, ko prezentēja Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs no Vidzemes Augstskolas.
Par projekta rezultātiem sēdes dalībniekus informēja LPS padomniece Elita Kresse, bet ar informācijas sistēmas BLIS praktiskās izmantošanas iespējām pašvaldību darbā iepazīstināja projekta vadošais eksperts Māris Pūķis un projekta datubāzes administrators Jānis Upenieks.
Plašākai informācijai: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3282-lps-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-sede.
Tikšanās ar pašvaldību izpilddirektoriem
7. oktobrī Jēkabpils novada Rubenes pagasta Rubeņos notika Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) ikmēneša sanāksme, kuras pirmajā daļā LPS pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” rezultātiem.
NFI projekta vadītāja Ligita Pudža, raksturojot projekta ieguvumus, tajā līdz šim neiesaistītajiem apliecināja, ka pašvaldību sadarbības tīkli turpinās darboties arī pēc projekta beigām. NFI projekta datubāzes administrators Jānis Upenieks iepazīstināja ar projekta gaitā izstrādāto salīdzināmo datu datubāzi – informācijas sistēmu BLIS, kā arī nodemonstrēja tās iespējas, vērtējot un dažādos aspektos salīdzinot Latvijas skolu eksāmenu rezultātus.
Plašāka informācija: http://www.lps.lv/lv/profesionalas-apvienibas/izpilddirektoru-asociacija/3339-izpilddirektori-sasmelas-sauli-lietaina-diena.
Seminārs Rēzeknē par interešu izglītību
Kupli apmeklēts bija sadarbībā ar LPS Izglītības un kultūras komiteju 18. un 19. oktobrī organizētais projekta seminārs Rēzeknes novadā un Rēzeknes pilsētā. Tas bija veltīts interešu izglītības attīstībai un vietai izglītības sistēmas pārmaiņu procesā, lai aktualizētu skolēnu interešu izglītības apguvi caur STEM priekšmetiem.
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar pašvaldību izglītības un kultūras tīkla T–4 darbu projektā un šā tīkla darbības turpināšanas perspektīvām, kā arī ar projekta gaitā izveidoto datubāzi – informācijas sistēmu BLIS.
Semināra videoieraksti pieejami LPS YouTube kontā – http://ej.uz/lpsyoutube.
Diskusija LPS Tehnisko problēmu komitejas izbraukuma sēdē Rundālē
26. oktobrī Rundāles novadā notika LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde, ko vadīja tehnisko problēmu padomnieks un viens no projekta tīklu vadītājiem Aino Salmiņš. Otrs viņa tāsdienas pienākums bija prezentēt projekta datubāzi par pašvaldību autoceļu finansējumu.
Sanāksmes dalībniekus ar jaunām atziņām un ieteikumiem stiprināja projekta “komanda”. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis vērtēja NFI projekta sākotnējos izaicinājumus un rezultātus un atzina, ka pamatuzdevums – sadarbības tīklu izveide pieredzes apspriešanai projektā iesaistītajās pašvaldībās ir sasniegts, bet priekšā nākamais uzdevums – pilnveidot un attīstīt sadarbības tīklus, iesaistot maksimāli daudz pašvaldību, un turpināt pilnveidot datubāzi. Inga Vilka no SIA “Publiskās pārvaldes konsultācijas” iepazīstināja ar projekta pētījumu par rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējām, izmantojot pašvaldību budžetu datus. Savukārt NFI projekta datubāzes administrators Jānis Upenieks atklāja informācijas sistēmas BLIS izmantošanas iespējas.
Projekta dalībnieku pieredzi, darbojoties pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu un mājokļu politikas tīklā, raksturoja SIA “Jelgavas novada KU” valdes priekšsēdētāja Antra Alksne, iepazīstinot ar mājokļu politikas risinājumiem Jelgavas novadā, un Ādažu novada domes deputāts Juris Antonovs, kurš informēja par Ādažu novada domes Saimniecības un infrastruktūras daļas teritoriālās apsaimniekošanas modeļa reformu.
Projekts “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” tiek īstenots, izmantojot 2,12 miljonu EUR piešķīrumu no Norvēģijas Finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm”. Projekta mērķis ir stiprināt institucionālo kapacitāti un cilvēkresursu attīstību valsts, vietējā un reģionālajā līmenī, izveidojot ilgtspējīgu “mācīties salīdzinot” sistēmu, kas balstīta uz salīdzināmās bāzes metodes principiem un izmanto salīdzināmo datu datubāzi pašvaldību veiktspējas uzlabošanai. Lai nostiprinātu pašvaldību lietpratīgu pārvaldību, “mācīties salīdzinot” sistēmā tiks iekļauta arī pašvaldību stratēģiskās vadīšanas ieviešana, par pamatu izvēloties pašvaldību mārketingu kā vienu no stratēģiskās vadīšanas formām.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017