18.119.160.154
01.05.2024. 10:04:57
Ekspertu secinājumu un ieteikumu apkopojums
3. martā, noslēdzot Latgales kongresa simtgadei veltītā multisektoriālā projekta “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” tematisko konferenču ciklu, Līvānu novada domē notika praktiskā konference “Tranzīts un vides aizsardzība”. Šajā konferencē eksperti apsprieda tranzīta lomu un ietekmi uz Latvijas nacionālo attīstības centru ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, ņemot vērā tranzīta gan kā izaugsmes, gan kā vidi apdraudoša faktora nozīmi.
Konferencē piedalījās augstākās izglītības un zinātniski pētniecisko institūciju vadītāji, nozaru ministriju pārstāvji, pašvaldību vadītāji un speciālisti, uzņēmēji, finanšu un ekonomikas jomas eksperti, profesionālo un nevalstisko institūciju pārstāvji un studenti. Viņu vidū bija Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece un Latvijas Universitātes rektora biroja vadītāja Baiba Broka, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks Mārtiņš Zemītis, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks, Latvijas Universitātes (LU) profesors Mārcis Auziņš un LU asociētā profesore Iveta Šteinberga, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Usāne, Plānošanas un attīstības daļas vadītāja Baiba Vucenlazdāne un vides inženiere Gunita Vaivode, Madonas novada pašvaldības izglītības speciāliste Vivita Vecozola, SIA “Grupa 93” direktors Neils Balgalis, SIA “Light Guide Optics International” valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods, SIA “Labas mēbeles” valdes loceklis Ēriks Salcevičs, Jēkabpils PMK valdes priekšsēdētājs Māris Dimants, LU studente un Latvijas Studentu apvienības sociālā virziena vadītāja Eiženija Matiļēviča, Latvijas Inovatoru apvienības valdes loceklis Andris Nātriņš, projekta “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” koordinatore Andra Mangale u.c.
Dažas vispārīgas atziņas par ilgtspējas dimensijām apspriesto tēmu kontekstā
Konferencē ekspertu uzmanības centrā bija tranzīta un vides mijiedarbība dažādos reģionālās attīstības un vides aizsardzības problēmu aspektos.
Konferences tēma “Tranzīts un vides aizsardzība” tika paplašināta, diskutējot ne tikai par tranzītu, bet arī par citiem svarīgiem sakārtotas dzīves un darbības vides aspektiem – sasniedzamību un pakalpojumu pieejamību, tostarp interneta pieejamību un kvalitāti, kā arī informācijas sasniedzamību. Tāpat tika aplūkota ne tikai transporta plūsma cauri kādai apdzīvotai vietai, bet arī “dabas tranzīts” (dažādu – arī nevēlamu, invazīvu sugu pārstāvju pārvietošanās līdzi automašīnu, dzelzceļa vai ūdenstransporta plūsmai, līdzi cilvēkiem vai precēm) un ceļu un transportlīdzekļu ietekme uz cilvēkiem un dabu.
Konferences dalībniekiem bija atšķirīga izpratne un viedokļi par to, kāda perspektīva būtu jāizvēlas par atskaites punktu plānošanā – ekonomiskie ieguvumi vai dabas vērtību maksimāla saglabāšana, reģionu iedzīvotāju noteiktu dzīves standartu nodrošināšana šobrīd vai tādu mērķu īstenošana, kas varētu radīt ieguvumus vidējā vai ilgākā termiņā nākotnē. Vienlaikus visus ekspertus vienoja atziņa, ka kvalitatīvas izglītības pieejamība ir galvenais un izšķirošais reģionu ilgtspējas faktors. Eksperti arī uzsvēra, ka turīgā sabiedrībā augstāku prioritāti iegūst vides sakārtošana un dabas aizsardzība, tostarp pieaug vides izglītības prestižs un nozīmīgums.
Domājot par reģionālo attīstību nākotnē, īpaši svarīgi apzināties, ka konkurētspējīgas ir tās vietas, kurām kvalitatīva dzīves vide un transporta pieejamība. Tāpat ļoti nozīmīgs aspekts vietas kapitāla kontekstā ir dabas kapitāla (dabas vērtības un to daudzveidība) saglabāšana nākamajām paaudzēm. Tomēr vislielākā vērtība ir cilvēkkapitāls, tostarp nosacījumi, kas to nodrošina, – labas izglītības gūšanas iespējas sasniedzamā attālumā.
Zinātne veidojas par arvien svarīgāku nosacījumu, lai valsts kļūtu par ievērības cienīgu starptautiski nozīmīgu procesu dalībnieku. Zinātnes snieguma rādītāji liecina, ka šajā ziņā Latvijas situācija ir problemātiska – mazāk zinātnisku publikāciju un ievērojami vājāka citējamība nekā Baltijas kaimiņvalstīs. Ja īstenosies kāds no potenciālajiem plāniem par dažādu ātrumu Eiropu, Rīgai pastāv risks zaudēt Baltijas centra statusu, kas savukārt atstās negatīvu ietekmi uz Latvijas attīstību kopumā.
Līvānu piemērs uzskatāmi liecina, ka augstās tehnoloģijas uzņēmumi var sekmīgi darboties arī nelielos attīstības centros. Turklāt šādu uzņēmumu laboratorijās praktiski ievirzītiem pētniekiem var būt pilnvērtīgas darba iespējas zinātniskajās laboratorijās Rīgā vai lielākajās Latvijas pilsētās.
Latvijā kopumā ir pieejama laba interneta infrastruktūra, tomēr jāatzīst, ka lielai sabiedrības daļai ir vājas digitālās prasmes (zems digitālo prasmju indekss). Mūsdienu mainīgās pasaules apstākļos biznesa, publiskās pārvaldības un arī izglītības vidē ir svarīgi šādu prasmju apgūšanai pievērst daudz lielāku uzmanību. Tas mazinātu fiziskā attāluma šķēršļus biznesā, nodarbinātībā un izglītībā, ja vien uzņēmumi – preču un pakalpojumu piedāvātāji – spētu veidot jaunus biznesa modeļus, kā arī mainīt attiecības ar darba ņēmējiem (radot attālinātas darba iespējas), tāpat arī – ja izglītības institūcijas plašāk piedāvās izglītības iespējas e–vidē.
Konferences gaitā, izmantojot telpas metaforu, tika uzsvērts, ka starp dažādu ekspertu uzskatiem un viedokļiem ir “liels attālums”. Šādas un līdzīgu konferenču un debašu domu apmaiņas sekmē attāluma samazināšanos starp valsts pārvaldes institūciju pārstāvju un uzņēmēju, pašvaldību vai iedzīvotāju viedokļiem, starp lielpilsētnieku un no lielākajām apdzīvotajām vietām attālāk dzīvojošo laucinieku viedokļiem, starp zinātnieku un praktiķu viedokļiem, starp uzņēmēju un dabas aizsardzības institūciju pārstāvju viedokļiem.
Multisektoriālā un starpdisciplinārā projekta “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” laika ietvars aptver 100 gadu ilgu vēsturi kopš Latvijas valsts izveidošanas un ilgtermiņa nākotnes perspektīvu (nākamos 100 gadus). Ilgtspējas kontekstā ir vienlīdz svarīgi izvēlēties divus principus – “vizionārismu” (iztēlojoties un daudzpusīgi modelējot vēlamos scenārijus, ņemot vērā iespējamos to īstenošanas nosacījumus un plašā iesaistīto pušu lokā vienojoties par tālākā nākotnē sasniedzamajiem mērķiem) un atbildību, kas uzliek par pienākumu rīkoties, apzinoties jebkuras šābrīža rīcības sekas attiecībā uz mūsu bērnu un mazbērnu iespējām veidot augstvērtīgu dzīves telpu Latvijā.
Stratēģiskās plānošanas nozīme reģionālajai attīstībai
Lokālās intereses – priekšstati par dzīves un uzņēmējdarbības vidi, kas tām visprecīzāk atbilst, vienmēr vislabāk pārzina paši vietējo interešu subjekti, tostarp uzņēmēji un novadu pašvaldības. Tāpēc ir svarīgi, lai valsts līmeņa plānošana būtu savstarpēji saistīta ar reģionu (novadu un pilsētu) plāniem un plānošanas procesu.
Dažos atsevišķos gadījumos precīzas plānošanas, efektīvu investīciju un citu īpašu, novadam specifisku apstākļu dēļ var veiksmīgi attīstīties procesi, kuri nacionāla mēroga plānos uz šādu parametru attīstības centriem parasti netiek attiecināti. Līvānos tā ir zināšanu intensīva ražošana (speciāla pielietojuma optiskās šķiedras ražotnes), tāpat arī no tās izrietošās iespējas veidot augstskolas filiāli ar pilnvērtīgu studiju procesu (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas filiāle, kurā šogad mācības uzsākuši 40 studenti).
Līvānu piemērs ilustrē veiksmīgas (sistemātiskas, sistēmiskas un iesaistošas) plānošanas nozīmi novada līdzsvarotā un ilgtspējīgā attīstībā. Precīzi izveidota un uzturēta plānošanas sistēma radījusi iespēju Līvāniem kvalificēties Eiropas Savienības fondu programmu finansējuma saņemšanai lielākos apjomos nekā vairumam citu Latvijas attīstības centru (1), savlaicīgi veikt teritoriālā plānojuma izmaiņas, paplašinot industriālo zonu vajadzībām nepieciešamās teritorijas (2), pārdomāti attīstīt transporta infrastruktūru (3), tāpat arī sekmīgi īstenot vēl citus attīstības uzdevumus. Eksperti uzsvēra, ka Līvāni ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem Latvijā, kā no postindustriālas teritorijas izveidot attīstības centru ar augstu izaugsmes potenciālu.
Izmantojot vietas kapitāla pieeju, stratēģijā “Latvija 2030” izvirzīti mērķi, kas cita starpā ir vērsti gan uz dabas resursu saglabāšanu jeb dabas kapitāla vairošanu nākamajām paaudzēm, gan ceļu tīkla sakārtošanu. Nacionālajos ilgtermiņa plānošanas dokumentos ir paredzēts līdz 2020. gadam sakārtot 50%, bet līdz 2030. gadam – 100% ceļu segumu. Finansējuma (ne)pietiekamība katrā nākamajā īstermiņa un vidēja termiņa plānošanas periodā liek apšaubīt šādu un līdzīgu nozīmīgu mērķu īstenošanas iespējas. Vienlaikus konferences eksperti bija pārliecināti, ka Latvijā pat ļoti ierobežota finansējuma nosacījumos ir atrodamas rezerves, jo kādu daļu no finanšu resursiem varētu un vajadzētu izlietot citiem mērķiem, kuru īstenošanu nedrīkst atlikt. Tas attiecas arī uz pašvaldībām pieejamajiem finanšu līdzekļiem.
Tranzīts kā vietas kapitāla faktors
Tranzīts var kļūt par nozīmīgu vietas kapitāla faktoru. Vienlaikus arī jāatzīst, ka tranzīts var negatīvi ietekmēt citus vietas kapitāla vērtības aspektus – īpaši dabas kapitālu, vides piemērotību kvalitatīvai dzīvošanai.
Jau šobrīd pastāv labi nosacījumi, lai praktiski visā Latvijā būtu iespējams no Rīgas ērti nonākt aptuveni divu stundu laikā, ko būtu lietderīgi noteikt par plānošanas uzdevumu tuvākajiem pieciem gadiem. Latgales (Daugavpils un Rēzeknes) virzienā, piemēram, izveidots sliežu ceļš, kas pieļauj dzelzceļa kustību līdz pat 160 kilometriem stundā, tāpēc modernizēti vilcieni (pēc iecerētās līniju elektrifikācijas – elektrovilcieni) varētu droši pārvietoties ar krietni lielāku ātrumu nekā šobrīd. Attiecīgi, samazinot staciju skaitu, tajās izveidojot dzelzceļa satiksmei pieskaņotu autobusu satiksmi uz tuvējām pilsētām un lielākajām apdzīvotajām vietām, sakārtojot autostāvvietu iespējas vai izmantojot mūsdienīgus dalītās braukšanas pakalpojumus, var radīt priekšnoteikumus, lai ar esošo infrastruktūru būtu iespējams no Latgales attīstības centriem līdz Rīgai (ar Rail Baltic izbūvi – līdz Rīgas lidostai) un atpakaļ nonākt ātrāk nekā braucot ar privāto autotransportu. Šo pārvietošanās iespēju sasaisti un norēķināšanos par tām nodrošina lietotnes mobilajās ierīcēs. Pētījumi liecina, ka cilvēki ir gatavi par transporta pakalpojumiem maksāt pat dārgāk par 15%, lai iegūtu laiku.
Latvijas līdzsvarotai, ilgtspējīgai un policentriskai attīstībai būtu svarīgi panākt šādu fiziskas sasniedzamības standartu ar reģioniem. Savukārt no reģioniem, nonākot lidostā, divu stundu laikā būtu sasniedzami kopumā 400 miljoni klientu.
Latvijai raksturīga hroniska investīciju nepietiekamība ceļu infrastruktūras uzturēšanai. Aprēķini liecina, ka, lai pilnībā atjaunotu pašreizējo ceļu tīklu, nepieciešamas investīcijas vismaz 4,5 miljardu eiro apjomā. Pastāvot esošajai investīciju plūsmai, būs sarežģīti tuvākajos gados pasargāt lielu ceļa tīkla daļu no sabrukšanas, bet vēl sarežģītāk – par publiskajiem resursiem uzbūvēt jaunas transporta megabūves (piemēram, tādu objektu kā jaunu tiltu pār Daugavu Līvānos vai Jēkabpils tuvumā).
Sliktais un pat ļoti sliktais ceļu stāvoklis un pašreizējā sabiedriskā transporta plānošanas sistēma rada būtiskus ierobežojumus reģionālajai attīstībai. Šo faktoru dēļ tiek negatīvi ietekmēta reģionālo augstskolu pieejamība un pievilcīgums, pat ja augstskolas piedāvā kvalitatīvu un unikālu studiju programmu apguvi. Kaut arī Dagda, piemēram, neatrodas pārāk tālu no Rēzeknes, aizkļūt no šīs apdzīvotās vietas līdz Rēzeknei ir sarežģīti, tāpēc potenciālie studenti izvēlas citas alternatīvas. Sāpīgi apzināties, taču pastāv liela iespēja, ka tie jaunieši, kas aizdodas prom no reģiona, atpakaļ neatgriezīsies. Šobrīd nepieciešamais nokļūšanas laiks no Rēzeknes līdz Rīgai (aptuveni 3,5 stundas) ir būtisks šķērslis arī akadēmiskajai mobilitātei.
Tranzīta ceļi attīstības centriem rada labas iespējas izaugsmei, svarīgi tās prast izmantot. Konferences eksperti ieteica Līvānu novadam apsvērt tranzīta plūsmas apkalpošanas attīstīšanu, piemēram, droša stāvlaukuma iekārtošanu kravas autotransportam. Šobrīd pat degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas Līvānu novada tuvumā, neatbilst 1. kategorijai, un tas liecina par to, ka vietas potenciāls un piedāvājuma koncentrācijas iespējas tiek izmantotas nepilnīgi.
Attiecībā uz Latgales novadiem un pilsētām fiziskas sasniedzamības un tranzīta infrastruktūras attīstības aspektā dominēja viedoklis, ka ceļu kvalitāte ir slikta, tāpat arī savienojumu sistēma nav optimāla. Savukārt atšķirīgi bija uzskati par to, vai primāri būtu attīstāmi lielie maģistrālie savienojumi, tostarp dzelzceļš, tā vietā, lai nodrošinātu iespēju nokļūt arī līdz attālākām apdzīvotām vietām un tā saglabātu tās uz kartes. Eksperti arī pauda bažas, ka, par transporta sistēmas atskaites punktu pieņemot ērtu un ātru savienojumu ar Rīgu (definējot, ka šādu funkciju var pildīt dzelzceļš), kritīsies kravas un pasažieru pārvadājumu apjoms, bet izmaksas kādam būs jāsedz.
Konferences dalībnieki uzsvēra Eiropas Savienības atbalsta lomu un tā radītās iespējas videi draudzīga transporta sistēmā Latvijā un citviet, ko ir nodrošinājuši un turpina uzturēt ES fondi un Junkera plāna finanšu instrumenti. Kaut arī Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tomēr tādā jomā kā transports tā nav uzskatāma par līderi zaļo risinājumu ieviešanā. Izmantojot Eiropas Savienības fondus un finanšu instrumentus, Latvijai ir konsekventi jāīsteno dzelzceļa elektrifikācija, tramvaju infrastruktūras pilnveidošana lielajās pilsētās, transporta plūsmas atslogošana apdzīvotās vietās ar ļoti augstu transporta intensitāti, izbūvējot apvedceļus (Ķekavas apvedceļš), kā arī jāveicina elektromobilitāte (izveidojot uzlādes staciju tīklu). Dzelzceļa elektrifikācija uzlabos vides kvalitāti un vienlaikus nodrošinās augstākas intensitātes iespējas dzelzceļa izmantošanai Latgales reģionā. Šādi tiks radīti labvēlīgāki priekšnoteikumi Ķīnas–Eiropas virzienu tranzītceļu potenciāla izmantošanai, ņemot vērā to, ka Baltkrievijā tiek attīstīts viens no lielākajiem loģistikas centriem, ko savukārt dzelzceļš savieno ar Latvijas ostām.
Tranzīts un vides aizsardzība
Vides aizsardzības standartu nodrošināšana, neierobežojot transporta plūsmu (Līvānu gadījumā – tranzītu pa pilsētas galveno ielu), ir saistīta ar lieliem izaicinājumiem. Transports rada 25% no kopējā piesārņojuma. Tās ir ne tikai izplūdes gāzes, bet arī putekļi un cietās daļiņas. Tieši cietās daļiņas var absorbēt veselībai bīstamā kombinācijā smagos metālus, kas nonāk caur elpvadiem cilvēka organismā. Līvānos transporta plūsmai ir tendence palielināties. Tomēr ekonomisku apsvērumu dēļ nav lietderīgi izbūvēt apvedceļu, ņemot vērā gan izbūves dārdzību (nepieciešams izbūvēt tiltu pār Dubnu un divus tiltus pāri dzelzceļam), gan to, ka transporta plūsmas apjomi vēl tālu no maksimāli iespējamās un pieļaujamās noslodzes.
Radīto piesārņojumu pētīšana Līvānos demonstrē to, ka kaitīgā ietekme ir tāda pati kā citās līdzīgās apdzīvotās vietās. To iespējams būtiski samazināt, tostarp ierobežojot transporta ātrumu un mainot ielu uzkopšanas praksi.
Arī pilsētvides attīstība būtu jāvērtē no dabas perspektīvas, meklējot kompromisus dabas vērtību saglabāšanai plānošanā un lēmumu pieņemšanā, veidojot atbildīgas rīcības kultūru un piesaistot attiecīgās jomas ekspertus.
Ir nepieciešams pētīt un ņemt vērā mācības, kas raksturo kompromisu meklējumus starp ekonomiski izdevīgiem risinājumiem un dabas vērtību saglabāšanu. Konferencē kā piemēri tika minēti gadījumi, kad ērtāku vai drošāku satiksmes plūsmas organizācijas risinājumu dēļ tiek pārstādīti dižkoki (dižtūja Madonā) vai pārvietotas aizsargājamas sugas, tomēr iznākums sniedz iluzoru ieguvumu. Iespējams, ka ilgtermiņa perspektīvā dabas vērtību saglabāšanai piešķirama lielāka ievērība, īpaši ņemot vērā, ka dabas vērtības, prasmīgi zīmolojot, ir iespējams pārvērst ekonomiskā vērtībā, kas, nenoliedzami, vairo kādas vietas vērtību.
Tādi faktori kā tranzīts, tūrisma industrija un starptautiskā tirdzniecība aktivizē “dabas tranzīta” fenomenu. Tā rezultātā ir pārvietojušās invazīvās sugas, kas var strauji izjaukt līdzsvaru ekosistēmās. Latvijā bez latvāņa kā agresīvas invazīvas sugas dominances vēl var minēt Amerikas ūdeles un Spānijas kailgliemeža populācijas straujo izplatīšanos valsts teritorijā.
Svarīgs aspekts cilvēku un “dabas tranzīta” attiecībās ir spēja, zināšanas un vēlme ievērot sugu migrāciju koridoru saglabāšanas nepieciešamību, it īpaši – veidojot ceļus un izbūvējot hidrotehniskās būves uz upēm. Tāpat nozīmīga atziņa cilvēka darbības un dabas attiecībās ir ekosistēmu īpašību vērā ņemšana – daudzos gadījumos nevar cerēt, ka dabas vērtības saglabāsies, atvēlot tām kādas norobežotas teritorijas jeb anklāvus. Ir jāļauj dzīvot dabai kā veselumam, izvairoties no fragmentācijas un veidojot zaļos koridorus.
Šobrīd visiem transporta veidiem nav vienlīdz stingru un nepārprotamu vides kvalitātes prasību, kas rada gan riskus, gan neērtības (smakas, trokšņus). Autotransporta tehniskās prasības ir samērā stingri reglamentētas un kontrolējamas, bet dzelzceļu pārvadājumu jomā tās nav tik strikti noteiktas. Detalizētu prasību trūkuma dēļ Latvijā var iebraukt ar naftas produktiem no ārpuses aplietas, pilošas cisternas, kas ir viens no smaku cēloņiem.
Pilsētplānošanas un augstas vides apziņas veidošanas kontekstā nozīmīga loma ir velomobilitātes iespēju radīšanai un popularizēšanai. Līvāni ir viena no tām pilsētām, kas izveidojusi attīstītu veloceliņu infrastruktūru, tādējādi atslogojot ielas un maģistrāles un radot priekšnoteikumus veselīgam dzīvesveidam.
Rīgas osta (kā viena no piecām vides kvalitātes ziņā labākajām starp 326 lielajām ostām Eiropā) ir paraugs, kā uzņēmumam, kura darbība reāli un potenciāli ietekmē vidi, tostarp var radīt tai nopietnus apdraudējumus, būtu jādarbojas risku mazināšanā. Ostas plāni vērsti uz to, lai, izveidojot kompleksu vides kvalitātes uzturēšanas sistēmu, sekmētu Latvijas kopīgo mērķu sasniegšanu oglekļa emisiju samazināšanā un citu piesārņojumu ierobežošanā, spējot līdzsvarot biznesa plānus ar vides kvalitātes uzturēšanu. Šajā kontekstā nozīmīga ir saikne ar zinātni (vides kvalitātes monitorings, biotopu izpēte, ūdensputnu novērošana).
Latgales kongresa simtgades atcerei un Latvijas simtgadei veltītā projekta “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” noslēguma forums “Ilgtspējas faktori un dabas vērtību saglabāšana Latvijas nākamajos simts gados” notiks Latgales kongresa vēsturiskajā datumā – 2017. gada 28. aprīlī Rēzeknē.