Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 13:01
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Viena no Latvijas valsts simtgades norišu organizēšanas veiksmes atslēgām, lai sasniegtu svinību virsmērķi – Latvijas sabiedrības valstsgribas, valstiskās piederības sajūtas stiprināšanu un mīlestību pret savu zemi, pašorganizējošu procesu rosināšanu un dažādu līmeņu sadarbības veicināšanu, ir pašvaldību un nevalstisko organizāciju aktivitāte reģionos. Veicinot visas Latvijas iesaisti valsts simtgades norisēs, izveidots pašvaldību koordinatoru tīkls, ko pārrauga Latvijas valsts simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja JOLANTA BORĪTE.
– Valsts simtgades programma veidota, balstoties uz vēsturisko faktu. Tieši tāpēc arī izvēlējāmies piecu gadu svinēšanas ciklu, jo valsts ir veidojusies, valsts ir dzimusi, pēc tam bija Brīvības cīņas, kad bija jāaizstāv sava valsts, un tad nāca starptautiskā atzīšana un tālāka valsts attīstība ar daudzu nacionālo institūciju veidošanu, tātad visa struktūra, kas veido valsti kopumā. Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies no 2017. līdz 2021. gada nogalei, aptverot un atzīmējot galvenos ar valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus. Vietējā un nacionālā mērogā tiks izceltas tās pilsētas un reģioni, kam bijusi īpaši būtiska loma Latvijas valsts izveidē, tāpēc, aktualizējot vēsturi, godināsim valsts dibinātājus un pieminēsim notikumus, kas ietekmējuši tās izveidi, tādējādi nostiprinot izpratni par Latvijas valstiskumu kā likumsakarīgu ilgstošas attīstības rezultātu.
Otrs aspekts un atšķirība šo svētku svinēšanā ir visu nozaru līdzdalība programmas veidošanā. Tradicionāli ierasts, ka svētkos tiek rīkoti kultūras pasākumi – koncerti, izstādes vai ar kultūru saistītas akcijas, bet šoreiz lielāks akcents likts uz nozaru iesaisti. Latvijas simtgades svinības aptvers visas nozares – kultūru, izglītību, tautsaimniecību un saimniecisko darbību, vidi, sportu, labklājību, veselību, aizsardzību, lauksaimniecību un citas, atzīmējot būtiskākos notikumus katrā no tām un tādējādi atspoguļojot Latvijas stāstu simts gados. Tāpat Latvijas simtgade dod mums unikālu iespēju lūkoties uz nākotnes Latviju un atstāt paliekošas vērtības nākamajām paaudzēm. Reizē šis bija izaicinājums arī pašām nozarēm – saprast, ko tās var dot kopējai programmai un izdomāt, ko un kādā veidā tajā iekļaut, turklāt neieciklējoties tikai uz pagātni, bet domājot visās trīs laika dimensijās, arī par to, ko varam izdarīt šobrīd un kas atstās iespaidu uz nākotni.
Lai Latvijas valsts simtgadi padarītu tuvu un saprotamu katram, kurš jūtas piederīgs Latvijai, svinību norise tiek veidota, izmantojot kā analoģiju ikvienam labi pazīstamo dzimšanas dienas svinību rituālu, kas sastāv no piecām savstarpēji saistītām un papildinošām daļām jeb norišu cikliem. Pirmā daļa – Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes – ir metafora, kas aicina izzināt savas dzimtas vēsturi un vienlaikus celt godā spilgtas personības, kuras dažādās nozarēs un laikos ir devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts veidošanā. Otrais cikls saistīts ar Latvijas valstiskuma veidošanās ceļiem un veltīts trīs laika dimensijām – pagātnei, tagadnei un nākotnei, aicinot atskatīties uz valsts tapšanas ceļiem un līkločiem tuvākā un tālākā pagātnē, izvērtēt tagadnes ieguvumus un resursus un kopīgi plānot nākotnes Latviju. Trešā daļa – Latvijas draugi un kaimiņi – veltīta mūsu sabiedrotajiem, kam bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanas ceļā, ar kuriem jāveido atvērtas un lietišķas attiecības un kuri ar savu atbalstu, padomu un palīdzīgu roku vienmēr ir blakus. Ceturtā daļa – Latvijas rotāšana un dāvanu gatavošana – veltīta dzimšanas dienas gaviļnieces – Latvijas vides sakopšanai un rotāšanai, kā arī dāvanu un cienasta gatavošanai. Piektajā ciklā – Latvijas dzimšanas diena un dāvanu pasniegšana – paredzētas dzimšanas dienas svinības 2018. gada 18. novembrī, kad notiks kopāsanākšana, uzgavilēšana jubilārei un dāvanu pasniegšana.
Gatavojoties lielajam notikumam, pagājušā gada 13. decembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Latvijas valsts simtgades pasākumu plāns tuvākajiem pieciem gadiem. Šajā plānā ietvertas 800 iniciatīvas Latvijā un vēl 70 pasaules valstīs, kur dzīvo mūsu tautieši. Pa šiem mēnešiem plāns jau “apaudzis” un turpina papildināties ar daudzām citām lieliskām idejām, ko piedāvā iedzīvotāji un pašvaldības.
Daudzas pašvaldības valsts simtgadei sāka gatavoties reizē ar mums, Latvijas valsts simtgades biroju. Tā, piemēram, Tukuma novadam jau 2015. gadā bija skaidrs, kāds būs viņu simtgades pienesums, un tas noteikts ar plānošanas dokumentiem sasaistītajā LV100 apstiprinātajā programmā, paredzēti arī pašvaldības finanšu līdzekļi dažādu iniciatīvu atbalstam – ne tikai pasākumiem, bet arī teritoriju labiekārtojumam un Meierovica piemineklim. Šobrīd Latvijā darbojas 119 valsts simtgades svinību koordinatori norisēm visā Latvijā un daudzās pašvaldībās ir izstrādāti vietējo simtgades svinību norišu plāni, kas visu laiku tiek papildināti, pieaugot izglītības iestāžu, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības aktivitātei.
Kad uzrunājām pašvaldības darboties valsts simtgades programmas veidošanā gan pilsētās un novados uz vietas, gan arī sniedzot priekšlikumus nacionālajai programmai, katra pašvaldība izvēlējās savu simtgades koordinatoru. Galvenokārt tika nozīmēti kultūras darba speciālisti, bet laika gaitā daudzviet viņu vietā stājušies attīstības speciālisti, atbildīgie par tūrisma jomu vai jaunatnes lietu speciālisti – atkarībā no tā, kādi akcenti konkrētajā vietā tiek uzlikti, gatavojoties simtgadei. Tas apliecina, ka arī pašvaldības Latvijas valsts simtgades svētkus neuztver tikai kā kultūras notikumus vien. Valsts simtgades birojs regulāri sadarbojas ar pašvaldībām, esam organizējuši reģionālos seminārus, saucot kopā koordinatorus, un izsūtījuši informatīvas vēstules domēm. Šo divu gadu laikā, kopš birojs darbojas, man pašai bijušas tikšanās ar pašvaldību vadītājiem visos plānošanas reģionos, atsevišķi esmu tikusies ar izpilddirektoriem Latvijas Izpilddirektoru asociācijas seminārā pērnvasar Alsungā un ar sabiedrisko attiecību speciālistiem Mālpilī.
Valsts simtgades birojs sadarbībā ar vēsturniekiem nodefinējis tās nozīmīgās teritorijas Latvijā, kas bijušas saistītas ar lieliem vēstures notikumiem. Šādas vietas simtgades kartē ir septiņas, taču mūsu iecere ir, lai šo vietu vēsturisko notikumu atcere pāraugtu robežas. Tā, piemēram, Latgales kongress notika Rēzeknē, bet mēs to paplašinām par visas Latgales notikumu. Gatavojoties Latgales kongresa simtgadei, ko svinēsim visu maija pirmo nedēļu, ar īpašu Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa kultūras ministres vadībā un tajā iesaistītas ne tikai nevalstiskās organizācijas, bet arī pašvaldības. Šogad man visvairāk iznāca sastrādāties tieši ar Latgales pašvaldībām, un tagad ar prieku varu atzīt, ka Latgales pilsētas un novadi palīdzēja gan izveidot svētku programmu, gan paši sākuši rosīties un to apaudzējuši ar vietējām iniciatīvām. Lielo vēsturisko notikumu atzīmēšanu nacionālā mērogā iesāk Rēzekne, kam gada noslēgumā sekos Valka ar Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbības simtgadi. Vēsturiskie notikumi tiks atzīmēti arī Jelgavā, Valmierā un Cēsīs, godinot nozīmīgāko 1919. gada Brīvības cīņu piemiņu, Liepājā, kur izcelsim Latvijas Pagaidu valdības mītnes un Miķeļa Valtera kā valsts izveidē nozīmīgas personības lomu, un, protams, arī Rīgā, atminoties valsts dibināšanu un virkni valstiski nozīmīgu institūciju rašanos. Izvēloties šo notikumu svinēšanas veidu, uzklausījām arī pašvaldību vēlmes. Vienā vietā šo vēsturisko notikumu atcerei tiks veidota jauna ekspozīcija, citur notiks vēsturisko notikumu rekonstrukcija, vēl citviet tiek veidots jaundarbs vai labiekārtota kāda teritorija. Kopīgās sarunās esam mēģinājuši sabalansēt to, ko var izdarīt pati pašvaldība un ko varētu palīdzēt valsts.
Pašvaldībām ir iespēja piesaistīt resursus no Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai 100”. Šī programma darbojas jau trešo gadu, un pašvaldības iesniedz tiešām daudz projektu, sākot ar idejām, kas mērāmas no dažiem simtiem eiro līdz daudziem simtiem tūkstošu. Valsts Kultūrkapitāla fonds šogad atbalstījis 77 projektus, kas piedāvā norises visā Latvijā, kā arī iesaista diasporas kopienas. Kultūras ministrija no tai piešķirtā valsts budžeta jau ir nodrošinājusi finansējumu vairākiem pasākumiem, 2015. un 2016. gadā 937 000 eiro tika novirzīti Latvijas simtgades filmu programmai, 59 000 eiro – simtgadei veltītu izstāžu sagatavošanai, 200 000 eiro – Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveidei, 840 000 eiro – Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Latvijai – 100”, 370 000 eiro – XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanai, 176 685 eiro – Latvijas valsts simtgadei veltītiem jaundarbiem, 39 000 eiro – simtgades reģionālo pasākumu īstenošanai.
Otrs veids, kā pašvaldības var iesaistīties simtgades programmā, ir līdzdalība dažādu nozaru ministriju iniciatīvās. Pašvaldībās būs pieejamas vairākas ceļojošās izstādes, piemēram, Medicīnas muzeja un Valsts arhīva veidotās, tāpat dažādu koncertorganizāciju piedāvājums. Tā koncertcikls “Latvijas gredzens”, kas tiek uzvests par katru kultūrvēsturisko novadu, izies pilnu apli, izrādot šo koncertu katra Latvijas reģiona koncertzālēs. Nupat izskanēja “Latgales gredzens”, rudenī būs “Kurzemes gredzens” un nākamgad Vidzemē un Zemgalē. Reģionos būs pieejamas filmas Latvijas simtgadei, ko varēs izrādīt ne tikai kinoteātros, bet arī kultūras namos un skolās. Sekmīgi jau darbojas ilgtermiņa projekts “Skolas soma”, kura patrons ir Ministru prezidents Māris Kučinskis. “Skolas soma” sniedz iespēju skolēniem klātienē izzināt un iepazīt Latvijas kultūras un vēstures vērtības, zinātnes un inovāciju sasniegumus un dabas skaistumu. Šis nav valsts līdzfinansējums, kas vienkārši iebirst pašvaldības kasē, tā ir arī pašvaldības infrastruktūras līdzdalība šā piedāvājuma veidošanā. Noteikti jāpiemin ar ceļošanu un tūrismu saistītas aktivitātes. “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām attīsta vēsturiskā un kultūras mantojuma ceļus, ap tiem veidojot dažādu tūrisma piedāvājumu – ne tikai tradicionālo, bet arī meklējot stāstus un aicinot cilvēkus stāstīt un iesūtīt fotogrāfijas. Fonda “Viegli” organizētais Latvijas robežas apceļošanas maršruts “1836” jau izaudzis par tautas kustību, kas 2018. gadā noslēgsies ar vienotiem saulgriežu ugunskuriem tajās vietās, kas iesaistījušās šajā akcijā. No tuvākajiem pasākumiem izcelšu Satiksmes ministrijas iniciatīvu – trīs dienas maija nogalē pa Latviju ceļos simtgades ekspresis, piestājot dažādās dzelzceļa stacijās. Noslēgums paredzēts 28. maijā Valkā, kur būs vēsturiska muzikāla izrāde, tiesa gan, Valgas stacijā, jo agrāk tā bijusi Latvijas teritorijā.
Dažādas iniciatīvas veido arī pašvaldības, un vairākās no tām var iesaistīties arī pārējie novadi un pilsētas. Interesanta ir Liepājas iniciatīva “Pilsēta izAICINA”, kur pilsētas jaunieši dažādos veidos parāda, kā viņi izmanto brīvo laiku un ko viņi māk, aicinot tieši tāpat darīt jauniešiem arī citās vietās, piemēram, liepājnieki izaicina Dundagas novada jauniešus, savukārt Dundagas novads izaicina nākamos un tā tālāk gada garumā. Otru iniciatīvu ierosināja Latvijas Lielo pilsētu asociācija – Brīvības ielas stāsts. Pamatā šajā aktivitātē iesaistās deviņas lielās pilsētas, bet šo radošo konceptu, ko palīdz izstrādāt Gints Grūbe, var izmantot arī pārējās pilsētas, kurās ir Brīvības iela. Tāpat arī “Staro Rīga”, kas ir simboliska gaismas akcija, liek aizdomāties, ka gaisma ne vienmēr ir konkrēts gaismas objekts, bet ka caur šo aktivitāti var izgaismot arī notikumus, cilvēkus un vietas. Nākamgad plānots, ka festivāls “Staro Rīga” izgaismosies visā Latvijā un tajā varēs piedalīties arī citas pašvaldības. Jau padsmit gadus notiek Seno ugunskuru nakts, ko tāpat kā akciju “Mana jūra” organizē piejūras pašvaldības. 2018. gada 25. augustā iecerēta akcija sadarbībā ar igauņu kolēģiem, Senajā ugunskuru naktī piecās vietās piejūrā – Liepājā, Rojā, Jūrmalā, Saulkrastos un Ainažos – muzicējot jauniešu simfoniskajiem orķestriem. Savukārt visi muzeji tiek aicināti iesaistīties kopizstādes veidošanā par Latvijas valsts vēsturi.
Es tiešām priecājos, ka pašvaldības ne vien piedalās nacionālajā programmā, bet izdomā daudzas interesantas idejas uz vietām, piemēram, labiekārto teritorijas un laukumus, veido parkus un dārzus, ierīko vides objektus un pat būvē pieminekļus. Pateicoties pašvaldībām, iedzīvināta Baltā galdauta svētku ideja, kas nu jau tiek svinēti arī citās valstīs, kur dzīvo mūsu tautieši. Šogad 45 pašvaldības iesaistījušās Iekšlietu ministrijas akcijā “Apskauj Latviju”, ap Latvijas robežu stādot ozolus, ko papildinās dažādi rituāli, spēcinot Latviju pirms tās simtās gadadienas. Mani kā reģionālo projektu vadītāju gandarī, ka aizvien vairāk pašvaldību saprot – simtgade nav tikai svinēšana vai viens konkrēts notikums, bet tie ir procesi, kas notiek ikdienā, taču simtgade ir ļoti labs iemesls mobilizēties uz noteiktu rīcību.
Šis gads mums aizrit ar moto “Griba”, un esmu pārliecināta, ka mēs tiešām varam būt tik lieli, cik liela ir mūsu griba, viss atkarīgs no mums pašiem. Latvijas valsts simtgades svinības ir sākušās un noritēs no 2017. gada aprīļa – Latgales kongresa simts gadu atzīmēšanas līdz Latvijas starptautiskas atzīšanas simtgadei 2021. gada janvārī ar svētku kulmināciju 2018. gadā. Latvijas valsts simtgades svinību vēstījums ir – ES ESMU LATVIJA, un tā vadmotīvs ir: “Es daru Latviju, es radu Latviju”, aicinot ikkatru iesaistīties svētku sagatavošanā un svinēšanā, kopīgi un atbildīgi pieminot Latvijas vēstures notikumus un stiprinot pamatu Latvijas nākotnei. Simtgadei veltītajā mājaslapā www.lv100.lv var vienkopus uzzināt informāciju par simtgades notikumiem un sagatavošanas procesu, tāpat šī digitālā platforma dod iespēju ikvienam iesaistīties svētku sagatavošanā.
Jolantas Borītes stāstījumu pierakstījusi Gunta Klismeta
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017