MARTS LPS

LPS Valdē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valde 7. marta sēdē apsprieda aktuālo jautājumu par nodokļu sistēmas reformu. LPS padomniece finanšu jautājumos Lāsma Ūbele analizēja Finanšu ministrijas iecerētās nodokļu reformas ietekmi uz pašvaldību budžetu. Valde vienojās, ka šis jautājums jāizskata LPS Domē.

Tāpat Valde ieteica Domes sēdē apspriest situāciju ar grants seguma ceļiem, klāt pieaicinot Satiksmes ministrijas pārstāvjus.

Vēl Valdē tika apspriests nākamgada XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmas projekts, uzmanību vēršot uz ieceri svētku gājienu šoreiz rīkot 1. jūlijā, nevis svētku noslēgumā.

LPS Domē

15. martā LPS Domes sēdi ievadīja satiksmes ministra Ulda Auguļa uzstāšanās par ceļu stāvokli, ko viņš vērtē kā pūrā saņemtu samilzušu mantojumu, nevis pēkšņas problēmas, jo par sliktiem un ļoti sliktiem valstī uzskatāma trešā daļa galveno, gandrīz puse reģionālo un apmēram tikpat vietējo ceļu. No šiem bēdīgā stāvoklī esošajiem autoceļiem 44% ir ar asfalta segumu un 43% – ar grants segumu.

Šogad valsts autoceļiem atvēlētais finansējums ir 286 miljoni eiro, ko veido valsts budžets (159 milj.) un Eiropas Savienības fondi (127 milj.). Par šo naudu Latvijā šosezon tiks veikti būvdarbi 101 objektā.

Ministrs uzsvēra, ka, sākot ar 2018. gadu, ceļu sakārtošanai un uzturēšanai novirzīs “virsplāna” ienākumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem (ja tie būs lielāki par konkrētajā gadā prognozēto) un, sākot ar 2020. gadu, valsts budžeta programmai “Valsts autoceļu fonds” novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (ja iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%).

U. Augulis arī pastāstīja par dienu iepriekš atklāto jauno ceļu remontdarbu sezonu, kurā kā katru gadu tiks veikta gan greiderēšana, iesēdumu, bedru un citu defektu novēršana, gan izskalojumu un caurteku remonts un atsevišķos ceļa posmos arī grāvju atjaunošana. Viņš atzīmēja, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, veicot ikdienas uzturēšanas darbus, gatava ņemt vērā novadu domju izteiktās maršrutu prioritātes.

U. Auguļa prezentāciju skatiet šeit: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3539–lps–domes–sede–asas–diskusijas–par–celu–stavokli–latvija–un–planoto–nodoklu–reformu.

Pēc plašas diskusijas LPS Dome pieņēma lēmumu “Par ceļu sakārtošanu kā priekšnosacījumu citām reformām”, aicinot valdību pārtraukt pakalpojumu koncentrācijas pasākumus līdz valsts vietējo autoceļu sakārtošanai. Dome uzskata, ka, atjaunojot valsts investīciju programmu kā ES programmu papildinošu finanšu instrumentu, būtisks finansējums jāparedz valsts vietējiem ceļiem.

Noslēgumā satiksmes ministrs Uldis Augulis pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas attīstībā, sekmējot Eiropas transporta tīklu prioritārā projekta “Rail Baltica” īstenošanu, 15 pašvaldībām – Baldones, Bauskas, Garkalnes, Iecavas, Inčukalna, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Sējas un Stopiņu novadam un Rīgas domei.

Apspriežot valstī iecerēto nodokļu reformu, LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele sēdes dalībniekiem izklāstīja Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas piedāvājumu, uzsverot, ka LPS no FM gan nav saņēmusi aprēķinus par plānoto nodokļu politikas izmaiņu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, taču aptuvenais samazinājums varētu būt ap 400 miljoniem eiro.

Pašvaldības ar to, protams, nav mierā, jo tādējādi pamatīgi cietīs to budžets. Tāpēc LPS Dome pieņēma lēmumu “Par valsts nodokļu politikas piedāvājumu”, ierosinot likumā noteikt, ka pašvaldību nodokļa ieņēmumi veido ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī un absolūtās summās ne mazāk kā iepriekšējā gadā. Dome uzskata, ka turpmāk viss iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) būtu jānosaka par pašvaldībām piekrītošu un prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā jāgarantē 100% apmērā. Tāpat LPS Dome ir pārliecināta, ka IIN ieņēmumu samazinājumu pašvaldību budžetā nedrīkst kompensēt ar lielākiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem un ka trūkstošie līdzekļi pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu proporcijas saglabāšanai nodokļu ieņēmumos valsts konsolidētajā kopbudžetā jānodrošina, ieviešot ikgadēju atskaitījuma likmi no PVN, kas izmantojama kompensācijas nodrošināšanai. LPS gaida no Finanšu ministrijas aprēķinus par plānoto izmaiņu fiskālo ietekmi uz pašvaldību kopbudžetu, kā arī prognozi ietekmes sadalījumam pa 119 pašvaldībām.

Domnieki apstiprināja LPS Revīzijas komisijas ziņojumu, ko sniedza komisijas priekšsēdētāja Elita Eglīte, un laikposmā no 5. jūnija līdz 18. augustam, kad Alūksnē notiks LPS 28. kongress, Latvijas Pašvaldību savienības Domes funkcijas deleģēja LPS Valdei.

Vairāk par Domes sēdi un lēmumiem lasiet šeit: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3539–lps–domes–sede–asas–diskusijas–par–celu–stavokli–latvija–un–planoto–nodoklu–reformu.

LPS komitejās

Veselības un sociālo jautājumu komitejā

14. martā Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē, ko vadīja LPS padomniece Ilze Rudzīte un komitejas priekšsēdētājs Aivars Lācarus, plaši diskutēja par neatliekamo medicīnisko palīdzību un tās pieejamību visā Latvijā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvās vadības centra vadītājs Aleksejs Baranovs informēja, ka Latvijā ir 192 ātrās medicīniskās palīdzības ekipāžas un pieci reģionālie centri. Kopš 2014. gada darbojas divi operatīvās vadības centri – Rīgā un Daugavpilī. Pērn izsaukumu skaits mazliet krities, bet joprojām daudz ir tā saucamo sekundāro izsaukumu, kad nepastāv dzīvības briesmas, tomēr pa telefonu to nav iespējams noteikt, tāpēc brigāde dodas pie pacienta. “Mūsu mediķi daudz paveic izsaukuma vietā, un bieži vien izrādās, ka stacionēšana nav nepieciešama,” skaidroja Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs. Abi speciālisti kā vienu no aktuālākajām problēmām NMPD darbā minēja autoceļu slikto stāvokli, kas liedz laikus nokļūt pie pacientiem.

Otrais jautājums komitejas darba kārtībā bija starpinstitucionālā sadarbība vardarbības un tās risku novēršanai. Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvu par vardarbības upuru aizsardzības likuma veidošanu skaidroja ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste Elīna Feldmane.

Likumprojekts paredz izveidot vienotu un visaptverošu iesaistīto institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbības sistēmu vardarbības un tās risku novēršanai, kā arī pašvaldībās izveidot starpinstitucionālas sadarbības grupas. Komitejas dalībnieki asi debatēja par jaunās iniciatīvas salāgojumu ar pašreizējo sistēmu pašvaldībās un par pieejamajiem resursiem.

Vēl komitejā apsprieda ikgadējo sarunu tematus ar Labklājības un Veselības ministriju, kas vēl tiks papildināti un precizēti.

Plašāka informācija un TM un NMPD prezentācijas atrodamas šeit: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3568–lps–veselibas–un–socialo–lietu–komiteja–spriez–par–neatliekamo–palidzibu–un–tas–pieejamibu.

ILZE RUDZĪTE, padomniece veselības un sociālajos jautājumos:

– 21. martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ārstniecības personu pieejamības veicināšanai reģionos.

Atzīstami, ka identificēta virkne problēmu cilvēkresursu piesaistē: ārstu reģionālais izvietojums; cilvēkresursu novecošanās, it īpaši ģimenes ārstu vidū – tiek prognozēts, ka 2020. gadā 481 ģimenes ārsts būs pensijas vecumā; grūtības atrast ģimenes ārstu; māsu trūkums u.c.

Pozitīvi vērtējamas Veselības ministrijas iniciatīvas risināt šīs problēmas, tomēr pieejamais finansējums 9,9 miljonu eiro apmērā nav pietiekams visu nepieciešamo ārstniecības personu piesaistei, tādēļ, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu – cilvēkresursu piesaistes plānu, paredzēts noteikt prioritāri atbalstāmās specialitātes un ārstniecības iestādes un piesaistes nepieciešamības izvērtēšanas kārtību. Taču jāņem vērā, ka projekta aktivitātes ir īslaicīga “lāpīšanās” un nepieciešami risinājumi ilgtermiņā.

Jāatrisina arī virkne jautājumu attiecībā uz ģimenes ārstu prakšu nodošanu jaunajiem speciālistiem – ģimenes ārsta prakses juridiskais statuss un īpašumtiesības, prakses pārņemšanas juridiskais mehānisms, pacientu pārreģistrēšana jaunā ģimenes ārsta praksē u.c.

Sekosim līdzi šim projektam un piedalīsimies cilvēkresursu piesaistes reģioniem konsultatīvajā darba grupā, kurā līdz ar Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta speciālistiem novērotāju sastāvā tiks pieaicināti pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un citām organizācijām, arī Latvijas Pašvaldību savienības.

Ministru kabinetā izskatīts un akceptēts MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība””.

Grozījumi skar radioloģisko izmeklējumu apmaksas nosacījumus, paredzot samazināt samaksu par iekārtu amortizāciju (datortomogrāfijā līdz 70–80%, ultrasonogrāfijā – līdz 30%), kas būtiski samazina kopējo pakalpojuma tarifu.

Šie grozījumi ietekmēs gan diagnostikas izmeklējumu kvalitāti, gan arī diagnostisko pakalpojumu pieejamību pacientiem un ārstniecības iestāžu finansiālo kapacitāti (ārstniecības personu atalgojumu). Latvijas Radiologu asociācija norādījusi, ka, veicot jebkuras izmaiņas, ir svarīgi uzlabot iedzīvotāju veselības aprūpi, vienkāršot pakalpojumu saņemšanu un nodrošināt pēctecību ārstēšanā. Diemžēl par to pamatoti jāšaubās, jo nopietni apdraudēta ne tikai radioloģijas turpmākā attīstība, bet arī tiek padarīta neiespējama diagnostisko pakalpojumu sniegšana/nodrošināšana esošajā līmenī. Pacientiem samazinot pieejamību valsts apmaksātajiem diagnostiskajiem pakalpojumiem, būs pretējs efekts cerētajam un sekos negatīva ietekme saistītajās medicīnas nozarēs (ķirurģijā, internajā medicīnā, onkoloģijā, kardioloģijā u.c.).

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas 14. marta sēdes uzmanības centrā bija vides problēmas, kam šogad Pašvaldību savienība vēlas pievērst lielāku uzmanību. Nesen darbu sākusi LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa, kura iepriekš guvusi daudzpusīgu pieredzi šajā jomā. Arī šā žurnāla “Logs” numura aktualitātei izvēlēta vides tematika.

Komitejas sēdē LPS padomnieks Jānis Piešiņš informēja par likumdevēju plānotajiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un vērsa uzmanību uz vairākiem problēmjautājumiem.

* Šobrīd grozījumos paredzēta tikai apvienošanās, taču novadi ne tikai apvienojas, bet reizēm arī dalās vai groza novadu robežas, kādu pagastu iekļaujot citā novadā. LPS rosina formulējumu precizēt, iekļaujot visus gadījumus.

* Saeimas apakškomisijas formulējums paredz, ka saņemtos priekšlikumus vispirms vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), tad Ministru kabinets un beigās – Saeima. LPS uzskata, ka vērtētāju skaits jāsamazina un VARAM pēc pašvaldību lēmumiem jāsagatavo likumprojekts, anotācijā uzskaitot visus argumentus “par” un “pret”, taču vērtēšana jāuztic MK un Saeimai, nozīmīgāko vērtējuma daļu atstājot lēmējvarai.

* Likumprojektā jāparedz laiks, kurā var lemt par apvienošanos. LPS uzskata, ka situācijas var būt dažādas, un rosina šo jautājumu vēl apdomāt un diskutēt.

Komiteja nolēma akceptēt LPS padomnieku priekšlikumus tālākai likumprojekta izstrādei. Komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra, ka svarīgi ir šo jautājumu maksimāli vienkāršot, nevis sarežģīt ar liekām un nebūtiskām detaļām un prasībām.

Padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa iepazīstināja ar plānotajām 2017. gada sarunu tēmām ar VARAM, ko ministrija jau akceptējusi. Sarunas plānotas maija otrajā pusē.

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa kopā ar VARAM Vides aizsardzības departamenta direktori Rudīti Veseri iepazīstināja ar februāra sākumā publiskoto Eiropas Komisijas ziņojumu par ES vides politikas īstenošanu, kura mērķis ir parādīt situāciju vides prasību ievērošanā ES dalībvalstīs, kā arī palīdzēt piemērot prasības un noteikumus katras valsts iedzīvotāju un pārvaldes labā. LPS mājaslapā pieejamajā prezentācijā iespējams detalizēti izpētīt, kā mūsu valsts izskatās gan uz ES valstu fona, gan salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.

R. Vesere sniedza arī nākamo prezentāciju – par VARAM prioritātēm vides aizsardzības jomā 2017. gadā. Galvenie darbības virzieni ir vides kvalitātes saglabāšana un oglekļa mazietilpīgas un pret klimata pārmaiņām noturīgas attīstības sekmēšana, dabas resursu ilgtspējīgas un efektīvas pārvaldības nodrošināšana, saglabājot bioloģisko daudzveidību, nodrošinot ekosistēmu pakalpojumu pieejamību un veicinot pāreju uz aprites ekonomiku.

Viņa arī ieskicēja galvenos jautājumus kolēģu – VARAM Klimata pārmaiņu departamenta sagatavotajā prezentācijā “Klimata politikas aktualitātes un projektu iesniegumu konkursi”.

Sēdes noslēgumā VARAM Investīciju politikas departamenta direktora vietnieks klimata, valsts budžeta un vides investīciju jautājumos Valdis Līkosts informēja par VARAM pārvaldībā esošajiem fondu finanšu instrumentiem, bet Attīstības instrumentu departamenta direktore Iruma Kravale – par citiem pieejamiem finanšu instrumentiem, konkrētāk – par pašvaldībām labi zināmo un popularitāti ieguvušo pārrobežu sadarbības projektu aktualitātēm.

Plašāka informācija, prezentācijas un sēdes videoieraksts šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3570–lps–regionalas–attistibas–un–sadarbibas–komitejas–sedesgalvenie–vides–jautajumi.

Tehnisko problēmu komitejā

Martā komitejas sēde nenotika, taču aktīvs darbs noritēja citos formātos, risinot gan autoceļu un sabiedrisko pārvadājumu, gan būvniecības, enerģētikas un citus jautājumus.

AINO SALMIŅŠ, padomnieks tehnisko problēmu jautājumos:

– Esam vienojušies par sarunu tēmām ar Satiksmes ministriju (SM), un LPS un SM sarunas notiks 28. aprīlī Pašvaldību savienības mītnē. Tehnisko problēmu komiteja sarunas ar ministrijām veido atšķirīgi – jau trešo gadu tās vispirms tiek organizētas darba grupās, kur noskaidrojam viedokļus konceptuālos jautājumos, un tad lielajās sarunās galavārds par tiem pieder vai nu LPS, vai ministrijai. Šādā pašā veidā gatavojamies arī sarunām ar Ekonomikas ministriju (EM).

Sarunas ar Satiksmes ministriju būs par diviem lieliem blokiem: sabiedrisko transportu un autoceļiem. Pirmajā sadaļā spriedīsim par sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanu, pārvadājumu līgumiem, skolēnu pārvadājumiem, finansējumu nākamajam gadam. 3. aprīlī ir darba grupas tikšanās ar atbildīgajiem Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas pārstāvjiem, un viens no smagākajiem jautājumiem, kas joprojām nav atrisināts un ir strīdīgs – pagarināt vai nepagarināt esošos līgumus sabiedriskajā transportā. Mūsuprāt, Eiropas Komisija dod iespējas pašai Latvijas valstij lemt, un Tehnisko problēmu komiteja, pretēji ministra Ulda Auguļa viedoklim, uzskata, ka šos līgumus varētu pagarināt.

Savukārt autoceļu sadaļā iekļautas mērķdotācijas, valsts un pašvaldību finansējuma modelis un vēl citi jautājumi, par ko darba grupa spriedīs 10. aprīlī. Martā karstas diskusijas uzvirmoja ne tikai atbildīgajās institūcijās, bet visā sabiedrībā, jo īpaši par grants ceļiem, kas Latvijā ir ļoti sliktā stāvoklī. Vairākas diskusijas par autoceļiem notika arī Saeimā, kur es pārstāvēju pašvaldību intereses. Lieta tā, ka paredzēts grozīt Autoceļu likumu saistībā ar būvnormatīviem. Tas nozīmē, ka pašvaldībām, veicot autoceļu remontu vai būvniecību, būs jāievēro tādas pašas prasības, kādas noteiktas valsts ceļiem. Paredzu, ka bez strīdiem neiztikt, bet vai par to runāsim šajās LPS un SM sarunās vai mazliet vēlāk, vēl nevaru pateikt. Vienīgi skaidrs, ka saruna būs ļoti smaga, jo no 30 tūkstošiem kilometru pašvaldību ceļu (neskaitot ielas) 29 tūkstoši ir grants ceļi, no kuriem pusei intensitāte ļoti maza. Tāpēc, mūsuprāt, pašvaldībām piemērot tādas pašas prasības kā valstij nevar vai arī tās jāmēģina graduēt vismaz piecos līmeņos. Mēs jau neesam pret to, ka nosaka vienotu kārtību, taču prasības autoceļiem nedrīkst paaugstināt, ja nav finansējuma. Diskusijā Saeimā arī atklājās, ka meža ceļi “lec nost” no šā pasākuma. Valstī veidojas duāla situācija: ja pašvaldības savus autoceļus nodod privātam īpašniekam, tad prasību nav; ja ceļi paliek pašvaldībām – prasības pastāv.

Otra lielā joma, kas ir Tehnisko problēmu komitejas pārziņā, – būvniecība. Esam vienojušies ar Ekonomikas ministriju, ka sarunas būs maijā, tikai vēl nav noteikts konkrēts datums. Galvenie sarunu temati divi: būvniecība un mājokļi. Gatavojot mājokļu sadaļu, centīsimies izmantot LPS veidoto pašvaldību mājokļu tīklu.

Ļoti daudz un dziļas problēmas ir būvniecībā. Tā kā tiek gatavoti grozījumi Būvniecības likumā, darba grupa cenšas vienoties par “ātriem” grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos, kurus varētu nest uz Saeimu, ilgtermiņa grozījumus atstājot vēlākam. Divu mēnešu laikā nekādu vienošanos mums nav izdevies panākt. Pašlaik fokusējamies uz būvvalžu atbildības noteikšanu un kādas atkāpes būvprojektos būtu pieļaujamas. Pagaidām vēl neesam pielikuši punktu Tehnisko problēmu komitejas viedoklim par atbildības lielumu, piemēram, vai būvinspektors turpmāk būs pastnieks un pārbaudīs tikai papīrus vai arī viņš tomēr drīkst fiksēt skaidri redzamas nepilnības, teiksim, ja acīm redzami sija nenes slodzi, vai viņš to drīkst “redzēt” vai nedrīkst un cik tālu būvinspektoram būtu jāieiet objektā, lai to “redzētu”. Ja ierakstām likumā, ka tas jādara, tad tā kļūst par obligātu prasību. No otras puses, normāliem būvkonstruktoriem un būvinspektoriem acīm redzamas nepilnības būtu jāredz arī bez likuma diktāta. Sanāk tā, ka neko negribam kā obligātu, taču tajā pašā laikā gribam, lai būvinspektors visu redz. Daudziem investoriem labāk patiktu, ja būvinspektoru skats nesniegtos pārāk tālu un augstu, jo viņi būvvaldēs saredz attīstību bremzējošus šķēršļus. Investors jau grib apgūt investīcijas ātrāk un gūt peļņu, bet tas nedrīkstētu notikt uz drošības līmeņa rēķina, kas faktiski būvvalžu atbildību nemazina, joprojām esam tiesiski atbildīgi par būvniecības procesu. Patlaban tā dalībnieku atbildība nav pietiekami skaidri definēta, līdz ar to nenostrādā apdrošināšana. Katrā procesa etapā vajadzētu būt vienam atbildīgajam, bet mums ir vairāki – ko apdrošināsi, ja nevari nofiksēt atbildību.

Jāpiekrīt kolēģim Mārim Pūķim, kurš allaž atgādina proporcionalitātes principu. Diemžēl mūsu valstī (it sevišķi Būvniecības likumā) tas netiek ievērots. Šobrīd vēl nav notikusi izšķiršanās, vai jāievēro proporcionalitātes princips un jāuzticas būvvaldēm vai arī viss sīki jāreglamentē, bet aprīlī un maijā tas būs jārisina.

ANDRIS AKERMANIS, padomnieks enerģētikas jautājumos:

– 3. aprīlis, noteiktais robežtermiņš gāzes tirgus atvēršanai, ir klāt. Visvairāk šķēpu tika lauzts par to, kā liberalizētais gāzes tirgus saistīsies ar siltumtarifu noteikšanu. Līdz šim dabasgāzes cenu noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jeb Regulators, un, vadoties no tā, tad arī tika noteikta siltuma cena. Patlaban šī sistēma tiek atcelta un vairs nevar darboties, jo gāzes cena nonākusi brīvajā tirgū.

Pirms tam bija vairākas diskusijas, kurās piedalījās gan siltumuzņēmumi, gan Pašvaldību savienība. Sākumā bija doma piesaistīt siltuma tarifus līdz pārejas perioda beigām – rudenim vai piesaistīt 3. aprīļa gāzes cenai, kas tomēr nebūtu pareizs risinājums. 30. marta SPRK Padomes sēdē tika pieņemts lēmums par izmaiņām, kas siltuma tarifu noteikšanu fiksē ar viena mēneša nobīdi, vārdusakot, siltuma uzņēmumi slēgs līgumus ar gāzes piegādātājiem un viņiem būs jāfiksē siltuma cena un jāpaziņo par to Regulatoram. Saņemot apstiprinošus dokumentus, Regulators droši vien to apstiprinās. Noteikta kontrole no Regulatora puses paliek, un siltuma tarifi netiek nodoti brīvā neregulētā gāzes tirgū, līdz ar to ļaujot klientiem sekot visam līdzi.

Līdz šim Regulators diezgan stingri fiksēja gāzes cenu un tālāk no tās izejošo siltuma cenu, bet tagad gāzes cena vairs netiks fiksēta. Kādus nosacījumus siltumuzņēmumiem izdosies piemērot līgumiem, no tā arī būs atkarīga siltuma cena. Es tomēr esmu optimists un ceru, ka būtiskas izmaiņas vismaz pagaidām nenotiks, jo gāzes uzņēmums tāpat ir ieinteresēts pārdot savu gāzi. Ja tās cena būs pārāk liela, siltuma uzņēmumi pāries uz šķeldu, ko daudzas pilsētas jau izdarījušas. Manuprāt, gāzes tirgus liberalizācija dramatiskas izmaiņas neienesīs.

Informātikas jautājumu (IT) apakškomitejā

16. martā IT apakškomitejas sēdē tika izskatīti personu datu aizsardzības jautājumi. Sanāksmes dalībnieki rosināja Tieslietu ministriju (TM) paplašināt pretendentu loku, kas var iegūt personas datu aizsardzības speciālista kvalifikāciju, kā arī ieteica paplašināt apmācību iespējas. TM Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka informēja, ka šie priekšlikumi jau tiekot iestrādāti topošajā likumprojektā, kas aizstās spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus. Paredzēts, ka jūnijā likumprojektu izsludinās Valsts sekretāru sanāksmē, lai rudens sesijā tas nonāktu apspriešanā Saeimā.

Sēdes dalībnieki spraigās diskusijās apsprieda Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) projekta uzdevumus un problēmas, kas tiešā veidā ietekmē BIS darbu, proti, būvniecības procesa normatīvo bāzi, iepriekšējos gados pieļautās tehniskās sistēmas nepilnības un BIS sistēmas augstās tehniskās prasības. Jautājumu un atbilžu krustugunīs iesaistījās gan Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Metodiskās vadības un informācijas pārvaldības departamenta direktors Uldis Jansons, gan Rīgas Būvvaldes Procesu kontroles nodaļas vadītājs Oskars Krakts, gan VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta Informācijas sistēmu arhitektūras nodaļas vadītājs Lauris Linabergs.

IT apakškomiteja nolēma LPS atzinumā iekļaut nosacījumus, kas uzliek par pienākumu BVKB turpmākā projekta izstrādē un ieviešanā vairāk ņemt vērā pašvaldību vajadzības un viedokli. Apakškomitejas prasība VARAM pievienot Ministru kabineta sēdes protokola projektu ar šādiem punktiem: Tieslietu ministrijai paredzēt 2018. gada budžetā līdzekļus Valsts zemes dienestam, lai VZD sniegtu informāciju pašvaldību būvvaldēm – par būvniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo informāciju – bez maksas; rast risinājumu problēmai, lai būvvaldēm nebūtu jākontrolē maksas saņemšana par pakalpojumu apmaksu Valsts zemes dienestā, šī funkcionalitāte jānodrošina BIS.

IT apakškomiteja nolēma deleģēt LPS padomnieku Guntaru Krasovski dalībai ERAF projekta uzraudzības padomes darba grupā (“Rīgas projekts”).

Plašāks sanāksmes apraksts, videoieraksts un prezentācija pieejama LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3572–lps–it–apakskomitejas–sede.

Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā

28. martā Finanšu komitejas sēdē tās vadītājs Aleksandrs Lielmežs un LPS padomniece Lāsma Ūbele kā pirmajam deva vārdu Valsts kontroles (VK) Padomes loceklim, Piektā revīzijas departamenta direktoram Edgaram Korčaginam, kurš iepazīstināja ar divām Valsts kontroles veiktajām revīzijām 20 Latvijas novadu pašvaldībās.

Pirmajā revīzijā “Vai pašvaldību rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot savām funkcijām atbilstošus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem, ir efektīva un ekonomiska” VK deviņos novados vērtēja pašvaldību sniegtos maksas pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot to sniegšanas nepieciešamības pamatojumam, pakalpojumu maksas noteikšanai un sniegšanas kārtības reglamentēšanai.

Savukārt otra revīzija “Vai pašvaldību administratīvais resurss to funkciju īstenošanai tiek izlietots produktīvi un ekonomiski” bija par nemaksas pakalpojumiem un tika veikta 11 novados. VK revīzijā, pirmkārt, raudzījās, kā pašvaldības plāno sava darba pilnveidošanu vai efektivizēšanu un, otrkārt, kā notiek pakalpojumu organizēšana.

Valsts kontrole sagatavojusi ziņojumus katrai revīzijas apjomā iekļautajai pašvaldībai, kā arī kopsavilkuma informatīvo ziņojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai “Vai novadu pašvaldības nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām?”, kurā iekļauta informācija par kopīgām problēmām un raksturīgiem trūkumiem pašvaldību darbībā, tajā skaitā plānojot budžetu, veicot izmaksu uzskaiti, kā arī sniedzot pakalpojumus.

Revīziju kopsavilkumu “Vai novadu pašvaldības nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām?” varat atrast Valsts kontroles mājaslapā: http://www.lrvk.gov.lv/.

Edgars Korčagins atgādināja, ka pieejama VARAM metodiskā palīdzība un vadlīnijas mūsdienīgai pakalpojumu nodrošināšanai un administratīvo resursu samazināšanai. Viņš arī aicināja izmantot klātienes iespējas. 19. aprīlī Cēsu pieaugušo izglītības centrā tiks analizēti abu revīziju rezultāti, bet 21. aprīlī VK informēs pašvaldību vadītājus Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē. Sekojiet arī informācijai Latvijas Pašvaldību mācību centra mājaslapā: http://lpmc.lv/macibas/backPid/7/browse/8/category/pasvaldibu–darba–organizacija/article/administrativo–resursu–izlietosanas–lietderiba–pasvaldiba–25aprili.html.

Sanāksmes video pieejams šeit: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3539–lps–domes–sede–asas–diskusijas–par–celu–stavokli–latvija–un–planoto–nodoklu–reformu.

LPS padomniece Lāsma Ūbele sniedza aktuālo informāciju par Finanšu ministrijas (FM) plānotajām izmaiņām Latvijas nodokļu politikā 2018. gadā, kas uzskatāmi redzamas šeit: http://www.fm.gov.lv/lv/nodoklu_reforma/kadas_izmainas_un_ieguvumi_sagaidami_/. Šis jautājums 15. martā tika apspriests arī LPS Domē un rezultējās lēmumā “Par valsts nodokļu politikas piedāvājumu”, kurā Latvijas Pašvaldību savienība ierosina likumā noteikt, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumi veido ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī un absolūtās summās ne mazāk kā iepriekšējā gadā. Šobrīd plānots, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumi vispārējās valdības nodokļu ieņēmumos tiks nodrošināti 19,5% apmērā, bet, ja būs mazāk, tad valdība gādās par speciālu dotāciju pašvaldībām.

L. Ūbele pastāstīja, ka valdība plāno aprīlī apstiprināt pamatnostādnes, tad līdz jūnija beigām FM izstrādās likumprojektus un pakāpeniski dos Saeimai apstiprināšanai. Rudenī, izstrādājot jauno budžetu, jau būs zināmi “spēles noteikumi” attiecībā uz nodokļiem un, balstoties uz šiem nodokļu likumiem, tiks veidotas prognozes un tālāk jau pieņemts budžets.

Finanšu un ekonomikas jautājumu padomniece atzīmēja, ka atbilstoši likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” un “Par valsts budžetu 2018. gadam” sagatavošanas grafikiem paredzēts, ka valsts budžets Saeimā tiks iesniegts 12. oktobrī. MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu izskatīs paplašinātajā Ministru kabineta komitejas sēdē desmit dienas pirms tam – 2. oktobrī.

Komiteja arī iepazinās ar LPS padomnieces Lāsmas Ūbeles sniegto informāciju par Saeimā skatītajiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Viņa atzina, ka to sākotnējais mērķis bijis no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atbrīvot zemes vienības, kas atrodas valsts robežjoslā, bet nu tie pārvērtušies par veidu, kā paplašināt NĪN atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm. Grozījumos paredzēts saglabāt principu, ka NĪN summa samazināma par 50% no aprēķinātās nodokļa summas, taču palielināts augšējais slieksnis, bet ne vairāk par 500 eiro (šobrīd ir 427 eiro), tātad atlaidi varēs piešķirt lielāku. Patlaban tas attiecas uz mājokli, bet grozījumi paredz, ka šī norma attieksies arī uz zemi. Vēl grozījumos iekļautas izmaiņas par daudzbērnu ģimenes īpašuma piederību – paredzēts, ka tas varēs piederēt arī personas vecākiem un vecvecākiem.

Šo tēmu turpināja LPS padomniece Ilze Rudzīte, kura iepazīstināja ar Labklājības ministrijas izstrādāto plāna projektu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2018.–2020. gadam”. Tā mērķis ir sniegt lielāku valsts atbalstu pensijas vecuma personām ar lielu darba stāžu, palielināt ģimenes valsts pabalstu ģimenēm ar vairākiem bērniem, kā arī citus atbalsta pasākumus.

LPS sociālo jautājumu padomniece uzsvēra četrus galvenos plānotos pasākumus:

– no 2019. gada paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 188 eiro apmērā līdzšinējo 128,06 eiro vietā (pirmajai personai mājsaimniecībā, nākamajām personām piemērojot koeficientu 0,7);

– garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni noteikt kā pusi no trūcīgas personas līmeņa 94 eiro apmērā līdzšinējo 49,80 eiro vietā (attiecīgi tālākajām personām piemērojot koeficientu 0,7);

– maznodrošinātās personas līmeni noteikt divkāršā trūcīgas personas ienākumu līmeņa apmērā, t.i., 376 eiro uz personu;

– sākot ar 2020. gadu, noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu visā valstī, nosakot likumā par dzīvokļa palīdzību konkrētas pozīcijas, kas ir jāietver dzīvokļa pabalsta aprēķinā.

Pašvaldību savienības sniegtajā atzinumā par šo likumprojektu uzsvērts, ka plāns paredz pasākumus ar būtisku fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu un faktiski lielākā daļa Labklājības ministrijas iecerēto pasākumu jāveic uz pašvaldību budžeta rēķina. Ņemot vērā plānotās izmaiņas Latvijas nodokļu politikā, LPS neredz iespēju iecerētos pasākumus īstenot jau nākamgad un līdz ar to nevar atbalstīt šo plānu.

Tiesību akta projekts un anotācija pieejama Ministru kabineta mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40415197.

LPS atzinumu skatiet šeit: http://www.lps.lv/uploads/docs_module/LPSatz_270317_VSS–259.pdf.

Noslēgumā LPS padomniece Andra Feldmane komitejas dalībniekus iepazīstināja ar SIA “PKC” (Pašvaldību konsultāciju centrs) pērn paveikto un šāgada jaunumiem. Viņa aicināja pašvaldības izmantot PKC komandas kompetenci konsultāciju dokumentu sagatavošanā un pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumu saņemšanai Valsts kasē, kā arī aizdevuma pieteikuma izstrādē “Altum” programmās.

Izglītības un kultūras jautājumu komitejā

INĀRA DUNDURE, padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos:

– Lai gan martā komitejas sēde nenotika, ar izglītību un jaunatni saistīto darbu un pasākumu bija gana daudz.

10. martā Latvijas Pašvaldību savienībā notika LPS un Augstākās izglītības padomes organizētā praktiskā konference “Pirmsskolas izglītības mērķi un vieta formālās izglītības sistēmā”, kurā plaši diskutējām gan par pirmsskolas vecuma bērniņu fizisko un emocionālo veselību, gan par pirmsskolas izglītību un tās kvalitāti kopumā. LPS mājaslapā ikviens var noskatīties šīs konferences videoierakstu.

13. martā tika organizēts Latvijas – Šveices sadarbības programmas “Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos” noslēguma pasākums, lai kopīgi atskatītos uz sadarbības programmā paveikto, kā arī pateiktos visiem programmas īstenošanā iesaistītajiem – jauniešu iniciatīvu centru pārstāvjiem, mācību vadītājiem, reģionālajiem koordinatoriem un citiem sadarbības partneriem.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras administrētajā programmā organizētas vairāk nekā 180 mācības un pasākumi jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem, kuros piedalījušies vairāk nekā 5300 dalībnieku. Pateicoties sadarbības programmai, izveidoti jauni atbalsta punkti jauniešiem visā Latvijā – 26 multifunkcionāli jaunatnes iniciatīvu centri.

Pasākuma laikā tika prezentēti arī pētījuma rezultāti par Latvijas – Šveices sadarbības programmas ietekmi uz vietējo sabiedrību. Pētījumā izcelta programmas organizēto mācību pozitīvā ietekme: mācības veicinājušas jauniešu spējas formulēt un paust savu viedokli, prasmi pieņemt atšķirīgus viedokļus, komunicēt, strādāt komandā, uzņemties iniciatīvu un atbildību. Arvien pieaug jauniešu izpratne par neformālo izglītību un tās sniegtajiem ieguvumiem.

21. martā Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts Latvijas skolās uzsācis OECD PISA 2018 izmēģinājuma pētījumu, kura mērķis ir iegūt starptautiski salīdzināmu Latvijas izglītības novērtējumu, kas kalpotu par pamatu pierādījumos balstītas izglītības politikas veidošanai un izglītības sistēmas pilnveidei.

Pētījums notiks līdz 30. aprīlim 80 Latvijas skolās, un tajā piedalīsies vairāk nekā 3000 skolēnu. Izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības ekspertu veidoto metodiku, šis pētījums novērtē matemātikas, lasīšanas un dabaszinātņu izglītības kvalitātes līmeni 15–gadīgo skolēnu vidū, salīdzinot to ar vēl 73 citu valstu skolēnu sasniegumiem. Šajā pētījuma ciklā galvenā satura joma ir lasīšana. Līdz ar lasīšanas, dabaszinātņu un matemātikas uzdevumiem testā tiks vērtēta arī skolēnu spēja orientēties naudas lietās un izprast finanšu nozīmi.

Vairāk informācijas Izglītības un zinātnes ministrijas vietnē: http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/2311–infografika–starptautiskas–skolenu–novertesanas–sistemas–oecd–pisa–2015–rezultati–latvija. Plašāka informācija par pētījuma rezultātiem pieejama šeit: http://www.ipi.lu.lv/publikacijas/, savukārt informācija skolām – šeit: Informācija skolām.

30. martā notika Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta “Proti un dari!” uzraudzības padomes sēde. Tajā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras speciālisti sniedza informāciju par projekta ieviešanas progresu, pašvaldību īstenotajām individuālajām pasākumu programmām, projekta ieviešanas administratīvo prasību optimizēšanu un publicitātes un informatīvajiem pasākumiem.

Gribu vērst uzmanību uz vēl vienu aktualitāti – skolu akreditāciju. Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar LPS un pašvaldību līdzdalību izstrādājis MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 831 “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu, vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību””, kas stājās spēkā 2016. gada 23. decembrī.

MK noteikumu projekts paredz izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanā izmantot valsts informācijas sistēmu “Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēma” (NEVIS). Izglītības iestādes vadītāja novērtēšanai gan izglītības iestādes vadītājam, gan tās dibinātājam – pašvaldībai pieeju NEVIS sistēmai piešķir Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas ir NEVIS turētājs.

Minēšu arī vairākas aktualitātes par pieejamajiem ES struktūrfondiem.

1. martā NVO namā Rīgā notika Valsts izglītības satura centra vadītā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ievadseminārs 100 pilotskolu vadītājiem, kuru iestādes piedalīsies projektā izstrādātā mācību satura un mācīšanas pieejas aprobācijā, kā arī šo pilsētu un novadu pašvaldību pārstāvji. Šis seminārs bija pirmais praktiskais solis tikko uzsāktajā divus gadus garajā posmā, kad skolās rosinās meklēt jaunu pieeju un dažādot metodes, lai audzēkņiem palīdzētu efektīvāk apgūt nepieciešamās prasmes.

16. martā IKVD parakstīja vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” īstenošanu, kurā tiks veikti preventīvi un intervences pasākumi 614 izglītības iestādēs vispārējās izglītības iestāžu audzēkņiem no 5. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējas izglītības iestāžu izglītojamiem no 1. līdz 4. kursam, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas. Projekts ilgs līdz 2022. gada 31. decembrim.

Lai nodrošinātu sadarbības partneriem atbalstu izglītojamo individuālo kompetenču atbalsta pasākumu plānu izstrādē projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”, VISC izstrādājis ieteikumus “Individuāla pieeja katram skolēnam vispārējās izglītības iestādēs” kā palīgmateriālu plāna izstrādes procesā. Izstrādātais plāns jāiesniedz sešu nedēļu laikā pēc pašvaldības deleģētā pārstāvja dalības tālākizglītības programmas semināros reģionos elektroniski uz e–pasta adresi: [email protected] vai vienojoties par citu laiku.

Valsts izglītības un satura centrs veido tālākizglītības programmu “Individuālās pieejas attīstība vispārējās izglītības iestādēs” (A programma, 12 stundas) un piedāvā tālākizglītības pasākumus pašvaldību deleģētajiem pārstāvjiem individuālās pieejas veidošanā darbam ar izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs. Apmācības notiks visos Latvijas reģionos. Dažviet tās jau aiz muguras (Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā, Jēkabpilī, Valmierā), bet citur vēl priekšā: 11. aprīlī – Jelgavā, 18. aprīlī – Liepājā un 25. aprīlī – Ventspilī. Pašvaldību deleģētie pārstāvji tiks individuāli uzaicināti dalībai profesionālās pilnveides pasākumos pēc pašvaldības deleģējuma saņemšanas.

Videokonferences

Videokonference par infografiku veidošanas pamatiem

2. martā LPS mītnē notika videokonference par infografiku veidošanu. Teorētiskus un praktiskus ieteikumus sniedza infografiku dizainers Māris Grīnvalds. Pieredzē dalījās Ķekavas novada domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Geka un Rēzeknes pilsētas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs.

Videoieraksts un prezentācija pieejama LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/seminariun–video/videoarhivs/3540–videokonference–stasta–par–infografiku–veidosanas–pamatnoteikumiem.

Diskusija par SAM 5.6.2. un SAM 3.3.1. progresu

8. martā LPS notika diskusija, uz kuru bija aicināti Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Centrālās finanšu līgumu aģentūras pārstāvji, lai kopīgiem spēkiem skaidrotu situāciju un rastu risinājumus neskaidrībām par ES fondu investīciju īstenošanu, standarta kļūdām projektu iesniegumos un atsevišķu prasību ievērošanu konkrētos projektu pieteikumos.

Prezentācijas un videoieraksts šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3561–lps–diskusija–par–sam–5–6–2–un–sam–3–3–1–progresu.

Praktiska konference par pirmsskolas izglītības sistēmu

10. martā notika Latvijas Pašvaldību savienības un Augstākās izglītības padomes organizētā praktiskā konference “Pirmsskolas izglītības mērķi un vieta formālās izglītības sistēmā”, kurā plaši tika diskutēts gan par pirmsskolas vecuma bērniņu fizisko un emocionālo veselību, gan par pirmsskolas izglītību un tās kvalitāti kopumā.

Konferenci atklāja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš uzsvēra, ka pirmsskolas izglītībai jābūt balstītai uz personību, individuālo prasmju un iemaņu attīstīšanu. Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra piebilda, ka visi izglītības līmeņi, neapšaubāmi, ir saistīti – kaut vai no tā aspekta, ka augstākā izglītība gatavo nākamos profesionāļus, kuri strādās pirmsskolas izglītības iestādēs, līdz ar to izglītības mērķiem ir jābūt skaidri definētiem.

Ar prezentācijām konferencē uzstājās Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta asociētā profesore, antropoloģe Silvija Umbraško, Latvijas Universitātes asociētā profesore Dr.psych. Baiba Martinsone, Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece, galvenā speciāliste pirmsskolas izglītībā Sarmīte Joma un Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” mācību satura izstrādes struktūrvienības vecākā eksperte Agrita Miesniece.

Konferences videoieraksts un prezentācijas pieejamas šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3565–praktiska–konference–pirmsskolas–izglitibas–merki–un–vieta–formalas–izglitibas–sistema.

Videokonference par izmaiņām SAM 3.3.1. un SAM 5.6.2.

23. martā LPS bija aicinājusi VARAM pārstāvjus skaidrot plānotās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 645 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” īstenošanas noteikumi” un Nr. 593 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” īstenošanas noteikumi”.

VARAM metodika, vadlīnijas un pamatprincipi pieejami ministrijas tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/kohez/2014_2020./?doc=18633, sadaļā “Horizontālā principa “Ilgtspējīga attīstība” īstenošana 2014.–2020. gada ES finanšu plānošanas periodā”.

Diskusija skatāma LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3585–lps–un–varam–diskusija–par–sam–3–3–1–un–sam–5–6–2.

Diskusija par dzeramā ūdens kvalitāti

23. martā LPS organizētajā diskusijā par dzeramā ūdens kvalitāti un aktualitātēm ūdens attīrīšanā piedalījās Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki, kuri iepazīstināja ar aktualitātēm un praktiskas ievirzes pētījumiem par virszemes ūdeņiem, pazemes ūdeņiem, ūdens procesu modelēšanu un notekūdeņiem.

Diskusijas videoieraksts atrodams šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3577–lps–un–latvijas–universitates–organizeta–diskusija–par–dzerama–udens–kvalitati.

Seminārs par deputātu kandidātu saraksta sagatavošanu un iesniegšanu

Gatavojoties 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību 30. martā organizēja semināru par deputātu kandidātu sarakstu sagatavošanu un iesniegšanu. Seminārā varēja iepazīties arī ar sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammu “Balsis PV 2017”.

Videoieraksts pieejams šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3588–seminars–deputatu–kandidatu–saraksta–sagatavosana–un–iesniegsana–3–junija–pasvaldibu–velesanam.

Citi notikumi

Kuldīgā diskusija par attīstības izglītības un sabiedrības labklājības veicināšanu

LPS sadarbībā ar Kuldīgas novada domi un biedrību “Zaļā brīvība” 2. martā Kuldīgā organizēja diskusiju “Attīstības izglītība sabiedrības attīstībai: kā finansēt un īstenot”. Tās centrālā tēma bija izglītības un pedagogu tālākizglītības nozīme, lai ar kvalitatīvas izglītības un pētniecības palīdzību veicinātu ilgtspējīgas pārmaiņas, līdztekus sasniedzot arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un veicinātu mūsu sabiedrības labklājību.

Diskusiju atklāja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, kura informēja par īstenotajiem un plānotajiem izglītības infrastruktūras sakārtošanas projektiem Kuldīgā. Savukārt LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede iepazīstināja ar pašvaldību iespējām iesaistīties attīstības izglītības aktivitātēs, piedaloties LPS īstenotajos projektos vai izmantojot Ārlietu ministrijas līdzfinansējuma iespējas.

Ar pieredzi globālās izglītības ieviešanā mācību programmā dalījās Kuldīgas Centra vidusskolas sociālo zinību skolotāja Antra Spuļģe. Kuldīgas Centra vidusskolai bija iespēja trīs gadus piedalīties Eiropas Komisijas līdzfinansētajā projektā “Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos”. A. Spuļģe atklāja, ka globālā izglītība tiek īstenota mācību materiālu testēšanā, skolotāju apmācībās, semināros, vecāku sapulcēs, kā arī projektu dienā.

Diskusijas dalībniekiem bija iespēja uzklausīt arī “Vējpuses salu lauksaimnieku asociācijas” (Windward Islands Farmers Association, Karību jūras salu valstis) koordinatori Kozelu Freizeri, kura dalījās pieredzē par globālās attīstības metodēm, labajiem piemēriem un darbiem. “Darbojoties kopā kā vienota sabiedrība, mēs varēsim sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un izpildīt 150 uzdevumus,” uzsvēra K. Freizere un īpaši atzīmēja godīgās tirdzniecības mērķa nozīmīgumu. Viņa mudināja aktualizēt šo tēmu un izglītot sabiedrību par gudrāku izvēlēšanos, nabadzības un bada pārtraukšanu, cīnīties par pārtikas drošību, vides ilgtspēju un ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Savukārt par pedagogu tālākizglītības iespējām, pašvaldību, interešu izglītības centru un biedrību iesaistīšanos izglītojamo kompetenču uzlabošanā diskusijas dalībniekus informēja Valsts izglītības satura centra projektu vadītāja Liene Voroņenko. Viņa pastāstīja par plānotajām aktivitātēm divos projektos: “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” un “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai” un informatīvajiem pasākumiem aprīlī.

Diskusijas noslēgumā LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Elita Kresse aicināja pašvaldības iesaistīties LPS izsludinātajā attīstības izglītības un sabiedrības izpratnes veicināšanas projektu konkursā, kā arī gatavot projektu pieteikumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmai.

Ar diskusijā rādītajām prezentācijām varat iepazīties LPS mājaslapā: http://www.lps.lv/lv/zinas/eiropa/3560–kuldiga–diskute–par–attistibas–izglitibas–un–sabiedribas–labklajibas–veicinasanu.

Diskusija notika pēc LPS īstenotā un Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta “Strādājot kopā iespēju sniegšanai vietējām un reģionālajām pašvaldībām attīstības veicināšanai ES partnervalstīs”.

“Sabiedrības ar dvēseli – Latvija” kopsapulce

7. martā LPS notika pašvaldību apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” (SDL) kopsapulce, kurā SDL valdes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs iepazīstināja ar apvienības 2016. gada finanšu pārskatu un citām aktualitātēm.

Sapulce noslēdzās ar pašvaldību apvienības SDL valdes priekšsēdētāja un vietnieka vēlēšanām. Par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, par priekšsēdētāja vietnieci atkārtoti ievēlēja Cildu Purgali.

LPS priekšsēdis pozitīvi vērtē LPS un LSFP sadarbību

14. martā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis piedalījās Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kopsapulcē. Savā uzrunā kopsapulces dalībniekiem viņš atzīmēja LPS un LSFP līdzšinējo veiksmīgo sadarbību un uzsvēra, ka sporta federācijām jāatrod līdzsvars starp augstiem sasniegumiem un masveidību, tautas sportu.

2014. gada 3. martā LPS un LSFP noslēgušas sadarbības memorandu, kura mērķis ir koordinēt abu organizāciju sadarbību, lai veicinātu sporta nozares attīstību un stiprinātu sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un atzītajām sporta federācijām.

Kopsapulcē par LSFP prezidentu atkārtoti tika ievēlēts Einārs Fogelis.

Plašāka informācija: http://www.lsfp.lv/jaunumi/zinas/347.

LPS vadības un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas tikšanās

20. martā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis tikās ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas (LBDA) pārstāvjiem – valdes priekšsēdētāju Saulkrastu novada bāriņtiesas priekšsēdētāju Baibu Melderi, Kuldīgas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieci Viju Astaševsku, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāju Aivaru Krasnogolovu un Jēkabpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāju Tāli Zalvu, lai pārrunātu bāriņtiesu darba aktuālākās problēmas.

LPS pārstāvji uzklausīja arī bāriņtiesu pārstāvju bažas par negatīvas publicitātes radīšanu sabiedrībā par bāriņtiesām un par funkciju nemitīgu palielināšanu bez atbilstoša finansiālā nodrošinājuma. Ņemot vērā, ka pašlaik Saeimā starp lasījumiem tiek skatīti grozījumi Bāriņtiesu likumā (sakarā ar normām par aizgādnības lietu reģistru), tika pārspriests, vai šajā likumā nav vajadzīgi vēl kādi grozījumi.

Gatavošanās Lielajai talkai

22. martā notika Lielās talkas koordinatoru tikšanās un preses konference, kurā atklāja talku reģistrācijas karti, informēja par aktualitātēm un izsludināja Lielās talkas konkursu “Latvijai būt zaļai”.

Vairāk informācijas par konkursu šeit: http://talkas.lv/2017/03/22/lielas–talkas–konkurss–latvijai–butzalai/.

Lielākā gatavošanās šim pasākumam notika dienu iepriekš, kad LPS telpās ar brīvprātīgo palīdzību ritēja aktīvs darbs pie Lielās talkas materiālu (afišu, T–kreklu un uzlīmju) saiņošanas pašvaldībām.

Latvijas delegācija CLRAE

LPS delegāti CLRAE kongresā Andris Jaunsleinis, Māra Juzupa un Andris Rāviņš piedalījās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (CLRAE) 32. plenārsēdē un komiteju darbā, kā arī ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgā diskusijā, ko vadīja Lietuvas delegācijas vadītājs, un tikās ar ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Eiropas Padomē Ivaru Punduru.

2017. gada tēma kongresā – decentralizētas politikas veiksmīgai bēgļu integrācijai. Plenārsēdē delegāti diskutēja par pašvaldību lomu bēgļu uzņemšanā, un tika pieņemtas rekomendācijas veiksmīgai bēgļu integrācijai un pašvaldību rīcībai šajā procesā. Kongress arī izskatīja vietējās demokrātijas situāciju Somijā, Maltā, Igaunijā un Islandē, kā arī ziņoja par pašvaldību vēlēšanām Bosnijā un Hercegovinā. Kongresa misijas pārstāvji informēja par situāciju Turcijā, kur opozīcijas pašvaldību vadītāji tika atcelti no amatiem vai arestēti un viņu vietā iecelti valdības pārstāvji. Kongress pieņēma rezolūcijas cīņai pret antiromismu un pašvaldību jauniešu politiku atbalstam, veiksmīgi integrējot viņus darba tirgū.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tikšanās laikā tās dalībnieki uzklausīja ziņojumu par vietējo demokrātiju Igaunijā un iepazinās ar starpkultūru pilsētu programmu.