JANVĀRIS – BARIKĀŽU LAIKS

Šogad aprit 26 gadi kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji bija gatavi aizstāvēt savu brīvību pret iespējamām militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Toziem cilvēki izveidoja barikādes ap Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Radionamu Doma laukumā, pie Radio un televīzijas centra Zaķusalā, Telefona un telegrāfa centrāles Dzirnavu ielā un citiem stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā, Ulbrokā, Siguldā, Liepājā, Kuldīgā un citur.

Diemžēl Barikāžu laiks prasīja arī vairākas dzīvības. Padomju milicijas specvienības OMON uzbrukumā Vecmīlgrāvī 16. janvārī tika nošauts Satiksmes ministrijas autovadītājs Roberts Mūrnieks. 20. janvāra vakarā, aizstāvot Iekšlietu ministriju, gāja bojā Rīgas miliči Vladimirs Gomanovičs un Sergejs Konoņenko, bet vairākus ievainoja. Pie Bastejkalna tika nogalināts vidusskolēns Edijs Riekstiņš un divi kinooperatori – Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, kurš no gūtajiem ievainojumiem nomira februāra sākumā.

1995. gadā izveidoja 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fondu, ko visu šo laiku vada 1991. gada 20. janvāra apšaudē ievainotais Renārs Zaļais.

Kopš 1996. gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Šis Latvijas valsts apbalvojums tika nodibināts, lai godinātu Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991. gada janvārī un augustā apliecināto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā un godinātu arī tās personas, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus.

Piemiņas zīmes pasniegšana noslēdzās 2011. gada oktobrī, kad bija apbalvotas visas noteiktajā termiņā likumā paredzētajā kārtībā ieteiktās personas. Atzīstot nepieciešamību godināt personas, kuras 1991. gada barikāžu laikā apliecināja drošsirdību un pašaizliedzību, bet attiecībā uz kurām 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valde nesaņēma ierosinājumus un kuras tāpēc netika apbalvotas ar šo piemiņas zīmi, valde nolēma nodibināt Pateicības rakstu. Līdz 2016. gada oktobrim Pateicības raksts pasniegts vairāk nekā 700 barikāžu dalībniekiem.

Lai pateiktu paldies cilvēkiem, kuri riskēja ar dzīvību, uz barikādēm sargājot Latvijas valsts neatkarību, šāgada 17. janvārī svinīgā un sirsnīgā pasākumā Barikāžu muzejā tika pasniegti 76 Pateicības raksti 1991. gada barikāžu dalībniekiem.

Pasākumu ar sirsnīgu stāstījumu iesāka 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs Renārs Zaļais, uzsverot, ka tālajā 1991. gadā ikviena barikāžu dalībnieka ieguldījums ir neizdzēšama un ārkārtīgi būtiska liecība Latvijas vēsturē.

“Toreiz neviens nedomāja, cik bīstami tas ir. Toreiz galvenais bija aizstāvēt un noturēt brīvību,” pauda vēl viens fonda dibinātājs – Saeimas deputāts un Barikāžu piemiņas zīmes īpašnieks Romualds Ražuks.

“Stāstiet par šiem vēstures notikumiem bērniem un mazbērniem, lai tie nekad neizdzistu no ļaužu atmiņām! Paldies ikvienam, kurš tālajā 91. gadā iestājās par Latvijas brīvību!” savā apsveikuma runā novēlēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Kopš pērnā gada 24. oktobra ierosinājumus un lēmumu par Latvijas neatkarības aizstāvju godināšanu pieņem 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība Rīgā. Tās mājvieta ir Vecrīgā, Krāmu ielā 3, kur iekārtojies arī Barikāžu muzejs. Tā ekspozīcija atspoguļo 1991. gada janvāra notikumus un apmeklētājiem piedāvā aplūkot barikāžu izvietošanas maketu, barikādēs izmantotos priekšmetus – termosus, rācijas, plakātus, videokameras, gāzmaskas un citus eksponātus, kā arī īpaši atlasītas fotogrāfijas. Ekspozīcijā ietverts omoniešu ekipējums un kritušo piemiņas lietas. Noslēgumā iespējams iepazīties ar dažādiem video un audioierakstiem un sajust reālo šā leģendārā laikmeta elpu.

19. janvārī šo muzeju apmeklēja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Izzinoša informācija par barikāžu laiku pieejama barikadopēdijas vietnē: http://www.barikadopedija.lv un 1991. gada barikāžu muzeja mājaslapā: http://barikades.lv/lv/muzejs/.

Pieminot 1991. gada barikādes, šogad Rīgā un citur Latvijā notika vairāki pasākumi. 20. janvārī tika iedegti piemiņas ugunskuri gan Doma laukumā, gan pie Saeimas nama. Šajā dienā iedzīvotāji varēja piedalīties ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, kā arī bija iespējams apskatīt 1991. gada barikāžu muzeja ceļojošo izstādi, kas bija izvietota muzeobusā Doma laukumā. Savukārt Brīvības bulvārī pie Ministru kabineta ēkas tika demonstrēta filma “Barikāžu stāsti”, bet vakarā Rīgas Domā notika koncerts “Uz jaunām debesīm”.

Liepājā šajā dienā zvērestu deva desmit jaunie zemessargi, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika runāts par barikāžu laiku Jelgavā un par šā laika atspoguļojumu presē. Barikāžu piemiņas ugunskuri dega Kocēnu novadā – Kokmuižas pils parterā un Vika pasaku parkā Dikļos, un pie ugunskura ļaudis sildījās arī Pilsētas dārzā Kuldīgā.

Šajā dienā Saeimas namā notika izdevuma “Janvāra hronika. Latvijas Republikas Augstākās padomes barikāžu laika preses relīzes” papildinātā izdevuma elektroniskās versijas atvēršana. Grāmatā apkopotas Latvijas toreizējā likumdevēja – Augstākās padomes – preses relīzes, ko barikāžu laikā izplatīja ārvalstu medijiem, kā arī publicēti dažādi tālaika dokumenti. Izdevums papildināts ar vairākiem jauniem dokumentiem, kas ilustrē saspringto situāciju Latvijā 90. gadu sākumā.

Ņemot vērā lielo interesi par pērn ierobežotā tirāžā izdoto grāmatu, tagad tās papildinātā versija ikvienam pieejama elektroniski Saeimas interneta vietnē: http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-laika-preses-relizes.