Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 21:47
Vārda dienas: Ziedonis
Strādājat pašvaldībā un vēlaties klātienē iepazīties ar kolēģu pieredzi citās Eiropas pašvaldībās savā darbības jomā? Tas ir iespējams, piedaloties URBACT programmas projektos. Pieteikties projektu konkursā var ikviena Latvijas pašvaldība vai pašvaldības struktūrvienība, kā arī plānošanas reģioni.
URBACT ir Eiropas Savienības programma, kas atbalsta starptautisku pieredzes apmaiņu pašvaldībām pilsētattīstības jomā. Kā darbojas URBACT projekti, kuras Latvijas pašvaldības pašlaik piedalās URBACT projektos un pie kādu jautājumu risināšanas strādā, kādi ir pašvaldību ieguvumi un kad ir plānots nākamais konkurss – par to tālāk.
Kā darbojas URBACT projekti?
URBACT projektos darba metode ir starptautiski pašvaldību sadarbības tīkli – katrā projektā piedalās no sešām līdz desmit pašvaldības kā sadarbības partneri kāda konkrēta jautājuma risināšanā. Parasti projekta sākumā vadošais eksperts veic situācijas analīzi katrā pašvaldībā, tālāk seko mācību vizītes pie sadarbības partneriem, un katra pašvaldība ar ekspertu atbalstu izstrādā darbības plānu situācijas uzlabošanai savā teritorijā. Viena projekta kopējais ilgums ir divarpus gadi.
Piemērs – Cēsu novada pašvaldība piedalās projektā “TechTown”, kur kopā ar citām pilsētām darbojas pie digitālo industriju atbalsta mazās un vidējās pilsētās. Attēlā redzams “TechTown” projekta sadarbības tīkls.
Cēsu pārstāvji jau ir klātienē iepazinušies ar Bārnslijas un Basingstokas (Lielbritānijā) un Limerikas (Īrijā) pieredzi tehnoloģiju uzņēmumu piesaistē, kā arī uzņēmuši sadarbības partnerus pie sevis Cēsīs. Turklāt mācību vizītēs pašvaldības pārstāvji var ņemt līdzi citu iesaistīto organizāciju pārstāvjus, kas darbojas projektu vietējās atbalsta grupās. Vēl plānotas mācību vizītes Gavlē Zviedrijā, Loop City Dānijā un Dubrovnikos Horvātijā, kā arī projekta noslēguma pasākums Briselē “A Digital City Future: Adapt or Die”.
“TechTown” projekta rezultātā Cēsu novada pašvaldības darbinieki būs ieguvuši plašas zināšanas par digitālās ekonomikas atbalsta iespējām un kopā ar ieinteresētajām pusēm uz vietas (uzņēmumi, RTU Cēsu filiāle, NVO u.c.) izstrādājuši darbības plānu digitālās ekonomikas veicināšanai Cēsu novadā.
URBACT programma katru gadu piedāvā arī vienu Eiropas mēroga kapacitātes paaugstināšanas pasākumu pašvaldību darbiniekiem, kurā piedalās ap 400 dalībnieku no visas Eiropas pašvaldībām. 2016. gadā tā bija URBACT Vasaras universitāte Roterdamā Nīderlandē, kur projektu pārstāvji trīs dienas apguva URBACT metodes darbības plānu izstrādei, sadarbojoties ar vietējām atbalsta grupām, un iepazinās ar Roterdamas pieredzi. No Latvijas URBACT Vasaras universitātē piedalījās 12 dalībnieki, kuri pārstāvēja piecus URBACT projektus un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (URBACT nacionālā atbildīgā iestāde un nacionālais kontaktpunkts).
Šāgada 4. un 5. oktobrī Tallinā notiks URBACT City festival (līdzīgi kā 2015. gadā Rīgā), kas būs veltīts URBACT Labās prakses pilsētām. Piedalīties tiks aicināti arī to pašvaldību pārstāvji, kas nedarbojas URBACT projektos. Aktuālā informācija par darba kārtību un pieteikšanos būs pieejama: http://urbact.eu/urbact-latvija, Facebook lapās: https://www.facebook.com/URBACTLatvija/ un https://www.facebook.com/ETCInterregLatvia/ un Twiter: @URBACT_LV.
URBACT projektu atskaites, situācijas analīze par dažādām pašvaldību attīstībai svarīgām tēmām un citi materiāli, kur apkopota līdzšinējo projektu pieredze, pieejami www.urbact.eu mājaslapā.
Kuras Latvijas pašvaldības pašlaik piedalās URBACT un pie kādu jautājumu risināšanas strādā?
Kopumā Eiropā URBACT programmā pašlaik ir 20 darbības plānošanas projekti (izstrādā darbības plānus) un septiņi īstenošanas tīklu projekti (izstrādā īstenošanas plānus esošajām stratēģijām). Latvijas pašvaldības piedalās astoņos projektos – septiņi darbības plānošanas projekti un viens īstenošanas tīklu projekts. Pēc skaita tas ir līdzīgi kā Nīderlandē un Zviedrijā.
Latvijas pašvaldībām līdz šim populārākā tēma URBACT programmas ietvaros ir ekonomikas attīstība. Šī tēma cieši saistīta ar darbavietu un iedzīvotāju skaita saglabāšanu. Arī Cēsu novada “TechTown” projektā jauniešu piesaistīšana dzīvei novadā ir būtisks mērķis, un atbalsts digitālās ekonomikas attīstībai novadā ir viens no veidiem, kā to panākt. Jelgavas novada pašvaldība strādā pie atbalsta mazajiem uzņēmējiem pārtikas ražošanas sektorā projektā “AgriUrban”. Daugavpils dome projektā “Gen–Y City” pēta iespējas, kā pilsētas centram piesaistīt jaunos radošos uzņēmējus. Līdzīgs mērķis ir arī Siguldas novadam – ar projekta “INT–HERIT” palīdzību siguldieši gatavo rīcības plānu radošo uzņēmēju piesaistīšanai darbam Siguldas pils kompleksā, tādējādi veicinot tūristu interesi uzkavēties Siguldā ilgāk. “INT–HERIT” ir vienīgais īstenošanas tīklu projekts, kur piedalās kāda Latvijas pašvaldība.
Vairākas Latvijas pašvaldības strādā pie sociālās iekļaušanas tēmām. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments projektā “Arrival Networks” darbojas pie migrācijas sadaļas nākamajai sabiedrības integrācijas programmai. Liepājas pilsētas domes Sporta pārvalde projektā “Vital Cities” attīsta sporta iespējas pilsētvidē, tādējādi mazinot sociālo atstumtību un veicinot līdzdalības iespējas. Projekta “Vital Cities” ietvaros Liepājā divas reizes viesojušies dažādu nozaru speciālisti – pilsētvides plānotāji, labklājības un pasākumu organizatori, datu analītiķi, pašvaldību darbinieki no partnerpilsētām un projekta eksperti, lai sniegtu idejas un savu skatījumu Beberliņu un Karostas attīstībai. Projektā “Change!” Rīgas plānošanas reģions kopā ar Ķekavas, Jaunpils un Carnikavas novada pašvaldībām strādā pie risinājumiem, kā labāk iesaistīt iedzīvotājus viņiem domāto pakalpojumu dizainā, tajā skaitā sadarbojoties ar Rīgas apkaimju biedrībām.
Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvalde URBACT projektā “REFILL” strādā pie tādas būtiskas tēmas kā pašvaldību resursu pārvaldība. “REFILL” projekta fokuss ir tukšo ēku un teritoriju pagaidu lietošana kā jauns pašvaldības instruments ēku degradācijas novēršanai un pilsētvides revitalizācijai.
Kādi ir pašvaldību ieguvumi?
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe: “URBACT lielākais pluss pašvaldības vadītājam ir tas, ka vari dot iespēju saviem speciālistiem aizbraukt un izpētīt, kā notiek darbs citās valstīs. Viņi uzzina, kā pašvaldībām aktuālās problēmas risina citi, kādas idejas varētu aizņemties īstenošanai savā pašvaldībā. Mums jau ir konkrētas idejas, ko Daugavpils varētu izmantot. Turklāt URBACT ir lieliska platforma, lai krātu kontaktus un sagatavotos konkurēt par finansējumu programmās, kur piedalās pašvaldības no visas Eiropas. Nākotnē šāda sadarbība kļūs aizvien būtiskāka, lai piesaistītu finansējumu.”
Tātad URBACT sniedz iespēju iepazīties ar citu Eiropas pašvaldību pieredzi un saņemt starptautisko kolēģu un ekspertu atbalstu pašvaldībām būtisku jautājumu risināšanā.
Dalība URBACT, kā arī citās starptautiskās iniciatīvās palīdz veidot Latvijas pašvaldību atpazīstamību Eiropas līmenī un sadarboties ar līdzīgām pašvaldībām, kā arī ar lielajām pilsētām. Tā, piemēram, pašreizējos projektos Daugavpils sadarbojas ar Dženovu, Rīga – ar Drēzdeni un Atēnām, Liepāja – ar Budapeštu.
URBACT projektos Latvijas pašvaldībām pieejams Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 85% (papildus iespējams pieteikties uz vēl 5% valsts līdzfinansējuma), kamēr citās līdzīgās iniciatīvās bieži vien var piedalīties tikai lielās metropoles vai arī jāmaksā ievērojamas dalības maksas. URBACT līdzfinansē atalgojumu projektā iesaistītajiem darbiniekiem, ekspertu, kā arī starptautisko un vietējo projekta pasākumu izmaksas.
Eiropas pilsētu piemērs liecina, ka arī nelielas pašvaldības var strādāt kā vadošie partneri – Baenas pašvaldība (Spānijā), kur ir ap 20 tūkstošiem iedzīvotāju, pašlaik vada divus URBACT projektus. Vadošajam partnerim tiek finansēti vairāki darbinieki projekta vadībai uz visu projekta norises laiku, kas ir divarpus gadi.
Kad plānots nākamais konkurss?
URBACT programmā konkursi parasti notiek vienu reizi gadā. Tuvākais konkurss par dalību URBACT projektos plānots 2017. gada rudenī.
Šoreiz tas būs labās prakses konkurss – tiks veidoti URBACT tīkli, kuros pašvaldības varēs pārņemt konkrētu labo praksi sev aktuālā jomā. Līdz jūnijam URBACT sekretariāts Parīzē izvērtēs pašvaldību iesniegtos labās prakses piemērus. Pašvaldības, kas iegūs URBACT Labās prakses pilsētas nosaukumu, varēs startēt konkursā kā vadošie partneri. Savukārt tās pašvaldības, kas vēlas ieviest konkrēto labo praksi pie sevis, varēs pieteikties kā saņemošie partneri.
Uzzināt par konkrētiem labās prakses piemēriem, ko varētu pārņemt, būs iespējams 4. un 5. oktobrī Tallinā URBACT City festival laikā un sekojot URBACT nacionālā kontaktpunkta Latvijā informācijai.
Sīkāka informācija par URBACT programmu: http://urbact.eu/urbact-latvija;
Facebook lapās: https://www.facebook.com/URBACTLatvija/ un https://www.facebook.com/ETCInterregLatvia/;
Twiter: @URBACT_LV;
http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets_1420/pilsetvides_attistibas_programma_urbact_3/?doc=18279.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017