Rīga -3°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Svētdiena, 2025. gada 09. februāris 13:47
Vārda dienas: Apolonija, Simona
1. aprīlis – pirms 90 gadiem (1927) dzimis Andrejs Skailis (īstajā vārdā – Andrejs Vite) – rakstnieks, populārs satīriķis un scenārists. Viņa darbība cieši saistīta ar humora un satīras žurnālu “Dadzis”. Iznākušas 23 viņa sarakstītas grāmatas, daudzas tulkotas svešvalodās. A. Skailis rakstījis arī scenārijus leļļu filmām, piemēram, sērijai par suni – detektīvu Capu. Kopā ar Andri Kolbergu uzrakstījis scenāriju mākslas filmai “Trīs dienas pārdomām”, par ko 1980. gadā saņemta “Lielā Kristapa” balva, un komēdiju “Sausais likums”, kā arī vairākas TV lugas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. Mūžībā aizgājis 2012. gada 1. janvārī.
Pirms 15 gadiem (2002) Nīderlandē legalizēta eitanāzija, tai kļūstot par pirmo valsti, kur tā ir likumīgi atļauta.
1. aprīlī visā pasaulē svin Joku jeb smieklu dienu, un cilvēki savā starpā izspēlē dažādus jokus un sīkas blēdības, cits citam cenšoties “iedot aprīli”.
2. aprīlis – pirms 80 gadiem (1937) Latvijas Republikas Ministru kabineta sastāvā tika izveidota Sabiedrisko lietu ministrija, kam bija liela loma valsts nacionālās politikas uzturēšanā, kontrolējot presi, sekojot norisēm literatūrā un mākslā un rūpējoties, lai to saturs atbilstu Kārļa Ulmaņa režīma ideoloģijai. Ministrijas paspārnē bija arī Aizsargu organizācija.
Pirms desmit gadiem (2007) Zālamana salas Klusajā okeānā piemeklēja 8,1 balli spēcīga zemestrīce un cunami, kas paņēma vairāk nekā 50 cilvēku dzīvības un atstāja tūkstošiem cilvēku bez pajumtes.
Vairākās pasaules valstīs pēc Starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras padomes (SBJLP) aicinājuma 2. aprīlī (Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienā) tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu grāmatu diena. Katru gadu kāda no SBJLP dalībvalstīm izvēlas tēmu un uzaicina valstī pazīstamu autoru uzrakstīt vēstījumu pasaules bērniem, savukārt mākslinieks uzzīmē atbilstošu plakātu. Šie materiāli tiek izmantoti, lai rosinātu interesi par grāmatām un veicinātu vēlēšanos lasīt. Šogad vēstījumu pasaules bērniem uzrakstījis slavenais krievu rakstnieks un dzejnieks Sergejs Mahotins, bet plakātu izveidojis Krievijā labi pazīstamais mākslinieks Mihails Fjodorovs.
Argentīnā 2. aprīlī tiek atzīmēta Malvinu diena. Pirms 35 gadiem norisinājās Folklenda (Malvinu) salu karš ar Lielbritāniju jeb konflikts starp Argentīnu un Lielbritāniju, un tajā dzīvību zaudēja apmēram 1000 cilvēku. Šis karš bija viens no dīvainākajiem 20. gadsimta vēsturē. 1982. gada 2. aprīlī Argentīnas karaspēks iebruka Folklenda salās, lai atkarotu šo arhipelāgu no Lielbritānijas. Lielākā daļa britu tolaik nebija dzirdējuši par šīm salām, ko apdzīvoja galvenokārt aitas un pingvīni, tomēr Lielbritānijas valdības vadītāja Mārgareta Tečere nolēma nepadoties un pavēlēja iesaistīties cīņā pret Argentīnu. Karš ilga divus mēnešus un beidzās ar Lielbritānijas uzvaru.
3. aprīlis – pirms 100 gadiem (1917) 3. aprīļa agrā rītā (citos avotos – 16. aprīlī) Krievijas galvaspilsētā Petrogradā no trimdas atgriezās krievu radikālo sociāldemokrātu – boļševiku līderis Vladimirs UļjanovsĻeņins. Nesen carismu gāzušie Krievijas demokrātiskie spēki sveica viņu kā cīņubiedru, nenojauzdami, ka sagaida topošās Krievijas demokrātijas kapraci.
Pirms 95 gadiem (1922) Josifs Staļins tika ievēlēts par Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas (VK(b)P CK) ģenerālsekretāru. Šis amats tolaik netika uzskatīts par nozīmīgu, bet Staļina rokās tas izveidojās par visietekmīgāko valstī. VK(b)P CK ģenerālsekretārs viņš bija līdz mūža beigām – 1952. gadam.
Pirms 90 gadiem (1927) Rīgā sākās 1. Latvijas grāmatnieku kongress, kurā viens no izvirzītajiem uzdevumiem bija cīņa pret lubu literatūru un tās izdevējiem, kā arī autortiesību problēma.
Pirms desmit gadiem (2007) toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko atlaida prokrieviski noskaņoto parlamentu.
4. aprīlis – pirms 145 gadiem (1872) dzimis Pēteris Juraševskis – latviešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, jurists, Saeimas deputāts un 2. Saeimas sekretārs, bijis arī Ministru prezidents (Latvijas vēsturē vienīgais premjerministrs no partijas “Demokrātiskais centrs”), iekšlietu un tieslietu ministrs, kā arī Jelgavas domes vadītājs. Bijis opozīcijā Ulmaņa apvērsumam (1934). Viens no Latvijas Centrālās Padomes 1944. gada 17. marta memoranda parakstītājiem. Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1945. gada 10. janvārī.
4. aprīlī mūsu senči atzīmēja Izidora dienu. Svētais Izidors ir arāju patrons, tāpēc šajā dienā neara zemi un nestrādāja zemes darbus.
5. aprīlis – pirms 775 gadiem (1242) Ziemeļu krusta karu laikā uz Peipusa ezera notika Ledus kauja starp krustnešiem un Novgorodas kņazisti jeb starp Livonijas konfederācijas un Zelta ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem. Pēc zaudētās kaujas Livonijas ordenis 1242. gada vasarā noslēdza miera līgumu ar Novgorodas republiku, atteikdamies no turpmākiem plāniem iekarot Ingriju un Pleskavu. Robeža starp ordeni un republiku tika noteikta pa Narvas upi un Peipusa ezeru, kas vēl tagad ir robeža starp Igauniju un Krieviju.
Ķīnā 5. aprīlī atzīmē Cjinmina svētkus (Qingming) – mirušo piemiņas dienu jeb kapu svētkus. Ļaudis šajā dienā ievēro dažādus rituālus un tīra kapakmeņus, atstājot uz tiem augļus, tēju, alkoholu un degošu papīru, lai nodrošinātu labklājību mirušajiem radiniekiem arī pēcnāves dzīvē.
Dienvidkorejā šī ir Mežu diena (Singmogil).
6. aprīlis – pirms 100 gadiem (1917) ASV pieteica karu Vācijai un iesaistījās Pirmajā pasaules karā sabiedroto pusē, izmainot spēku samēru par labu sabiedrotajiem. Uz Eiropas karalaukiem tika nosūtīti miljons vīru, no tiem aptuveni 320 tūkstoši krita vai tika ievainoti.
Pirms 25 gadiem (1992) Eiropas Kopiena atzina Bosniju–Hercegovinu kā neatkarīgu valsti. 1991. gada oktobrī Bosnijas un Hercegovinas parlaments pieņēma suverenitātes memorandu, bet serbu deputāti pameta parlamentu un izveidoja atsevišķu serbu parlamentu. 1992. gada 3. martā Bosnijas un Hercegovinas parlaments (bez serbu piedalīšanās) proklamēja neatkarību no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas. Izcēlās karš starp Bosnijas valdības spēkiem un Dienvidslāvijas atbalstītajiem vietējiem serbiem, kas aplenca Sarajevu, ko aizstāvēja bosniešu kaujinieki. Kauja par Sarajevu turpinājās gandrīz četrus gadus, līdz 1995. gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā izveidoja divas autonomas teritorijas – Bosnijas un Hercegovinas Federāciju un Serbu Republiku, un Sarajeva kļuva par neatkarīgās Bosnijas un Hercegovinas valsts galvaspilsētu.
7. aprīlis – pirms 115 gadiem (1902) dzimis Jānis Andersons – sabiedriskais darbinieks, agronoms, Latvijas Lauksaimniecības kameras Mazpulku nodaļas vadītājs, Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Otrā pasaules kara pēdējās dienās viņš iesaistījās bezcerīgā pasākumā Liepājā proklamēt Latvijas Pagaidu valdību, un jau pēc dažām dienām nācās bēgt uz Zviedriju, kur viņš strādāja par agronomu. Miris 1969. gada 8. februārī Stokholmā.
7. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules Veselības diena, ko iedibinājusi Pasaules Veselības organizācija (PVO). Katru gadu šī diena tiek veltīta kādai konkrētai veselības tēmai, šogad PVO aicināja pievērst uzmanību depresijai.
Senie latvieši 7. aprīlī – Vecajā pavasara Mārā – ievēroja to, ka šī ir laba diena dziedinošu līdzekļu gatavošanai.
8. aprīlis – pirms 110 gadiem (1907) dzimis Leonīds Āriņš – gleznotājs un Tukuma mākslas muzeja izveidotājs. Viņa mūža devums ir vairāk nekā 4000 zīmējumu un ap 500 gleznām. Miris 1991. gada 6. oktobrī.
Pirms 90 gadiem pēc pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes nāves 1927. gada 8. aprīlī, kad ne Zemnieku savienības, ne sociāldemokrātu izvirzītie Prezidenta amata kandidāti nespēja savākt nepieciešamo 51 balsi, Saeima ar 73 balsīm, 23 deputātiem balsojot pret un vienam atturoties, par otro Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Gustavu Zemgalu. Pilnvaras beidzās 1930. gada 9. aprīlī, bet kandidēt uz otro termiņu viņš kategoriski atteicās, taču politisko darbību turpināja. G. Zemgals apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi. Miris 1939. gada 6. janvārī. 1990. gada 12. augustā Gustavam Zemgalam tika atklāts piemineklis Džūkstē.
Pirms 60 gadiem (1957) dzimusi Sarmīte Ēlerte – latviešu žurnāliste, politiķe, ilggadēja laikraksta “Diena” galvenā redaktore, bijusi Latvijas kultūras ministre un 10. Saeimas deputāte, šobrīd ir Rīgas domes deputāte.
Šo dienu pasaulē atzīmē kā Starptautisko romu (čigānu) dienu ar mērķi popularizēt romu kultūru un veicināt sabiedrības izpratni par šo Eiropā vislielāko mazākumtautību, kas joprojām saskaras ar diskrimināciju, nevienlīdzību un vardarbību.
Japānā 8. aprīlī svin Budas dzimšanas dienu un rīko ziedu festivālu. Šajā dienā lielākajās Japānas pilsētās Budas altārus rotā ar ziediem un norisinās rituāls, kura laikā Budas statujai uz galvas lej saldu tēju no hortenzijas lapām un svētku dalībnieki nacionālajos kimono tērpos dodas gājienā ar lukturīšiem, uz kuriem uzrakstīti hieroglifi sarkanā un melnā krāsā.
9. aprīlis – pirms 100 gadiem (1917) Rīgā tika atklāts Latviešu strēlnieku pulku I kongress, kurā ievēlēja Iskolastrelu – Latviešu strēlnieku pulku apvienoto deputātu padomes izpildkomiteju. Iskolastrels ievērojami veicināja Latvijas autonomijas projekta izstrādi un sekmēja Latgales administratīvu apvienošanu ar Kurzemi un Vidzemi.
Pirms 50 gadiem (1967) pirmo lidojumu veica ASV aviobūves kompānijas lidmašīna “Boeing 737”. Gadu vēlāk to sāka izmantot arī citas aviokompānijas.
Filipīnās šajā dienā atzīmē Batānas dienu. Batānas nāves maršs bija kara noziegums Otrā pasaules kara laikā, ko Filipīnās pastrādāja Japānas armija. Kad filipīniešu un ASV kareivji 1942. gada 9. aprīlī bija spiesti padoties japāņiem, kurus komandēja ģenerālis Masaharu Homma, nākamajā dienā sekoja karagūstekņu konvojēšana uz 100 km attālo O’Donela karagūstekņu nometni. Šā pārgājiena laikā gūstekņi tika visādos veidos pazemoti un spīdzināti, tādēļ lielākā daļa gāja bojā.
Gruzijā 9. aprīlis ir Neatkarības diena jeb Nacionālā vienotības diena. 1989. gada pavasarī brīvību un neatkarību alkstošā gruzīnu tauta bija pirmā, kam nācās izciest jau agonējošā PSRS režīma vardarbīgo militāro represiju izpausmes. Rustaveli prospektā Tbilisi centrā 9. aprīlī notika padomju karaspēka vienību sadursme ar nacionālās atbrīvošanās kustības mītiņa dalībniekiem, kurus vadīja Zviads Gamsahurdija un Merabs Kostava. Kad mītiņa dalībnieki nepakļāvās pavēlei atbrīvot prospektu un izklīst, karavīri laida darbā ieročus. Sadursmē gāja bojā 20 cilvēki, bet vairāki simti saindējās ar gāzi.
Latvijā šajā dienā šogad svinējām Pūpolu svētdienu – kristiešu svētkus, kas vienmēr iekrīt svētdienā pirms Lieldienām. Latviešiem ir vairāki ticējumi, kas darāms Pūpolsvētdienā. Viens no populārākajiem ir pēršana ar pūpoliem, vēlot veselību un bagātību.
10. aprīlis – pirms 25 gadiem (1992) Kalnu Karabahas ciemā Marganā azerbaidžāņu spēki nogalināja vismaz 45 armēņu civiliedzīvotājus. Strīdi par Kalnu Karabahas reģionu starp Armēniju un Azerbaidžānu ilgst jau gandrīz simts gadus. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šajā reģionā izcēlās Kalnu Karabahas karš, kas turpinājās līdz 1994. gadam.
Pirms 20 gadiem (1997) Iekšlietu ministrijā tika izsniegta pirmā nepilsoņa pase, un to saņēma rīdziniece Margarita Beguna. Pašlaik Latvijā ir ap 260 tūkstošiem nepilsoņu.
Simtajā dienā pēc Jaungada – 10. aprīlī jāsēj zirņi, tad tie labi izdodoties.
11. aprīlis – pirms 90 gadiem (1927) Rīgā darbu sāka Latvijas inženieru un tehniķu IV kongress, kurā nolēma izstrādāt Latvijas elektrifikācijas programmu, tajā iekļaujot Ķeguma HES un spēkstaciju būvi arī citviet. Tas bija pirmais nacionāla līmeņa elektroenerģijas sektora stratēģiskais dokuments Latvijas vēsturē.
Šajā dienā mūsu valstī atzīmē Jūras spēku atdzimšanas dienu un godina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kara floti.
12. aprīlis – pirms 80 gadiem (1937) dzimusi Kornēlija Apškrūma – visvairāk citētā latviešu dzejniece, kuras dzejoļi plaši tiek izmantoti sadzīves pasākumos un jubilejas reizēs. Liels ir K. Apškrūmas ieguldījums novada jauno autoru audzināšanā, laikraksta “Malienas Ziņas” literārās lappuses veidošanā, kā arī literātu kluba “Ezerlāse” vadīšanā. Viņa vairākus gadus arī veidoja, organizēja un vadīja Vidzemes literātu saietus. Saņēmusi Atzinības krusta sudraba Goda zīmi.
Pasaulē šajā datumā atzīmē Starptautisko kosmonautikas dienu. 12. aprīlī pirms 56 gadiem tika palaists kosmosa kuģis “Vostok–1”, un tajā pirmo reizi uz klāja bija īsts cilvēks – Jurijs Gagarins. Viņa vārds uz mūžiem ierakstīts kosmonautikas vēsturē, jo Gagarins bija pirmais cilvēks kosmosā.
13. aprīlis – pirms 120 gadiem (1897) Liepājā dzimis Eduards Tisē – latviešu izcelsmes padomju kinooperators, tiek uzskatīts par vienu no padomju kinomākslas pamatlicējiem. Viņš bija pirmās pēckara filmas “Mājup ar uzvaru” operators. Tisē operatora darba ievērojamākais sasniegums ir režisora Sergeja Eizenšteina pasaulslavenās filmas “Bruņukuģis “Potjomkins”” uzņemšana. Kā režisors Tisē uzņēmis trīs filmas, no kurām “Nemirstīgais garnizons” saņēma Goda diplomu 1956. gada Venēcijas kinofestivālā. Miris 1961. gada 18. novembrī Maskavā.
Šajā dienā Laosā, Taizemē, Kambodžā un Pendžabas štatā Indijā tiek svinēts Jaunais gads.
Kristīgajā pasaulē šogad šajā dienā iekrita Zaļā ceturtdiena (citi nosaukumi: Ceturga, Lielā ceturtdiena, Tīrā ceturtdiena). Senie latvieši šajā dienā piekopuši interesantas un simboliskas tradīcijas, no kurām zināmākā liedz cirst vai lauzt kokus, kā arī neko nedrīkst nest mājās no meža.
14. aprīlis – pirms 155 gadiem (1862) dzimis Pērsietis (īstajā vārdā Kārlis Zemītis) – rakstnieks, fabulists, pedagogs, viens no pirmajiem kritizētājreālisma pārstāvjiem latviešu literatūrā. Šogad 13. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atvērta izstāde “Pērsietim – 155” un grāmata “Muižas pagasta rakstveža acīm”. Pērsietis miris 1901. gada 28. martā.
Pirms 115 gadiem (1902) Rīgā nelegāli sanāca Rīgas, Liepājas, Talsu un Ventspils sociāldemokrātisko organizāciju pārstāvji un nodibināja Baltijas latviešu sociāldemokrātisko strādnieku organizāciju (BLSDSO). Tā rīkoja nelegālas sapulces, 1. maija demonstrācijas, izplatīja lapiņas, aicinot iedzīvotājus uz cīņu pret patvaldību.
Pirms 90 gadiem (1927) Zviedrijas pilsētā Gēteborgā “Aktiebolaget Volvo” kompānija izlaida pirmo “Volvo” automašīnu, ko sauca par ÖV4 (atvērtais auto jeb kabriolets, ar četriem cilindriem).
Šajā dienā Jaunā gada svinības notiek Indijas dienvidos, Bangladešā un Šrilankā.
Vienā no Indijas štatiem – Keralā svin Ražas svētkus jeb Vishnu.
Dienvidkorejā šī ir Melnā diena jeb vientuļo cilvēku diena. Tur 14. februārī sievietes saviem vīriem dāvina šokolādi, savukārt vīrieši viņas apsveic 14. martā (Baltajā dienā). 14. aprīlī tie, kas nesaņēma dāvanu 14. februārī un 14. martā, dodas uz korejiešu restorānu ēst melnās nūdeles un “sēro” par savu vientuļo dzīvi.
Šogad 14. aprīlī iekrita Lielā piektdiena (citi nosaukumi: Piekta, Lielā Piekta, dižā Piektdiena, Lielpiektdiena). Senajiem latviešiem ir daudz ticējumu saistībā ar Lielo piektdienu, piemēram, agri no rīta vai pēc saules vakarā jāiet uz upi mazgāties tekošā ūdenī – tad izzūdot visas kaites, sevišķi ādas slimības.
Tipsis jeb Tipša diena (cits nosaukums: Tiburtina diena) ir 14. aprīlī, dažviet 15. aprīlī. Tipša dienā liek zemē pirmo arklu.
15. aprīlis – pirms 180 gadiem (1837) dzimis Atis Kronvalds (biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis) – latviešu publicists, valodnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks, viens no latviešu tautiskās pašapziņas cēlējiem, atmodas kustības idejiskais vadītājs un nacionālās atmodas celmlauzis. Cēlis godā latviešu tautību un valodu, darinājis daudzus vēlāk ikdienā iegājušos vārdus, tostarp ‘tēvija’. Tēlnieks Teodors Zaļkalns viņa piemiņai darinājis pieminekli un pats izvēlējies vispiemērotāko vietu Siguldas Jaunās pils dārzā. To atklāja 1938. gada 26. jūnijā. Kronvaldu Atis miris 1875. gada 17. februārī.
Pirms 105 gadiem (1912) Atlantijas okeānā notika viena no lielākajām miera laika jūras katastrofām – ar aisbergu sadūrās un nogrima tolaik modernākais pasažieru tvaikonis pasaulē “Titāniks”, kas bija devies savā pirmajā (un vienīgajā) braucienā. Bojā gāja aptuveni 1500 cilvēku. No visiem “Titānika” 2223 pasažieriem izdzīvoja tikai 706.
Pirms 80 gadiem (1937) dzimis Uldis Pūcītis – latviešu aktieris un kinorežisors. Darbojies Liepājas Drāmas teātrī, Dailes teātrī un Jaunatnes teātrī. Spožākās kinolomas ir Edgars filmā “Purva bridējs” un Cēzars Kalniņš filmā “Elpojiet dziļi”. Režisors un scenārija autors četrsēriju spēlfilmai “Izpostītā ligzda”, kas 1998. gadā saņēma festivāla “Lielais Kristaps” balvu kā labākā spēlfilma. Miris 2000. gada 14. decembrī.
15. aprīlī divās valstīs, kur valdošajai varai nav patikusi Svētā Valentīna diena, – Kazahstānā un Gruzijā svin šīs dienas nacionālo variantu – Mīlestības dienu. Gruzijā šāda ideja ienāca prātā vienam no gruzīnu šovbiznesa zvaigznēm – Besikam Čubinidzem. Tā iepatikās arī daudziem Gruzijas parlamentāriešiem, un viņi 15. aprīli izsludināja par nacionālo Mīlestības dienu. Savukārt Kazahstānā 15. aprīlis tiek uzskatīts par kazahu mīlas eposa galveno varoņu Kozi Korpeša un Bajanas Sulu nāves dienu. Jauniešu organizācija “Bolašak”, kas cīnās par Svētā Valentīna dienas svinību aizliegšanu skolās, ierosināja šajā dienā svinēt Mīlestības dienu.
Kristīgajā pasaulē šogad šī diena bija Klusā sestdiena – pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Baznīcās šajā dienā neskan ne ērģeles, ne zvani, bet pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie svētki – Lieldienas.
16. aprīlis – pirms 95 gadiem (1922) šajā dienā Veimāras Republika (Vācija) un Padomju Krievija parakstīja Rapallo līgumu – vienošanos par atteikšanos no visām finansiālajām un teritoriālajām prasībām. Abas valstis pēc Pirmā pasaules kara bija nonākušas izolācijā un saskatīja iespēju atjaunot ekonomiku sadarbojoties.
Pirms 70 gadiem (1947) pirmo reizi oficiālās sarunās tika minēts jēdziens ‘aukstais karš’. To Dienvidkarolīnas likumdevēju sapulcē lietoja ASV prezidenta padomnieks Bernards Baruhs, raksturojot PSRS un ASV attiecības. Iespējams, šo nosaukumu viņš aizguva no slavenā publicista un rakstnieka Džordža Orvela, kurš šādu vārdu salikumu bija izteicis divus gadus agrāk. Par auksto karu tiek uzskatīts laikposms no 1946. gada 5. marta līdz 1991. gada 26. decembrim. Oficiāli aukstais karš beidzās līdz ar PSRS sabrukumu.
Šogad šajā dienā iekrita Pirmās Lieldienas. Viena no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām ir olu vārīšana, krāsošana un kaulēšanās, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās.
17. aprīlis – pirms 295 gadiem (1722) Krievijas cars Pēteris I ieviesa īpašu bārdas nodokli – ikvienam bārdainim bija jāšķiras no 50 rubļiem gadā. Šis likums bija spēkā ilgus gadus un tika atcelts tikai 20. gadsimta sākumā.
Pirms 55 gadiem (1962) dzimis Vitālijs Samoilovs – Latvijas hokejists, vārtsargs un treneris. Bijis olimpiskais čempions, ilgus gadus aizvadījis Rīgas “Dinamo” sastāvā.
Šajā dienā šogad svinējām Otrās Lieldienas.
18. aprīlis – pirms 320 gadiem (1697) šajā dienā Latvijā ieradās Pēteris I un izteica neapmierinātību par ģenerālgubernatora Dālberga rīkoto uzņemšanu.
Ar mērķi pievērst uzmanību kultūras mantojumam Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (ICOMOS) noteikusi dienu, kad svinēt pasaules mantojuma daudzveidību. Pirmo reizi Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu diena tika atzīmēta 1983. gada 18. aprīlī (Latvijā – 1985. gadā). Tomēr Latvijā, tāpat kā vairumā Eiropas valstu, daudz lielāku popularitāti ieguvušas septembrī rīkotās Eiropas kultūras mantojuma dienas.
Zimbabvē šajā dienā svin Neatkarības dienu.
Irānā šī ir Armijas diena.
19. aprīlis – pirms 80 gadiem (1937) dzimusi Aina Salmane – pedagoģe, folkloras pētniece, kultūras un sabiedriskā darbiniece, no 1963. gada Siguldas bērnu mūzikas skolas direktore. Viena no folkloras kustības aizsācējām Latvijā, folkloras kopas “Senleja” dibinātāja un ilggadēja vadītāja. Mirusi 2013. gada 30. oktobrī.
Pirms 75 gadiem (1942) dzimusi Lāsma Kauniste – latviešu ātrslidotāja, pasaules čempione un 5. vietas ieguvēja 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē. No 1976. līdz 1989. gadam L. Kauniste bija Rīgas 7. bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore un trenere. Aktīvi iesaistījusies dažādos sporta pasākumos, darbojas Latvijas Olimpiešu klubā.
Pirms 60 gadiem (1957) dzimusi Ieva Iltnere – latviešu gleznotāja un grafiķe. Interesanta māksliniece, izstādēs piedalās jau kopš 1977. gada, lielākoties ar simboliski figurālām gleznām.
20. aprīlis – pirms 225 gadiem (1792) Francija pieteica karu Austrijai, sākot Franču revolūcijas karus, kas pārauga Revolucionārajā karā (1792–1799), vēlākajā Napoleona karā. Franču revolūcija uzskatāma par vienu no svarīgākajiem notikumiem Eiropas jauno laiku vēsturē, jo iedvesmojusi visas 19. un 20. gs. revolūcijas Eiropā un citur. Kaut gan radusies vēlāk par ASV republiku, tomēr revolūcijas rezultātā nodibinātā Francijas Pirmā republika kļuva par demokrātiskas valsts un sabiedrības iekārtas modeli; tās konstitūcija paredzēja viedokļa un vārda brīvību, visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, vispārējas vēlēšanu tiesības, darba un profesijas izvēles brīvību un citas tiesības, bez kurām nav iedomājama mūsdienīga demokrātija.
Pirms 90 gadiem (1927) dzimis Andris Vējāns (īstajā vārdā – Donats Kalnačs, citi pseidonīmi: Jorģis Greizacis, Nērzōnīts, Pēteris Tālums, Jēkabs Smējējs, Jānis Zars) – romantiskais latgaliešu dzejnieks, arī prozaiķis, kritiķis un esejists, ilggadējs latviešu literatūras žurnāla “Karogs” galvenais redaktors. Visražīgākais mūsdienu latgaliešu literāts, izdevis 30 dzejas grāmatas pieaugušajiem un bērniem, desmit publicistikas krājumus, daudz atdzejojis, kārtojis izlases, rakstījis grāmatu priekšvārdus, dokumentālu filmu scenārijus. 1997. gadā apbalvots ar Saeimas Goda medaļu. Miris 2005. gada 8. decembrī.
21. aprīlis – pirms 95 gadiem (1922) dzimis Valentīns Pāvils Skulme – latviešu teātra un kino aktieris, no 1942. gada – Dailes teātra aktieris. Viens no Skulmju dinastijas māksliniekiem. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī – kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc Fjodora Dostojevska romāna “Idiots” motīviem. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un padomju spēlfilmās. Miris 1989. gada 12. septembrī.
Pirms 50 gadiem (1967) Grieķijā mēnesi pirms parlamenta vēlēšanām notika militārs apvērsums Jorgija Papadopula vadībā. Huntas valdība valstī ieviesa karastāvokli, preses un kultūras cenzūru, masu arestus un spīdzināšanu. Tūkstošiem politisko pretinieku tika arestēti, deportēti uz attālākām salām vai izsūtīti no valsts. Jorgijs Papadopuls bija faktiskais Grieķijas diktators no 1967. gada 21. aprīļa līdz 1973. gada 25. novembra apvērsumam.
Pirms 30 gadiem (1987) kareivīgā separātistu organizācija “Tamililamas atbrīvošanas tīģeri” tika vainoti par sprādziena sarīkošanu Šrilankas pilsētā Kolombo, nogalinot 106 cilvēkus. “Tamilu tīģeri” bija iesaistīti Šrilankas pilsoņu karā, kas norisinājās no 1983. līdz 2009. gadam. Šrilankas bruņotie spēki iznīcināja “Tamilu tīģerus” 2009. gadā.
Pirms 20 gadiem (1997) “Pegasus XL” raķete kā sekundāro kravu nogādāja kosmosā 24 cilvēku mirstīgās atliekas, kas iezīmēja pirmās bēres kosmosā.
21. aprīlī pirms 27 gadiem (1990) “Daugavas” stadionā Rīgā notika Vislatvijas tautas deputātu sapulce, kurā vairāk nekā 8000 delegātu no 492 pagastiem un 56 pilsētām atbalstīja neatkarības un suverenitātes atjaunošanas ideju un apliecināja ciešu apņemšanos iet pa Baltijas ceļu līdzās Lietuvas un Igaunijas tautām.
22. aprīlis – pirms 20 gadiem (1997) beidzās 126 dienu ķīlnieku krīze Japānas vēstniecībā Limā (Peru), pēc specvienību uzbrukuma izglābjot 71 ķīlnieku.
Šajā dienā vairāk nekā 193 valstīs katru gadu tiek atzīmēta Zemes diena, kad visā pasaulē notiek dažādi pasākumi, lai palielinātu cilvēku informētību un izpratni par Zemes dabisko vidi.
Šogad 22. aprīlī notika ikgadējā Lielā talka, kuras mērķis ir līdz Latvijas simtgadei padarīt mūsu valsti par sakoptāko un zaļāko vietu pasaulē. Šāgada Talkas vadmotīvs – Latvijai būt zaļai!
23. aprīlis – pirms 90 gadiem (1927) dzimusi Ilze Indrāne (īstajā vārdā – Undīna Jātniece) – skolotāja, skolas direktore, rakstniece un dramaturģe. Viņai iznākušas vairākas grāmatas, no kurām pirmā 1959. gadā bija stāstu krājums “Dzirkstis”, bet ievērojamākās – romāni “Lazdu laipa” un “Zemesvēzi dzirdēt”, kas saņēmuši Latvijas PSR Valsts prēmiju. Rakstnieces kontā ir septiņi romāni, četras lugas, kā arī bērnu grāmatas. Apbalvota ar III pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.
Šajā dienā pirms 75 gadiem (1942) dzimis Georgs Smelters – grafiķis, plakātu mākslinieks, vairākkārtējs grafikas darbu konkursu un izstāžu laureāts. Miris 2014. gada 25. martā.
Starptautiskajā grāmatu dienā 23. aprīlī tiek godināti autori un viņu darbi, kā arī pievērsta sabiedrības uzmanība literatūras nozīmei cilvēku dzīvē un autoru ieguldījumam sabiedrības sociālajā un kultūras progresā. Iniciatīvu aizsāka Katalonija, kas šo datumu izvēlējās tāpēc, ka 23. aprīlis ir Viljama Šekspīra dzimšanas diena un Migela de Servantesa nāves diena. Starptautisku nozīmi šim datumam UNESCO piešķīra 1996. gadā, kā mērķi izvirzot sabiedrības un īpaši jauniešu pievēršanu literatūrai un grāmatu lasīšanai un izglītošanai autortiesību jautājumos.
Mūsu senči 23. aprīli atzīmēja kā Jurģu (citi nosaukumi: Juris, Jorens, Ģurģis) un Ūsiņa jeb zirgu dienu. Tā iezīmēja zemkopja gada sākumu, kad sākās vasaras darbi. Ar Jurģi saistīts rumulēšanās paradums – trokšņaina aplaistīšanās, sākot jaunus darbus. Tā bija pirmā lauku darbu, pirmā pieguļas, pirmā ganu, pirmā sējas diena.
24. aprīlis – pirms 140 gadiem (1877) Krievijas impērija pieteica karu Osmaņu impērijai, un sākās krievu–turku karš. Tam par iemeslu bija konflikts, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas. Daļa no osmaņu karagūstekņiem tika aizvesti un turēti apcietinājumā arī Latvijas teritorijā – Cēsīs, Līvānu novadā u.c.
Pirms 60 gadiem (1957) dzimis Pēters Brūveris – latviešu dzejnieks un atdzejotājs, desmit dzejoļu krājumu autors. Bijis literārais konsultants laikrakstā “Latvijas Jaunatne” un literārās nodaļas vadītājs laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Rakstījis arī grāmatas bērniem un dziesmu tekstus muzikālām izrādēm. Populāras kļuvušas Valta Pūces dziesmas ar Brūvera vārdiem no teātra izrādes “Šveiks”, kopā ar mūziķi Aigaru Voitišķi ierakstīts albums “Stikla laivas”. Viņš ir teksta autors animācijas filmai “Neparastie rīdzinieki”. Iesaistījies ambientās mūzikas un vides zinātnes kopprojektā “Dabas koncertzāle”. Saņēmis Klāva Elsberga prēmiju, AS “Preses nams” oriģinālliteratūras konkursa balvu, Dzejas dienu balvu, Baltijas Asamblejas balvu un Literatūras gada balvu. Miris 2011. gada 16. jūlijā.
Pirms 60 gadiem (1957) Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu “Par pasākumiem dabas aizsardzības pastiprināšanai”, izveidojot četrus dabas rezervātus – Moricsalas, Grīņu, Ķemeru un Slīteres. Tika noteiktas arī aizsargājamās dabas teritorijas, objekti, augu un dzīvnieku sugas.
Šis datums vēsturē tiek pieminēts kā armēņu genocīda atceres diena. Armēņu genocīds ir apzīmējums vairāk nekā miljons armēņu tautības iedzīvotāju masveida slepkavībām, izsūtījumiem un iedzīves izpostīšanai laikā, kad Osmaņu impērijā pie varas bija Jauno turku kustības piekritēji (1915–1917). Par armēņu genocīda sākumu uzskata 1915. gada 24. aprīli, jo tad osmaņu amatpersonas Konstantinopolē apcietināja vairākus sabiedrībā pazīstamus armēņus. Vēlāk osmaņu armija īstenoja armēņu izlikšanu no viņu dzīvesvietām, lai piespiedu kārtā vestu vairākus simtus kilometru uz tuksnešainu apvidu tagadējā Sīrijā. Mūsdienās vairāk nekā 20 valstis šo prettiesisko rīcību oficiāli atzinušas par pirmo genocīdu pasaulē.
Gambijā šajā dienā atzīmē Republikas dienu.
25. aprīlis – pirms 225 gadiem (1792) pirmoreiz tika izpildīts nāvessods ar giljotīnu, nocērtot galvu laupītājam Nikolā Žakam Peletjē. Giljotīna visvairāk izmantota Francijā un Vācijā Trešā reiha laikā. Pēdējais, kam 1977. gada 10. septembrī izpildīja šādu nāvessodu, bija par draudzenes spīdzināšanu un slepkavību sodītais Hamida Džandobi. Šis bija arī pēdējais nāvessods, kas veikts Rietumeiropā.
Tā paša gada 25. aprīlī Strasbūrā Klods Jozefs Ružē de Lisls sacerēja “Marseljēzu” – Francijas Republikas valsts himnu. Tā saistīta ar Francijas revolūciju un agrāk bija revolucionāru himna. 1917. gadā “Marseljēzu” par savas valsts himnu pieņēma arī Krievija, taču ar citiem vārdiem.
Pirms 155 gadiem (1862) dzimis Jānis Misiņš – latviešu bibliotekārs, bibliofils, bibliogrāfs, zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs, Misiņa bibliotēkas izveidotājs. Daudzos gados savācis lielāko grāmatu krājumu – 28 000 sējumu. Savu bibliotēku viņš 1925. gadā nodeva Rīgas pilsētas valdei (Misiņa bibliotēka, tagad – Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas struktūrvienība). Misiņš bija arī dažādu pētījumu un bibliogrāfiju autors, par vienu no nozīmīgākajiem darbiem tiek uzskatīts “Latviešu rakstniecības rādītājs”. Miris 1945. gada 17. janvārī.
Austrālijā un Jaunzēlandē šī ir Armijas diena (ANZAC Day), kas līdzinās Lāčplēša dienai Latvijā.
Itālijā šajā datumā svin Atbrīvošanās svētkus (Festa della Liberazione), atzīmējot valsts atbrīvošanu, kas ar sabiedroto atbalstu tika panākta 1945. gada aprīlī.
Arī Portugālē šī ir Atbrīvošanās diena (Dia da Liberdade).
Ēģiptē šajā dienā atzīmē Sīnājas atbrīvošanas dienu. No 1967. līdz 1982. gadam Sīnājas pussalu kontrolēja Izraēla, bet pēc tam to atkal atguva Ēģipte, kad saskaņā ar Kempdeividas miera līgumu Izraēla izveda savus bruņotos spēkus no Sīnājas.
Senajiem latviešiem šī bija Markus diena (cits nosaukums: Govju svētdiena), ar ko saistās vairāki ticējumi, piemēram, baznīcā svētījuši sāli, maizi un ūdeni, ko devuši govīm kā zāles un pirmajā ganu dienā.
26. aprīlis – pirms 70 gadiem (1947) Vācijā, Eslingenas bēgļu nometnē, Latvijas Centrālajā Padomē ietilpstošo partiju līderi, pārstāvot piecas pirmskara Latvijas Saeimas partijas, parakstīja aktu par Valsts prezidenta pienākumu uzticēšanu agrākajam Saeimas priekšsēdētāja vietniekam bīskapam Jāzepam Rancānam. Tas bija tikai simboliski, jo starptautiski netika novērtēts.
Pirms desmit gadiem (2007) Tallinā tika demontēta “Bronzas kareivja” statuja jeb “Aļoša” (neformāls nosaukums pretrunīgi vērtētajam Otrā pasaules kara memoriālam). Krieviski runājošie iedzīvotāji vairākas dienas rīkoja plašas protesta akcijas, kas pārauga masu nekārtībās. Šo notikumu dēļ Krievija ieviesa neoficiālas ekonomiskas sankcijas pret
Igauniju.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kopš 2000. gada tiek atzīmēta Pasaules intelektuālā īpašuma diena. To tradicionāli atzīmē 26. aprīlī, jo šajā datumā pirms 47 gadiem dibināta Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO).
27. aprīlis – pirms 90 gadiem (1927) Latvijas izglītības ministra Raiņa laikā izdeva noteikumus par Latviešu folkloras krātuvi, paredzot, ka pie Pieminekļu valdes pastāv Folkloras krātuve ar uzdevumu veicināt latviešu tautasdziesmu, pasaku, tradīciju un tamlīdzīgu garamantu krāšanu, saglabāšanu un pētīšanu.
Pirms 25 gadiem (1992) pēc Dienvidslāvijas kariem beidza pastāvēt Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika un dibināta Dienvidslāvijas Federālā Republika, ko veidoja Serbija un Melnkalne. Par neatkarīgām valstīm sevi pasludināja Slovēnija, Horvātija, Maķedonija un Bosnija un Hercegovina.
Sjerraleonē šī ir Republikas diena, jo neatkarību no Apvienotās Karalistes valsts ieguva 27. aprīlī pirms 56 gadiem (1961).
Dienvidāfrikas Republikā šajā dienā svin valsts svētkus – Brīvības dienu. Šī diena izraudzīta tāpēc, ka 1994. gada 27. aprīlī notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas Dienvidāfrikā.
Pasaulē šajā datumā pieņemts atzīmēt Krāsu dienu.
28. aprīlis – pirms 105 gadiem (1912) dzimis Jānis Ikaunieks – latviešu astronoms, Latvijas Zinātņu akadēmijas observatorijas dibinātājs Baldones Riekstukalnā un pirmais tās direktors. Viena no viņa lielajām iecerēm bija zvaigžņu un starpzvaigžņu vides pētīšana ar optiskās un radioastronomijas metodēm, un īpaši panākumi gūti oglekļa zvaigžņu pētniecībā. 2012. gada 7. februārī mazajai planētai ar numuru 284984 apstiprināts nosaukums “Ikaunieks”. Lieli ir viņa nopelni astronomijas un citu zinātņu nozaru sasniegumu popularizēšanā. Visu mūžu daudz uzmanības un laika viņš veltījis sabiedriskajam darbam, pēc viņa ierosinājuma izdots Astronomiskais kalendārs un “Zvaigžņotā debess”. Viņa ieguldījums populārzinātniskajā literatūrā ir arī piecas grāmatas. Apbalvots ar augstāko PSRS apbalvojumu – Ļeņina ordeni. Miris 1969. gada 27. aprīlī un apglabāts observatorijas teritorijā Baldones Riekstukalnā, kur uzstādīts arhitekta Jurija Vasiļjeva piemineklis.
Pirms 70 gadiem (1947) norvēģu pētnieks un rakstnieks Tūrs Heijerdāls un pieci apkalpes locekļi ar plostu “Kon–Tiki” devās ekspedīcijā no Peru pāri Klusajam okeānam uz Polinēziju. Heijerdāls uzskatīja, ka cilvēki no Dienvidamerikas ir nokļuvuši Polinēzijā, pirms Kolumbs ieradās Amerikā, un viņš gribēja pierādīt, ka tas iespējams. Vēlāk uzrakstītā grāmata par “Kon–Tiki” kļuva par bestselleru, savukārt dokumentālā filma par ekspedīciju ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā 1951. gada labākā dokumentālā filma. 2012. gadā uzņemtā norvēģu mākslas filma ar tādu pašu nosaukumu tika nominēta 85. Kinoakadēmijas balvai. Oriģinālais “Kon–Tiki” atrodas “Kon–Tiki” muzejā Oslo.
Pirms 65 gadiem (1952) ASV beidza Japānas okupāciju. Japānā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas aizliedza Japānas karaspēka piedalīšanos karadarbībā ārpus valsts robežām. Japāna vairs nebija militāra lielvalsts, bet, ekonomikai strauji attīstoties, kļuva par ekonomikas lielvalsti.
Senajā Romā šī diena bija Floras jeb Ziedu svētku (Floralia) sākums.
Barbadosā šajā datumā svin Nacionālo varoņu dienu.
Nebraskā šī ir Mežu diena.
29. aprīlis – pirms 100 gadiem (1917) Valmierā tika atklāts Vidzemes bezzemnieku un laukstrādnieku kongress, kurā nolēma katrā pagastā dibināt bezzemnieku padomi.
Pirms 70 gadiem (1947) dzimusi Ilma Čepāne – latviešu juriste un politiķe, bijusī Satversmes tiesas tiesnese, Augstākās Padomes un vairāku Saeimu deputāte. Vairāk nekā 60 publikāciju autore par vides aizsardzības un zemes reformas tiesiskiem jautājumiem. Politikā iesaistījusies Atmodas laikā, 1990. gada 4. maijā balsojusi par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Apbalvota ar 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi un III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Pirms desmit gadiem (2007) beidzās Libānas 29 gadu okupācija, jo Sīrija pabeidza savu bruņoto spēku izvešanu no Libānas.
Pēc UNESCO Starptautiskās dejas padomes iniciatīvas 29. aprīlis pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā dejas diena. Ik gadu visdažādāko žanru dejas mākslas pārstāvji piedāvā šajā dienā koncertus un priekšnesumus miljoniem skatītāju visā pasaulē.
30. aprīlis – naktī no 30. aprīļa uz 1. maiju daudzviet Eiropā tiek svinēti vieni no lielākajiem pagānu svētkiem – Valpurģu nakts. Leģendas vēsta, ka šajā naktī visi pekles iemītnieki pulcējas kopā, sasēžas uz slotām un lido uz Bloksbergas kalna virsotni, lai tur nodotos velnišķīgām orģijām. Mūsdienās šajos svētkos ar dejām un ugunskuriem tiek godināts pavasaris.
Vjetnamā šī ir Brīvības diena.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017