PAŠVALDĪBU VADĪTĀJI – PAR LPS

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 20. gadadienas priekšvakarā žurnāls “Logs” uzrunāja visus 119 pašvaldību vadītājus, lūdzot pastāstīt, cik ilgi katrs saistīts ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību, kā vērtē LPS lomu pašvaldību dzīvē un ko vajadzētu mainīt biedrības darbā. Lūk, novadu un pilsētu domju priekšsēdētāju pārdomas par aizvadīto laiku un nākotnes vēlējumi.

Helēna Streiķe

(Aglonas novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību sadarbojos kopš 2001. gada, kad sāku strādāt par Aglonas novada domes priekšsēdētāju. No tā laika darbojos LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā un LPS apmeklēju katru mēnesi. Tikšanās ar kolēģiem semināros vai izbraukuma sēdēs dažādos novados ir lieliska iespēja iepazīt citu pašvaldību ikdienas problēmas, izzināt, kā tās tiek risinātas uz vietām, un gūt lielisku pieredzi.

Ļoti pozitīvi vērtējam iespēju noskatīties komisiju sēžu videokonferences un seminārus pašvaldību darbiniekiem tiešraidē, jo atrodamies diezgan tālu no centra, kas dažreiz sagādā grūtības tikt uz katru pasākumu. Esam izmantojuši arī LPS juristu konsultācijas, kuri sniedz derīgus padomus ikdienas darbā.

Domāju, ka viena no svarīgākajām problēmām šobrīd ir gaidāmā pašvaldību reforma. Iepriekšējās reformas lielākie ieguvēji bija lielie novadi, tāpēc mazajām pašvaldībām šis jautājums joprojām ir aktuāls.

Latvijas Pašvaldību savienība veiksmīgi cenšas rast kopsaucēju starp dažādajām pašvaldību interesēm, rosina un izskata likumprojektus un pauž kopējo pašvaldību viedokli. Dzīvosim kopsolī arī turpmāk!

Leons Līdums

(Aizkraukles novads)

– Saskarē ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu jau otro sasaukumu. Daudz un dažādi ir saskares veidi, taču galvenā saskare man ir Novadu apvienības valdē un tagad, pildot Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja pienākumus, arī LPS Valdē. Tur iespējams uzzināt aktualitātes, kas skar valsts un pašvaldības ikdienas dzīvi, tās problēmas un attīstības nākotni. Tā ir kā pašvaldības darba skola ar kolēģu milzīgu pieredzes bagāžu.

Mēs vēlējāmies, lai LPS 25. kongresa mājvieta būtu Aizkrauklē, un tas notika 2014. gada 30. maijā ar saukli “Latvijas nākotne – konkurētspējīga ekonomika”. Tā mūsu pašvaldībai bija laba iespēja sadarbībai.

Latvijas pašvaldības ir tik dažādas – gan pēc lieluma, gan ģeogrāfiskā izvietojuma. Arī attīstības iespējas tām atšķirīgas, tāpēc kļūst arvien grūtāk apmierināt visas mūsu intereses. Manuprāt, LPS spēks ir spēja veidot kopīgu pašvaldību viedokli un nostāju savu interešu aizstāvībai valstī. Taču nacionālajiem un reģionālajiem attīstības centriem parādās savas specifiskās vajadzības, un tas novedis pie Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) izveides. Līdzšinējā RACA darbība liecina, ka tas dod papildu iespējas līdzīgām pašvaldībām risināt savas problēmas, nevājinot kopējo LPS. Mūsu Pašvaldību savienībai ir jābūt vienotai visās pamatnostādnēs, jo tikai tas parāda mūsu spēku!

Aizkraukles novada pašvaldības darbinieku vārdā saku paldies par līdzšinējo darbu un mūsu sadarbību visiem LPS darbiniekiem un tās vadītājiem ar Andri Jaunsleini priekšgalā! Turpmākajā darbībā vēlam būt kompetentiem un elastīgiem sadarbībā, taču arī principiāli stingriem, aizstāvot kopējās nostājas!

Aivars Šilis

(Aizputes novads)

– Mana sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību sākās 1997. gadā, kad tiku ievēlēts par Aizputes pagasta padomes priekšsēdētāju. Sadarbības sākumgados biju aktīvs LPS biedrs, jo četrus gadus darbojos Izglītības un kultūras komitejā un piedalījos komitejas sēdēs. Tad vēl nebija mūsdienu e–tiešsaistes iespējas un komitejas sanāksmēs vajadzēja piedalīties klātienē. Vēlāk sāku darboties LPS Tehnisko problēmu komitejā. Aizputes novada pašvaldība ietilpst LPS Novadu apvienības sastāvā.

Esmu piedalījies arī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) darbā, gūstot pieredzi un vērtīgas darbam nepieciešamas atziņas. 2012. gadā Aizputē notika visas Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksme, un mēs iepazīstinājām tās dalībniekus ar uzņēmējdarbību savā novadā, teritorijas attīstību, kā arī klātienē piedāvājām apskatīt vairākus Aizputes novada objektus – Aizputes mākslas skolu, Aizputes novada sporta centra “Lejaskurzeme” sporta halli, Aizputes vidusskolu, atdzelžošanas iekārtu kompleksu un citus. Uzskatu, ka šī bija vērtīga pieredzes apmaiņa.

LPS darbu vērtēju kā veiksmīgu un vērstu uz Latvijas pašvaldību iedzīvotāju apkalpošanu un labklājību. Par Pašvaldību savienības galveno vērtību uzskatu iespēju dažādos pasākumos tikties ar kolēģiem, jo ir gan interesanti, gan lietderīgi pārrunāt pašvaldību aktualitātes un rast risinājumus, ko izmantot savā darbā.

Pagājuši jau 25 sadarbības gadi, un Pašvaldību savienību priekšsēdis Andris Jaunsleinis vada ar labiem rezultātiem, ko izcēlusi arī valdība. Gribētu uzsvērt, ka, pateicoties LPS darbam, panākts tas, ka valdība šobrīd rēķinās ar pašvaldībām un tās nav “novirzītas malā”, attīstās sadarbība un tiek uzklausīti pašvaldību priekšlikumi. Novēlu arī turpmāk savienību vadīt ar tādiem pašiem un vēl labākiem rezultātiem! Veiksmi turpmākajā darbā visiem LPS darbiniekiem!

Vija Dzene

(Aknīstes novads)

– Ar pašvaldību esmu saistīta kopš 1994. gada, kad sāku strādāt par Jēkabpils rajona Asares pagasta padomes priekšsēdētāju. Paralēli šim amatam astoņus gadus darbojos LPS Revīzijas komisijā. Izveidojoties novadiem, kļuvu par Aknīstes novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieci, tagad esmu novada domes priekšsēdētāja.

Ja “Vikipēdijā” būtu nepieciešams aizpildīt šķirkli “Latvijas Pašvaldību savienība”, es tur ierakstītu: “LPS ir organizācija, kas domā un darbojas vietējo cilvēku labā.” Pašvaldību savienības galvenā vērtība manā ieskatā ir dotā iespēja iepazīt kolēģus citās pašvaldībās, apmainīties pieredzē, sadarboties ar LPS darbiniekiem.

Pati katru gadu piedalos LPS kongresos, Novadu dienās, dažādās sanāksmēs. LPS pārstāvji iegriezušies arī mūsu pašvaldībā, piemēram, pērn uz bankomāta atklāšanu. Gribu pieminēt LPS padomnieci Ināru Dunduri, kura cīnās par pedagogu atalgojumu, tāpat Māri Pūķi, Elitu Kressi, Olgu Dzenovsku un citus.

Dace Vilne

(Alojas novads)

– Ar prieku atceramies pērn un arī šogad Latvijas Pašvaldību savienības koordinētā projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” sanāksmes, kas tika rīkotas Alojas novadā.

Pērn oktobrī pie mums notika T3–2 tīkla sanāksme, kurā dalījāmies pieredzē ar citām pašvaldībām mājokļu politikas un mājokļu un sociālās politikas sinerģijas jomā. Savukārt šāgada februārī izglītības un kultūras tīkla sanāksmes (T–4) laikā pie sevis uzņēmām projektā iesaistīto pilotpašvaldību pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar Alojas novada pašvaldības redzējumu un paveikto sadarbībā ar uzņēmējiem.

Mēs augstu vērtējam iespēju iesaistīties šajā projektā, rādīt savu varēšanu un pieredzi citiem. Priecājamies, ka varējām mācīties no kolēģiem, lai pašvaldības veiktspēja augtu, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ceram uz tikpat veiksmīgu sadarbību arī turpmāk!

LPS saimei vēlu droši mesties jaunos izaicinājumos un tikpat naski kā allaž iesaistīt jaunu notikumu virpulī arī mūs, pašvaldības!

Aivars Sokolovskis

(Alsungas novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīts salīdzinoši nesen – kopš 2013. gada, kad sāku vadīt Alsungas novada pašvaldību. Uzskatu, ka ļoti noderīgas būtu pašvaldību vadītāju kopējās mācības – vismaz reizi pusgadā, piemēram, par jaunākajām izmaiņām likumdošanā.

LPS komitejās nedarbojos, bet esmu iesaistījies mazo pašvaldību apvienībā. Kā veiksmīgāko un pamanāmāko vērtēju pausto viedokli par novadu reformu – veidot sadarbības teritorijas, bet ne piespiedu apvienošanu.

“Vikipēdijā”, aizpildot šķirkli “Latvijas Pašvaldību savienība”, es ierakstītu: “LPS – vidutājs starp valsti un pašvaldībām.”

Pašvaldību savienība sniedz ne tikai atbalstu un palīdzību, tā ir katras pašvaldības interešu apkopotāja kopējo interešu realizēšanā – līdz ar to arī pasākumos notiek tuvināšanās ar kolēģiem no citām pašvaldībām. LPS aizstāvību jūtam vietējo informatīvo izdevumu veidošanā. Pateicoties dalībai LPS, šāgada augustā Alsunga varēja uzņemt izpilddirektorus no visas Latvijas.

Pašvaldību savienības pārstāvji iegriezušies pie mums arī ikdienā. Andris Jaunsleinis viesojās Alsungā 2013. gadā pēc domes un priekšsēdētāja ievēlēšanas. Vairākas reizes Alsungā bijusi LPS padomniece Sniedze Sproģe, kura piedalījusies gan domes apvienoto komiteju sēdēs, gan Miķeļsvētkos. Tāpat jāpiemin LPS juristes Vinetas Reiteres palīdzība deleģēšanas līguma sastādīšanā.

Mēs katrs esam stiprs un varošs, bet kopā varam būt daudz stiprāki un varošāki – tādēļ, LPS, turiet pašvaldības kopā un nelaidiet vaļā!

Arturs Dukulis

(Alūksnes novads)

– Latvijas Pašvaldību savienības kolektīva darbs – pārstāvēt vietējo pašvaldību intereses – ir sarežģīts, grūts un nepateicīgs. Pašvaldību viedokļi ne vienmēr saskan, kas vienam der, tas citam kaitē, taču Pašvaldību savienībai ar vietvaru darbību saistītos jautājumos jāspēj pārstāvēt kopējo viedokli. Ne vienmēr šis darbs uzreiz ir redzams, taustāms un izmērāms, bet mēs zinām, ka tās ir neskaitāmas tikšanās un sarunas, argumentēšana un skaidrošana.

Latvijas Pašvaldību savienība ir tas ziņu avots, no kā uzzinām jaunākās vēstis par norisēm valdībā, varam diskutēt, spriest un formulēt pašvaldību viedokli svarīgos jautājumos. Viens no tādiem pēdējā laika notikumiem spilgtā atmiņā palicis ar diskusijām par reformām izglītības jomā, kur LPS aizstāvēja pašvaldību viedokļus. Daudz enerģijas un spēka Latvijas Pašvaldību savienības kolektīvs ieguldījis, uzņemoties iniciatīvu aizstāvēt pašvaldību tiesības izdot informatīvos izdevumus, lai informētu savus iedzīvotājus. Arī konkrēti Alūksnes novada pašvaldība ir jutusi biedrības atbalstu, kad kādus problēmjautājumus vajadzējis aktualizēt augstākā līmenī.

Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji, tajā skaitā arī es, darbojas Latvijas Pašvaldību savienības komitejās un seko līdzi to aktivitātēm. Bet LPS jau ne tikai koordinē pašvaldību jomu, tā arī saved kopā pašvaldības un to darbiniekus, ļaujot satikties un bagātināties citam no cita. Vēl arvien ar labam atmiņām atceramies pēdējā laika lielākos LPS pasākumus, kas pie mums notikuši vai kuros esam iesaistījušies. Tas bija LPS konkurss “Eiropas Gada pašvaldība 2013” un pašvaldību izpilddirektoru sanāksme Alūksnē 2014. gadā. Tā ir bijusi iespēja mums ne tikai sevi parādīt, bet arī pašiem paskatīties uz sevi no malas un novērtēt savus spēkus un bagātības. Uzteicami, ka savienība organizē arī dažādu atsevišķu sfēru pašvaldību speciālistu tikšanās, kur kolēģiem iespējams iegūt jaunas zināšanas un pārrunāt profesionālus jautājumus. Tā kā Alūksne atrodas gandrīz trīs stundu brauciena attālumā no Rīgas, novērtējam arī to, ka daudzus LPS rīkotos seminārus un sanāksmes var vērot tiešraidē. Tas ietaupa gan laiku, gan arī līdzekļus.

Jubilāram – Latvijas Pašvaldību savienībai – novēlu arī turpmāk katras atsevišķās pašvaldības atšķirībās spēt saskatīt kopsakarības, kas saista visas Latvijas vietvaras!

Elita Eglīte

(Amatas novads)

– Svētku reizē leposimies ar visu Latvijas pašvaldību kopējo organizāciju – Latvijas Pašvaldību savienību tās 25. gadadienā!

Svētkos priecāsimies par organizāciju, kas visu 25 gadu garumā, risinot kopējās un atsevišķās pašvaldību problēmas un īstenojot sadarbības un apmācības projektus, stingri ievērojusi brīvprātības principu. Katra lēmuma pieņemšanā nozīmīga ir bijusi mūsu pašu līdzdalība un ieinteresētība. To esam novērtējuši kā uzticēšanos un iesaistīšanu, rosinot ikvienu būt līdzatbildīgam, veidojot Latvijas kopīgo un katra novada individuālo stiprumu.

Jubilejas reizē uzteiksim organizācijas atbalstu un pārstāvniecību publiskajā pārvaldē, kas vienmēr ir bijusi nepieciešama visām pašvaldībām neatkarīgi no katras lieluma un individuālajām iespējām.

Padarītā darba apjoma īstenošana nav iedomājama bez lieliskajiem LPS darbiniekiem – no pirmajiem soļiem līdz šodienai, ar atbildību un zināšanām, ar spēju veidot likumdošanu – tādi esat jūs visi. Pašvaldību savienība ir kļuvusi atpazīstama ar savā darbībā ievērotajiem pamatprincipiem – demokrātiju, atklātumu un publiskumu, labu pašu finanšu vadību.

Paldies, ka mēs visi kopā šos gadus esam strādājuši, skatoties vienā virzienā – attīstības virzienā! Veiksmi un izturību šodienā un ceļā uz rītdienu!

Astrīda Harju

(Apes novads)

– Latvijas Pašvaldību savienības ieguldījums ir izmērāms lielums – tie ir argumentēti priekšlikumi daudziem Ministru kabineta noteikumiem un likumiem, kas ņemti vērā valdībā un Saeimā un izmainījuši ne vienu vien nepārdomātu likumdošanas akta nonākšanu reālajā dzīvē. Tā ir pašvaldības vadītāju izglītošana un pieredzes apmaiņas veidošana, tas ir savs žurnāls un sadraudzības tilti ar daudzām pašvaldībām ārpus mūsu valsts robežām, tie ir realizētie projekti, perspektīvs birojs Briselē un atsaucīgi, zinoši darbinieki LPS mājā. Gribu uzsvērt, ka Latvijas Pašvaldību savienībai ir nozīmīga loma kā pašvaldību pārstāvei, esot par sadarbības tiltu ar valdību un Saeimu.

Latvijas Pašvaldību savienības vērtība ir labā griba un spēja dzīvot šodienai ar rītdienas acīm.

Gints Kaminskis

(Auces novads, LPS priekšsēža vietnieks)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīts kopš šīs tūkstošgades pirmā gada, kad sāku vadīt Auces pilsētas pašvaldību. LPS darbā iekļāvos pakāpeniski, sākumā vairāk biju vērotājs un raudzījos, kā viss notiek, un man tas patika.

“Vikipēdijai” piedāvātajā šķirklī par LPS es ierakstītu tā: “Latvijas Pašvaldību savienība ir organizācija, kas pēc brīvprātības principiem apvieno pilnīgi visas Latvijas pašvaldības to interešu un demokrātijas nostiprināšanai, kā arī valsts drošības un valsts attīstības stabilitātes veicināšanai.” Šis ieraksts ir vēlējuma formā, kādam tam vajadzētu būt, apvienojot tiešām visas 119 Latvijas pašvaldības.

Par LPS vērtību uzskatu gan novadu un pilsētu pašvaldību kolēģu tuvināšanu ar dažādu pasākumu palīdzību, gan arī atbalstu un palīdzību no “jumta” organizācijas. LPS piedāvā pašvaldībām vērtīgu domu apmaiņu kolēģu vidū, nodrošina informāciju un sniedz pieredzes apmaiņas iespējas. Tāpat vērtīgs ir kopīgais atbalsts un vajadzības brīdī sniegtā palīdzība.

Jau ilgu laiku vadu LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komiteju un vienlaikus esmu arī Pašvaldību savienības Valdes loceklis un priekšsēža vietnieks. “Spēles laukums” un pārraugāmo problēmu loks ir ļoti plašs, tāpēc nevaru izcelt vienu problēmu, ko izvirzīt par svarīgāko no līdz šim šķetinātajām. Komitejās nonāk aktuāla un daudzveidīga informācija, ar ko diendienā nodarbojas LPS padomnieki, un katrā konkrētā brīdī jāizskata vairāku jomu “samilzumi” jeb sāpīgākie punkti.

LPS gadu gaitā izveidojušās daudzas “māsiņas” – apvienības, asociācijas, biedrības. To, ka pašvaldības apvienojas interešu grupās, es vērtēju pozitīvi. Man tikai nav pieņemami dažreiz novērotie individuālie mēģinājumi, kad, aizstāvot un lobējot vienīgi savas intereses, dara to visu pašvaldību vārdā. Interešu grupu lietas jau sanāk kopā tādā kā piramīdā un tiek novadītas uz augšu, un kopīgais pašvaldību viedoklis izkristalizējas caur Pašvaldību savienību, kas ir visu pašvaldību interešu pārstāve un aizstāve.

Pašvaldības bieži pārbauda Valsts kontrole, arī KNAB, un nereti publiski izskan bargi pārmetumi. Šādās reizes pašvaldības, protams, gaida aizstāvību no LPS. Es atbalstu pieeju, ka Pašvaldību savienība vispirms apkopo viedokļus, izpēta problēmas un to risinājumus un tad runā visu pašvaldību, nevis vienas vārdā. Tā būtu tā kopīgā aizstāvība.

LPS katru gadu rīko daudzus pasākumus – kongresu, Novadu dienu, izbraukuma seminārus, sporta spēles un citus. Protams, katram jau savs krekls vienmēr ir tuvāks, un man liekas, ka visvērtīgākais kongress bija tas, kas notika Aucē 2013. gada 9. augustā. Šo notikumu pamanīja arī vietējie iedzīvotāji un novērtēja, ka viņu pilsētā ieradušies ne vien pašvaldību vadītāji no visas Latvijas, bet arī valsts augstākās amatpersonas. Apsveicami, ka LPS katru gadu Pašvaldību savienības kongresu rīko citā vietā, līdz ar to dodot iespēju ik reizi citai pašvaldībai uzņemt kolēģus savās mājās un arī parādīt, kas tad notiek šajā pilsētā vai novadā un kā tas attīstās. Zināms jau, kurp dosimies 2017. gadā – LPS 28. kongress notiks Alūksnē.

LPS rīkoto pasākumu ir gana daudz, un Pašvaldību savienība arī meklē dažādas formas un jaunas lietas. Manuprāt, galvenais, kas katram pasākumam būtu jāsniedz – lai tajā varētu uzzināt ko jaunu, lai tas rosinātu domāt tālāk un ģenerēt jaunas idejas savā pašvaldībā.

Jubilejas reizē gribu vēlēt Latvijas Pašvaldību savienībai stabilitāti un visu pašvaldību būšanu kopā! Jo ir pieredzēts, kas notiek citās valstīs, kur nav šīs kopīgās nostājas, tur daudz grūtāk arī runāt par iedzīvotāju interešu pārstāvību.

Māris Sprindžuks

(Ādažu novads)

– “Vikipēdijas” šķirklī par Latvijas Pašvaldību savienību es ierakstītu: “Latvijas pašvaldību dibināta biedrība, kas pārstāv visu pašvaldību intereses.”

Par LPS vērtību tiek atzīta iespēja pasākumos tuvināties ar kolēģiem citās pašvaldībās un no LPS gaida atbalstu un palīdzību. Es sagaidu lobija darbu likumdošanas un valsts budžeta procesam, jo savstarpējo sadarbību pašvaldības var realizēt citos formātos. Lielāku LPS iniciatīvu gaidu valstisku reformu atbalstam, piemēram, administratīvi teritoriālajai reformai. Citādāk sanāk tāda reakcionāra darbība – saglabāt status quo un pret jebkādu progresu.

Pats darbojos LPS Finanšu un ekonomikas komitejā. Diemžēl apmeklēju to reti, jo izskatāmie jautājumi ir ļoti specifiski, parasti tie nav stratēģiska rakstura, drīzāk piemēroti nozaru speciālistu diskusijām. Aktīvi darbojos Pierīgas pašvaldību apvienībā un uzskatu pirmo tās darbības gadu par veiksmīgu – tika apzinātas kopējās intereses, pausts viedoklis publiskajā telpā.

No LPS katru gadu rīkotajiem pasākumiem esmu piedalījies kongresos un sporta spēlēs. Pērn tās notika Ādažu novadā, un pasākums bija pamanāms arī vietējiem iedzīvotājiem, jo tika atspoguļots pašvaldības avīzē, mājaslapā un sociālajos tīklos, taču pēc sava rakstura tas tomēr ir slēgts pasākums, kurā iedzīvotājiem piešķirta vien skatītāju loma.

Man interesantākie Pašvaldību savienības pasākumi ir LPS Domes sēdes, kurās piedalās valdības locekļi. LPS rosinātu biežāk rīkot tikšanās ar nozaru politikas veidotājiem, lai diskutētu par konceptuāliem nozaru lēmumiem un politiku realizāciju, piemēram, bērnudārzu politiku, skolotāju algām, jaunās izlīdzināšanas sistēmas izvērtējumu u.tml.

Atceroties kādu gadījumu, kad LPS palīdzējusi atrisināt būtisku samezglojumu mūsu pašvaldībā, gribu pateikt paldies, jo Pašvaldību savienība atbalstīja Pierīgas pašvaldību lūgumu Eiropas Savienības fondu programmēšanas starpperiodā izskatīt iespēju piešķirt Pierīgai resursus izglītības iestāžu modernizācijai un būvniecībai. Domāju, ka LPS nebūtu jānodarbojas ar individuālas pašvaldības gadījumiem, izņemot situācijas, kad vērojama sistēmiska negatīva ietekme uz visām pašvaldībām.

Vēlējums jubilārei – dzīvot vēl 100 gadus!

Andrejs Ence

(Babītes novads)

– Sagaidot LPS 25 gadu jubileju, atceros tās pirmsākumus. Esmu viens no Latvijas Pašvaldību savienības dibinātājiem (starp citu, ir tikai daži LPS dibinātāji, kas vēl joprojām ieņem domes priekšsēdētāja amatu Latvijas pašvaldībās) un pirmos 11 gadus ļoti aktīvi iesaistījos tās darbībā. Atminos, ka bija pat tāds laiks, kad uz LPS devos divas trīs reizes nedēļā. Vēlāk, kad darbu Babītes pagasta pašvaldībā vairs nebija iespējams apvienot ar aktivitātēm LPS, nācās no tā atteikties. Tomēr vēl arvien ik gadu apmeklēju LPS rīkotos seminārus, sniedzu savu viedokli jautājumos, kad to no mums gaida savienība.

Ir prieks, ka LPS jau 25 gadus neatlaidīgi iestājas par pašvaldību interesēm un ir uzticams sabiedrotais ātri mainīgās informācijas laikmetā.

Novēlu, lai valsts vara ieklausītos Latvijas Pašvaldību savienības viedoklī, lai mūsu darbu novērtētu un lai ņemtu vērā savienības sniegtos priekšlikumus, veidojot projektu analīzes.

Paldies LPS, un uz sadarbību vēl daudzus desmitus gadu!

Karina Putniņa

(Baldones novads)

– Ar LPS esmu saistīta kopš ievēlēšanas amatā 1997. gadā. Šo gadu laikā allaž, ja tiek izskatīti jautājumi, kuros man ir savs viedoklis, pasākumos esmu aktīva runātāja.

Skaitos LPS Izglītības, kultūras un sporta komitejas locekle, bet, tā kā otrdienās ir pašvaldības domes vai Finanšu komitejas sēdes, pēdējā laikā LPS apmeklēju reti. Visaktuālākais komitejā risinātais jautājums, manuprāt, bija par pedagogu atalgojuma reformu.

Latvijas Pašvaldību savienība dod iespēju izzināt citu pašvaldību pieredzi, iepazīt kolēģus un aizstāvēt pašvaldības intereses. LPS atbalsts bija jūtams saistībā ar Valsts kontroles nepamatotajiem, pat apvainojošajiem publiskajiem paziņojumiem pēc revīzijas. Tāpat LPS palīdzēja Baldones pašvaldībai risināt ļoti būtisku jautājumu sarunās ar Ministru kabinetu, proti, par daļēju Valsts kases aizņēmuma dzēšanu, kas tika ņemts, lai turpinātu valsts iesāktā un Baldonei apsolītā objekta – vidusskolas rekonstrukcijas turpināšanu, jo valsts pārtrauca tās finansēšanu pusceļā.

No LPS padomniekiem Baldones novadā viesojusies Andra Feldmane, kura vadīja semināru par iespējām apgūt ES fondu līdzekļus. Seminārs bija ļoti vērtīgs.

Baldones novada pašvaldība ir starp Pierīgas pašvaldību apvienības dibinātājām. Vispamanāmākā, manuprāt, ir Lielo pilsētu asociācija.

Pašvaldību savienībai novēlu rast gudrus stratēģiskus un taktiskus risinājumus pašvaldību problēmām, kas tik dažādās pašvaldības spētu vienot.

Lidija Siliņa

(Baltinavas novads)

– Man ciešāka saistība ar LPS izveidojās 2009. gadā, kad sāku vadīt pašvaldību, kaut gan deputātos esmu kopš 1985. gada bez pārtraukuma. Aktīvi “lielajā” politikā neiesaistos, taču esmu LPS cienītāja e–vidē. LPS uztveru kā draudzīgu padomdevēju, kam var piezvanīt SOS situācijā un vienmēr tikt laipni uzklausītam un saņemt vajadzīgo informāciju. Es Latvijas Pašvaldību savienības definīcijā ierakstītu, ka man tā ir kā audiorokasgrāmata.

Pašvaldībā tika ļoti novērtēts LPS atbalsts sakarā ar bankomāta atjaunošanu Baltinavā pēc Latvijas Hipotēku un zemes bankas likvidēšanas.

No Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajiem pasākumiem patīkamas atmiņas saglabājušās par sporta spēlēm, kas 2007. gadā notika Lielvārdē.

25 gadi – jaunības un spēka laiks arī organizācijai. Pašvaldībām LPS ir vajadzīga visās nozīmēs. Ražīgus brieduma gadus!

Andris Kazinovskis

(Balvu novads)

– Tā kā pašvaldību darbā strādāju jau sen, kopš 1989. gada decembra, man ir bijusi iespēja būt par vienu no Latvijas Pašvaldību savienības dibināšanas iniciatoriem. LPS faktiski ir vienīgā institūcija Latvijā, kas reāli pārstāv visas pašvaldības mūsu valstī. Droši varu apgalvot, ka Latvijas Pašvaldību savienības darbinieki ir kompetenti praktiski visos jautājumos, ko risina gan pašvaldības, gan valdība, gan Saeima, jo LPS strādā zinoši un pieredzes bagāti speciālisti.

LPS vienmēr ir iestājusies par demokrātisku valsts pārvaldi, par varas decentralizāciju, funkciju nodošanu no valsts institūcijām pašvaldībām, par valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Viennozīmīgi var teikt, ka Pašvaldību savienība ir sekmējusi demokrātijas izaugsmi un demokrātijas principu ievērošanu Latvijā.

Raitis Ābelnieks

(Bauskas novads)

– Ar LPS minimāli saistīts esmu no tā laika, kad kļuvu par pašvaldības deputātu – 2005. gada, bet tagad mana saistība ir ciešāka, jo kopš 2013. gada vadu Bauskas novada pašvaldību. Visprecīzāk mani būtu dēvēt par pusaktīvu biedru. Darbojos LPS Finanšu un ekonomikas komitejā, taču par cītīgu darbošanos to būtu grūti nosaukt. Labi, ka ir iespēja attālināti tiešraidē pieslēgties komitejas sēdēm, ne vienmēr ir laiks tās apmeklēt. Manuprāt, svarīgākie ir pašvaldību un valsts budžeta jautājumi. Esmu arī iesaistījies Reģionālo attīstības centru apvienībā (RACA) un tās darbību vērtēju ļoti pozitīvi.

Visos LPS pasākumos lielākā vai mazākā mērā notiek pieredzes apmaiņa ar kolēģiem no citām pašvaldībām. Grēks būtu šo iespēju neizmantot! Novadu dienas gan varētu rīkot biežāk, jo novadu gana daudz un katrā ir daudz kas interesants un citiem atrādāms. Pēdējos gados pie mums neviens lielais LPS pasākums nav noticis, tuvākais bija kaimiņnovadā Iecavā – 2014. gada Novadu diena, taču mēs esam gatavi Bauskā uzņemt jebkuras raudzes pašvaldību pasākumu!

Jāuzsver, ka labprāt uzņemam viesus. Pats LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis 2013. gadā bija atbraucis ciemos pie manis uz Bausku, tā teikt – iepazīšanās vizītē. Protams, ka jebkura LPS vadības un padomnieku vizīte ir lietderīga, klātienē sniegts padoms vienmēr noder.

Daudzi LPS pasākumi bijuši jauki un sirsnīgi. Atmiņā visspilgtāk iespiedusies Latvijas pašvaldību darbinieku sporta diena Carnikavā 2012. gada 28. jūlijā, kas bija tās vasaras karstākā diena. Toreiz man vajadzēja noskriet piecu kilometru distanci pašā dienas karstākajā stundā – pulksten 15, kad ārā bija +33 grādu karstums! No organizatoru puses nebija gudri šo skrējienu pataupīt tieši dienas karstākajam posmam, bet es finišu sasniedzu.

Kolēģi nereti piemin, ka saņēmuši Valsts kontroles un KNAB pārmetumus un šādos brīžos gaida LPS aizstāvību un atbalstu. Protams, arī mums nācies atbildēt uz daudziem Valsts kontroles un KNAB jautājumiem. Nezinu, vai mums ir palīdzējusi Pašvaldību savienība, bet bargus pārmetumus neesam dzirdējuši. Tieši pretēji – mēs esam pirmā pašvaldība, kas saņēmusi Valsts kontroles Atzinības rakstu par veiksmīgu sadarbību.

Ja “Vikipēdijai” būtu nepieciešams aizpildīt šķirkli “Latvijas Pašvaldību savienība” un es kā vēsturnieks šai lietai tagad nopietni pieķertos, tad ar šo žurnāla apjomu būtu par maz.

Novēlu Latvijas Pašvaldību savienībai pilnveidoties, lai tajā reģionālo attīstības centru pašvaldības būtu līdzvērtīgi pārstāvētas nacionālo attīstības centru pašvaldībām!

Māris Zvirbulis

(Beverīnas novads)

– Domes priekšsēdētājs šajā sasaukumā esmu mazāk par gadu, tāpēc LPS struktūrās neesmu iesaistījies. Aktīvi šajā procesā piedalās Beverīnas novada domes deputāte Cilda Purgale un izpilddirektore Egita Biša.

Pašvaldība nav arī piedalījusies Norvēģijas granta projektā, kurā pašvaldību darbinieki veidoja tīklojumus par dažādu nozaru problēmām.

LPS savā ziņā ir pašvaldību arodbiedrība attiecībās ar valdību. Šīs darbības vairākas reizes bijušas “bezzobainas”, kā arī mēs neaizstāvam savas intereses līdz galam. Pieņemot dažādas deklarācijas kongresos, tā vien liekas, ka tās pieņemam tikai sevis dēļ.

Pašvaldību savienībā izveidots ļoti spēcīgs padomnieku korpuss, kas spēj konsultēt gan pašvaldības, gan “sijāt” likumdošanas iniciatīvas. Mums kā nelielai pašvaldībai ir grūti sagatavot priekšlikumus, jo mūsu administratīvā kapacitāte nav pietiekama.

Neraugoties uz visu, nekas labāks par LPS šajā valstī nav izveidots. Veiksmi turpmākajā darbā!

Solvita Dūklava

(Brocēnu novads)

– Šogad Latvijas Pašvaldību savienībai ir īpašs jubilejas gads. Katru gadu mēs piedalāmies kopīgos izbraukuma semināros, kongresos, kā arī kopīgi risinām dažādus problēmjautājumus. Aicinām atcerēties un atmiņā izcelt labo – veiksmes, panākumus, uzvaras, gandarījumu un prieku. Un nav nozīmes, vai tās ir lielas lietas vai pavisam sīki, šķietami nenozīmīgi sīkumi – viss, kas apkārt un ap mums vairo pozitīvo, palīdz veidot pasauli skaistāku un labāku. Bet pārējais – tā lai ir mūsu pieredzes skola un ceļazīmes tālākajam. Paldies jums par padarītajiem darbiem, iesaistīšanos pašvaldību ikdienas problēmu risināšanā un ieguldījumu pašvaldību saliedēšanā! Lai mūsu sadarbība, īstenojot kopīgos mērķus, kļūst arvien ciešāka!

Kārlis Sedvalds

(Burtnieku novads)

– Ja nebūtu Latvijas Pašvaldību savienības, kas apvieno lielus un mazus novadus un pilsētas, tad vietvaras būtu tikpat viegli pa žagariņam salauzt kā slotu. Taču pašvaldību spēks ir kopībā, un, tikai pateicoties Latvijas Pašvaldību savienībai, kas spēj nodrošināt visu vietvaru vienotību, esam daudz ko paveikuši. Latvijas Pašvaldību savienība ir kā vidutājs starp pašvaldībām un valdību, un mēs reģionos jūtam, ka savienība pašvaldību intereses varas gaiteņos aizstāv un par tām cīnās. Dalība LPS nav velti izšķiests laiks un nauda. Latvijas Pašvaldību savienībai jubilejā novēlu turpināt iesāktos darbus un būt stiprai un vienotai!

Vilnis Špats

(Cesvaines novads)

– Cesvaines pašvaldība biedrībā “Latvijas Pašvaldību savienība” iesaistījās drīz pēc tam, kad sāku pildīt Cesvaines pašvaldības vadītāja pienākumus, tātad ap 2000. vai 2001. gadu. Pirms iestāšanās aizbraucu iepazīties ar LPS un apskatīt, vai mums būtu lietderīgi iesaistīties šajā organizācijā, jo tajā laikā vēl daudzas pašvaldības nebija LPS biedri. Pēc tikšanās radās iespaids, ka Pašvaldību savienība aizstāv pašvaldību intereses, un tā tas tiešām ir. Latvijā nav nevienas citas vienojošas organizācijas, kura veiksmīgi spētu aptvert gan lielās, gan mazās pašvaldības. Tad nu informēju kolēģus – deputātus, un domes sēdē lēmām pozitīvi.

Par savu aktivitāti LPS varu teikt, ka regulāri piedalos Domes un Finanšu komitejas sēdēs, taču iesaistīšanās atkarīga no laika, ko tam var veltīt. Ja ir kādas neskaidrības vai problēmas, sazvanāmies ar speciālistiem, kuri vienmēr arī cenšas palīdzēt un rast risinājumus. Pozitīvi, ka, ņemot vērā LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa noslogotību, viņš vienmēr atzvana un, ja nepieciešams, iesaistās jautājuma risināšanā. Patīkami, ka ir arī atsaucīgi speciālisti.

Ļoti novērtējam LPS atbalstošo pieeju pašvaldībām brīžos, kad dažādas kontrolējošas institūcijas pārbauda mūsu darbu. Pašvaldību savienība vienmēr mūs ir aizstāvējusi, par ko varam patiesi pateikties.

Protams, ir lietas, ko Pašvaldību savienībai būtu nepieciešams sakārtot, bet kas līdz šim nav izdarīts. Tā, piemēram, izpilddirektoriem ir sava asociācija, bet pašvaldību vadītājiem nekā tāda nav. Pašvaldību vadītāji tiekas tikai Domes sēdēs un Novadu dienas pasākumos, tāpēc ieteiktu izveidot kaut ko līdzīgu Izpilddirektoru asociācijai, lai arī domju priekšsēdētāji būtu operatīvi informēti par aktualitātēm un varētu novērtēt kolēģu pieredzi.

Kā otru priekšlikumu minēšu ieteikumu izveidot nelielo novadu apvienību, lai būtu iespējams veiksmīgāk risināt problēmas, kas ir atšķirīgas no lielajiem novadiem. Tas gan ir mēģināts, taču, kamēr nebūs konkrēta cilvēka, kurš to organizē, nekas nekustēsies uz priekšu.

Pašvaldību savienības jubilejā vēlu spēku un izturību arī turpmāk, lai organizācijā ir labi speciālisti un spēcīgs līderis!

Jānis Rozenbergs

(Cēsu novads)

– Kaut arī pašvaldības Latvijā ir tik dažādas, LPS vienmēr centies būt īsts un uzticams pašvaldību aizstāvis un lobijs, nešķirojot tās un strādājot to interesēs. To arī novēlu turpināt – bez neatlaidīgās pašvaldību balss Rīgā mūsu valsts nespētu pilnvērtīgi un ilgtspējīgi attīstīties.

Juris Dombrovskis

(Ciblas novads)

– Latvijas Pašvaldību savienība man ir zināma kopš tās sākumiem. Piedalījos LPS dibināšanas kongresā 1991. gadā, toreiz kā Zvirgzdenes ciema (vai pagasta) padomes priekšsēdētājs. Braucām vairāku pašvaldību vadītāji un pārstāvji no Ludzas rajona – arī Līvija Plavinska un Anastasija Sergejeva. Atceros – kad atgriezāmies Latgalē pēc kongresa, bija sasnigusi bieza sniega kārta.

Kopš tā laika manas darba gaitas allaž ir saistītas ar Latvijas Pašvaldību savienību. Cenšos apmeklēt visus lielākos LPS pasākumus, laikam tikai vienu kongresu esmu izlaidis. Sekoju būtiskākajām LPS aktivitātēm. Divos sasaukumos darbojos Pagastu apvienībā, kur ieguvām labu pieredzi pašvaldību darbā, jo sēdes notika katru mēnesi kādā no pagastiem visos Latvijas nostūros. Pēc novadu reformas vienu sasaukumu darbojos Novadu apvienības valdē.

Atskatoties uz šiem 25 gadiem, nevar neredzēt – LPS kā organizācija, biedrība ir ļoti izaugusi. Pirmajos gados LPS bija iestājušās apmēram puse Latvijas pašvaldību, tolaik valdība un Saeima pat pārmeta – ar kādām tiesībām LPS pārstāv pašvaldības. Toreiz daudz izdarīja LPS vadība – Andris Jaunsleinis un Māris Pūķis, uzrunājot katru pašvaldību, lai pārliecinātu, ka mums ir nepieciešama spēcīga organizācija. Un tagad jūtam šo LPS atbalstu, jo tā mūs godam pārstāv svarīgu valsts mēroga jautājumu lemšanā – apstiprinot valsts budžetu, saskaņojot likumprojektus, MK noteikumus u.c.

Uzskatu, ka Andra Jaunsleiņa personīgais ieguldījums, viņa spēja atrast kompromisus notur LPS kā vienotu organizāciju, lai gan ir bijuši jūtami mēģinājumi sašķelt to.

Lielu atbalstu no LPS jutām novadu reformas laikā pirms gadiem desmit. Māris Pūķis kā pieredzējis politiķis nepieļāva politiskiem smagsvariem tolaik voluntāri pāršķērēt Latviju. Arī nelielajām pagastu pašvaldībām un to iedzīvotājiem bija sava teikšana novadu veidošanas procesā. Politisks spiediens bija no tām partijām, kas nu jau nogājušas no politiskās skatuves. Arī tagad, redzot idejas, kas nāk no VARAM un citām ministrijām, ir bažas par jaunu teritoriālo reformu. Ceram, ka LPS komanda palīdzēs mums izsvērt gan visus par un pret, gan argumentēti pārstāvēt Latvijas pašvaldību intereses valdībā un Saeimā.

Patlaban es darbojos LPS Tehnisko problēmu komitejā, šobrīd varbūt ne tik aktīvi, kā gribētos, jo tomēr attālums no Ciblas novada līdz Rīgai ir liels – ceļā aiziet daudz laika un degvielas. Man liekas, LPS sanāksmes biežāk vajadzētu rīkot reģionos, arī Latgalē – Rēzeknē, Daugavpilī un citur. Tad būtu vairāk sadzirdēta mazo pašvaldību balss, jo reizēm gan šķiet, ka vairāk dzirdams lielo pilsētu viedoklis.

Man tiešām ir interesanti LPS kongresos un novadu sanāksmēs satikt kolēģus no citām pašvaldībām. Mēs reizēm ļoti aizrautīgi diskutējam par dažādiem aktuāliem jautājumiem. Atceros, ka vienā kongresā (nepateikšu tagad, kurā) mēs izgājām no zāles, lai brīvā atmosfērā padiskutētu. Kongresa oficiālā daļa tad jau bija beigusies. Ārā esot, laiks pagāja nemanot, bija sākusies saviesīgā daļa, un, kad atgriezāmies zālē, izrādījās, noslēgumam tuvojās arī kongresa otrā daļa. Bet gods kam gods – organizētāji bija pataupījuši ēdienu arī mums, kaismīgākajiem debatētājiem.

Ko lai novēl Latvijas Pašvaldību savienībai? Nezaudēt spēku! Nesašķelties! LPS struktūra ir labi pārdomāta. Savienībā pašreiz darbojas zinoši speciālisti. Tas viss ir jānotur! LPS patlaban ir stiprs partneris valdībai un Saeimai, kas neļaus pieņemt nepārdomātus lēmumus un likumus. Un mums, pašvaldībām, savā starpā nav jācīnās par savām lokālajām interesēm, lai nav kā Saeimā, kur politiskās partijas cīnās. Esmu pārliecināts, ka Latvijas Pašvaldību savienībai ir nākotne. Tā ir vērtība pašvaldībām, jo katram atsevišķi mums, novadiem un pilsētām, nav nekādas teikšanas – mums nav dota likumdošanas iniciatīva.

Sandra Viškure

(Dagdas novads)

– Pēdējā laikā visciešākā sadarbība Dagdas novada pašvaldībai ar LPS bija konkursa “Eiropas Gada pašvaldība” laikā. Dagdas novads konkursā piedalījās trīs reizes – 2012., 2013. un 2014. gadā. Divas reizes pašvaldību izvirzīja otrajā kārtā. Gatavošanās konkursa komisijas uzņemšanai notika ne pa jokam – tika iesaistīti ļoti daudz darbinieku ne tikai no pašvaldības administrācijas, bet arī citām iestādēm. Īpaši spilgti atmiņā palikusi 2014. gadā konkursa vērtēšanas komisijas locekļu vēlme apmeklēt iestādes un vietas, kas nebija paredzētas programmā. Gods kas gods, pārbaudījums tika izturēts, un šajā gadā Dagdas novada pašvaldība ieguva balvu nominācijā “Pašvaldība veselam iedzīvotājam”.

Atzinīgi vērtējam arī to, ka tika apbalvoti Eiropas Gada cilvēki. No mūsu novada šo apbalvojumu saņēma: 2012. gadā – invalīdu brālības “Nema” dibinātāja un vadītāja Mārīte Zariņa, Dagdas bērnu un jaunatnes centra vadītāja Aina Odiņeca, veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” vadītājs Andris Badūns, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ligita Nagļa un jaunatnes lietu speciāliste Svetlana Ilatovska; 2014. gadā – Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča, Sporta skolas direktore Vija Nipere un veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” sociālā aprūpētāja Ināra Veržbicka. 2014. gada Eiropas Gada cilvēkiem bija iespēja apmeklēt Briseli un iepazīties ar Eiropas Parlamenta darbu.

Šādi konkursi sniedz iespēju ne tikai “nokratīt ikdienas rutīnas putekļus”, bet arī atgādina mums pašiem par sava novada bagātībām, ar kurām lepojamies.

Jānis Lāčplēsis

(Daugavpils pilsēta)

– Viena no nopietnākajām problēmām, kas jārisina Latvijā, ir reģionu nevienmērīga attīstība. Eiropas normas nosaka, ka cilvēka dzīves līmenis neatšķiras un nav atkarīgs no tā, kur cilvēks dzīvo – pilsētā vai laukos. Tas attiecas gan uz izglītību un medicīnu, gan uz darbavietu radīšanu.

Lai tā būtu arī pie mums, pašvaldības apvienojās. Pašvaldību pārstāvji dalās pieredzē, īsteno kopīgus projektus un aizstāv iedzīvotāju intereses. Tas ir arī Latvijas Pašvaldību savienības darbības mērķis un sūtība. Izdarīts daudz, bet priekšā ne mazāk darāmā, lai savus mērķus sasniegtu.

Janīna Jalinska

(Daugavpils novads)

– Kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu kopš tās pirmsākumiem – kā Līksnas pagasta padomes priekšsēdētāja piedalījos LPS 1. kongresā Jūrmalā, kas notika 1993. gadā. Tas bija ļoti emocionāls un saviļņojošs brīdis, kad pašvaldības nolēma apvienoties, lai kopīgi strādātu un izveidotu interešu pārstāvi sarunās gan ar valdību, gan ministrijām. Šo gadu laikā esmu bijusi uz visiem LPS kongresiem, izņemot vienu. Šobrīd darbojos arī LPS Valdē.

Jubilejas reizē, atskatoties uz notikumiem pirms 25 gadiem, redzams, ka LPS ir ļoti izaugusi, tā kļuvusi spēcīgāka, ietekmīgāka un var būt gandarīta par paveikto. LPS ir saliedēts spēks, par ko liecina tas, ka tajā pārstāvētas faktiski visas Latvijas pašvaldības. Par vislielāko sasniegumu uzskatu Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola parakstīšanu. Prieks, ka LPS ir vienmēr gatavi sniegt padomu, atbalstīt un jebkurā jautājumā Latvijas pašvaldību vadītāji var griezties pie priekšsēža Andra Jaunsleiņa!

Daudz laimes skaistajā jubilejā!

Andrejs Spridzāns

(Dobeles novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīts kopš novadu izveides. Mūsu pašvaldība un es pats cenšamies aktīvi iesaistīties kopējā darbā, strādāju vairākās komitejās.

Kaut gan Latvijā pašvaldības ir ļoti dažādas gan pēc lieluma, gan iespējām, gan vajadzībām un arī izpratnes, ir svarīgi, ka mēs kopā risinām mūsu iedzīvotājiem būtiskas lietas. Liela nozīme ir pašvaldību vienotai pozīcijai gan tiešos pašvaldību, gan valsts jautājumos. Bez kopējas izpratnes ir grūti virzīties uz priekšu. Iedomāties, ka LPS varēs atrisināt visas problēmas, būtu pārspīlēti, jo darāmā ir ļoti daudz, taču ir svarīgi, lai katrai lietai, kam esam ķērušies klāt, mēs spētu rast savstarpēji vienotu risinājumu.

Svētku reizē gribu pateikt paldies LPS vadībai un darbiniekiem, ar kuriem kopā esam strādājuši – par izrādīto interesi, atbalstu un sadarbību. Atgādinot Raiņa vārdus “Pastāvēs, kas pārmainīsies”, vēlu mūsu organizācijai, lai nepietrūkst drosmes un izdomas, kā strādāt turpmākajos gados!

Gunārs Laicāns

(Dundagas novads)

– 1991. gadā sāku strādāt Dundagas pagasta pašvaldībā, un par Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāju mani ievēlēja 1994., 1997., 2001. un 2005. gadā. Rosīgi darbojos Latvijas Pašvaldību savienībā un 2001. gadā tiku ievēlēts par priekšsēža vietnieku, biju arī Pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs. No 2006. līdz 2010. gadam biju Latvijas Republikas 9. Saeimas deputāts. Nu atkal kopš 2013. gada esmu Dundagas novada domes priekšsēdētājs.

Esmu piedalījies teju visos Pašvaldību savienības kongresos, un katram ir bijis savs moto. 5. kongresā 1995. gadā tas skanēja: “LPS ir pašvaldību pārstāvis, aizstāvis un palīgs”. Zem šiem trim vārdiem parakstos arī tagad.

LPS ir manas otrās mājas, otrā ģimene. Kopš 1991. gada esmu pieredzējis visdažādākās aktivitātes. Sākotnēji pats vairāk biju vērotājs, apmēram līdz 1996. gadam. Tad sākās lielā apvienošanās kampaņa, tā toreiz bija darba kārtībā, bet es atļāvos skaļi paziņot visai Latvijai: ir alternatīva – sadarbība. Es pat dabūju Ministru kabineta balvu par sadarbības ideju. Izmantoju LPS resursus, arī žurnālu “Logs”, kopīgi apbraukājām visu Latviju, tikāmies ar ļaudīm.

Otrs ļoti aktīvs posms man bija no 2001. līdz 2006. gadam, kad biju LPS priekšsēža vietnieks un Pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs. Katru gadu notika Pagastu apvienības lielās sapulces, arī tām vienmēr bija sava devīze. Manu izteicienu “viss mazais ir brīnišķīgs” izmantoja par moto. Zemtekstā bija idejas par administratīvi teritoriālo reformu.

LPS kongresos īpaši vērību vienmēr pievēršu saturā bagātajiem priekšsēža ziņojumiem.

Ar prieku atceros – vienmēr, kad nonācu Pašvaldību savienībā, un to noteikti varu teikt arī par kolēģiem, citu pašvaldību vadītājiem, atstājām aiz durvīm katra partejisko piederību, ambīcijas. Mums vienmēr svarīgākie ir bijuši vietējo pašvaldību jautājumi. To arī gribu novēlēt visiem LPS darbā iesaistītajiem ļaudīm turpmāk. Un vēl – nākamajam LPS vadītājam, kad tāds nāks, vēlu līdera spējas pulcināt un saturēt kopā tik daudzveidīgās un atšķirīgās Latvijas pašvaldības. Ticu un ceru, ka tāds vadītājs atradīsies.

Ojārs Petrēvics

(Durbes novads)

– Durbes novada domi vadu kopš 2014. gada nogales un kopš tā laika esmu saistīts arī ar LPS. Pirms tam nekādas saistības ar Latvijas Pašvaldību savienību man nebija. Sevi vairāk uzskatu par tādu dalībnieku, kas vēro notiekošo no malas, taču, ja nepieciešams, noteikti varu iesaistīties. Turpmāk Durbes novads centīsies būt aktīvāks LPS biedrs.

Durbes novada dome un arī es ikdienā cenšamies tikt galā ar uzdevumiem un darbiem pašu spēkiem un LPS palīdzība nav bijusi ļoti nepieciešama.

LPS es vērtēju kā izdarīgu un veiksmīgu kodolu, kas satur kopā visas Latvijas pašvaldības.

Gundars Važa

(Engures novads)

– Pašvaldībā deputāta amatā esmu kopš 1997. gada un ar Latvijas Pašvaldību savienību saistīts desmit gadus – kopš tiku ievēlēts par priekšsēdētāju. Aktīvi sekojam līdzi LPS darbam un malā stāvējuši neesam.

Citas pašvaldības mēdz sūroties par Valsts kontroles un KNAB pārbaudēm. Mēs labi strādājam, un mums ar šīm iestādēm bijusi vislabākā sadarbība. Tiešā nozīmē.

Guntars Velcis

(Ērgļu novads)

– Savu sadarbību ar LPS sāku 1997. gadā līdz ar Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanu. Visus šos gadus esmu bijis aktīvs LPS biedrs, savas zināšanas, viedokli un risinājumus piedāvājot Finanšu komitejas darbībā.

Piedaloties LPS rīkotajos pasākumos, visspilgtāk atmiņā palicis Latvijas Pašvaldību savienības 16. kongress un tieši tāpēc, ka notika pašu mājās – Ērgļos. No pēdējos gados organizētajiem LPS pasākumiem vērts minēt pagājušā gada jūnijā Pašvaldību savienības Ērgļos rīkoto pašvaldību sabiedrisko attiecību un informatīvo izdevumu veidotāju semināru, kas varbūt vietējiem iedzīvotājiem neatstāja pamanāmu efektu, taču lika pamatu apjomīgam darbam, lai saglabātu pašvaldību informatīvos izdevumus, saliedētu sabiedrisko attiecību speciālistus.

Attīstoties un pilnveidojoties Latvijai, arī Pašvaldību savienībai vēlu virzīt savu darbību izaugsmei un saglabāt dinamisku dzīves pozīciju.

Mārtiņš Gunārs Bauze–Krastiņš

(Garkalnes novads)

– Par aktīvu LPS biedru mani nevar uzskatīt, esmu “nomaļus stāvētājs un vērotājs”, jo darba ir ļoti daudz Garkalnes novadā.

Ja LPS palīdz veicināt biznesa un sociālos kontaktus dažādu pašvaldību iedzīvotāju starpā, tad tas ir apsveicami!

Pēdējo gadu laikā kāds Pašvaldību savienības pasākums mūsu pašvaldībā nav noticis, un šķiet, ka neviens LPS pārstāvis arī nav iegriezies. Ja vēlaties uzdot jautājumus, tad atnāciet ciemos un uzdodiet tos klātienē!

Aivars Priedols

(Grobiņas novads)

– LPS dibināšana man personīgi vienmēr šķitusi kā viena no vienotas Latvijas dzīves un attīstības vērtīgākajām organizācijām. Varbūt tāpēc, ka savienība labi pratusi saredzēt un īstos brīžos neaizmirst, ka aiz katra lēmuma dzīvo un domā cilvēki un ne tikai tie, kas lemj, bet kas šos lēmumus arī ievieš dzīvē. 1991. gadā esmu bijis klāt, atsaucies un piedalījies, lai šī organizācija iegūtu svaru un spēku visaugstākajos varas gaiteņos. Tas ir izdevies, un savienības nozīme salīdzinoši ātri guva atzinību kā viedokļu rosinātāja un kā samierinātāja.

Pirmie gadi Pašvaldību savienības darbībā bija tie spraigākie, un arī tagad nevienu dienu nav bijis garlaicīgi. Vai varējām paredzēt, ka mazajā Latvijā būs tik daudz dažādu un bieži atšķirīgu viedokļu, kā ir jāorganizē viens vai otrs sarežģīts jautājums? Lai Latvija tā skaisti un vienoti dzīvotu, pie sarunu galda ir jāsēžas ikviena mazā pagasta pārstāvim līdz ar pilsētām un novadiem. Tad sākas svarīgākais darbs – atrast vienotu domu un kopīgu atbildi uz jautājumu, kā strādāsim. Novadu, pagastu un pilsētu tuvināšanās, viedokļu saskaņošana ir tas vērtīgākais savienības darbs. Pats vārds “savienība” jau liecina, ka var atrast vienošanos katrā grūtā jautājumā, un te no liela svara ir personīga tuvināšanās, pieredzes apmaiņa un sarunas. Domāju, Andrim Jaunsleinim šis uzdevums vienmēr bijis pats svarīgākais. Tā arī ir viena no zelta veiksmes atslēgām, ka LPS aktīvi dzīvo un strādā visus šos gadus. Pašvaldībām ir iespēja sarunāties. Novadu vadītāji var justies drošāki, ka savos lēmumos nekad nav vieni.

LPS ir ļoti vērtīgs sadarbības partneris valdībai, komisijām un katram Saeimas biedram, jo pārstāv mūsu dažādo Latviju. To vēl vairāk pierāda tas, ka pa šiem savienības darbības gadiem zem LPS cepures ir dzimušas un sasēdušas vairākas mazās organizācijas – apvienības, asociācijas un biedrības. Katra no tām meklē savu sarunu partneri, viedokļu pārstāvi un tuvinātāju lēmējvarai Saeimā. Ar interesi vienmēr esmu piedalījies LPS kongresos un Novadu dienās. Pašam bieži šķiet pārsteigums, cik daudz jauna pa šiem gadiem vēl var uzzināt, ko vēl var mainīt vai uzlabot. Tas, uz ko gribētu rosināt arī turpmākajā darbā, ir rīkot arvien jaunus kursus, sarunas, viedokļu apmaiņu un apmācības nozaru speciālistiem. Kā vienu no vērtīgākajiem un pamanāmākajiem pasākumiem varu izcelt izpilddirektoru regulāru sanākšanu un Piekrastes pašvaldību apvienības izveidi.

LPS priekšsēdis nekad nav sēdējis tikai Rīgā vien. Sarunas un tikšanās novados dod papildu vērtību savienībai. Katrs novads meklē kaut ko sev īpašu, cenšas to izcelt un panākt, lai Latvijai “nepalaiž gar ausi”, cik čakli un aizrautīgi strādā cilvēki ārpus lielajām pilsētām. Tā mums Grobiņas novadā ar LPS atbalstu ir izdevies izcelt savas vikingu saknes, pierādīt visai Latvijai un arī pasaules vēsturei svarīgus vēsturiskus notikumus, jo kas tad mēs būtu bez saknēm. LPS ir bijis atbalsts šajā darbā. Atbalsts un drošs plecs no savienības vienmēr sagaidīts, kad novadus satricina kārtējā kontrolējošā institūcija, pārbaude, arī pārmetumi.

Tāpēc turpmākajos LPS darba gados vēlu Dievpalīgu. Tā pie mums laukos saka, jo ar cilvēku spēku un prātu vien tās lielākās lietas paveikt ir sarežģīti. Lai Andrim Jaunsleinim arī turpmāk izdodas vienot gaišākos prātus un stiprākās balsis kopīgai dziesmai par skaistu, sakārtotu un sadarbīgu Latviju!

Andris Apinītis

(Gulbenes novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīts aptuveni trīsarpus gadus – kopš darbojos Gulbenes novada domē kā deputāts. Pēdējā gada laikā, nu jau kā domes priekšsēdētājs, LPS aktivitātēs iesaistos vairāk. Par sevi varu teikt, ka neesmu nedz aktīvs LPS biedrs, nedz “nomaļus stāvētājs un vērotājs”. Esmu tam visam kaut kur pa vidu. Mana aktivitāte ir atkarīga no konkrētā brīža aktualitātēm, kas notiek.

Esmu piedalījies vairākos LPS rīkotajos kongresos. Tā ir iespēja gūt vērtīgas idejas. It sevišķi atzinīgi novērtēju pēdējo LPS kongresu, kas notika Liepājā. Pārstāvniecība bija visaugstākajā līmenī! Šajos kongresos var dzirdēt un izrunāt lietas, kas nekur citur iepriekš nav apspriestas vai publicētas medijos. Informācija tiek saņemta no pirmavotiem. Ir iespēja pašiem diskutēt par dažādiem jautājumiem. Vēl viens pozitīvs aspekts – kongress ir gluži kā salidojums, kur varam satikties ar tāda paša līmeņa pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem un apmainīties ar viedokļiem un pieredzi dažādu problēmjautājumu risināšanā.

Domājot par sadarbību ar LPS, atminos gadījumu, kad šī organizācija Gulbenes novada pašvaldībai ļoti palīdzēja. Bija aktualizējies jautājums par zemesgabaliem, kas nav pašvaldības īpašumā un nav arī privātīpašumā – tā saucamās valsts rezerves zemes. LPS palīdzēja juridiski sakārtot šo jautājumu, lai mums būtu skaidri nosacījumi, kā tad mēs ar šāda veida zemesgabalu varam darboties.

Kopš Latvijas Pašvaldību savienības izveides ir pagājuši 25 gadi. Manuprāt, ir jārisina problēma, kas zināmā mērā šķeļ šo savienību. Skaidri jānosaka, ko tad LPS lobē, jo mēs, biedri, esam ļoti dažādi – gan mazas pašvaldības, piemēram, ar 1000 iedzīvotājiem, gan lielas pašvaldības ar vairākiem desmitiem tūkstošu iedzīvotāju. Neapšaubāmi, ka savas specifiskās vajadzības, intereses un problēmas ir kā mazām, tā lielām pašvaldībām. Novēlu LPS būt stiprai un atrast recepti, kā vienlīdzīgi risināt visu LPS biedru vajadzības!

Jānis Pelsis

(Iecavas novads)

– 2014. gada oktobrī Iecavā notika ikgadējā Latvijas Pašvaldību savienības Novadu diena, kas pulcēja ap 200 interesentu no vairāk nekā 50 pašvaldībām. Iepriekšējā gadā Iecavas novada pašvaldība tika atzīta par uzvarētāju konkursā “Eiropas Gada pašvaldība 2013”, tādēļ Iecavai bija tas gods organizēt šos satikšanās svētkus.

Ne viens vien ciemiņš atzinās, ka pirms tam Iecavā bijis tikai caurbraucot. Pasākums sniedza iespēju iepazīt novadu, novērtēt pašvaldības paveikto infrastruktūras attīstībā un tikties ar aktīviem iecavniekiem. Tā bija iespēja satikt kolēģus, uzzināt dažādus viedokļus par aktuāliem jautājumiem, saklausīt priekšlikumus no citām pašvaldībām.

Novadu diena ļāva vēlreiz apzināties, ka mūsu novadā netrūkst uzņēmīgu un iniciatīvas bagātu cilvēku, kas padara ikdienu skaistāku un cienīgi nes Iecavas vārdu ārpus novada robežām. Pasākuma organizēšana pierādīja pašvaldības kolektīva saliedētību un varēšanu.

Toreiz Novadu dienas dalībniekus aicināju uzkavēties Iecavā pēc iespējas ilgāk un priecāties par radītajiem svētkiem. Tas diemžēl nepiepildījās, jo visi aši devās mājup. Nākamreiz, kad tiksimies Iecavā, vēlu baudīt labo kompāniju līdz rīta gaiļiem.

Pašvaldību savienībai novēlu turēt “līniju” un turpināt iesākto darbu – saturēt kopā Latvijas lielās un mazās pašvaldības, pārstāvēt to dažādās intereses, risināt kopīgās problēmas, meklēt un atrast vienojošu viedokli!

Indulis Trapiņš

(Ikšķiles novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību netieša saistība man ir bijusi jau kopš 2001. gada, kā deputātam pieņemot dažādus domes lēmumus. Savukārt kopš 2009. gada pašvaldību vēlēšanām nu jau divus sasaukumus sadarbojos ar LPS kā Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs.

Jau 25 gadus Latvijas Pašvaldību savienība pārstāv pašvaldību intereses. Šis laiks nav bijis vienkāršs, prasījis daudz pārdomātu aktivitāšu, lai biedrība spētu iegūt noteiktu statusu, spēku, ar kuru rēķinās būtisku lēmumu pieņemšanā arī valdības līmenī. Tā ir Jaunsleiņa kunga un viņa komandas māka un pieredze rast kompromisu dažāda rakstura jautājumos. Uzskatu, ka īpaši sarežģīti ir atrast kopsaucēju pēc pēdējās teritoriālās reformas. Situācija nebūt nav vienkārša – katrā novadā, reģionā ir savas problēmas un iespējas tās risināt, Pierīgai ir viena, Latvijas attālākajiem reģioniem cita specifika.

LPS vienmēr bijusi liela loma pašvaldību savstarpējās komunikācijas veidošanā, radot iespēju tikties un diskutēt par tām problēmām, kas ir aktuālas pašvaldībās. Jauki, ka var satikt domubiedrus, dalīties pieredzē, kopīgi risināt sasāpējušus jautājumus.

Vienmēr ir vieglāk, ja visus jautājumus kāds cits atrisina, bet zināms – ja paši necīnīsies, neviens uz paplātes neko nenesīs. Savu taisnību ir diezgan grūti pierādīt, bet daudzos jautājumos LPS veikusi izzināšanu, aptauju un savu iespēju robežās centusies mūs pārstāvēt. Ja mēs gaidām, ka mūsu vietā viena biedrība izdarīs visu, tad esam pārāk naivi, jo tikai kopā, vienojoties ir tas spēks, kas var ko mainīt.

Visu cieņu Pašvaldību savienībai, ka tā pārstāv un līdzdarbojas dažādu normatīvo aktu, Ministru kabineta noteikumu, likumu uzlabošanā un izveidē, dodot iespēju pašvaldībai vieglāk strādāt un pildīt tās funkcijas, kas ar likumu tām noteiktas.

Minot pozitīvas sadarbības piemēru, vēlos paldies teikt LPS padomniecei Inārai Dundures kundzei par ieguldīto darbu, kad kopīgi mēs pierādījām, ka Ikšķiles novads arī ir Pierīga un mums vajadzīgi līdzekļi, lai varētu risināt sasāpējušos izglītības jautājumus saistībā ar skolas piebūves celtniecību 400 bērniem. LPS palīdzēja pārliecināt ministriju, ka Ikšķiles novadam tiešām vajadzīgi līdzekļi, lai nodrošinātu valstisko funkciju izpildi. Paldies kā partnerim!

Jāuzteic LPS, ka iet līdzi laikam, organizējot komitejas videokonferenču formātā, tādējādi ietaupot dārgo laiku. Varam izmantot modernās tehnoloģijas un būt informēti par aktualitātēm ne tikai Pašvaldību savienībā, bet arī valstiskā līmenī.

Novēlu LPS būt gana gudrai un stiprai un izturēt valdošās varas spiedienu, atrast zelta vidusceļu un palikt pie tā spēka, kas tai ir bijis, pārstāvot tieši darba devēja – pašvaldību intereses.

Stefans Rāzna

(Ilūkstes novads)

– Latvijas Pašvaldību savienība pārstāv viedokli starp valdību un pašvaldībām. Atzīstami vērtējams, ka LPS seko līdzi likumdošanas izmaiņām un vērtē likumus, kas saistīti ar pašvaldībām. Notiek cīņa par pašvaldību minimālo budžetu, īstenībā ir jāsaglabā minimālais pašvaldību budžets, un, ja kaut kas mainās, valdībai tas jākompensē. LPS aizstāv pašvaldību intereses, un jāatzīst, ka nelabvēlīgus likumus nav “laiduši”!

Aivars Nalivaiko

(Inčukalna novads)

– Esmu LPS biedrs, kopš sāku vadīt Inčukalna novada domi. Aktīvi piedalos Pašvaldību savienības rīkotajās aktivitātēs un iesaistos komiteju darbā.

Paldies Latvijas Pašvaldību savienībai par sadarbību un atbalstu dažādu Inčukalna novadam svarīgu jautājumu risināšanā, bet īpaša pateicība LPS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim, padomniecei sabiedrisko attiecību jautājumos Janai Bunkus, priekšsēža padomniecei juridiskajos jautājumos Vinetai Reiterei un padomniecei izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Inārai Dundurei – paldies par profesionālu padomu un cilvēcību.

LPS novēlu atvērt logus uz jaunām pasaulēm un uzdrīkstēties vairāk!

Guntis Libeks

(Jaunjelgavas novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīts kopš 1994. gada, kad tiku ievēlēts par Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā man kā “jaunajam un perspektīvajam” lika vadīt LPS Sociālo jautājumu komiteju, ko darīju ilgus gadus, kamēr man pašam likās, ka ir par ilgu. Atbilstoši LPS kārtībai kā komitejas vadītājs biju arī LPS Valdē, līdz ar to nācās aktīvi līdzdarboties visās aktivitātēs un procesos Pašvaldību savienībā. Pašreiz esmu LPS Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

LPS atbalstīja Sēlijas pašvaldību apvienības iniciatīvu un neliedza tai savu likumisko “paspārni”. Par to esam patiesi pateicīgi.

Latvijas Pašvaldību savienība ir autoritatīva un nozīmīga organizācija, kas tiek atzīta kā viens no valdības sociālajiem partneriem. Likumdošanas ierosmes un iniciatīvas vissekmīgāk pašvaldības un to politiķi var virzīt un panākt sev vēlamus uzlabojumus tieši caur LPS.

Vēlu Latvijas pašvaldībām ar vēsu, gudru prātu saprast, ka tikai kopībā un savienībā ir spēks un panākumi!

Laimis Šāvējs

(Jaunpiebalgas novads)

– Darba gaitas ar Latvijas Pašvaldību savienību mani saista kopš 1997. gada, kad pirmoreiz tiku ievēlēts par Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētāju (ar pārtraukumu 2011. gadā, taču arī tad biju saistīts gan ar novada domi, gan LPS). Var teikt, esmu veterāns LPS – nu jau tie ir 19 gadi.

LPS bijusi ļoti būtiska loma, lai pašvaldības atrastos vismaz tādā pozīcijā, kādā esam pašlaik. Vietējo pašvaldību un to iedzīvotāju viedoklis tiek ņemts vērā gan likumdošanā, gan budžeta sastādīšanā. Pēdējos gados pēc valstī veiktās administratīvi teritoriālās reformas arī pašvaldības daļēji tiek sadalītas it kā netieši konkurējošās grupās – lielo pilsētu un attīstības centru pašvaldības, vēl citas grupas, piemēram, Pierīga, un mazās lauku pašvaldības. Līdz ar to, ka pašvaldības ir tik dažāda lieluma, bet ar vienādām prasībām gan no valsts pārvaldes, gan no iedzīvotājiem, tas ir liels trieciens arī to atpazīstamībai un konkurētspējai. Nākamajos gados gribētos, lai šie jautājumi izlīdzinātos un pašvaldības nepaliktu par tādu kā piedēkli partiju cīņā par varu, bet savstarpēji un uz vienlīdzīgiem pamatiem konkurētu par investīciju piesaisti, tāpat valstī būtiskas problēmas varētu risināt labāk, ņemot vērā visu pašvaldību

viedokļus.

Runājot par LPS darbu, gribu īpaši atzīmēt LPS priekšsēdētāja padomniekus. Māris Pūķis – viņa kompetence ir apbrīnojama, Lāsma Ūbele – padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos, Aino Salmiņš ar savu pašaizliedzību tehnisko problēmu risināšanā un atbalstu mazajām pašvaldībām. Un, protams, Sniedze Sproģe – speciāliste lauku attīstības jautājumos, kā arī viņas darbs Izpilddirektoru asociācijā. Ar šiem cilvēkiem bieži kontaktējos un no viņiem daudz esmu ieguvis savā darbā. Ja mūsu valstī visi ierēdņi un valsts pārvaldē strādājošie būtu tādi kā šie cilvēki, nebūtu daudzu problēmu.

Gan lauku pašvaldību pasākumi, gan Sniedzes Sproģes organizētie Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas pasākumi ir tie, kas dod daudz vērtīgas informācijas, ko izmantot ikdienā. Diemžēl LPS kongress kļuvis visai formāls, un Novadu dienās vērojama virspusēja attieksme no ministriju

ierēdņiem.

Varbūt šīs ir tādas skumjas pārdomas, bet reizē kā novēlējums tiem, kas nākamajos gados strādās LPS un pašvaldībās. Lai būtu savstarpēja pieredzes apmaiņa, varbūt Pašvaldību savienība varētu veidot veterānu klubiņu?

Ligita Gintere

(Jaunpils novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu kopā kopš LPS 1. kongresa, ko labi atceros. Tad bija citi laiki, citas aktivitātes un citi ideāli. Šobrīd ir citādāk, un arī izpratne un sajūtas nav tādas pašas kā toreiz.

Darbošanās LPS visu šo gadu garumā ir bijis kā LOGS uz pasauli. Logs, kas pavēris iespējas izprast sistēmu, darbošanos, būt uzklausītiem no pagasta padomes līdz Ministru kabinetam… Logs, caur kuru veroties, vienmēr sajusts kolēģu plecs.

Vēlos uzteikt Andri Jaunsleini. Viņa personīgā autoritāte ir bijis stabils pamats šīs unikālās pasaules mēroga organizācijas izaugsmei un profesionālai darbībai.

Manuprāt, viena no lielākajām vērtībām ir zināšanas un profesionalitāte. Augstu novērtējams padomnieku darbs, kuri kā eksperti pārzina notikumus un procesus valstī visās jomās. Svarīga ir šīs informācijas apmaiņa starp ministriju un pašvaldību darbiniekiem.

Man ir iespēja piedalīties visās LPS struktūrās – Domē, Valdē, būt Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētājai. Viens no visaktīvākajiem posmiem bija laiks Pagastu apvienībā un konkurss “Sakoptākais pagasts”. Arī šobrīd dažādība un katra unikalitāte ir vērtība. Dažādība – pašvaldību lielums, pilsētas, lauki, iedzīvotāji, tradīcijas…

Pašvaldību savienība ir tā, kas atbalsta un vieno. Savienība ir vieta, kur satiekas enerģiski un darbīgi cilvēki, kam šīs vērtības ir svarīgas. Mūsu kuģim visbaltākā bura un skaistākais krasts. Prieks, ka mēs braši turamies!

Andris Rāviņš

(Jelgavas pilsēta, LPS priekšsēža vietnieks)

– Pašvaldības ir ļoti dažādas – tām atšķirīgs iedzīvotāju skaits, teritorija un intereses. Lielajās pilsētās kopumā dzīvo vairāk nekā 50 procentu Latvijas iedzīvotāju. Nav noslēpums, ka pašvaldības arī konkurē savā starpā, un tas ir labi.

Tāpēc Pašvaldību savienībai ir sarežģīts un komplekss darbs – jāatrod balanss starp pašvaldību atšķirīgajām interesēm un vajadzībām, jānonāk pie kopsaucēja un jāatrod vienots redzējums uz dažādām norisēm valstī. Virknē sarunu ar valdību un valsts augstākajām amatpersonām esam nepārtraukti atgādinājuši, ka pašvaldības visu krīzes smagumu iznesa uz saviem pleciem un turpina to darīt, spējot valstī nodrošināt sociālo mieru un stabilitāti.

Mūsu LPS spēks ir kopsadarbībā, un galvenais vēstījums valdībai – patstāvīgas pašvaldības ir būtisks garants valsts stabilitātei. To nosaka arī Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principi, kam pievienojusies arī Latvija. Un Latvija ir tās iedzīvotāji – mēs visi.

Pašvaldību savienībai novēlu vēl stingrāku nostāju un lielāku ietekmi uz lēmumiem, kas tiek pieņemti valstiskā līmenī! Paldies LPS vadītājam Andrim Jaunsleinim un visiem padomniekiem par ieguldīto darbu, domājot par mūsu iedzīvotājiem ilgtermiņā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā. Ikvienai pašvaldībai novēlu stiprus, savu zemi un valsti mīlošus vadītājus! Lai mums visiem izdodas tikt saklausītiem, rast kopīgu skatījumu labklājības celšanai mūsu pašvaldībās un valstī kopumā!

Ziedonis Caune

(Jelgavas novads)

– Ņemot vērā, ka “Jelgavas novada laiki” sākas tikai 2009. gadā, tad var teikt, ka esam LPS dalībnieki kopš sava dibināšanas gada, lai gan patiesībā arī pirms tam – rajona padomju laikā katrs pagasts bija tās dalībnieks. Līdz ar to sadarbība ievijas padsmit gadu pieredzē.

Ko tad pašvaldības gaida no LPS? Protams, ka būt profesionālam karotājam (ar ministrijām, likumdošanu), būt zvērinātam advokātam (tik daudzām pašvaldību – gan lielo, gan mazo atšķirīgajām interesēm), būt lobijam (kas iestājas un garantē priekšlikumu virzību augstāk) un būt taisnajai tiesai (kad nepieciešams vērtējums, kādas pašvaldības aizstāvība pret uzbrukumiem). Varētu teikt, ka lielākā vai mazākā mērā esam izjutuši visas šīs “personas” mītam Latvijas Pašvaldību savienības personā. Tiesa gan, nereti gribētos sajust asākus zobus un stingrāku mugurkaulu no LPS puses, taču mēs arī saprotam, ka nereti ir grūti iestāties un apvienot kardināli atšķirīgas pašvaldību vajadzības. Kā redzam, pašvaldību vidū gadu gaitā ir izveidotas vairākas “bandas” – Lielo pilsētu asociācija, Pierīgas pašvaldību apvienība, “21”–ninieks, Mazo novadu apvienība. Pieņemu, ka komplicētākais darbs ir spēt tieši apvienot un panākt kompromisu un vidusceļu, kad starp šīm apvienībām ir krasi atšķirīgas intereses.

Domāju, ka Jelgavas novads ir gan ņēmis, gan devis LPS. Pašvaldības izstrādātā mājokļu apsaimniekošanas politika un komunālo saimniecību apvienošana ir noderējusi kā piemērs, ko pieredzē smēlušās vairākas pašvaldības. Arī tad, kad Jelgavas novads iestājās par to, ka mums nepieciešams nevis viens klientu apkalpošanas centrs uz visu lielo novadu, bet gan 13 – katrā pagasta pārvaldē, saņēmām atbalstu darbā ar ministriju. Daudzi ierosinājumi, piedaloties Finanšu un ekonomikas komitejas darbā, ir uzklausīti un tālāk iestrādātas kā argumentētas izmaiņas.

Apsveicami, ka LPS atvieglojis darbu, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģijas – daudzas sēdes var vērot neklātienē, tādējādi taupot laiku un līdzekļus. Dažkārt gan šķiet, ka kopsanākšana kongresos ir tik vien kā “tvaika nolaišana” citu pašvaldību pārstāvju starpā, taču apzinos arī, ka īstais cīnītāju darbs norit aizkadrā, Valdes darbā, kad tā gatavojas kāda jautājuma pārstāvībai Saeimas komisijā.

Jubilejā vēlam trīs musketieriem raksturīgo teicienu – “Viens par visiem, visi –par vienu!”. Pārfrāzējot – lai ikdienā tas uzskatāmi īstenojas – LPS iestājas par mums visiem, un mēs iestājamies par LPS!

Leonīds Salcevičs

(Jēkabpils pilsēta)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīts jau kopš 1997. gada. Savu darbību LPS varu raksturot kā diezgan aktīvu.

Jēkabpils pašvaldība ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedre, un kā visveiksmīgāko un pamanāmāko varu uzsvērt tieši LLPA darbu.

No LPS rīkotajiem pasākumiem visvairāk atmiņā palicis kongress, kas tika rīkots Aucē. Tieši šajā kongresā pieņēma vairākas nozīmīgas rezolūcijas, kas valdības līmenī tika respektētas.

LPS rosinātu biežāk rīkot tādas aktivitātes, kas satuvina novadus ar pilsētām. Mēs noteikti varam atrast vienotus attīstības uzstādījumus, savstarpēji cits ar citu runāt atvērtāk.

Uz Jēkabpils pilsētas pašvaldību LPS pārstāvji ir braukuši ciemos, lai iepazītos ar Vienas pieturas aģentūras darbu un elektroniskās dokumentu aprites sistēmu, kā arī kvalitātes vadības sistēmu. Uz Jēkabpils pilsētas pašvaldības bāzes Latvijā īstenoti trīs pilotprojekti.

Jēkabpils pilsētas pašvaldībai nav bijušas domstarpības ar Valsts kontroli un KNAB, taču uzskatu, ka gadījumā, ja pašvaldībām ir vajadzīgs Pašvaldību savienības atbalsts, tad LPS to dara pamatoti, argumentēti.

LPS vadībai novēlu pēc labākās sirdsapziņas caur pašvaldību darba pārstāvniecību vienmēr rūpēties par mūsu Latviju, jo, kā kādreiz rakstījis Edvarts Virza, “mūžīga ir ēka un valsts, pār kurām nomodā stāv rūpīga saimnieka acs”.

Edvīns Meņķis

(Jēkabpils novads)

– Ar LPS esmu saistīts kopš 1998. gada, kad sāku strādāt toreizējā Jēkabpils rajona Rubenes pagasta padomē. Pašvaldību savienībā darbojos Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā.

Pirms novadu izveidošanas darbojās Pagastu apvienība, ko vadīja Sniedze Sproģe. Katru mēnesi apvienības sanāksmes notika kādā no pagastiem par aktuāliem jautājumiem. Tad arī aktīvāk tajā visā iesaistījos. Ir palikuši ļoti pozitīvi iespaidi par kolēģu savstarpējo attieksmi apvienības sanāksmēs, kongresos. Arī ministriju cilvēkiem tas bija “veselīgs laiks” pašvaldību darba iepazīšanai.

Līdz ar moderno tehnoloģiju ienākšanu cilvēku komunikācija klātienē zūd, un komitejās piedalos, kad tiek skatīti tieši novadam interesējošie jautājumi. Arī attālumiem būtiska nozīme – lai aizbrauktu uz Rīgu un atpakaļ, nākas zaudēt veselu darba dienu.

Nozīmīga problēma, ko LPS risina kopā ar pašvaldībām, ir reģionu un pašvaldību vienmērīga attīstība, taču rezultāta nav, cilvēki brauc projām. Reģionālās attīstības un sadarbības komitejai, liekas, daudz aktīvāk vajadzēja pieķerties tieši šai Latvijas attīstības problēmai – ceļu infrastruktūrai. Esam nonākuši pie skolu optimizācijas, bet reģionālās un vietējās nozīmes valsts autoceļi ir katastrofālā stāvoklī, Šveices autobusi – nodzīti. Likvidējot skolas, lauku teritorijas kļūs vēl tukšākas.

Manā skatījumā ļoti nepareizi, ka esam tagad sadalīti pašvaldību grupās – lielās pilsētas, reģionālās attīstības centri un pārējās 89 pašvaldības. Demokrātijas attīstībai tas it kā ir pareizi, atbalstāmi – ļaut brīvi izpausties, aizstāvēt savas intereses, bet mums tas jau aizgājis tiktāl, ka atkarībā no pašvaldību iedalījuma tiek iezīmēti finanšu līdzekļi un attīstības iespējas: lielajām pilsētām tie ir grandiozi, mazajām pašvaldībām vai centriem – minimāli.

Novēlu pašvaldībām un LPS būt vienotām, saprast, ka Latvija jāattīsta kopumā, nevis kāda atsevišķa pašvaldību grupa. Mēs esam vairāk vai mazāk saistīti, cits no cita atkarīgi – gan lauki no pilsētām, gan pilsētas no laukiem. Ja mēs katrs būsim savā pasaulē, Latvijai kopumā par labu tas nenāks.

Gatis Truksnis

(Jūrmalas pilsēta)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību Jūrmala strādājusi roku rokā kopš savienības dibināšanas. Kopā esam risinājuši visdažādākos jautājumus – par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes un nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanu, kopā esam iestājušies par pašvaldību tiesībām noteikt pašiem savu avīžu saturu, esam sadarbojušies veselīgo pilsētu jomā un darbojušies LPS Finanšu un ekonomikas komitejā, Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā, Veselības un sociālo jautājumu komitejā, Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejā un Sporta jautājumu apakškomitejā. Latvijas Pašvaldību savienība ir tā, kas apvienojusi visu pašvaldību intereses un devusi iespēju savstarpēji apmainīties pieredzē. Mūsu ir daudz, un svarīgi, ka ir šāda institūcija, kas apvieno mūsu visu intereses un palīdz risināt daudzām pašvaldībām nozīmīgus jautājumus.

Ne tikai darbā, bet arī aktīvā atpūtā esam tikušies. Īpašs prieks Jūrmalai bija uzņemt Latvijas pašvaldību sporta spēles pirms pāris gadiem. Domāju, arī sporta spēļu dalībniekiem tās palikušas labā atmiņā – saule, pludmale, sportiski radošs gars un vairāki simti kolēģu no citām pašvaldībām.

Mums allaž bijis prieks uzņemt Jūrmalā kolēģus no citām pašvaldībām, kas pie mums ierodas pieredzes apmaiņā, uz semināriem, prieks tikties ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, jo tās vienmēr ir konstruktīvas, lietderīgas un koleģiālas sarunas.

Latvijas Pašvaldību savienībai nākamo gadsimta ceturksni novēlu radošu un veiksmīgu, lai kopā mēs varam izdarīt daudz vērtīga iedzīvotāju labā!

Normunds Štoferts

(Kandavas novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīts nu jau gandrīz trīsarpus gadus, kopš kļuvu par Kandavas novada pašvaldības vadītāju. Uzskatu, ka piedalos LPS darbā pietiekami aktīvi, darbojos Izglītības un kultūras, Finanšu un ekonomikas un Tehnisko problēmu komitejā.

Kura problēma man šķiet svarīgākā no līdz šim šķetinātajām? Par finanšu sadali, kas ļoti būtiski ietekmē pašvaldību darbu. Šobrīd aktuāls ir novadu reformas projekts.

Pārcilājot prātā gadījumus, kas LPS palīdzējusi atrisināt kādu būtisku samezglojumu, mūsu pašvaldībā pozitīvs piemērs saistās ar Pašvaldību savienības priekšsēža palīdzību, lai mēs varētu saņemt valsts finansējumu vairāku projektu realizācijai, tāpat internātskolu jautājumā.

No LPS veidotajiem pasākumiem atmiņā iespiedusies izbraukuma sēde Alojā, pašvaldību kongresi un LPS organizētie semināri. Interesanti ir pašvaldību atšķirīgie viedokļi un pieredze, un komunikācija, iepazīstoties ar citu pašvaldību darbību. Rīkojot izbraukumu sēdes, var iepazīt konkrēto pašvaldību darbu, uzzināt daudz jauna un interesanta. Manuprāt, vajadzētu pārdomāt, kā aktīvi iesaistīt pašvaldību darbiniekus neformālos pasākumos.

Jubilārei LPS vēlu ilgu mūžu. Turēsimies visi kopā!

Ināra Silicka

(Kārsavas novads)

– Ja “Vikipēdijā” nāktos aizpildīt šķirkli “Latvijas Pašvaldību savienība”, es tur akcentētu vārdu “savienība”.

Pārdomājot, kādas ir LPS galvenās vērtības, par ļoti nozīmīgām es uzskatu tikšanās ar kolēģiem no citām pašvaldībām, jo sarunās atainojas tās problēmas, kuras ir līdzīgas citām pašvaldībām. Daudzreiz, meklējot savu problēmu risinājumus, sarunās ar kolēģiem uzzinu, ka “velosipēds” sen jau izgudrots.

Pati iespēju robežās darbojos LPS Izglītības un kultūras komitejā un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā. Kartē var redzēt, cik tālu no Rīgas atrodas Kārsava, tādēļ lielā atstatuma dēļ nevaru sevi nosaukt par cītīgu komiteju apmeklētāju. Esmu iesaistījusies arī vienā no savienības iekšienē dzimušajām “māsiņām” – Novadu apvienībā.

Cenšos arī apmeklēt citus Pašvaldību savienības rīkotos pasākumus. Šovasar mums pašiem bija gods uzņemt izpilddirektoru izbraukuma semināru Kārsavas novadā. Gandarījums bija gan par lielo viesu skaitu, gan par atsauksmēm pēc semināra, un arī mūsu iedzīvotāji priecājās par iespēju parādīt sevi tik lielai “auditorijai”. Daudzi, īpaši attālākie ciemiņi atzina, ka viņiem bijis patīkams pārsteigums ieraudzīt, ka šeit pie mums, pašā Krievijas pierobežā notiek gan uzņēmējdarbības vides sakārtošana, gan tiek uzlabota infrastruktūra, piedalāmies dažādos projektos. Ļoti smagnēji “iet” prom stereotips par Latgali kā atpalikušu un bezcerīgu nostūri, tāpēc, redzot pretējo, daudziem tas ir patīkams pārsteigums.

Tā kā bijām iesaistījušies tā dēvētajā norvēģu projektā, Kārsavas novadā šogad pabijuši arī lektori un LPS padomnieki, kā arī žurnāla “Logs” veidotājas.

Pašvaldību savienībai jāsaka paldies par atbalstu laikā, kad bankrotēja Krājbanka un mēs zaudējām pusi no sava budžeta. Tāpat atzinība par to, ka, aizstāvot mūs pret dažādu pārbaudītāju un kontrolētāju “uzbrukumiem”, nebaidāties dažreiz pat šerpi izteikt pašvaldību viedokļus.

Es novēlu panākt v i e n o t ī b u starp pašvaldībām. Esam maza tauta, bet kā mums tīk vilkt deķīti katram uz savu pusi, šķelties. Kādas tik apvienības un asociācijas mums radītas, ir arī īpaši “vienlīdzīgas” pašvaldības visu “vienlīdzīgo” vidū. Pašreiz tiek izmantots princips, ko deklarēja zināms vadonis: “Skaldi un valdi!” Un kam tas ir izdevīgi? Aizdomāsimies!

Jānis Olmanis

(Kocēnu novads)

– Esmu ilggadējs pašvaldības darbinieks un pēdējos gados arī politiķis. Man ir bijusi tā iespēja sekot Latvijas Pašvaldību savienības darbībai un būt arī aktīvam dalībniekam teju desmitgadēs – dažādos pārmaiņu laikos, un varu teikt, ka biedrība ir centusies būt vidutājs starp vietējām pašpārvaldēm, valsts pārvaldi un tās politikas veidotājiem. Varbūt kādam licies, ka interešu pārstāvība kādreiz bijusi par vāju vai arī pozīcija ne vienmēr pārstāvējusi šķietama vairākuma intereses, tomēr, manuprāt, atslēgas vārds ir “būt vidutājam un aizstāvim”. Un, kā zināms, salāgot visu intereses, viedokļus un pozīcijas ir liels izaicinājums.

Neraugoties uz citu organizāciju līdzāspastāvēšanu, LPS ir izturējusi ne vienu vien pārbaudījumu savai esībai. Taču joprojām aktīva darbība, stabils biedru loks, kas gatavs diskutēt un kopīgi darboties, ir labākais pierādījums tam, ka LPS kā vienota organizācija pašvaldībām ir vajadzīga.

Runājot par LPS sniegtajiem ieguvumiem, mani kolēģi novērtē iespējas apgūt un ieviest labo pašvaldības darbības praksi, kopīgi risināt visiem aktuālās un līdzīgās situācijas. Tomēr personīgi uzskatu, ka LPS galvenā loma līdzās citiem uzdevumiem ir konsolidēt Latvijas pašvaldības un turēt godā vietējo pašpārvalžu tiesības lemt par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem!

Uz biedrības 25. gadskārtas sliekšņa stāvot, es novēlu Latvijas Pašvaldību savienībai un tās kolektīvam nezaudēt skatu pār visiem Latvijas novadiem un to iedzīvotāju vajadzībām! Lai visiem radoša un neizsīkstoša enerģija!

Dainis Vingris

(Kokneses novads)

– LPS aktivitātēs iesaistos kopš 2011. gada, kad mani ievēlēja par Kokneses novada domes priekšsēdētāju.

Piedaloties LPS rīkotajos pasākumos, esmu iepazinies ar lieliskiem kolēģiem no citām pašvaldībām. Domāju, ka tas ir viens no vērtīgajiem ieguvumiem – jaunu kontaktu dibināšana un pieredzes apmaiņa. Vikipēdijā pie šķirkļa “Latvijas Pašvaldību savienība” ierakstītu īsi: “Būt kopā ir spēks!”

Darbojos LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā. Šogad viena no izbraukuma sēdēm par publisko ūdeņu apsaimniekošanu un uzraudzības jautājumiem pašvaldībās notika Koknesē, kurā piedalījās arī Kokneses novada domes deputāti un vietējie uzņēmēji. Par nozīmīgāko pasākumu šajā gadā uzskatu LPS 27. kongresu Liepājā, jo tajā tika apspriesti ar izglītību saistīti jautājumi, kas pašlaik ir īpaši aktuāli mūsu pašvaldībā. Risinot jautājumu par Vecbebru Profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas nākotni, Koknesē pavisam nesen viesojās LPS padomniece Ināra Dundure. Paldies Dundures kundzei par palīdzību! Tāpat pašvaldības darbiniekiem labi pazīstama ir LPS padomniece Sniedze Sproģe, kuras profesionalitāte un vērtīgie padomi ir vairākkārt palīdzējuši atrisināt sarežģītus jautājumus.

Kokneses novada dome un novada izglītības un kultūras darbinieki ir pateicīgi par iespēju piedalīties LPS un Norvēģijas Finanšu instrumenta sadarbības projektā “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”.

Vislielāko LPS atbalstu izjutām, kad preses izdevēji, Latvijas Žurnālistu asociācija un Konkurences padome vērsās pret pašvaldību informatīvo izdevumu darbību. Viennozīmīgi varu atzīt, ka mūsu ikdienas darbā LPS atbalsts, aizstāvot pašvaldību intereses, ir nenovērtējams!

Juris Salmiņš

(Krimuldas novads)

– Teikšu īsi: “Gods un slava LPS!” Tas nav tikai sauklis, bet arī nākotnes vēlējums, jo organizācijai, kas apvieno un vieno tik dažādas pašvaldības, nav viegli atrast kopsaucēju. Tomēr Pašvaldību savienību uzskatu par vienu no reālākajiem un palīdzētspējīgākajiem partneriem, kaut ne vienmēr visiem iespējams palīdzēt.

Novēlu Latvijas Pašvaldību savienībai ilggadību un nezaudēt biedru skaitu!

Kārlis Pabērzs

(Krustpils novads)

– LPS iepazīšana man aizsākās tūlīt pēc tās izveidošanas, jo, sākot apsaimniekot zemnieku saimniecību laukos, palika iedzīvotāju uzticētie sabiedriskie pienākumi – deputāta mandāts Jēkabpils rajona padomē. Turpmākajos gados, uzsākot darbu Kūku pagasta padomē, bijām klāt pie Latvijas Pašvaldību mācību centra izveides un ar mazumiņu piedalījāmies tā attīstībā. Lai veiksmes un kopēja pašvaldību ieinteresētība to pavada turpmākajā darbā!

Kā vairumam lauku cilvēku, tā “lielā” politika un aktīva līdzdarbošanās tajā nav vistuvākā un mīļākā sirdij. Tādēļ ar partijām sadraudzība tika uzsākta, tikai gatavojoties pirmajām Krustpils novada domes vēlēšanām 2009. gadā.

Šajā laika sprīdī LPS vadība ir vairākas reizes apmeklējusi pašvaldību un dalījusies savā redzējumā par kopēju lietu virzību un sakārtošanu valstī, bet, protams, darāmā mums visiem kopā vēl daudz. Katru gadu pašvaldībām tiek uzticēti jauni pienākumi, bet par finansējumu darbu un pienākumu pildīšanai tiek piemirsts.

Lielu iespaidu uz mani atstājušas Latvijas Pašvaldību savienības rīkotās sporta spēles. Paldies!

Lai vēlējumam ir vārdi no statūtiem – vēl aktīvāk veidot kopēju pašvaldību politiku, saglabājot demokrātijas principus, un pārstāvēt kopējās pašvaldību intereses!

Inga Bērziņa

(Kuldīgas novads)

– LPS ir liela nozīme pašvaldību lomas stiprināšanā gan Latvijā, gan Eiropā. Pašvaldību savienība ir izveidota, lai pašvaldības, apvienojoties uz brīvprātīgiem pamatiem, kopīgiem spēkiem spētu īstenot savus mērķus un vajadzības, kā arī pārstāvētu pašvaldību intereses dažādos līmeņos, tajā skaitā sarunās ar valdību, pašvaldību grupām un arī starptautiskā līmenī.

Kuldīgas novada pašvaldība kā LPS biedrs vienmēr ir saņēmusi nepieciešamo palīdzību un atbalstu, taču tas nav vienīgais ieguvums. Ļoti svarīga ir viedokļu apmaiņa pašvaldību vadītāju, vietnieku, speciālistu starpā, kas notiek kopējās sanāksmēs un diskusijās. Ikdienā katrs strādājam savā pašvaldībā, bet neskaitāmie jautājumi un izaicinājumi, kas rodas darbā, ir līdzīgi arī citās pašvaldībās. Tuvināšanās ar kolēģiem, kas notikusi un turpina notikt dažādos LPS pasākumos, noteikti palīdz savstarpējā komunikācijā un veicina uzticēšanos kolēģu starpā. Tieši ar kopīgiem spēkiem un vienotu darbu varam rast risinājumu dažādās situācijās, jo iestāties par kaut ko kopā ir vieglāk un efektīvāk. Šo gadu laikā daudz noticis, pateicoties LPS, piemēram, tas, kādā veidā runājam par pašvaldību budžetiem un investīcijām, kā pašvaldības ir ievērtētas kādā lēmumu pieņemšanas procesā.

LPS loma ir nenovērtējama ne vien kopēja viedokļa paušanā, bet arī tajā, ka pašvaldībām ir iespēja savstarpēji tuvināties. LPS Domes sēdēs nereti ir pieaicināti ministri, premjers, piedalījies arī prezidents, kā arī citas augstas amatpersonas. Šādās sēdēs, kongresos, dažādās neformālās tikšanās, LPS komiteju sēdēs, Novadu dienās un citos pasākumos jautājumus risinām kopumā, turklāt tā ir lieliska iespēja apmainīties viedokļiem.

Tas, cik liela loma ir pašvaldībām, ir ilggadējā LPS vadītāja Andra Jaunsleiņa nopelns, un par šo ieguldīto darbu pašvaldību atbalstā un kapacitātes stiprināšanā gribu pateikt ļoti lielu paldies viņam un viņa komandai!

Lai ražīgi un uz sadarbību vērsti turpmākie gadi!

Roberts Ozols

(Ķeguma novads)

– Ar LPS esmu sadarbojies kopš 2006. gada, kad kļuvu par Ķeguma novada pašvaldības vadītāju.

Par LPS aktīvistu mani saukt laikam būtu pārspīlēti, taču pasākumos un diskusijās iesaistos un par “vērotāju” sevi neuzskatu. Kongresos, Novadu dienās un Domes sēdēs piedalos regulāri, citos pasākumos – atkarībā no apstākļiem. Pasākumi parasti ir labi organizēti, pietiekami saturīgi, tāpēc varu tos uzskatīt par mana darba sastāvdaļu un nevēlos kādu no tiem īpaši izcelt.

LPS galvenā vērtība, manuprāt, ir iespēja vispārīgā veidā risināt daudzām pašvaldībām svarīgus jautājumus, protams, būtiska arī pieredzes un viedokļu apmaiņa ar kolēģiem, kā arī konsultācijas dažādos jautājumos.

Jubilārei vēlu labu veselību visādās nozīmēs, priecīgu jubilejas pasākumu un saglabāt daudz dažādu līdzsvaru turpmākajā dzīvē!

Andis Damlics

(Ķekavas novads)

– Kaut gan domes vadītāja amatu ieņemu salīdzinoši neilgu laiku – kopš 2015. gada vasaras, ar Latvijas Pašvaldību savienību sadarbojos krietni ilgāk, t.i., kopš 2009. gada, kad uzsāku darbu Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektora amatā. Visu šo laiku esmu bijis aktīvs Pašvaldību savienības biedrs, darbojos arī LPS Finanšu un ekonomikas komitejā.

Latvijas Pašvaldību savienība, manuprāt, ir vajadzīga organizācija, kura lobē mūsu, pašvaldību, intereses valsts līmenī un veicina sadarbību un pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām un to vadītājiem, kas ir neatsverams ieguvums ikdienas darbā. Tāpat esmu aktīvi iesaistījies Pierīgas pašvaldību apvienības darbībā, kur kopā ar citiem Rīgas reģiona pašvaldību vadītājiem risinām specifiskus, tieši mūsu reģionam aktuālus jautājumus.

Ar lielu interesi piedalos Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajos pasākumos. Kā vērtīgākos un interesantākos varu minēt šogad Liepājā notikušo kongresu un arī sporta spēles, kurās neformālā gaisotnē bija iespējams sastapt “amata brāļus un māsas”, domubiedrus, kā arī pārrunāt idejas un nodibināt izdevīgus kontaktus.

Sagaidot Latvijas Pašvaldību savienības 25. gadadienu, vēlu arī turpmāk meklēt un atrast jaunus, radošus sadarbības veidus, kas rezultētos veiksmīgos projektos!

Imants Balodis

(Lielvārdes novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību sadarbojos kopš tās dibināšanas, jau 25 gadus – iepriekš kā Jumpravas pagasta, vēlāk kā Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs. Šajā laikā mums izveidojusies laba sadarbība, jo LPS ir veiksmīgi pārstāvējusi Latvijas pašvaldību, tostarp arī Lielvārdes novada, intereses un aizstāvējusi to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās. Regulāri piedalos LPS komiteju sēdēs un kongresos, jo tā ir iespēja satikt kolēģus no citām pašvaldībām un aktīvi iesaistīties pašvaldību politikas nākotnes vīzijas izstrādē. Pateicoties LPS aktivitātēm, starp Latvijas pašvaldībām notiek regulāra viedokļu apmaiņa par dažādiem aktuāliem jautājumiem gan pašvaldību politikas veidošanā, gan kopīgo problēmu risināšanā. LPS atbalstu esam saņēmuši arī, komunicējot ar nozaru ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm.

Kā jau ikviena organizācija, arī Latvijas Pašvaldību savienība savas pastāvēšanas 25 gados ir mainījusies – attīstījusies un kļuvusi ietekmīgāka, jo ar tās viedokli rēķinās valsts varas pārstāvji. LPS uzdevums ir ļoti sarežģīts – apvienot pierobežas, piejūras, Pierīgas, lauku reģionu, lielo pilsētu un citu tik dažādo pašvaldību tik atšķirīgās intereses un viedokļus. Uzskatu, ka LPS ir fenomens, un liels nopelns ir tās ilggadējam priekšsēdim Andrim Jaunsleinim, kurš spējis izveidot profesionālu ekspertu komandu. Novēlu Latvijas Pašvaldību savienībai pastāvēt un attīstīties!

Uldis Sesks

(Liepājas pilsēta)

– Liepājai bija tas gods šogad uzņemt visas Latvijas pašvaldību vadītājus, Valsts prezidentu un premjeru, kā arī atbildīgos valsts pārvaldes darbiniekus, ministrus un citus – gandrīz 300 viesus, kuri savā profesionālajā darbībā ir atbildīgi par reģionālo attīstību savā novadā vai valstī kopumā. Tā bija iespēja ne tikai piedalīties nozīmīgu jautājumu lemšanā, bet viesiem arī parādīt, kā mēs, liepājnieki, pēdējo gadu laikā esam veidojuši savu pilsētu.

Liepāja par Latvijas Pašvaldību savienības kongresa vietu tika izvēlēta jau otro reizi, iepriekš visu pašvaldību vadītāji kopā ar valstsvīriem Liepājā sabrauca 2000. gadā. Diemžēl jāsaka, ka pa šiem 16 gadiem būtiskākās kopīgi risināmās lietas nav mainījušās – tās joprojām ir tautsaimniecības izaugsme un jaunu darbvietu veidošana. Domāju, tas ir jautājums, kas šobrīd satrauc ne tikai Liepāju un citas lielās pilsētas, bet vēl jo būtiskāk to izjūt nelielajos novados.

Premjera Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta apņemšanās ir palielināt pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem. Ir pareizi, ka tiek uzsvērta sinerģija un sadarbība tieši ar pašvaldībām, kuras vislabāk redz iedzīvotāju vajadzības, jo atrodas iedzīvotājiem vistuvāk! Būtu mērķtiecīgi, ja pašvaldība nodrošinātu plānošanu, vispārējās infrastruktūras veidošanu, pievilcīgas biznesa vides radīšanu, tam līdzi nāktu sistemātisks un vienots darbs investoru piesaistē sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Ārlietu ministrijas ekonomiskajiem atašejiem, asociācijām un biznesa organizācijām.

Latvijas Pašvaldību savienība ir ilggadējs Liepājas pašvaldības partneris, kas dod iespēju piedalīties lietišķās diskusijās un meklēt risinājumus reģionālās attīstības problēmjautājumiem.

Didzis Zemmers

(Limbažu novads)

– Sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību aizsākās 2001. gadā – tātad jau 15 gadus! Kaut gan cenšos apmeklēt Pašvaldību savienības organizētos pasākumus, seminārus un sanāksmes, sevi neuzskatu par ļoti aktīvu biedru.

Latvijas Pašvaldību savienības darbu vērtēju ļoti augstu, jo tai jāatrod “zelta vidusceļš” un jāpārstāv visu Latvijas pašvaldību intereses un viedokļi, kas daudzos jautājumos ir krasi atšķirīgi. Pašvaldībai LPS galvenokārt ir atbalsts, tomēr uzskatu, ka ļoti vērtīgi ir arī organizētie pieredzes apmaiņas braucieni un pasākumi, kas nav saistīti tikai ar likumprojektu izskatīšanu, prasību uzstādīšanu un tā tālāk. Kopīgi organizētie izbraucieni uz Latvijas pašvaldībām un dažādie pasākumi dod mums pārējiem iespēju redzēt kolēģus no “citas puses”, novērtēt viņu paveikto, gūt pieredzi vai padomu un rast risinājumu kādam no mums būtiskiem jautājumiem, kas varbūt ikdienas darba dunā tā arī paliktu neizrunāti, nepamanīti vai nesaprasti.

Latvijas Pašvaldību savienībai un kolēģiem pašvaldībās novēlu izturību un sirdsgudrību, jo mūsu visu kopīgais mērķis ir rast kompromisus un gādāt par to, lai mūsu pilsētās, novados un valstī turpinātos izaugsme un iedzīvotāju labklājība pieaugtu!

Ainārs Šteins

(Līgatnes novads)

– Ar pašvaldību darbu un līdz ar to arī ar LPS esmu saistīts kopš 2005. gada, kad tiku ievēlēts par Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētāju. Līdz tam darbojos uzņēmējdarbībā.

Neuzskatu sevi par aktīvu LPS biedru, taču noteikti arī neesmu malā stāvētājs. Man ir zināma LPS politika un viedoklis dažādos jautājumos, kas daudzējādā ziņā saskan ar manas pašvaldības un manu personīgo viedokli, tāpēc izmantoju visas iespējas, lai šīs idejas nestu līdz lēmuma pieņēmējiem. Manuprāt, vairākumam pašvaldību vadītāju ir iespēja un komunikāciju kanāli dažādos varas stāvos, un, ja mēs katrs tos aktīvi izmantotu, tad LPS sasniegumi būtu vēl labāki.

Personīgie kontakti un pieredzes apmaiņa ar citiem kolēģiem ir ļoti nozīmīga un neatņemama veiksmīgas pašvaldības vadības sastāvdaļa. To arī cenšos izmantot katrā pieejamā formātā, un LPS rīkotie pasākumi ir viens no tādiem. Pašvaldību savienības sniegtais atbalsts ir ļoti nozīmīgs, taču vissvarīgākais ir pašu veikums.

LPS komiteju darbā neesmu iesaistīts. Uzskatu, ka darboties kādā sektorā ir vērts tad, ja tam var veltīt nepieciešamo enerģiju un laiku. Strādājot nelielā pašvaldībā, kur nav daudzu vietnieku, nākas darba laiku fokusēt novada vajadzībām. Papildus esmu atradis iespēju vadīt “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību”, kas šobrīd kopīgam mērķim apvieno 14 Gaujas upes baseina pašvaldības.

LPS kongresi ir ikgadējs notikums, kas, manuprāt, ir vissvarīgākie. Nozīmīgas arī LPS Domes sēdes, īpaši tās, kur tiek aktualizēti tābrīža svarīgākie jautājumi. Šādas tikšanās sniedz ieskatu noskaņojumos, kas palīdz viedokļa formulēšanā. Uzskatu, ka LPS piedāvā ļoti labus, saturīgus un praktiskus uzziņas un sadarbības modeļus, ko iespēju robežās izmanto pašvaldības speciālisti. Pieredzes apmaiņa ir ļoti svarīgs priekšnosacījums efektivitātes vairošanai.

Dažādos aktuālos jautājumos komunicējam ar LPS speciālistiem, kas vienmēr izrādījuši ieinteresētību un pretimnākšanu. Ja uz LPS raudzītos caur valsts pārvaldes prizmu, tad es šai organizācijai par attieksmi pret klientiem viennozīmīgi liktu visaugstāko novērtējumu un ierindotu visaugstākajā vietā.

Pašvaldības bieži pārbauda Valsts kontrole, KNAB un citas kontrolējošās iestādes, nereti publiski izskan bargi pārmetumi. Atcerēsimies kaut vai “Līgatnes melnās kases” vai Samantas Tīnas striptīza šovu... Toreiz, kad tikām aplieti ar krietnu devu priekšvēlēšanu mēslu, LPS un VARAM pragmatiskā attieksme mums ļāva noticēt, ka šajā valstī joprojām ir cilvēki, kas gatavi aizstāvēt, būt par vērtībām un

godīgumu.

LPS jubilejā vēlu stipru mugurkaulu ne tikai sarunās ar valdību, bet galvenokārt, risinot pašvaldību iekšējos jautājumus! Un atcerēties – 100% valsts iedzīvotāju dzīvo pašvaldībās. Tātad tieši LPS ir organizācija, kurai uzticēts pārstāvēt visu iedzīvotāju intereses!

Andris Vaivods

(Līvānu novads)

– Man ir bijis tas gods sadarboties ar Latvijas Pašvaldību savienību kopš organizācijas pašiem pirmsākumiem, kad vēl biju Rožupes pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valstī sāka veidoties dažādas nevalstiskās organizācijas, un Pašvaldību savienība bija viena no tām. Atšķirībā no daudzām tolaik izveidotajām organizācijām LPS joprojām pastāv un veiksmīgi darbojas, pārstāvot pašvaldību intereses.

Uzskatu, ka Pašvaldību savienības “lielākais trumpis” ir tās profesionālie darbinieki un pieredzes bagātais priekšsēdis. Daudzi no viņiem šajā organizācijā strādā ilgstoši un ir kā stabils pamats, perfekti pārzina likumdošanas jomu un seko līdzi visām norisēm valstī. Īpašu paldies kopā ar Sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļas darbiniecēm saku par atbalstu pašvaldību laikrakstiem! Tā ir nopietna cīņa, kas vēl turpinās, un galvenie cīnītāji ir LPS.

Domāju, ka šobrīd Pašvaldību savienības darbs ir īpaši grūts, jo ir tik daudz un dažādu pašvaldību ar atšķirīgām vajadzībām. Ir krasas atšķirības starp novadu lielumu un iedzīvotāju skaitu tajos, atrašanās vietu, sociālo situāciju, uzņēmējdarbības attīstību un daudzām citām jomām. Te Latvijas Pašvaldību savienībai talkā jānāk dažādām asociācijām, apvienībām, kas pārstāv kādas konkrētas pašvaldību grupas intereses, bet mūsu galvenajai organizācijai jeb kuģa kapteinim – Latvijas Pašvaldību savienībai – jāturpina drosmīgi stūrēt pa likumu un MK noteikumu plašajiem ūdeņiem. Tāpēc gribu novēlēt turpmākajiem 25 gadiem izturību, tikpat asu skatījumu kā līdz šim un spēju pielāgoties, mainīties līdzi laikam, jo, kā zināms – “pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

Tālis Salenieks

(Lubānas novads)

– Latvijas Pašvaldību savienība ir organizācija, kas apvieno visas novadu pašvaldības, līdz ar to tās loma ir ļoti nozīmīga. Pašvaldības ir ļoti dažādas, ar atšķirīgām problēmām un interesēm. Ar nožēlu jāatzīst, ka pašvaldības pašas, jo īpaši lielās, šo organizāciju grauj no iekšpuses, diemžēl personiskās intereses stādot augstāk par visas valsts vienmērīgu attīstību.

Tāpat kā LPS loma kopumā, arī Pašvaldību savienības komiteju loma ir svarīga, jo tās palīdz tik galā gan ar dažādām situācijām, gan uzklausa un ļauj tikt sadzirdētiem. Tā, piemēram, viens no pēdējā laika atbalstiem ir “cīņa” par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un to aizstāvēšana, ir jūtams LPS atbalsts šajos un arī citos jautājumos.

Prieks par LPS aktīvo darbošanos dažādu semināru un konferenču organizēšanā, patīkami, ka tiek organizētas arī videokonferences, ko iespējams vērot gan tiešraidē, gan aplūkot arhīvā.

Domājot par Latvijas Pašvaldību savienības turpmāko darbību, vēlētos, lai savienībā esošās pašvaldības spētu atrast kopsaucēju un kompromisu arī ļoti sarežģītās un pretrunīgās situācijās. Latvija nesākas un nebeidzas tikai Rīgā vai lielajās pilsētās.

Gribētu, lai arī nākotnē LPS nezaudē savu darbīgumu un lai palīdz mums, pašvaldībām, justies drošām un saklausītām, kā arī būt vienojošajam spēkam un mazināt šķelšanos starp pilsētām un laukiem.

Alīna Gendele

(Ludzas novads)

– Es apzinos un novērtēju, ka Latvijas Pašvaldību savienībai ir liels spēks, ar ko rēķinās valdība un citi sociālie partneri. Īpaši svarīgi tas ir valsts budžeta sagatavošanas periodā, kad LPS aizstāv pašvaldību intereses. Tā ir liela vērtība – institūcija, kurā katra pašvaldība var saņemt atbalstu.

Uzskatu, ka mēs ne vienmēr izmantojam savas iespējas popularizēt un aizstāvēt Latvijas Pašvaldību savienībā savu viedokli.

Protams, pašvaldības ir ļoti atšķirīgas. Līdz ar to atšķirīgas ir arī to vajadzības. Tomēr es uzskatu, ka galvenajos jautājumos mums ir jāspēj noteikt prioritātes un kopīgi tās aizstāvēt. Svarīgu mērķu īstenošanā mēs nedrīkstam sašķelties.

Gribas cerēt, ka Latvijas Pašvaldību savienība būs vērā ņemams spēks arī turpmāk, kas pārstāvēs mūsu intereses.

Izteiksim savas domas, diskutēsim, meklēsim kopsaucēju, lai palīdzētu katrai pašvaldībai attīstīties!

Andrejs Ceļapīters

(Madonas novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīts kopš 1994. gada marta, kad sāku vadīt Praulienas pagasta padomi. Aktīvāka sadarbība veidojusies divu pēdējo sasaukumu laikā, pēc novadu reformas, kad tiku ievēlēts LPS Valdē. Savu iespēju un laika robežās cenšos būt aktīvs LPS biedrs.

LPS galvenā misija ir pārstāvēt pašvaldību intereses darbā ar Saeimu un valdību. Pozicionēt pašvaldību viedokli. Lai pašvaldības nonāktu līdz kopējam viedoklim, jāizmanto visi iespējamie sarunu formāti – darbs grupās, komitejās, diskusijas Valdē un Domē. Šajās sarunās mēs, protams, iepazīstam kolēģus, gūstam priekšstatu par citām pašvaldībām, par pašvaldību grupām, to interesēm. Latvijas Pašvaldību savienības galvenais uzdevums ir pārstāvēt pašvaldības un aizstāvēt to kopējo viedokli.

Komiteju darbā neesmu iesaistījies. Kopš izveidota RACA, darbojos arī šajā, mūsu novada interesēm atbilstošajā apvienībā. Nevaru spriest par citu LPS organizāciju darbu. RACA gan ir viena no jaunākajām, bet uzskatu, ka tā darbojas aktīvi. Mans viedoklis ir tāds: ja pašvaldības spēj vienoties un noformulēt kopēju viedokli pēc kādām tās vienojošām interesēm, šādu apvienību darbs vērtējams pozitīvi. Lielajai Pašvaldību savienībai šādas “meitas organizācijas” nāk tikai par labu, jo šie viedokļi palīdz saprast, kā rīkoties vienā, otrā vai trešajā gadījumā. Pat tad, ja neizdodas rast simtprocentīgu vienprātību par kādu jautājumu (domāju, ka apmēram 90 procentos gadījumu tas izdodas), tas ir pilnīgi normāli. Atšķirīgos viedokļus nosaka gan pašvaldību lielums, gan teritoriālās atrašanās vieta. Šie apstākļi rada priekšnosacījumus, lai veidotos interešu un domubiedru grupas. Lielo pilsētu asociācija sekmīgi veido lielo pilsētu interešu lobiju, RACA un citas apvienības aizstāv savas intereses. Tas ir labi. Tā nav vājuma, bet drīzāk stipruma pazīme, kas liecina, ka mēs spējam diskutēt, spējam noformulēt savu viedokli un lielākoties – spējam arī vienoties. Gadījumos, kad nerodam pilnīgu vienprātību, vismaz ir skaidra katra pozīcija. Nerodas pārpratumi. Tiešām – ilgus gadus šāda dalīšanās nebija aktuāla, tomēr iemeslus varam meklēt arī vienkāršajā balsu vairākumā, izšķirot jautājumus LPS balsojot. Pašvaldībām ar lielu iedzīvotāju skaitu, bet ar mazu balsu skaitu un nepietiekamu spēju ietekmēt LPS lēmumus tas bija priekšnosacījums veidot kopējo interešu organizācijas.

Vērtējot LPS tradicionālos pasākumus – kongresus, sporta spēles, Novadu dienas un citus, nedomāju, ka būtu nepieciešams izdomāt vēl kaut ko. Mēs visi esam tik aizņemti ikdienas darbā, ka papildaktivitātēm diezin vai atliktu laiks. Tieši otrādi – augstu vērtēju LPS pēdējo gadu laikā ieguldītos pūliņus mūsu laika taupīšanā. Ar to es domāju jauninājumus informācijas operatīvā nodošanā plašam interesentu lokam – komiteju sēžu tiešraides, videokonferences par katru tā brīža aktuālo jautājumu. Elektroniskais formāts ļauj informāciju nodot ātri, plaši un vispusīgi. Turklāt visu iespējams noskatīties arī videoierakstos. Šo aizsākumu vajag attīstīt arvien plašāk, nevis guldīt naudu drukmašīnās, papīrā un krāsās, bet visiem spēkiem vairot pašvaldību informētību, operatīvi sniedzot vajadzīgās ziņas, pievēršot mūsu uzmanību svarīgākajam, saliekot pareizus akcentus.

Pašvaldību savienības pasākumi mūsu novadā pēdējo gadu laikā gan nav rīkoti, zinu, ka par kongresu organizēšanu valda sīva konkurence, bet neuzskatu šo aspektu par ļoti būtisku. Daudz svarīgāka ir LPS pārstāvju ierašanās uz vietām. Manuprāt, padomniekiem ir jāpārvalda ne tikai uzticētie jautājumi un problemātika, bet arī jāpārzina teritorija, kuru skar šie jautājumi. Izbraucot uz pašvaldībām, LPS darbinieki gūst priekšstatus un idejas, kurus var izmantot tālāk savā darbā, var multiplicēt un dalīties redzētajā ar citu pašvaldību kolēģiem. Atzīšos, ka mēs, pašvaldības, diezgan maz komunicējam savā starpā par labo pieredzi, par to, kā mēs katrs risinām to vai citu jautājumu. Tie drīzāk ir izņēmuma gadījumi, bet būtu vajadzīga sistēmiska platforma labās pieredzes apzināšanai, apmaiņai un apkopošanai. Te būtu īstais darbalauks LPS informatīvajiem izdevumiem, arī “Logam” elektroniskā formātā.

Jubilejas reizē pienākas izteikt novēlējumus. Mans skatījums uz LPS nākotni ir optimistisks. Atliek tikai novēlēt – arvien stiprināt Latvijas Pašvaldību savienību, jo tā ir mūsu visu kopējā vērtība. Mums var un drīkst būt atšķirīgi viedokļi, mēs varam strīdēties, arī palikt katrs savās pozīcijās, bet LPS platformai jābūt tai, kas mūs visus satur kopā un pārstāv mūsu visu kopējās intereses. Pašvaldību savienība jau tagad Latvijas politiskajā formātā ir iekarojusi atzīstamu un svarīgu vietu un lomu. Nākotnē tai jākļūst arvien stiprākai, lai mūsu likumdevēji un izpildvara ar to rēķinās. Lai LPS informācijas nesējiem izdodas veidot arvien pozitīvāku un objektīvāku priekšstatu par pašvaldībām sabiedrības acīs.

Harijs Rokpelnis

(Mazsalacas novads)

– Manā relatīvi īsajā darba pieredzē pašvaldības vadītāja amatā vairākkārt ir sanācis tikties ar LPS pārstāvjiem kaimiņu novados un LPS ēkā, arī Mazsalacā padomnieki ir viesojušies. Protams, ka ir patīkami, ja pie tevis atbrauc ciemos, tomēr zinu, cik laika jāpatērē ceļā, tādēļ ciemošanās nedrīkst būt pašmērķis vai kas tāds, ko uzskaitīt.

LPS ir gājis līdzi laikam, no kā dažas struktūras varētu pamācīties. Mēs, reģionu pašvaldības, jo īpaši novērtējam videotiešraižu iespēju un LPS komandas pieejamību un atvērtību neatkarīgi no tā, no kura Latvijas stūrīša nāk jautājums vai ierosinājums. Valstiski runājam par attālinātajām darba vietām, globalizāciju un e–pārvaldību, tāpēc prieks, ka LPS ne tikai runā, bet arī dara, un mēs arī pierobežā jūtamies kā savējie!

Aleksandrs Lielmežs

(Mālpils novads)

– Ar LPS esmu saistīts kopš tās dibināšanas. Mālpils pašvaldība bija viena no pirmajām, kas iestājās Latvijas Pašvaldību savienībā, pēc iestāšanās datumiem skatoties, ja nemaldos, esam pirmajā desmitniekā.

Sevi uzskatu par ļoti aktīvu LPS biedru. Kopš paša sākuma darbojos LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā kā komitejas vadītāja vietnieks. Vēl joprojām aktuāla problēma ir pašvaldību finanšu patstāvība un stabilitāte.

Tāpat esmu arī Novadu apvienībā. Vēlētos aktīvāku “mazo” novadu aizstāvību, jo tie ir demokrātijas “bandinieki”, kā teiktu pasaules lielvalsts Francija.

Esmu piedalījies gandrīz visos Pašvaldību savienības rīkotajos pasākumos – gan kongresos, gan Novadu dienās, gan sporta spēlēs un citos. Katram ir sava brīža skaistums un šarms!

Dažādi pasākumi rīkoti arī pie mums. Tā šovasar Mālpilī notika Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu seminārs, kurā piedalījās tuvu simtam dalībnieku.

Mālpilī nereti iegriežas arī LPS pārstāvji. Manuprāt, būtu lietderīgi Pašvaldību savienības darbiniekiem, tajā skaitā vadībai, piedalīties kādā no pašvaldību domju sēdēm, lai deputātiem pastāstītu par LPS devumu pašvaldību tiesību aizstāvībā. Vēl apsverama ideja varētu būt diskusiju klubs “Idejas demokrātijas aizstāvībai”.

Ja man vajadzētu “Vikipēdijā” aizpildīt šķirkli “Latvijas Pašvaldību savienība”, es tur ierakstītu: “Labākais palīgs pašvaldībām par demokrātijas saglabāšanu.” Tāpat liela vērtība ir LPS centieni ar daudzveidīgu pasākumu palīdzību satuvināt dažādu pašvaldību kolēģus un sniegtais atbalsts un palīdzība.

Mālpils novadam Pašvaldību savienība sniegusi vairākas konsultācijas un palīdzējusi panākt, ka vēl tiek finansētas pašvaldības profesionālā vidusskola un internātpamatskola. Esmu jutis LPS aizstāvību arī brīžos, kad kontrolējošās institūcijas publiskajā telpā nāk klajā ar pārmetumiem, taču vajadzētu aktīvāku rīcību, lai birokrātijas būtu mazāk, jo pārmetumi jau pārsvarā ir par birokrātijas neievērošanu.

Vēlējums jubilārei – NESAŠĶELTIES!

Lauris Karlsons

(Mērsraga novads)

– Esmu iesaistīts LPS darbā kopš manas ievēlēšanas Mērsraga novada domes priekšsēdētāja amatā 2011. gadā.

Latvijas Pašvaldību savienība ir unikāla organizācija, kas operē ar milzīgu skaitu jautājumu. Esmu aktīvs tajās sadaļās, kuras skar vai var skart Mērsraga novada pašvaldību, vai jautājumos, kas ir stratēģiski visai pašvaldību saimei. Nodokļu politika, budžets un valsts pārvalde reģionos – šie jautājumi tieši ietekmē ikvienu, arī Mērsraga pašvaldību, tāpēc te cenšos būt aktīvs. LPS komiteju loceklis neesmu, pārstāvu Pašvaldību savienību Zemkopības ministrijas Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisijā.

Ja man būtu “Vikipēdijā” jāaizpilda šķirklis “Latvijas Pašvaldību savienība”, es uzsvērtu, ka Latvijas gadījumā – tā ir iedzīvotājiem tuvākā un ļoti bieži arī vienīgā valsts pārvaldes forma, ar kuru iedzīvotāji aktīvi sadarbojas ikdienā, un to apliecina netipiskais nemainīgi augstais iedzīvotāju uzticības reitings.

Sadarbība kopējo jautājumu risināšanā ir absolūta prioritāte.

Latvijas Pašvaldību savienībai ir būtiska loma visos ar Mērsraga pašvaldību saistītos jautājumos, kur vajadzīga sadarbība ar valsti – ministrijām, iestādēm utt. Specifiskos jautājumos, kad mums pietrūkst pašvaldības darbinieku kapacitātes, zināšanu un kompetences, LPS to aizpilda.

Pašvaldības bieži pārbauda Valsts kontrole, KNAB, nereti publiski izskan bargi pārmetumi, un šādos brīžos tiek gaidīta LPS aizstāvība un atbalsts. Šis ir komplekss jautājums, kur viss atkarīgs no LPS un pašvaldību sadarbības. Esmu šos gadus gan sadarbojies, gan “strīdējies” ar katru no šīm institūcijām. Mans viedoklis – KNAB šobrīd nav objektīvs, ir ietekmējams. To varu apliecināt pēc personīgās pieredzes, tiesā uzvarot šo iestādi.

Manuprāt, ir pienācis laiks būtiski reformēt valsts pārvaldi. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita kritumu un regulārās finanšu grūtības, jāstrādā nevis pie nodokļu palielināšanas, bet gan pie nevajadzīgu tēriņu ierobežošanas valsts pārvaldē. Viens no priekšlikumiem – Saeimas un ministriju darbinieku skaita samazināšana, piemēram, uz pusi. Līdzekļi jānovirza ceļiem, medicīnai, izglītībai un aizsardzībai. Iespējams, šo vajadzētu izvirzīt LPS dienaskārtībā, jo arī mēs esam atbildīgi par savu valsti.

Jānis Zuments

(Naukšēnu novads)

– Sveiciens LPS 25 gadu jubilejā no Naukšēnu novada! Mūsu novads atrodas Igaunijas pierobežā, uz Baltijas ceļa. Apmainoties ar informāciju, secinu, ka mūsu kaimiņiem – igauņiem nav tādas vienojošas organizācijas kā mums LPS, kas dod lielu pienesumu ikdienā pašvaldībām. Mums paveicies.

Par sadarbību ar LPS man visspilgtāk atmiņā palikušas 2000. gadā organizētās Latvijas pašvaldību darbinieku ziemas sporta spēles Naukšēnos, kā arī pēc novadu izveides telpu izmantošana preses konferencei par Naukšēnu dienām Tallinā.

Esmu pateicīgs Latvijas Pašvaldību savienībai par veiksmīgo sadarbību ar pašvaldībām un īpašs paldies tās priekšsēdim Andrim Jaunsleinim par darbu organizēšanu un vadīšanu!

Arvīds Kviesis

(Neretas novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīts kopš 2005. gada, kad tiku ievēlēts Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013. gada aktīvi darbojos LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā, kur risināti daudzi svarīgi jautājumi. Manuprāt, nozīmīgs jautājums, kas tika atrisināts ar LPS palīdzību, bija par klientu apkalpošanas centru izveidi pašvaldībās. Saprotams, ka vienmēr ļoti svarīgi ir valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokoli par mūsu budžetu.

Kad Neretas novadu apciemoja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, ar viņu pārrunājām daudzus svarīgus ar pašvaldību lietām saistītus jautājumus. Neretas novada pašvaldībā viesojusies arī žurnāla “Logs” galvenā redaktore. Atzinīgi vērtēju to, ka viņa pievērsusi lielu uzmanību Latvijā piemirstajam piektajam kultūrvēsturiskajam novadam. Plašā publikācija par Sēliju LPS izdevumā, neapšaubāmi, šim jautājumam piešķir lielāku skanējumu.

Latvijas Pašvaldību savienība dibināta svētdienā. Tā ir pati īstākā brīvdiena – Saules diena. Tādēļ jūsu darbs ir apveltīts ar neizsīkstošu enerģiju, un veiksme parasti ir jūsu sabiedrotā. Novēlu, lai arī turpmāk jūs pavada veiksme, aizstāvot mūsu intereses!

Agris Petermanis

(Nīcas novads)

– Šajā laikā, kad politiskās partijas raujas centralizēt valsts pārvaldi, jo tā partijām ir izdevīgāk, tādējādi mēģinot drupināt trauslās demokrātijas pamatus, ir labi, ka pašvaldībām ar Latvijas Pašvaldību savienības palīdzību ir dota pleca izjūta un iespēja izteikt savu viedokli un dažreiz pat tapt sadzirdētām.

Artūrs Mangulis

(Ogres novads)

– Ogres novada pašvaldību vadu kopš 2014. gada aprīļa – no tā laika esmu saistīts arī ar LPS.

Nevaru teikt, ka esmu aktīvs LPS biedrs, tomēr nepieskaitu sevi “nomaļus stāvētāju” pulciņam, piedalos Pašvaldību savienības komiteju darbā. Tāpat mani vietnieki piedalās komitejās, pēc tām pārrunājam Pašvaldību savienībā izskatītos jautājumus, informējam deputātus par LPS aktualitātēm. Arī pirms LPS komiteju sēdēm ar vietniekiem un pašvaldības speciālistiem pārrunājam būtiskākās lietas saistībā ar attiecīgās komitejas sēdes darba kārtību.

Apmeklēju nodarbības Latvijas Pašvaldību mācību centrā un ļoti atzinīgi vērtēju tā darbu, esmu ļoti daudz ieguvis mācībās, krietni paplašinājis savas zināšanas par pašvaldības darbu.

Pašvaldību savienībai novēlu augt līdzi laikam, būt elastīgākai un atvērtākai pārmaiņām! Gribētu, lai LPS darbībām, pārstāvot pašvaldības sarunās ar valdību un pildot tādu kā starpnieka lomu, būtu lielāki panākumi.

Andris Bergs

(Olaines novads)

– Beidzamo gadu laikā Pašvaldību savienībai izdevies ieviest novitātes komunikāciju jomā, kas ļauj pašvaldībām mūsdienīgi iesaistīties procesos, apmainīties viedokļiem un pieredzēm.

Sveicot Latvijas Pašvaldību savienību 25 darba gadu jubilejā, novēlu organizācijai turpināt iesāktos darbus un pārliecinoši aizstāvēt un pārstāvēt pašvaldību intereses! Darot darbu godprātīgi, mēs visi ceļam godā Latviju.

Pēteris Veļeckis

(Ozolnieku novads)

– Manuprāt, viens no veiksmīgākajiem sadarbības modeļiem starp Latvijas Pašvaldību savienību un novadu pašvaldībām tiek realizēts ar Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) starpniecību. Sekmējot sadarbību un pieredzes apmaiņu, tiek veikta viena no nozīmīgākajām LPS funkcijām. Rīkojot izpilddirektoru sanāksmes katru mēnesi citā pašvaldībā – veiksmīgs risinājums, kā saliedēt 119 pašvaldību izpilddirektorus, iepazīt tuvākus un tālākus kaimiņu novadus, pārrunāt sasāpējušas problēmas un jautājumus, dalīties pieredzē un paaugstināt savu kvalifikāciju. Vēlos pateikties LPIA par doto iespēju šogad martā uzņemt kolēģus no citām pašvaldībām, iepazīstināt ar Ozolnieku novadu un dalīties pozitīvajā pieredzē.

Gandarī, ka Latvijas Pašvaldību savienība valsts mērogā ir atzīta biedrība, tās paustais viedoklis tiek pamanīts un uzklausīts, tomēr ne vienmēr no pašvaldībām izskanējušie uzdevumi tiek ņemti vērā un īstenoti, tāpēc nozīmīgajā jubilejā novēlu, lai LPS biežāk izmanto tai dotās pilnvaras un sasniedz nospraustos mērķus, aktīvāk iesaistās mazāko novadu problēmu risināšanā un aizstāvēšanā. Veiksmīgu turpmāko sadarbību!

Hardijs Vents

(Pārgaujas novads)

– Latvijas Pašvaldību savienība ir visu Latvijas pašvaldību (izņemot Krāslavas novadu) veidojums. Manuprāt, tā ir unikāla situācija mūsu valstī, ka gan mazas, gan lielas pašvaldības turas kopā, neraugoties uz dažādo politisko partiju piederību. Unikāli ir tas, ka šajos 25 LPS pastāvēšanas gados izdevies saliedēt visas pašvaldības vienotu interešu aizstāvībai. Pēc manām domām, LPS maksimāli darbojas visu pašvaldību interesēs.

No savas pieredzes gribētu teikt lielu paldies Pašvaldību savienībai par iniciatīvu tajā brīdī, kad es pats stājos amatā. LPS bija tā, kas man iedeva neaizstājamu izpratni un virzienu, kā strādāt ar novada iedzīvotājiem, bet tas savukārt palīdzēja veidot iedzīvotāju forumu, lai varētu strukturizēt pašvaldības līdzdalības iespējas to interesēs un vajadzībās. Manuprāt, tā ir ļoti svarīga pozīcija jaunajiem priekšsēdētājiem. Protams, arī rokasgrāmatas, ko LPS izdod pēc katrām pašvaldību vēlēšanām, ir labs instrumentu apkopojums, ar ko var un pat vajag strādāt katram deputātam. LPS palīdz izprast normatīvos aktus, sniedz informāciju, lai netiktu palaistas garām būtiskas lietas, ir vidutājs starp valdību un pašvaldību. Informācijas izmantošana gan ir katras pašvaldības pašas ziņā.

LPS ir palīgs, lai pašvaldības gudri izmantotu to resursu, kas ir uz vietas. Neatkarīgi no tā, kā mainītos vadības līmenis, Pašvaldību savienībai novēlu nezaudēt savu profesionāļu kapacitāti labāku pašvaldību veidošanai!

Uldis Kristapsons

(Pāvilostas novads)

– Ar Pašvaldību savienību esmu saistīts kopš 1996. gada kā Pāvilostas novada domes deputāts, bet, protams, visciešākā sadarbība un nepieciešamība pēc palīdzīga “drauga” pleca no LPS puses man ir no 2001. gada kā Pāvilostas novada domes priekšsēdētājam.

Manuprāt, pēdējos gados es kā LPS Valdes loceklis aktīvāk cenšos iedziļināties un piedalīties ar pašvaldībām saistītu jautājumu risināšanā, it īpaši to, kas skar Kurzemes puses pašvaldības. Taču jāņem vērā, ka no Pāvilostas līdz Rīgai (kur notiek Valdes sēdes) ir garš ceļa attālums, ne vienmēr iznāk apmeklēt tās.

Jau izsenis zināms, ka kaujā viens nav karotājs, tikai vienotā domā un idejā ir spēks. Līdzīgi ir ar Pašvaldību savienību, kas līdz šim veiksmīgi pildījusi vienotāja, problēmsituāciju risinātāja, domu un ideju aizstāvja lomu. Par LPS galveno vērtību tomēr uzskatu vienoto darbības stilu, “drauga” pleca izjūtu un, protams, arī iespēju satikt domubiedrus un kolēģus, kopīgi risinot samilzušās problēmas, rodot jaunas idejas un iedvesmas, kā arī daloties ar gūto pozitīvo vai dažreiz arī negatīvo pieredzi. Neatsverams ir arī LPS dotais atbalsts un palīdzība.

Tāpat kā cilvēka dzīves gājumam 25 gadi nav ne maz, ne daudz, tā arī darba gaitās nostrādātā viena ceturtdaļa gadsimta ir zināma mērauklas daļa. Ir gūta šāda un tāda pieredze, bet priekšā vēl daudz mācību jāapgūst un vēl ne mazums punu nāksies uzdauzīt. Katram no dzīves posmiem piemīt savs šarms un savas grūtības. Taču, laikam ejot, arī mūsu dzīves pieredze un prasības pret darbā izvirzītajiem mērķiem pieaug.

Turpmākajiem darbības gadiem Latvijas Pašvaldību savienībai novēlam attīstību un izaugsmi dažādās darbības jomās, plašu domu un ideju lidojumu, sakārtotu darba un cilvēcisko attiecību vidi, stabilu un gudru valdību, bet kā savienības kodolu turēt gudrību, jo tajā apvienojas gan saprašana, gan taisnīgums, kā arī drosme un savaldība! Sveicam svētkos!

Gunta Žilde

(Pļaviņu novads)

– Esmu aktīva LPS biedre.

Ja man nāktos “Vikipēdijā” aizpildīt šķirkli “Latvijas Pašvaldību savienība”, es tur ierakstītu: “Lauku un pilsētu pašvaldības apvienojošā organizācija”. Par LPS galvenajām vērtībām uzskatu iespēju tuvināties ar kolēģiem, pārrunāt aktualitātes pašvaldības darbā, rast risinājumus konkrētām situācijām. Tāpat augstu vērtēju iespēju vērot videokonferences, uzdot jautājumus un pats galvenais – saņemt arī atbildes tiešsaistē, ja konkrētajā mirklī nevaru būt klāt, noskatos ierakstu sev ērtā laikā. LPS piedāvā ļoti daudz interesantus, izglītojošus, saliedējošus pasākumus. Visos pasākumos ir kāda “odziņa”. Pasākumi ar pēcgaršu, ar pievienoto vērtību!

LPS novēlu: nesašķelties, stipriem būt un vienotiem!

Maruta Plivda

(Preiļu novads)

– Latvijas Pašvaldību savienības darbu sāku iepazīt, jau pirms tiku ievēlēta par pašvaldības vadītāju. Toreiz aktīvi darbojos kā Preiļu novada domes deputāte, vadīju Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju un iesaistījos Latvijas Pašvaldību savienības komiteju darbā.

Šobrīd visā valstī notiek daudz un dažādas aktivitātes. Izveidojusies Reģionālo attīstības centru apvienība, aktīvi strādā arī mūsu Latgales plānošanas reģions, visas organizācijas dod savu pienesumu un aktīvi darbojas, tomēr, vadot pašvaldību, ne vienmēr var atrast laiku visām sanāksmēm un pasākumiem, kuros būtu jāpiedalās. Parasti izvērtēju savas prioritātes un izlemju, kur piedalīties klātienē.

Par to, kas notiek Latvijas Pašvaldību savienībā, regulāri interesējos, jo ļoti laba iespēja ir noskatīties seminārus un iepazīties ar informāciju elektroniski, online režīmā. Paldies par to!

Ja “Vikipēdijā” būtu jāizskaidro, kas ir Latvijas Pašvaldību savienība, es noteikti piedalītos un uzrakstītu, lūk, ko: “Latvijas Pašvaldību savienība aizstāv pašvaldību intereses, apvieno pašvaldību vadītājus, izglīto pašvaldību darbiniekus un veicina starptautisko sadarbību.”

Novēlējums Latvijas Pašvaldību savienībai dzimšanas dienā – neapstāties pie sasniegtā! Augt un attīstīties! Pilnveidoties un sekot līdzi laikam!

Vija Jablonska

(Priekules novads)

– Par Priekules pilsētas domes priekšsēdētāju kļuvu 2006. gadā, bet novada pašvaldību vadu kopš novada dibināšanas 2009. gadā.

Priekules novadā 2014. gada augustā notika Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme. Tās laikā viesi tika iepazīstināti ar dažādo kultūras dzīvi mūsu pusē, tāpat ikvienam bija iespēja iepazīties ar Priekules novadu, gan skatot Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja sagatavoto prezentāciju, gan viesojoties pašvaldības iestādēs un pie lielākajiem novada uzņēmējiem. Pašvaldību izpilddirektorus ar Kalētu pagasta “Priedienu” iepazīstināja meža feja, un kopīgi brīvā dabā baudījām uz ugunskura tapušo zupu.

Jubilārei – Latvijas Pašvaldību savienībai vēlu atdzimt no jauna, bet ar 21. gadsimtam raksturīgām iezīmēm!

Māra Juzupa

(Priekuļu novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīta kopš 1999. gada, kad tiku ievēlēta par Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāju. Esmu aktīvi piedalījusies LPS Domē un darbojusies Novadu apvienības valdē. Šobrīd pārstāvu Latvijas Pašvaldību savienību Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongresā Strasbūrā.

Latvijas Pašvaldību savienībai ir nenovērtējama nozīme pašvaldību darbības atbalstam, visām pašvaldībām kopīgu problēmu risināšanā, gan aizstāvot pašvaldību viedokli sarunās ar ministrijām un citām iestādēm un institūcijām, gan sniedzot informāciju un atbalstu. Tāpat augstu novērtēju iespēju profesionālā līmenī un arī neformālā gaisotnē tikšanās ar citu pašvaldību kolēģiem, kur varam pārrunāt aktuālos jautājumus, dalīties labajā un ne tik labajā pieredzē, gūt jaunas atziņas un idejas nākotnes darbībai, izbraukuma pasākumu laikā atklāt jaunas, vēl neiepazītas vietas, satikt interesantus cilvēkus.

Vadot Priekuļu novada pašvaldību, esam kopā ar Pašvaldību savienību novadā rīkojuši vairākus pasākumus. Tā 2015. gadā Priekuļu novadā norisinājās ikgadējā Novadu diena, kurā pašvaldību vadītāji, speciālisti un ministriju pārstāvji tikās, lai kopīgi apspriestu jautājumus par izglītības tīkla optimizāciju, karjeras attīstības atbalstu, patvēruma meklētāju uzņemšanu un pašvaldības sadarbību ar uzņēmējiem, investoriem un organizācijām. Pasākuma gaitā dalībnieki tika iepazīstināti ar Priekuļu novadu, viesiem bija iespēja apskatīt Veselavas muižu, Lielo Ellīti (baltā smilšakmens iežu atsegumu ar alu), kas ir viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā, un Eduarda Veidenbauma muzeju

“Kalāčos”.

Pirms novadu izveidošanas 2008. gadā Priekuļu pagastā norisinājās arī LPS kongress.

Jubilejas reizē Pašvaldību savienībai un kolēģiem novēlu: “Tu vari droši iet, ja jūti, ka tev palīdz./ Tu vari daudz izdarīt, ja jūti, ka tev uzticas./ Tu vari simtiem sapņu piepildīt,/ Ja satiec cilvēkus, kas raugās vienā virzienā!”

Lai jums neizsīkstoša enerģija, izdomas bagātība, izdošanās un panākumi it visā, ko darāt kopīgai lietai! Daudz laimes 25. dzimšanas dienā!

Evija Zurģe

(Raunas novads)

– Latvijas Pašvaldību savienībai – 25 gadi. Manuprāt, šajā gada skaitlī gan LPS, gan pašvaldības, gan visa mūsu sabiedrība savā attīstībā esam vienaudži. Gadi nav bijuši vienmuļi, bet tādiem tiem nemaz arī nav jābūt!

Mazās pašvaldības, tātad arī Raunas novads, vienmēr augstu vērtējušas Latvijas Pašvaldību savienības nozīmi pašvaldību pārstāvībā. Mūsu pašvaldība ir aktīva biedre gandrīz visās LPS veidotajās komitejās, jo tās ir platforma, kurā, pirmkārt, laikus varam iegūt informāciju par aktualitātēm konkrētajās nozarēs, otrkārt, tās dod iespēju savlaicīgi iesaistīties kāda jautājuma risināšanā, lai galarezultāts būtu pēc iespējas pārdomātāks un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošāks. Turklāt pēdējos gados šī aktīvā iesaistīšanās kļuvusi iespējama arī, nepārtraukti nemērojot ceļu uz galvaspilsētu – varam iesaistīties attālināti. Tāpat jāteic, ka beidzamajos gados komitejās nākas risināt daudzus nopietnus un sarežģītus jautājumus, bet rezultātā pūles ir bijušas vērtas un pašvaldības tikušas uzklausītas. Kā piemērus varam minēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu lauku ceļiem un jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību.

Vēl viens piemērs tam, ka mazs patiesībā var būt arī liels, ir LPS paspārnē 2013. gadā izveidotā pašvaldību apvienība “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija”, kuras biedri ir vairāk nekā puse Latvijas pašvaldību un kuras valdes loceklei un Vidzemes reģiona koordinatorei man ir tas gods būt. Šeit mēs skaidri redzam, ka finanses nebūt nav izšķirošais, redzam, cik daudz mūsu iedzīvotāji paši saviem spēkiem spēj paveikt savā un visas sabiedrības labā, un, ja vēl ir pašvaldības izpratne un kaut simbolisks atbalsts, top fantastiskas lietas, rodas ģeniālas iniciatīvas.

Atgriežoties pie sākuma tēzes par nevienmuļajiem gadiem, gribas piebilst, ka pa šiem gadiem mēs – Latvijas pašvaldības – arī esam ļoti mainījušās. Mainījušies ir ne tikai mūsu izmēri, bet arī mērķi, kas vairs ne tik bieži ir kopīgi, līdz ar to mūs “savienot” arī ir arvien grūtāk.

Tādēļ LPS novēlu spēku un izturību, godam realizēt šo “neiespējamo misiju” – pārstāvēt visu pašvaldību intereses! Savukārt mums visiem kopā novēlu atcerēties, ka, lai arī esam savas pašvaldības patrioti, vispirms mums jābūt valsts patriotiem, un vispirms mēs dzīvojam vienā valstī un tikai tad 119 pašvaldībās! Tad arī “savienot” mūsu intereses būs

viegli.

Aleksandrs Bartaševics

(Rēzeknes pilsēta)

– LPS pasākumi ir informatīvi un vērtīgi, taču būtu noderīgi vēl biežāk satikties arī neformālā gaisotnē, par platformu izmantojot sporta sacensības starp pašvaldību vadītājiem un viņu komandām. Esmu pārliecināts, ka sportiska sāncensība un atmosfēra palīdzētu rast kopīgu valodu un satuvināties, kā arī, protams, noskaidrot sportiskāko pašvaldību vai reģionu.

Monvīds Švarcs

(Rēzeknes novads)

– Romas imperators Nerons, Eifeļtorņa arhitekts Gustavs Eifelis, radioaktivitātes atklājējs un Nobela prēmijas laureāts Henrijs Bekerels, angļu komponists Deivs Klarks – šie ir tikai daži no 15. decembra jubilāriem pasaulē. Izcili, zinoši, talantīgi un neatlaidīgi cilvēki, kuri atstājuši paliekošu mantojumu. Latvijā zināmākais 15. decembra jubilārs ir Latvijas Pašvaldību savienība, kas arī var lepoties ar šīm daudzpusīgajām īpašībām.

LPS apvieno arī politiķu, juristu un diplomātu labākās īpašības, jo biedrībai jāspēj būt izcilai vidutājai un vienlīdz prasmīgi aizstāvēt gan lielās un mazās pašvaldības, gan Pierīgas, piejūras un pierobežas pašvaldības, gan katra iedzīvotāja atsevišķās intereses.

Prieks, ka gadu laikā LPS augusi un attīstījusies. Tā kā Rēzeknes novads atrodas vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas, mūsu speciālisti īpaši novērtē pēdējo gadu jauninājumu – online seminārus, kas dod iespēju piedalīties apmācībās un pirmajiem uzzināt jaunumus tiešsaistē, kā arī acumirklī gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, nemērojot vairāku stundu garo braucienu uz galvaspilsētu.

Rēzeknes novadā dzimušais izcilais rakstnieks, “Cilvēka bērna” Boņuka “tēvs” Jānis Klīdzējs par mūsu mazo, skaisto zemi Latviju ir teicis: “Mums nav tādu bagātību, kas atļautu augt, tā sakot, pārāk platumā. Bet mēs varam augt uz augšu. Tajā virzienā mums ir bezgala daudz vietas.” Novēlu, lai LPS arī turpmākajos gados izdodas augt uz augšu un lai savienība mūsu dažādās pašvaldības spēcinātu kā latviska, tradicionāla un īstena rudzu maize!

Pēteris Rožinskis

(Riebiņu novads)

– Kaut arī Riebiņu novads, būdams LPS biedrs, nav aktīvs lēmumprojektu rakstītājs un virzītājs, tomēr pašvaldības speciālisti klātienē ir bieži viesi LPS organizētajos semināros un tikšanās reizēs. Tāpat aktīvi tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģijas, nedodoties uz vairāk nekā 200 km attālo galvaspilsētu, bet turpat kabinetā vērojot videokonferences.

Gadu gaitā ir izveidojusies laba un pragmatiska sadarbība, kur arī salīdzinoši neliela un no Rīgas attālāka pašvaldība tiek uztverta kā vienlīdzīgs sadarbības partneris. Un tas ir ļoti būtiski.

Novēlam, lai ar visu pašvaldību vienojošo spēku – Latvijas Pašvaldību savienību – būtu spiesti rēķināties Saeimas sēžu zālē, pieņemot likumus, un valdība – strādājot ikdienā!

Eva Kārkliņa

(Rojas novads)

– Ar LPS esmu saistīta reizē ar darba attiecību uzsākšanu pašvaldībā – kopš 2010. gada. Īpaši aktīvs biedrs gan neesmu. Es darbojos Piekrastes pašvaldību vadītāju apvienībā. Man šķiet, ka te ir veiksmīga sadarbība, jo visām piekrastes pašvaldībām ir līdzīgi prieki, sāpes un pārdomas. Šeit ir iespēja gūt pieredzi, kā līdzīgus jautājumus risina cita piekrastes pašvaldība, un šī ir līdzīgi domājošo apvienība. Te arī esmu guvusi daudz ideju, ko esam pielāgojuši savām iespējām.

Ir nepieciešams zināt, ko un kā dara citās pašvaldībās, gūt labās prakses piemērus un paraugus. Katrā pašvaldībā var ieraudzīt daudz laba, un tāpēc arī mēs braucam pieredzes apmaiņas braucienos un gadā vidēji desmit pašvaldību delegācijas vai pārstāvniecības brauc pie mums. Ir labi, ka ir Pašvaldību savienība, jo, ja patiešām nepieciešams vēl kādas trešās personas redzējums uz kādu problēmsituāciju, tad tas ir lietderīgi.

Speciālas LPS pārstāvju vizītes pašvaldībās, manuprāt, nav nepieciešamas, jo visi jautājumi tiek izdiskutēti gan elektroniski, gan tiekoties Rīgā. No braukāšanas pa visu Latviju dzīve jautrāka nekļūs.

Man šķiet, ka ļoti labas ir videokonferences, jo tās skatās daudzi attiecīgās jomas speciālisti. Būtu labi, ja šīs videokonferences nebūtu novēlotas. Tā, piemēram, ja savlaicīgi VARAM būtu ar šīs iespējas starpniecību visiem vienlaicīgi izskaidrojusi jautājumu par sadarbības teritorijām, tad pašreiz nevajadzētu tērēt tik daudz laika, lai tiktos ar VARAM pārstāvjiem, nebūtu jāatbild uz muļķīgiem žurnālistu jautājumiem par šo tēmu, jo arī viņi visu to izprot citādāk, un nebūtu tāda panika pašvaldību vadītāju vidū. Kaut kā sanāk, ka iespējas skaidrot ir, taču tās netiek izmantotas.

Mans vēlējums LPS būtu tāds, lai jubilejā kāda aptieka jums uzdāvina kaulus stiprinošus uztura bagātinātājus, jo izskatās, ka jums nepieciešams stiprāks mugurkauls, lai cīnītos pret politiskajiem lobētājiem, daudzajām asociācijām, biedrībām, apvienībām utt., kas savairojušies tieši beidzamajā laikā. Katrs šis dibinājums vēlas “izsist” sev lielāko labumu, un tas noved pie tā, ka rieciens ir sakošļāts, bet nav, kas apēd.

Zigurds Blaus

(Ropažu novads)

– Latvijas Pašvaldību savienības lielākā vērtība un vienlaikus arī lielākais izaicinājums ir tās spēja vienot un vajadzīgajā brīdī arī aizstāvēt daudz un dažādu, atšķirīgu Latvijas pašvaldību tiesības un intereses.

Pašvaldību savienībai jābūt kā labam, gudram advokātam, kas ir spējīgs gan atrast īstos argumentus un aizstāvēt, gan dot vērtīgu padomu, kā labāk rīkoties, gan sniegt neatkarīgu, pat kritisku viedokli un vērtējumu kādām problēmsituācijām vai notikumiem neatkarīgi no tā, cik liela un ietekmīga ir pašvaldība. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka, lai to spētu pilnībā, mums vēl ejams ceļš. Tāpat kā mums visiem – lai sasniegtu pilnību, jāiegulda vēl daudz, daudz darba un gribasspēka.

Mēs, Ropažu novada pašvaldība – gan vadība, gan iestāžu un struktūrvienību vadītāji un darbinieki – patiesi novērtējam Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja, padomnieku un speciālistu atsaucību un ieinteresētību dažādu jautājumu risināšanā vai vienkārši konsultēšanā.

Mēs novērtējam centienus pilnveidoties, kļūt labākiem, attīstīt izaugsmi. Centienus veidot un attīstīt sadarbību starp pašvaldībām. Centienus paplašināt mūsu redzesloku un dot iespēju paskatīties uz to, kas notiek kaimiņos. Tas pilnveido mūs un palīdz mums kļūt labākiem.

Mēs novērtējam atbalstu, ko Latvijas Pašvaldību savienība sniegusi, aizstāvot Ropažu novada pašvaldības un Ropažu novada iedzīvotāju intereses patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā.

Ņemot vērā to, ka šis jautājums filozofiski ietekmē un skar visus mūsu valsts iedzīvotājus, praktiski gan tas skar tikai vienas pašvaldības iedzīvotāju intereses, tādēļ vēl jo vairāk atbalsts no Pašvaldību savienības mums bija ļoti svarīgs – gan morāli, gan praktiski. Radusies situācija bija kas absolūti jauns mums un, šķiet, arī Pašvaldību savienībai. Paldies par atbalstu un līdzāsbūšanu, meklējot sadarbības partnerus un iespējas atbalstīt Ropažu novada pašvaldības iedzīvotāju vajadzības!

Atzīmējot 25 gadu darbības jubileju, Latvijas Pašvaldību savienībai es novēlu – būt par labu advokātu un spēt atrast vidusceļu un samērību starp visu pašvaldību interesēm, jo mēs esam tik dažādi…

Jānis Veits

(Rucavas novads)

– Rucavas novada pašvaldība visos laikos Latvijas Pašvaldību savienībā ir radusi sapratni un atbalstu dažādās situācijās. Personīgi man aktīva sadarbība ar LPS, esot Rucavas novada domes priekšsēdētāja amatā, atsākās šogad, kā arī laikposmā no 1994. līdz 2000. gadam kopīgi tika risināti aktuāli kultūras un izglītības jautājumi.

LPS manā skatījumā ir draugs un uzticams palīgs problēmu risināšanā, kurš, pulcinot kopā pašvaldības, veicina sadraudzību un kolēģu labās pieredzes pārņemšanu. Dalība dažādos izbraukuma semināros vainagojas ar neformālās sarunās rastajiem risinājumiem un jaunām idejām. Piedaloties kongresos un asociāciju sanāksmēs dažādās Latvijas vietās, top jauni pašvaldību sadarbības projekti. Ieteiktu LPS organizēt pašvaldībām inovatīvo zinātņu radošo darbnīcu, kurā ar saules, vēja un citu dabas spēku palīdzību varētu risināt dažādas tautsaimniecības problēmas. Lai pārrunātu deputātu lomu novada attīstībā, esam vienojušies par tikšanos ar LPS pārstāvi nākamgad Rucavā.

LPS novēlu gudras, saticīgas, veiksmīgas Latvijas pašvaldības, kur valda labklājība, laime un prieks. Sargāsim latvisko būtību, apzinoties kopības nozīmi, leposimies ar to, kas mēs esam, un palīdzēsim cits citam kļūt labākiem!

Sandra Kapteine

(Rugāju novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu saistīta jau vairāk nekā sešus gadus, kopš esmu vadošā amatā.

Kopīgi ar Pašvaldību savienību risināti dažādi jautājumi, beidzamajā laikā tie bija saistīti ar izglītību un pedagogu atalgojumu. Zinu, ka man neliegs padomu un varu vērsties gan pie padomniekiem, gan pie priekšsēža.

Par vienu no LPS lielākajām vērtībām uzskatu iespēju pasākumos tuvināties ar kolēģiem no citām pašvaldībām. Mūs vieno kopīgi jautājumi, kopīgas problēmsituācijas. Tiekoties un parunājoties, atbildes risinājumam tiek atrastas ātrāk. Par vērtīgu atzīstu arī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociāciju, kurā regulāri darbojas Rugāju novada domes izpilddirektore Daina Tutiņa.

Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajos kongresos piedalos katru gadu. No LPS rīkotajiem pasākumiem atmiņā spilgti iespiedušās pašvaldību sporta spēles Jūrmalā 2013. gadā. Šo pasākumu atceros ar patīkamām emocijām – gan savā kolektīvā, gan kopā ar citām pašvaldībām. Tāpat atzinīgi vērtēju gadījumus, kad Pašvaldību savienība spējusi palīdzēt rast atbildes uz samezglotiem jautājumiem. Viens no tiem bija 2013. gadā, kad sāka runāt par skolu pilnveidi. Tā kā arī mūsu novadā ir izglītības iestādes, uz kurām tas attiecas, griezos pie Jaunsleiņa kunga, jo vajadzēja padomu, lai saprastu lietu virzību šajā jautājumā. Ar viņa palīdzību nokļuvām pie tābrīža izglītības ministres un varējām noskaidrot visas neskaidrības.

Bija ļoti patīkami, ka tad, kad sāku strādāt par Rugāju novada domes priekšsēdētāju, Jaunsleiņa kungs brauca uz katru novadu, kur darbu uzsācis jaunais priekšsēdētājs. Tas bija gods, ko viņš kopā ar savu padomnieci izrādīja, apmeklējot Rugāju novadu.

Jubilejā Latvijas Pašvaldību savienībai vēlu būt kopā arī nākamos 25 gadus!

Aivars Okmanis

(Rundāles novads)

– Manas un Latvijas Pašvaldību savienības attiecības mērāmas jau 22 gadu garumā. Tas bija tālais 1995. gads, kad pirmo reizi vēru vaļā šīs durvis. Kas mani mudināja iesaistīties? Noteikti mūsu kopējie mērķi. Viens nav karotājs, bet Pašvaldību savienība – tas jau ir spēks, kurā ieklausās. Uzskatu, ka ilglaicīgais Pašvaldību savienības darbs ir sniedzis “atspērienu” visām Latvijas pašvaldībām un radījis pamatu to finansiālai stabilitātei.

Kādas bija mūsu savstarpējās attiecības visu šo gadu garumā? Domāju, ka abpusēji bagātinošas. Protams, kā ikvienās attiecībās bijušas gan melnās, gan labās dienas, tomēr kopīgi esam tikuši pāri dažādiem samezglojumiem.

Sevi bez kautrības varu dēvēt par “apzinīgo” LPS biedru, cenšos apmeklēt visus pasākumus, sēdes, kongresus un gandrīz kopš gadu tūkstošu mijas vadu Tehnisko problēmu komiteju. Pirms tam aktīvi darbojos Pagastu apvienības valdē. Šo laiku joprojām atceros kā draugu, domubiedru kopāsanākšanu, kur tiešām nepiespiestā gaisotnē varējām runāt par aktualitātēm savos pagastos.

Šai skaistajā 25 gadu lielajā jubilejā Pašvaldību savienības censoņiem un censonēm vēlu saglabāt dzirkstošu sparu un pārliecību par mūsu kopīgiem mērķiem!

Guntis Gladkins

(Rūjienas novads)

– Rūjienas novada pašvaldība LPS darbojas kopš tās dibināšanas brīža. Es personīgi ar Pašvaldību savienību esmu saistīts kopš 2001. gada. Esmu darbojies dažādās komitejās un apvienībās un aktīvāk sanācis iesaistīties pēdējos gados, kad darbojos Novadu apvienības valdē un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā. Patīkami atcerēties manas darbošanās sākumlaikus, kad mūsu pulciņā bija vairāk nekā 500 pašvaldību un bija jūtams kopības, vienotības un varenības spēks. Tas bija laiks, kad visi kopīgi dalījāmies “priekos un bēdās” un strādājām cēla mērķa vārdā – caur katra pašvaldību uz valsts – Latvijas – attīstību un augšupeju!

Visas nelaimes sākās ar globalizācijas procesiem un “svešas” naudas ienākšanu Latvijā. Esam iekrituši kārdinājumu slazdā – naudas varā un zaudējuši pašu svarīgāko – dažādību un daudzveidību, kas reizē ir mūsu lepnums un bagātība.

Mainījusies mūsu vērtību un attiecību skala. Sākām dalīties, vienoties jeb precīzāk – mainīties. Šodienas pasaule ir ļoti strauji mainīga un mums jāmainās tai līdzi. Bet vai mēs to esam spējuši izdarīt pareizajā virzienā? Līdz šim, lai arī cik grūti tas bijis, LPS ir veiksmīgi izbalansējusi uz šā naža asmens. Protams, kādam ir savi aizvainojumi, argumenti un komforts, taču kopumā es LPS darbu vērtēju augstu, īpaši izceļot meistarīgo vadītāju Andri Jaunsleini.

LPS devusi mums iespēju satikties – cilvēkiem no tik dažādiem novadiem un reģioniem, lai savstarpēji iepazītu cits citu un mācītos – savstarpējā zināšanu un pieredžu apmaiņas kalvē.

Novēlu mums visiem: nepadoties pie pirmajām neveiksmēm un nekad neapstāties pie pirmajām veiksmēm, lai tīksminātos par tām, iesim uz priekšu un uz augšu!

Irēna Sproģe

(Salas novads)

– Pašvaldības vadošo amatu ieņemu jau 12 gadus un vēl četrus gadus biju laukuma spēlētājs Nr. 2. Nevaru lepoties, ka būtu bijusi īpaši aktīva un ieguldījusi daudz enerģijas kopīgam organizācijas labumam, bet tikai tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva.

LPS priekšsēdis mani atpazīst vaigā un zina arī vārdā nosaukt, taču pie mums nav ciemojies – laikam mierīgi, bez lieliem kašķiem un revolūcijām strādājam, uz rezultātu orientēti, un īpašas galvassāpes kopīgajai organizācijai nesagādājam. Bet situācijās, ja galīgi sāk žņaugt, piemēram, internātskolu jautājumā vai domstarpībās ar tiesībsargu, tad atskan palīgā sauciens LPS priekšsēdim, un dzirdīgas ausis atrastas.

Protams, ka sarunas, dažādas konsultācijas ar kolēģiem ir neatsverama vadības skola un morāls atbalsts. Ļoti žēl, ka visas pašvaldības vienoti neprotam skatīties vienā virzienā, novērtējot līdzsvarotu valsts attīstību, un naudas vilinājums mūs ir sašķēlis dažādās nometnēs. Politikas augstākajos ešelonos noteicošais ir politiskais bizness, bet interese par valsti kopumā – minimāla. Tas ļoti skumdina un droši vien, ka kādam tas ir izdevīgi.

Ceru, ka mēs kļūsim tik gudri un nākamajos 25 gados iemācīsimies novērtēt mūsu kopīgo spēku un varēšanu, lai pār pašvaldībām nestāvētu mūžīgo neizprotamo reformu zobens un visu pašvaldību attīstība valstij būtu vienlīdz svarīga.

Dagnis Straubergs

(Salacgrīvas novads)

– Esmu saistīts ar Latvijas Pašvaldību savienību jau kopš 1995. gada. Piedalos LPS Domes sēdēs, darbojos LPS Valdē, esmu Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības loceklis, Zivsaimniecības konsultatīvās padomes loceklis, pārstāvis no Pašvaldību savienības Jūras vides padomē, Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes loceklis un padomes priekšsēdētājs, tātad var teikt, ka aktīvs biedrs.

Vikipēdijā par LPS es rakstītu – Latvijas Pašvaldību savienība ir sociālais partneris sarunās ar valdību un parlamentu, un tā ir svarīgākā loma, ko veic LPS, jo pārstāv visu pašvaldību viedokli, tā ir tā lielākā jēga. Protams, pieredzes apmaiņa, ko pašvaldību vadītāji gūst cits no cita, arī ir ļoti būtiska. Tas nu gan ir tiesa – LPS palīdz attīstīt sadarbību pašvaldību vadītāju starpā, droši varam piezvanīt kolēģiem un rast labu padomu.

Liels pluss ir tas, ka Pašvaldību savienība argumentēti aizstāv pašvaldības un to intereses pret nepamatotiem KNAB un Valsts kontroles pārmetumiem. Tā aizstāv pašvaldības un pauž kopīgo viedokli, un man ir tikai pozitīvs vērtējums par LPS aktīvo un enerģisko darbu. Brīžiem pašvaldību vadītājiem pašiem vajadzētu saprast, ko īsti viņi vēlas un ko ne, taču atbalsts no Latvijas Pašvaldību savienības ir vienmēr.

Gadu gaitā Pašvaldību savienības paspārnē izveidojušās daudzas apvienības, asociācijas un biedrības – zināmā mērā tas ir labi, jo dažādo darbu un pārstāvniecību, bet reizēm, manā skatījumā, tas degradē LPS darbu un tēlu, sadrumstalotība brīžam pat šķeļ LPS, jo robežojas ar iespēju ārpus pārstāvēt sevi un lobēt savas intereses, kas, manuprāt, nav pareizi.

Salacgrīvas novadā ir notikusi LPS rīkotā izpilddirektoru sanāksme un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sēde. Cenšamies vienmēr būt aktīvi, neko neslēpjam un rādām to, kas mums ir, ar ko lepojamies un kādus labus risinājumus esam atraduši savā darbā.

Tas ir labi, ka arī Pašvaldību savienības pārstāvji apmeklē pašvaldības, taču tad ir jābūt nopietnam sarunu tematam, neko mākslīgi nevajadzētu radīt. LPS padomnieki ir pieejami, atsaucīgi un “deg” par savu lietu. Darbs, ko viņi dara, ir ļoti liels un nopietns, jo grūti cīnīties, lauzties cauri milzīgajiem birokrātiskajiem šķēršļiem, skaidrot dažādas lietas valsts pusē strādājošajiem, tiem, kas neko daudz nesaprot no pašvaldību darba. Tas ir liels, milzīgs un smags darbs, brīžam monotons un ne vienmēr labu rezultātu nesošs. Paldies viņiem par to!

Latvijas Pašvaldību savienība sevi līdz šim vēl nav “nodrillējusi”, un tā turpināt!

Indra Rassa

(Saldus novads)

– Ja “Vikipēdijā” būtu nepieciešams aizpildīt šķirkli “Latvijas Pašvaldību savienība”, tad mans ieraksts būtu šāds: “Latvijas pašvaldību vienotāja un uzmundrinātāja 25 gadu garumā.”

Par galveno Latvijas Pašvaldību savienības vērtību uzskatu iespēju tuvināties ar kolēģiem.

LPS komitejās darbojos epizodiski – laika trūkuma dēļ, taču priecājos piedalīties attālināti. Darbojos Reģionālo attīstības centru apvienībā. Tas ir jauns veidojums, bet devums jau jūtams. Lielākā un zināmākā ir lielo pilsētu organizācija.

Esmu piedalījusies gan LPS rīkotajos kongresos, gan Novadu dienās. Vienu izcelt nav iespējams, jo kaut kas labs bijis katrā pasākumā. Katram pasākumam jau ir savs interesentu loks.

Saldū pēdējā laikā noticis tikai Latvijas pašvaldību izpilddirektoru gada pasākums. No LPS sen gan neviens pārstāvis Saldū nav bijis. Domāju, ka padomnieku vizītes varētu būt abpusēji bagātinošas.

Pašvaldības bieži pārbauda Valsts kontrole, KNAB, nereti publiski izskan bargi pārmetumi. Vai šādos brīžos esam jutuši LPS aizstāvību un atbalstu? Jā, kopumā noteikti to ir darījis priekšsēdis, paužot viedokli pašvaldību aizstāvībai.

Vēlējums jubilārei: lai LPS arī turpmāk izdodas būt par dažādo pašvaldību vienotāju!

Ervīns Grāvītis

(Saulkrastu novads)

– 25 gadi – tas ir skaists laiks – ziedošs, aktīvs, aizrautības un ideju pilns! Tas ir laiks, kad neviens kalns nav par augstu un jūras ir līdz ceļiem!

Visus šo gadus Saulkrastu novads ir sajutis Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu, lai sasniegtu virsotnes, kur smelties iedvesmu jaunajam, un šķērsotu reizēm arī krāčainus ūdeņus, kādu pašvaldību darbā ir ne mazums.

Saulkrastu novada domes vārdā sveicu jubilejā un saku paldies par sadarbību! Novēlu saglabāt šo īpašo 25gadnieku dzīves izjūtu – degsmi un darbotiesgribu!

Guntis Liepiņš

(Sējas novads)

– Ģeniāla sacerējuma par godu Latvijas Pašvaldību savienības jubilejai nebūs. Teikšu tā: ir labi, bija labi, bet tik labi, kā bija Pagastu apvienības laikā, vairs nebūs. Tolaik šņabis garšoja labāk, saldējums bija saldāks un kolēģes bija mīļākas.

Matemātiski vērtējot, laiku kopš 1997. gada LPS dzīvē iedalītu tā: 51% aktīvā perioda, 49% – pasīvā.

“Vikipēdijā” ieteiktu rakstīt: “Stipra, vienojoša un radoša organizācija 25 gadu garumā.”

Lai slava Andrim Jaunsleinim un komandai! Īpašs mīlestības un cieņas apliecinājums Sniedzei Sproģei un Dainai Oliņai – viņas zina, par ko.

Kaut arī pagastu skaits pirms teritoriālās reformas sniedzās daudzos simtos, tolaik neviens neizrādīja tieksmi pēc “samērīšanās” – kurš lielāks, stiprāks, svarīgāks vai bagātāks. Var jau būt, ka kāds klusībā par to domāja, bet skaļi nepauda. Pagastu saliedētība bija tik liela, ka izdevās organizēt pat piketu pie Saeimas. Ikgadējās Latvijas pagastu sapulces, kur pulcējās visi biedri, nekad “neizčākstēja” drīz pēc oficiālās daļas beigām, kā tagad nereti notiek pat visbrīnišķīgāk organizētajos pasākumos. Vai tolaik tiešām bijām mazāk aizņemti un noguruši, ja jauni un veci bija gatavi ballēties krietni pāri pusnaktij? Vecie gan vairāk noskatījās, malā sēdēdami, bet prom no līksmības nama nebrauca. Un visam pāri PAV – trīs maģiskie burti, kas apzīmēja Pagastu apvienības valdi. Ir pagājuši gadi, bet, satiekot kādu “pavistu”, joprojām jūtamies kā vienas “brālības” nešķirami locekļi.

Andris Zālītis

(Skrīveru novads)

– Vadot Skrīveru novada pašvaldību samērā nelielu laika sprīdi, esmu guvis pārliecību par Latvijas Pašvaldību savienības kā sabiedriskas organizācijas nepieciešamību. Tieši vienojošais faktors ir galvenais, ka neesam katra pašvaldība par sevi, bet visas kopā.

Dažreiz patīkamas liekas stiprās gandrīz akmenī kaltās rezolūcijas, ko pieņemam kongresos. Jā, tā ir mūsu nostāja, mūsu rūpes par iedzīvotājiem, ko ne vienmēr sadzird valdība.

Gribētu redzēt LPS kā vienu lielu draudzīgu organizāciju, kas pārstāv ikkatras pašvaldības intereses un nedalās ne lielajos, ne mazajos novados, ko arī mums visiem novēlu.

Loreta Robežniece

(Skrundas novads)

– Latvijas Pašvaldību savienības 25 gadu jubileju sagaidot, Skrundas novada pašvaldības vārdā sirsnīgi sveicu visas darbīgās un radošās LPS personības, projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” komandu un īpaši – padomnieci uzņēmējdarbības jautājumos Andru Feldmani!

Pirms pusotra gada ar padomnieci, uzņēmējiem un speciālistiem pie mums pašvaldībā diskutējām par Skrundas novada uzņēmējdarbības vidi, tās attīstības un finansējuma piesaistes iespējām, aplūkojot arī iespējamos attīstības scenārijus gadiem novārtā pamestai teritorijai – bijušā Skrundas lokatora militārajai pilsētiņai, ko pašvaldība tikko bija iegādājusies. Tagad ar vienlīdz lielu gandarījumu atminamies gan diskusijā gūto ierosmi un pārliecību, gan raugāmies uz šīs teritorijas nākotni, kas iezīmējas arvien skaidrāk saistībā ar valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanu.

Pateicamies par līdzšinējo sekmīgo sadarbību un novēlam ne vien mums, bet arī citām pašvaldībām tikpat iedvesmojošas un ražīgas tikšanās ar LPS vadību un padomniekiem!

Gints Kukainis

(Smiltenes novads)

– Latvijas Pašvaldību savienība savā 25 gadu pastāvēšanas laikā ir ieņēmusi nozīmīgu lomu pašvaldību kopīgo interešu pārstāvniecībā dažādos Latvijas valsts un Eiropas Savienības līmeņos.

Paveikts ir patiesi daudz, lietderīgi uz to atskatīties, izvērtēt un uzkrāto pieredzi prasmīgi izmantot nākotnē. Būt gudriem un tālredzīgiem – ir un būs Latvijas Pašvaldību savienības panākumu atslēga!

Jānis Pumpurs

(Stopiņu novads)

– Ar Latvijas Pašvaldību savienību esmu kopā jau 22 gadus – kopš 1994. gada, kad sāku strādāt Stopiņu novada domē kā priekšsēdētāja vietnieks. Visus šos gadus novada domes vadība un deputāti ir aktīvi strādājuši LPS komitejās un darba grupās, kopīgi risinot Latvijas pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Strādājot LPS Finanšu un ekonomikas komitejā, viena no svarīgākajām līdz šim risinātajām problēmām, ko vēlos atzīmēt – papildinātie 2016. gada aizņēmuma mērķi ar kultūras iestāžu investīciju projektiem, kur pašvaldību budžeta līdzfinansējuma apmērs ir ne mazāks par 40%.

“Ne jau vieta dara cilvēku lielu,/ Bet cilvēks dzīvodams vietu pasaulē ceļ,/ Un nav jau svarīgi, kuru tu pārej ielu,/ Ir svarīgi tas, uz kurieni tu ej.” (P. Koelju)

Stopiņu novada vārdā sveicu Latvijas Pašvaldību savienību 25 gadu jubilejā!

Jānis Pētersons

(Strenču novads)

– Gribu pateikt paldies Latvijas Pašvaldību savienībai par darbu kopumā 25 gadu garumā! Par atbalstu pašvaldībām – analizējot, sniedzot atzinumu, vērtējumu un paužot viedokli. Nenoliedzami, LPS darbs jāturpina un jāattīsta.

Aicinājums un novēlējums – LPS noteikti jāmainās un jāiet līdzi laikam, politiskajām tendencēm valstī. Tās darbība jāpakārto situācijai, kāda izveidojusies, pašvaldībām apvienojoties apvienībās un citos veidojumos, jāstiprina pašvaldību vienotība un jāvairo LPS kopējais spēks. Jāattīsta un jānostiprina dažādu jautājumu saskaņošanas un nesaskaņošanas procesi, to sekas un tālākā virzība pēc nesaskaņošanas darbā ar ministrijām un valdību.

Aivars Lācarus

(Talsu novads)

– Talsu novads ir aktīvs biedrs kopš LPS dibināšanas brīža. Es pats esmu viens no LPS Valdes locekļiem, kā arī Sociālo un veselības jautājumu komitejas vadītājs. Pašreizējais Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš savulaik bija Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas valdes priekšsēdētājs. Darbība LPS dod iespēju, ko arī esam izmantojuši, piedalīties un paust savu viedokli dažādās sarunās ar ministrijām un valdību kopumā.

Talsos notikuši daudzi LPS rīkotie pasākumi. Šāgada 9. augustā Talsos notika LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas izbraukuma sēde. Tās laikā iegūta informācija par NFI projekta salīdzināmo datu bāzes – informācijas sistēmas BLIS izmantošanas iespējām pašvaldību darbā, kā arī sniegts NFI projekta pašvaldību sociālā darba un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas tīkla T2 darbības vērtējums un pārrunātas tīkla darbības turpināšanas perspektīvas.

Domes deputātiem un speciālistiem šādu izbraukuma sēžu rīkošana ir iespēja iesaistīties LPS darbā. Tajā pašā laikā esam priecīgi, ka bija iespēja LPS pārstāvjiem un komitejas dalībniekiem sniegt informāciju par sociālā darba un veselības aprūpes sistēmu Talsu novadā, kā arī diskutēt par NVO lomu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Konsultācijas ar LPS vadību par pašvaldībai būtiskiem jautājumiem un samezglojumiem ir diezgan regulāras – gadījumi ir dažādi, un tie tiek risināti diezgan diskrēti un delikāti. Īpaši uzsveru pēdējos vārdus. Vienmēr esam jutuši gan atbalstu, gan mūsu interešu aizstāvību sadarbībā ar Pašvaldību savienību.

Novēlējums jubilejā un ikdienā: mūsu savienībai musketieru devīzi – “Viens par visiem un visi par vienu!” un vēl – lai izvēlamies sev simbolu vai talismanu – bebru! Dzīvnieku, kas dzīvo visur no Rīgas kanālmalas līdz nekurienes vidum. Dzīvnieku, kas ir spējīgs izturēt pat visskaudrākos apstākļus. Tas ir tik pieticīgs, ka pārtiek no koku mizām, ko daudzi grib piebeigt, lai tiktu pie kažokādas, ko labprāt rāda kā kaut ko īpašu Eiropai un pasaulei, kad tas vajadzīgs, un kam daudzi vienkārši grib “uzsēsties uz astes”.

Dace Reinika

(Tērvetes novads)

– Apsveikumā runājam un vēlam Sprīdīša dzīves gudrību, tādēļ arī foto no grāmatas “Novadu dārgumi” atklāšanas, jo arī bildē redzama novadu un pilsētu kopā būšana, kam ir ļoti liels spēks.

Ēriks Lukmans

(Tukuma novads)

– Mana saistība ar Latvijas Pašvaldību savienību aizsākās 2005. gadā, kad sāku strādāt par Tukuma pilsētas domes izpilddirektoru. Tā kā iepriekš mana darbības sfēra bija saistīta ar izglītību, Latvijas Pašvaldību savienībā aktīvi iesaistījos Izglītības un kultūras komitejas darbā. Esmu piedalījies ikgadējās sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju, darbojies darba grupās saistībā ar pedagogu darba samaksas sistēmas izveidi. 2009. gadā pēc ievēlēšanas par jaunizveidotā Tukuma novada deputātu un domes priekšsēdētāja vietnieku papildus darbībai Izglītības un kultūras komitejā iesaistījos sarunu grupās ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām. Pašlaik, esot Tukuma novada domes priekšsēdētāja amatā, mana darbība galvenokārt saistīta ar LPS Finanšu un ekonomikas komiteju.

Tukuma novada pašvaldības vārdā sveicu Latvijas Pašvaldību savienību 25. gadadienā!

Šo gadu laikā Latvijas Pašvaldību savienība ir sniegusi nenovērtējamu atbalstu Latvijas pašvaldībām, iesaistījusies mūsu kopīgo problēmu risināšanā un interešu aizstāvēšanā, kā arī veicinājusi pašvaldību sadarbību. Tieši ar LPS starpniecību pašvaldībām ir iespēja iesaistīties valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā un uzturēt veiksmīgu dialogu ar valsts institūcijām.

Paldies LPS komandai par līdzšinējo veikumu un novēlu arī turpmāk saglabāt savu profesionālo skatījumu uz pašvaldībām nozīmīgiem jautājumiem, kā arī panākumus turpmākajā darbībā!

Visvaldis Jansons

(Vaiņodes novads)

– Par Vaiņodes pagasta deputātu tiku ievēlēts 1994. gadā, bet gadu vēlāk kļuvu par pašvaldības vadītāju.

LATVIJU veido ikviena apdzīvota vieta un tajā dzīvojošie iedzīvotāji, ikvienai pašvaldībai novēlu spēku, izturību un drosmi būt mūžīgiem.

Vents Armands Krauklis

(Valkas novads)

– Latvijas Pašvaldību savienība ir organizācija ar lielu potenciālu, kas netiek izmantots pilnā apmērā. Lai LPS kļūtu vēl spēcīgāka un ietekmīgāka, tai jāmainās līdzi laikam – gan mainot struktūru un pārvaldību (piešķirot lielāku ietekmi pašvaldību grupām), gan izmantojot dažādākas darba formas, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī tādas formas kā pašvaldību streiks u.c.

Šogad Valkā notika pašvaldību izpilddirektoru saiets, un tā bija lieliska iespēja parādīt gan pašvaldības sasniegumus, gan problēmas.

Jānis Baiks

(Valmieras pilsēta)

– Latvijas Pašvaldību savienībā darbojos kopš laika, kad Valmieras pilsēta kļuva par tās biedru. Jau vairāk nekā gadu aktīvi un mērķtiecīgi strādāju biedrības Valdē.

Darbs komitejās un dalība diskusijās palīdz identificēt problēmjautājumus, meklēt risinājumus un izstrādāt priekšlikumus, kas savukārt veicina pašvaldību attīstību. Pozitīvi vērtējama viedokļu apmaiņa un iespēja uzzināt vairāk par citu novadu un pilsētu aktualitātēm, tādējādi gūstot idejas nepieciešamajiem darbiem savā pašvaldībā. Noteikti būtu jāturpina Izpilddirektoru asociācijas izbraukumu semināru organizēšana. Tā ir iespēja klātienē iepazīties ar darbu citās pašvaldībās, dalīties pieredzē, kā arī saredzēt pavisam ierastas lietas no cita skatupunkta.

LPS sniedz atbalstu un aizstāvību konkrētos pašvaldības interesējošos jautājumos. Tā nav tikai viena “balss”, bet gan “daudzbalsīgs koris” – kopīgs pašvaldību viedoklis, kura teiktajā jāieklausās.

25 gadi cilvēka dzīvē ir laiks, kad nostabilizējas izpratne par to, ko viņš vēlas sasniegt un kā viņš vēlas sevi attīstīt profesionāli. Tāpat viņš gūst jaunu pieredzi, veidojot savu ģimeni. Šādu paralēli var vilkt arī ar LPS. Kopš dibināšanas bijis jāpārvar ne mazums grūtību. Arī pašlaik rodas arvien jauni izaicinājumi, bet biedrība ir “nobriedusi” un apliecinājusi, ka ar to ir jārēķinās.

Mans vēlējums – lai LPS lielajā “ģimenē” katrs “bērns” justos atbalstīts un katram tiktu atrasta piemērotākā metode izaugsmei! Mēs esam dažādi, līdz ar to arī pieejām jābūt dažādām, lai mēs spētu veicināt tautsaimniecības izaugsmi un sasniegt kopējos mērķus.

Māris Justs

(Varakļānu novads)

– LPS ir pašvaldību interešu aizstāve, kas koordinē un pēta pašvaldību iespējas un vajadzības. Lielākā problēma un izaicinājums – būt objektīviem un lojāliem pret visām pašvaldībām.

Pašvaldību savienība ir vajadzīga, lai likumu tapšanas stadijā ņemtu vērā pašvaldību viedokli, reģionālās vajadzības. Katra pašvaldība atsevišķi to nevar izdarīt.

Varakļānu novads sadarbojas ar LPS, kopš sāku strādāt pašvaldībā. Esam izmantojuši konsultāciju pakalpojumus juridiskajos jautājumos. Attālums izsaka visu, tāpēc aktīvāka darbība ir apgrūtinoša.

Pēdējos gados pozitīvi vērtējama iespēja skatīties un klausīties semināru un konferenču tiešraides un videoierakstus. Tādējādi varam neklātienē piedalīties jebkurā LPS rīkotajā pasākumā, kā arī atrast vajadzīgo informāciju arhīvā.

Sveicu ceturtdaļgadsimta jubilejā! Lai vienmēr pietiek spēka cīnīties par vienlīdzību un līdzsvarotu valsts attīstību, saglabājot lojalitāti!

Ella Frīdvalde–Andersone

(Vecpiebalgas novads)

– Kad brāļi Kaudzītes, slavenā romāna “Mērnieku laiki” autori, gatavojās skolas atklāšanai, viens no brāļiem – Matīss – visu nakti domāja uzrunu īpašajai dienai. Uz atklāšanu bija sabraukuši simtiem piebaldzēnu, un visi ar lielu nepacietību gaidīja, ko šim notikumam par godu būs sagatavojis skolas tēvs. Matīss visus pārsteidza, pasakot vienu teikumu – “Dievs, palīdzi, lai mums izdodas!”

Kopš tā laika mums, vecpiebaldzēniem, šī tradīcija – sveicot svētkos, garas runas un tukšas frāzes nebārstīt – ir saglabājusies. Mans vēlējums Latvijas Pašvaldību savienībai 25. dzimšanas dienā – Dievs, palīdzi, lai izdodas daudzās asociācijas un apvienības, kas šo gadu laikā ir izveidotas, atkal apvienot vienā spēcīgā uz sadarbību vērstā organizācijā!

Aiga Saldābola

(Vecumnieku novads)

– Mēs izmantojam abas iespējas, ko sniedz LPS – gan tikties ar kolēģiem un dalīties pieredzē, gan iesaistāmies diskusijās ar LPS padomniekiem un komitejās, sagaidot mūsu interešu aizstāvību un pārstāvniecību valsts iestādēs.

Komiteju darbā neesam ļoti aktīvi iesaistījušies, apmeklējam tās, ja darba kārtībā ir ļoti aktuāls jautājums. Cenšamies izmantot iespēju skatīties videotiešraides un ierakstus.

Mūsu darbinieki aktīvi darbojas LPIA – izpilddirektoru asociācijā un Sociālo darbinieku asociācijā, kuru darbību un organizētos pasākumus uzskatām par ļoti vērtīgiem.

Kongresi ir vairāk formāli, jo to pieņemtās rezolūcijas paliek tikai uz papīra, ar tām adresāti pilnībā nerēķinās, līdz mēs paši tās aizmirstam. Rīkotās Novadu dienas un semināri ir vērtīgi pasākumi, iespēja tuvāk iepazīt kādu novadu.

Jāatdzīvina Novadu apvienības darbs, lai neturpinātos šķelšanās novadu starpā, veidojot sīkākas novadu apvienības. Novadu vadītājiem biežāk jārīko tikšanās ar ministriem un valdošās koalīcijas politiķiem, lai kaut cik panāktu Pašvaldību hartas ievērošanu un neturpinātos birokrātijas un normatīvisma plaukšana.

Pašvaldības bieži pārbauda Valsts kontrole, KNAB, citas kontrolējošās institūcijas, un nereti publiski izskan bargi pārmetumi. Valsts kontroles normatīvismam jau nav robežu, tāpat metodēm, kā tiek baudīts, un paziņojumu pamatotībai par lietderību. Parasti mūsu speciālisti meklē LPS padomniekus vai darbojas caur asociācijām, vai “pa tiešo”. Būtu ļoti labi, ja padomnieki par kādām noteiktām tēmām varētu diskutēt novadā, varbūt pieaicinot blakusnovadu interesentus.

Aivars Mucenieks

(Ventspils novads)

– Mana pirmā saskarsme ar Latvijas Pašvaldību savienību un tās priekšsēdi notika 2001. gadā, kad Andri Jaunsleini ievēlēja par deputātu Užavas pagasta padomē. Ventspils novads ļoti lepojas ar Andri Jaunsleini un priecājas, ka viņš joprojām ir mūsējais!

Kopš tā laika esam pazīstami, un jau toreiz, pateicoties tieši Andra padomiem, ātri sapratu, kā top budžets, un citas pašvaldības darbā būtiskas nianses. 2009. gadā, kad izveidoja novadus, mēs ar Andri Jaunsleini atkal bijām kolēģi, jo mūs ievēlēja par Ventspils novada domes deputātiem. Tas notika arī 2013. gadā, tādēļ mūsu kopdarbība bija un joprojām ir cieša. Mēs lepojamies ar to, ka Andris Jaunsleinis ir mūsu novada domes deputāts, jo viņš ir ne tikai nozares profesionālis, bet arī atsaucīgs cilvēks un interesants sarunu biedrs.

Andris Jaunsleinis Ventspils novada domē apmeklē gan domes, gan Teritorijas un attīstības komitejas sēdes, dodot vērtīgu pienesumu pašvaldības darbā un attīstībā. Savu kolēģi satieku arī dažādos LPS rīkotajos pasākumos, kopš 2013. gada darbojos Novadu apvienības valdē.

Pašvaldību savienībā ir fantastisks un atsaucīgs kolektīvs, un priekšsēdis ir tieši tāds pats, tādēļ viņa komanda noteikti iespaidojas no Andra pozitīvisma un viņa lielajām darbspējām. LPS priekšsēdis ir ļoti aizņemts cilvēks, kurš ne vienmēr var piedalīties visās sēdēs, bet viņš tik un tā ir iedziļinājies izskatāmajos dokumentos. Es domāju, Andrim ir daudz vieglāk uztvert informāciju arī tādēļ, ka viņš pārzina spēles laukumu visā Latvijā. Ventspils novada domes deputāti ir mācījušies no viņa labāk orientēties likumdošanā, pateicoties viņa informētībai, mēs daudz ātrāk uzzinām visu jauno, kas skar pašvaldības darbu.

Pašvaldību savienības priekšsēdis ļoti labi iekļaujas Ventspils novada deputātu kolektīvā, viņš ir viens no lielākajiem vilcējspēkiem un šīs komandas dvēsele, kurš prot nolīdzināt negludumus un tad, ja gadās domstarpības, atrast zelta vidusceļu. Tas vērojams arī valsts līmenī, jo Pašvaldību savienība apvieno dažādas pašvaldības ar atšķirīgām interesēm, un organizācijai ar vadītāju priekšgalā jāprot tās visas līdzsvarot, lai neviens nebūtu zaudētājs.

Jānis Dimitrijevs

(Viesītes novads)

– 25 gadu garumā Latvijas Pašvaldību savienība ir veikusi lielu ieguldījumu pašvaldību konsolidēšanā. Šo gadu laikā, pateicoties LPS, izveidots veiksmīgs sadarbības tīkls starp Latvijas pašvaldībām, organizācijām un ministrijām, kas daudzos gadījumos ir atvieglojis dažādu lēmumu pieņemšanas procesu. Pašvaldības uzticas LPS un, manuprāt, tas ir ļoti būtiski, jo jebkura uzticība ir jānopelna.

Pats es darbojos LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā, Tehnisko problēmu komitejā un Finanšu un ekonomikas komitejā. Manuprāt, būtiskākie jautājumi šajās komitejās ir budžeta sagatavošana un jautājumi, kas saistīti ar novadu infrastruktūras sakārtošanu.

Vērtējot LPS dalībnieku apvienības un savienības, par veiksmīgāko, protams, uzskatu Sēlijas novadu apvienību, kurai šobrīd esmu priekšsēdētājs. Apvienības sastāvā darbojas septiņi novadi (Jēkabpils, Viesītes, Ilūkstes, Aknīstes, Neretas, Jaunjelgavas un Salas novads) un Krustpils novads kā sadarbības partneri. Četru gadu laikā, kopā strādājot, ir radīta komanda, kas veiksmīgi un vienoti darbojas gan izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes jomā, gan dažādu saimniecisku un reģionālu jautājumu risināšanā. Sēlijas novadu apvienība lepojas ar savu novadu jauniešu izveidoto padomi “SēJa”, kas ir pirmā šāda veida jauniešu apvienība Latvijā.

Noteikti mēs, Viesītes novads, varam būt lepni, ka esam viens no mazajiem novadiem, kurā šo 25 gadu laikā ir noticis viens no LPS kongresiem.

Ceturtdaļgadsimts ir pieminēšanas vērta jubileja. Tāpēc gribu novēlēt, lai arī turpmākos 25 gadus LPS būtu tā organizācija, kas pilsētām un novadiem sniedz kvalitatīvu atbalstu un padomu pašvaldībām nozīmīgu jautājumu risināšanā. Uzskatu, ka kopā mēs varam vairāk! Ar 25 tortēm un vienu svecīti Viesītes novada pašvaldības vārdā sveicu Latvijas Pašvaldību savienību svētkos!

Sergejs Maksimovs

(Viļakas novads)

– LPS biedrs esmu kopš 2005. gada, kad biju Šķilbēnu pagasta padomes priekšsēdētājs. Aktīvi sadarbojoties ar Pašvaldību savienību, 2005. gadā Šķilbēnu pagasts piedalījās un uzvarēja konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts 2005”.

Esmu iesaistījies LPS komiteju darbā, esmu arī Reģionu komitejas loceklis, aktīvi sekoju līdzi videokonferencēm. Uzskatu sevi par aktīvu LPS biedru, ņemot vērā attālumu starp Viļaku un Rīgu.

Viens no vērtīgākajiem ieguvumiem, ko sniedz Pašvaldību savienība, ir kopīgo interešu aizstāvība gan valsts pārvaldē, gan Eiropas Savienības līmenī, kā arī iespēja satikties ar kolēģiem, dalīties un smelties pieredzi.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis kopā ar Pašvaldību savienības darbiniekiem vairākkārt ir apciemojis Viļakas novadu. LPS bieži sniegusi nozīmīgu palīdzību pašvaldībai svarīgu jautājumu risināšanā.

Jekaterina Ivanova

(Viļānu novads)

– Latvijas Pašvaldību savienība 25 gadu pastāvēšanas laikā kļuvusi par ietekmīgu platformu, kur biedri var gūt gan atbalstu, gan vērsties pēc padoma sarežģītā situācijā pie citu pašvaldību pārstāvjiem.

Uzskatu, ka viena no labākajām iespējām, ko piedāvā LPS, ir tikšanās ar kolēģiem no citiem novadiem. Tas mums, mazāku pašvaldību pārstāvjiem, ļauj mācīties no citu pieredzes, rast risinājumus problēmām un spert tādus soļus, kas veicinātu novada attīstību. Protams, vienmēr ceram arī uz LPS atbalstu, aizstāvot savas intereses. Tomēr saprotam, ka, strādājot ar LPS, katrai pusei ir jādod sava artava, ko arī cenšamies darīt.

Lai arī turpmāk izdodas saliedēt pašvaldības un īstenot noteiktos mērķus!

Oļegs Agafonovs

(Zilupes novads)

– Ja “Vikipēdijā” būtu nepieciešams aizpildīt šķirkli “Latvijas Pašvaldību savienība”, tur ierakstītu: “Latvijas Pašvaldību savienība – reālistu, domājošu un strādātgribošu cilvēku labā un visas valsts plaukumam apvienota pašvaldību vadītāju un darbinieku savienība, kur var griezties pēc palīdzības juridiskos jautājumos, atrisinot kādu būtisku samezglojumu, un saņemt aizstāvību un atbalstu. Savienība, kas satuvina un vieno.”

Mūsu uzskats, ka, nenoliedzami, katra pašvaldība no LPS pirmām kārtām gaida atbalstu un palīdzību, kā arī iespēju pasākumos tuvināties ar kolēģiem citās pašvaldībās, jo īpaši, ja kādam jau ir pieredze līdzīgu jautājumu risināšanā un projektu īstenošanā, tāpat kultūras un tūrisma jomā.

Zilupes novada pašvaldības dome neiebilstu, ja LPS vadība un padomnieki biežāk klātienē apciemotu pašvaldības. Tas radītu lielāku stabilitāti pašvaldības ieceru plānos.

Pēc Valsts kontroles veiktās pārbaudes mūsu pašvaldībai tika adresēti bargi pārmetumi par nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu, un bijām spiesti griezties pie LPS pēc aizstāvības. To arī saņēmām, tāpēc vēlreiz sakām lielu, lielu paldies par atbalstu un aizstāvību.

Pašvaldības vārdā sveicu Latvijas Pašvaldību savienību 25 gadu jubilejā ar vārdiem: “Jūs kā kronis esat pār mums, un mūsu pienākums šo kroni noturēt.”.