INFORMĀCIJA NO LPS PĀRSTĀVNIECĪBAS BRISELĒ

ANO programmas izpilddirektors: pilsētplānošanā izšķirīga politiskā griba

“Daudzās valstīs valdība straujo urbanizāciju uztver kā dabisku fenomenu, kas notiek pats par sevi, un nesaskata savu lomu pilsētvides politikā. Tā kā parasti valdībai nav naudas, tā ienīst urbanizāciju un to saista ar pilsētu mēriem, kas nāk un prasa līdzekļus pilsētu attīstībai. Mēs aizmirstam, ka urbanizācija rada pievienoto vērtību no nekā, tikai no noteikumiem, tāpēc mums jābūt izpratnei par tās pareizu finansēšanu un īstenošanu,” 23. janvārī Briselē (Beļģijā) seminārā “Aptverot jauno pilsētprogrammu” uzsvēra ANO programmas “ANO mājoklis” (UN–Habitat) izpilddirektors Žuans Kloss (Joan Clos).

Ž. Kloss arī uzsvēra: ja vēlamies iesaistīties attīstības sadarbībā ar trešās pasaules valstīm, tad Rietumeiropas valstīm būtu jāatgriežas pagātnē un jādalās ar savu pilsētplānošanas pieredzi, kāda tā bijusi pirms 300 gadiem – laikā, kad rietumvalstis risināja tādas problēmas, ar kādām patlaban saskaras jaunattīstības valstis. “Mums jāatgriežas pie pamatiem, kas veido un rada urbānās vērtības, kuras raksturo pilsētplānošanu. Viņiem nav aktuāla pilsētu funkcionālā zonēšana, bet ceļu projektēšana, jo kā citādi piekļūt objektiem, ja nav izveidots ceļu tīkls. Mēs esam veikuši mērījumus ar satelītiem un secinām, ka Eiropā 30 procenti zemes izmantoti ceļiem, savukārt jaunattīstības valstīs – tikai desmit procenti,” skaidroja ANO programmas izpilddirektors un uzsvēra, ka pilsētplānošanas izmaksas nav lielas, problēma ir politiskā griba un īstenošana.

Jaunā pilsētprogramma, kas pagājušā gada oktobrī pieņemta ANO Habitat III konferencē par mājokļiem un pilsētu ilgtspējīgu attīstību, ir uz rīcību orientēts dokuments, kas noteiks standartus pilsētu ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Tā aplūkos veidus, kā ceļam, pārvaldām pilsētas, un uzsvērs sadarbību ar ieinteresētajiem partneriem visos pārvaldes līmeņos, arī privātajā sektorā, lai saskaņoti veicinātu ilgtspējīgu attīstību globālā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmenī. Latvijas pašvaldībām būtiski, ka jaunā pilsētprogramma ietver atsauci uz līdzsvarotu teritoriālās attīstības politiku, mudinot stiprināt arī mazo un vidējo pilsētu lomu. Plānots, ka šis dokuments kalpos par pamatu politikai un pasākumiem nākamajiem 20 gadiem. Tāpat jaunā pilsētprogramma veidos saikni ar ES pilsētprogrammu, kas pieņemta pagājušā gada 30. maijā Amsterdamā (Nīderlandē), vienojoties kopīga mērķa – ilgtspējīgas attīstības – sasniegšanai.

Semināra “Aptverot jauno pilsētprogrammu” video varat noskatīties Eiropas Komisijas mājaslapā. Ar jaunās pilsētprogrammas tekstu var iepazīties Habitat III mājaslapā.

Makroreģionālo stratēģiju īstenošanā aicina vairāk iesaistīt vietējos dalībniekus

“Makroreģionālo stratēģiju jēdziens ir lielisks, taču mums jādomā, kā to saglabāt. Jāveicina vietējā līmeņa pieeja un jāiesaista vietējie dalībnieki,” 25. janvārī Briselē sanāksmē par makroreģionālo stratēģiju nākotni pēc 2020. gada un to piesaisti Interreg programmām norādīja Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens.

Viņš arī atklāja, ka Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts sarunās ar dalībvalstīm piedāvājis izskatīt iespēju par prioritāriem noteikt tos projektus, kas saskan ar attiecīgo makroreģionālo stratēģiju mērķiem, taču konkrētas vienošanās vēl nav panāktas. Tāpat, domājot par makroreģionālo stratēģiju finansēšanu pēc 2020. gada, Eiropas Komisijas pārstāvis piedāvāja veidot tematiskas investīciju platformas, tādējādi atsevišķu politisko prioritāšu mērķu sasniegšanai izmantojot dažādus finanšu instrumentus, piemēram, gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Investīciju bankas, gan privāto finansējumu.

Būtiski, ka tieši ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir pirmā ES izveidotā makroreģionālā stratēģija, kas pieņemta 2009. gadā Eiropadomē. Tās mērķis ir stiprināt sadarbību un līdzsvarot attīstību šajā plašajā reģionā, ko apdzīvo 80 miljoni iedzīvotāju un veido astoņas ES dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija. Šī stratēģija, kuras mērķi ir glābt jūru, apvienot reģionu un celt labklājību, palīdz kopīgi risināt problēmas, kuras nav iespējams atrisināt vienā valstī, piemēram, vides un klimata problēmas, veicināt ar jūru saistīto nozaru izaugsmi un saglabāt ilgtermiņa sadarbības kultūru, kas ir šīs stratēģijas priekšnoteikums.

Stratēģijai nav paredzēts papildu finansējums, taču dažādās ES programmās var saņemt atbalstu. Tā, piemēram, pašvaldības var izmantot projektu sagatavošanas fondu Seed Money, ko piedāvā Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Ar projektu sagatavošanas instrumenta palīdzību pašvaldības var sagatavot projektus kādā no stratēģijas prioritārajām jomām, piemēram, ūdenssaimniecības pasākumu īstenošanai, piekrastes tūrisma attīstībai vai atjaunojamo resursu popularizēšanai. Projektā jābūt finansiāli iesaistītām vismaz trim organizācijām no trim dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Projekta budžets ir 50 000 eiro, un līdzfinansējuma likme ir 85%. Ar projektu sagatavošanas fonda finansējumu var sagatavot projektus, kuri vēlāk iesniedzami jebkādam finansējumam, kas pieejams reģionā. Tā ir lieliska iespēja veidot jaunas partnerības un izstrādāt projektu pieteikumus, kas parasti ir resursietilpīgs process. Nākamais uzsaukums projektu sagatavošanas fondam plānots rudenī!

Papildu informāciju par šo finansējumu atradīsit Interreg Baltijas jūras reģiona programmas mājaslapā, kā arī faktu lapā “Sagatavošanas nauda: kā pieteikties”. Informācija par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam pieejama tai veltītajā mājaslapā un LR Ārlietu ministrijas mājaslapā. Pagājušā gada nogalē INTERACT programma pirmo reizi laidusi klajā publikāciju par visām četrām ES makroreģionālajām stratēģijām, lai iepazīstinātu ar to nākotnes iespējām un veicinātu zināšanu apmaiņu un sadarbību starp tām.