Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 6m/s
Svētdiena, 2025. gada 23. marts 16:47
Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
Pirmais solis Latvijas parku triju gadu plānā jau sperts – 2016. gada Meža dienu pasākumi notika 67 pašvaldībās (trīs republikas nozīmes pilsētās un 64 novados, turklāt dažos novados tika atbalstīti vairāki projekti). Pašvaldības sakopa vēsturiskos parkus, atjaunoja tajos stādījumus un mazās arhitektūras formas, kā arī dažās veidoja jaunus parkus. Šajā žurnāla numurā ir īstā vieta palepoties ar pirmā gada sasniegumiem LPS projektā “PAŠVALDĪBU LABIE DARBI PARKOS LATVIJAS SIMTGADEI”. Varbūt, sākoties Latvijas apceļošanas sezonai, maršrutos varat ietvert arī “zaļojošo dāvanu” izpēti.
Aglonas Māras parks
Dabas parkā “Cirīša ezers” (NATURA 2000) Aglonas ciema atpūtas vietā sākts veidot jaunu parku – Māras parku. Tā teritorijā atrodas Otrā pasaules karā kritušo karavīru piemiņas vieta, kā arī slēpošanas un nūjošanas trase. Atpūtas vietā aug priežu un jaukto koku mežs, te ir labiekārtota vide atpūtniekiem un ģimenēm ar bērniem. Meža dienu projektā pērn aglonieši topošajā Māras parkā iestādīja košumkrūmus. 13. septembrī košumkrūmu stādīšanas talkā iesaistījās gan Aglonas novada pašvaldības darbinieki, gan jaunieši un pedagogi, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji un novada iedzīvotāji.
Alojas novada Ungurmuižas parks
Ungurpils muižas parkam ir raksturīgas ainaviskā plānojuma iezīmes, neregulāras lauces, ceļus ietver alejas. Tur, kur šobrīd ir parks, kādreiz bijusi lībiešu pils Perkile. 14. gadsimtā šeit uzcelta Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, bet 17. gadsimtā pils vietā izveidojās muiža, ko, 1944. gadā atkāpjoties vācieši nodedzināja. Parks piekļaujas Ungurpils dzirnavezeram. Parks ar alejām un ezers ar peldošajām salām un teritoriju tam apkārt iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā un veido dabas kompleksu. 2016. gada Meža dienās Alojas novadā tika rīkota Ungurpils parka daļas sakopšanas talka divu dienu garumā. 16. septembrī talcinieki strādāja ar trimeriem, izpļaujot aizaugušās vietas parkā, bet 17. septembrī ungurpilieši, biedrības “Ungurpils ezera saimnieks” un tās vadītāja Andreja Hansona atbalstīti, vāca nozāģētos krūmus un ierīkoja segumu skvēriņam. Septembra beigās tur uzstādīja divus koka soliņus un atkritumu urnu. Parka labiekārtošanu plānots turpināt.
Alūksnes Tempļa kalna parks
Tempļa kalna parks atrodas Tempļa kalna pussalā valsts nozīmes aizsargājamā pilsētbūvniecības pieminekļa “Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs” aizsargzonā. Parka teritorijā ir vairāki tūrisma objekti – rotonda jeb Slavas templis, Saules tilts un skatu tornis. Tempļa kalna parku iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, un apmeklējumu skaits īpaši pieaudzis pēc jaunā skatu torņa atvēršanas un gājēju tilta izbūves, kas savieno Tempļa kalna pussalu ar Pils salu. Parkā pārsvarā aug lielas, senas egles, bet daudzām piemetusies sakņu trupe, un daļa pamazām iet bojā astoņzobu mizgrauža izplatības dēļ. Alūksnē vērojami arī oši ar slimības pazīmēm – kalstošiem zariem, ūdenszariem. Tāpēc pagājušogad Meža dienu projekts paredzēja atjaunot parka stādījumus, iestādot 112 dažādus kokaugus. 29. septembrī Alūksnes novada pašvaldības rīkotajā pasākumā piedalījās pašvaldības darbinieki, domes deputāti, novada jaunieši un ģimenes ar bērniem. Talkas beigās arborists Zigmārs Mazulis pēc neliela demonstrējuma un apmācības interesentiem ļāva izmēģināt arborista aprīkojumu kāpšanai kokos.
Alsungas muzeja atpūtas parks
Sagaidot Latvijas simtgadi, Alsungā top muzeja atpūtas parks. Tā projektu kā dāvanu Alsungai izstrādājuši “Latvijas valsts mežu” speciālisti. Apstādījumu plānā paredzēta apjomīgas dobes izveide ar suitu jostas motīviem. Projekta pirmajā kārtā tika iegādātas 160 bārbeles dobes raksta veidošanai. Pilnīgai dobes izveidei Alsungas novada pašvaldība par budžeta līdzekļiem iegādājās viengadīgās puķes, lai dobe būtu pievilcīga jau pirmajā gadā, kā arī pēc ainavu arhitektu ieteikuma likvidēja dzīvžogus. Suitu jostas stādīšanas talka bija plānota Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksmē 2016. gada 5. augustā, taču, ņemot vērā laikapstākļus, suitu jostu Alsungas dārzkopji sastādīja agrāk, un dobe jau priecēja gan sanāksmes dalībniekus, gan pašus alsundzniekus.
Amatas novada Spāres muižas parks
Pagājušā gada Meža dienās Spāres muižas parkā tika uzstādīti astoņi koka soli ar atzveltni, ko izgatavojuši Spāres internātpamatskolas audzēkņi kopā ar galdnieku. Muižas parkā tapusi arī bērnu un skolotāju kopīgi veidotā sajūtu taka, kurā izmantoti tikai dabas materiāli. Projekta noslēguma pasākumā 29. septembrī galdnieks Juris Cibuļskis pastāstīja, ar kādiem līdzekļiem vajadzētu apstrādāt koka konstrukcijas, lai tās labāk saglabātos āra apstākļos un būtu draudzīgas apkārtējai videi. Koka soli tika apstrādāti ar darvas eļļu, bet ziemas “guļai” par piemērotāko tomēr atzīts šķūnis. Pēc solu apstrādes visi devās uz Spāres muižas parka āra virtuvi, kur pavāres un zāļu sievas Diānas Vanagas vadībā norisinājās veselīga dzīvesveida laboratorija.
Apes novada Gaujienas muižas parks
Gaujienas muižas apbūves ansamblis un parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi un ietilpst aizsargājamā ainavu apvidus “Ziemeļgauja” teritorijā. Meža dienu projektam piešķirtie līdzekļi pērn tika izlietoti zāģmateriālu iegādei soliem un tiltiņam. Projekta aktivitātes iekļāvās Gaujienā uzsāktajā izglītojošo pasākumu sērijā pašvaldības iestāžu vadītāju, darbinieku un skolēnu izpratnes veicināšanai par parka veidošanas un sakoptas vides principiem, lai iesaistītu sabiedrību mērķtiecīgā darbībā. Informatīvos seminārus vadīja Arta Biļinska – Jelgavas LLU Ainavu arhitektūras fakultātes diplomande, Gaujienas muižas parka ainavu projekta autore. Gatavojoties Latvijas simtgadei, realizētais projekts ļauj turpināt Gaujienas muižas parka, Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” apkārtnes un Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus Gaujienas dabas takas atjaunojošo kopšanu un labiekārtošanu.
Auces novada Vecauces muižas parks
19. gadsimtā izveidotais Vecauces muižas parks ir 13 ha liels, no kuriem 8,8 ha ir Auces novada pašvaldības īpašumā. Šajā parka daļā saglabājušies oriģinālie stādījumi, kas padomju gados tikuši papildināti. Laika gaitā diemžēl zudušas parka mazās arhitektūras formas – tiltiņš uz dīķa saliņu un atpūtas zona uz saliņas. Auces novada pašvaldība 2016. gada Meža dienās uzsāka Vecauces muižas parka labiekārtošanu – tika izgatavots tiltiņš, kas ved uz dīķa saliņu. Turpmākajos gados saliņā plānots izveidot atpūtas zonu. Tā kā šajā Vecauces muižas parka daļā atrodas pirmsskolas izglītības iestāde “Vecauce”, tās audzēkņi ne tikai piedalījās Meža dienās, bet ir vieni no parka labiekārtošanas ieguvējiem – bērni nu var doties izzinošās pastaigās pa parku.
Ādažu Ūdensrožu parks
2016. gadā Ādažu novada pašvaldība, sekojot aizsāktajai tradīcijai – pilnveidot atpūtas vietas, kas veicinātu bērnu un jauniešu aktīvu dzīvesveidu, turpināja īstenot Ūdensrožu parka koncepciju. Kopā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem tika organizēta parka sakopšanas talka un Meža dienās īstenots projekts par mazās arhitektūras formas uzstādīšanu bērnu rotaļām Ūdensrožu parkā. Izvēlētais labiekārtojuma elementa materiāls ir koks – videi draudzīgs, meža teritorijai piemērots un labi sadzīvo ar jau uzstādītajiem elementiem. Projekta līdzfinansējums deva iespēju koka elementu taku papildināt ar jaunu sportisko aktivitāšu kompleksu, kas piemērots līdzsvara, kāpšanas un veiklības trenēšanai. Ādažu novada pašvaldība plāno turpināt Ūdensrožu parka labiekārtošanu.
Baldones Ceriņu parks
Ceriņu parks Baldonē atrodas Ķekaviņas labajā krastā un ietver daļu no vēsturiskā 1985. gadā ierīkotā sanatorijas “Baldone” parka. Ceriņu parkam pieder arī slavenais sēravots “Ķirzaciņa”, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Mūsdienās joprojām iespējams apmeklēt avotiņu un nogaršot Baldones sērūdeni. Ceriņu parka skulptūru dārzā apskatāmas arī Baldones mākslas skolas direktora Tālivalža Muzikanta veidotās skulptūras – 1996. gadā tapušais “Putns” un 1998. gadā atklātais “Putns 2”. Diemžēl savulaik pie sēravota uzstādītās skulptūras “Māra” (tautā dēvēta arī par Mildiņu), “Ķirzaciņa” un “Vāverīte” vairs nerotā parku, jo deviņdesmitajos gados tās nozagtas vai sabojātas. 2013. gadā ar LEADER atbalstu īstenota Ceriņu parka rekonstrukcijas pirmā kārta – izbūvēts apļveida bruģēts laukums pie kādreizējās strūklakas “Vāverīte” atrašanās vietas, uzstādīti soliņi un strūklakas pamats, nomainītas gājēju celiņu plātnes ar bruģa klājumu. 2015. gada 30. jūlijā ar iedzīvotāju ziedojumu līdzdalību tika atklāta skulptūra “Māra”. Līdz šim finansējums piesaistīts infrastruktūras sakārtošanai, tādēļ Meža dienu 2016. un 2017. gada projektos plānota stādījumu atjaunošana. Pērnā gada 7. oktobrī Ceriņu parkā notika pasākums “No paaudzes paaudzei”, kurā stādījumus kopīgi atjaunoja Baldones novada jaunsargi un bērnu centra “Baltais ērglis” pārstāvji.
Balvu Jaunatnes parks
2016. gada Meža dienās Jaunatnes parkā tika iestādīti 16 koki un 15 krūmi, kā arī notika izglītojošs pasākums Balvu pamatskolas 30 piektklasniekiem. Viņi iepazinās ar interesantiem faktiem par iestādītajiem kokiem un krūmiem – krasta kļavām, vilkābelēm, zeltzaru vītoliem un baltajiem grimoņiem. Pēc skolēnu dzimšanas datumiem tika noteikts koks, kas katram dod vislielāko enerģētisko lādiņu, bet mājasdarbā bērniem bija jāuzzīmē koka logo. Šie logo tiks izveidoti kā plāksnīte, kas turpmāk būs redzama pie iestādītajiem krūmiem un kokiem.
Bauskas ģimeņu aktīvās atpūtas parks
Bauskā par godu Latvijas simtgadei iecerēts izveidot jaunu aktīvās atpūtas parku, tāpēc Meža dienu projektā baušķenieki centās savu pilsētu padarīt krāšņāku ar koku stādījumiem. 2016. gada talkā parkā tika iestādīti Latvijas apstākļiem atbilstoši augi – daiļais pīlādzis, 16 kalnu priedes, trīs māka ievas un divas parastās lazdas. Koku stādījumu veidošanā iesaistījās Bauskas novada pašvaldības iestāžu darbinieki kopā ar profesionāļiem. Pašvaldības kapitālsabiedrības “Vides serviss” apzaļumošanas nodaļas darbinieki ierādīja profesionālos stiķus koku izvietošanā ainavā, stādīšanā un kopšanā. Atpūtas parka pilnīgai izveidei nepieciešami ievērojami līdzekļi, tāpēc finansējums tiek meklēts dažādos projektos un programmās, to līdzfinansēs arī no pašvaldības budžeta. Parka atklāšana plānota 2018. gada 18. novembrī.
Brocēnu parks
Brocēnu novada brīvprātīgie jaunieši organizēja sarunas ar iedzīvotājiem, kurās apsprieda nepieciešamos un vēlamos uzlabojumus Brocēnu pilsētā un novadā. Ņemot vērā sarunās izteiktos viedokļus, Brocēnu novada pašvaldība kā vienu no augstākajām prioritātēm izvirzījusi Brocēnu vides labiekārtošanu un uzlabošanu. Aptaujātie iedzīvotāji atzinuši, ka nepieciešams arī sniegt daudz plašāku informāciju par vides kvalitātes uzlabošanu, ūdens un gaisa tīrību, novada dabas vērtībām un citiem ar vidi saistītiem jautājumiem. Iedzīvotāju informēšana ir solis pretim ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, saglabājot apkārtējās vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību. 2016. gada Meža dienās Brocēnu novada brīvprātīgie un jauniešu centra “Kopā” aktīvisti vispirms devās ekspedīcijā pa Brocēniem. Vietējais mežzinis mācīja atpazīt kokus, stāstīja, kā tos pārstādīt un pavairot, kādas ir augšanas īpatnības utt. Lai izveidotu koku pases, jaunieši vāca lapas, meklēja papildinformāciju enciklopēdijās, grāmatās, internetā. Kopā ar mežzini viņi apguva zināšanas, kā koki palīdz noteikt debespuses, kā izskaitļot koka vecumu, kā noteikt koka apkārtmēru un augstumu. Aiz Brocēnu novada kultūras un izglītības centra iestādītos kokus (15 lazdas, vienu dižskābārdi, piecas ošlapu kļavas un vienu balto grimoni) aprūpēt uzņēmās Brocēnu novada brīvprātīgie jaunieši.
Burtnieku novada Valmiermuižas parks
Burtnieku novada pašvaldība Meža dienās piedalījusies jau vairākkārt – atjaunota gan ozolu aleja Burtnieku pagastā, gan vēsturiskie liepu alejas stādījumi Burtnieku parkā. Lai turpinātu novada vēsturisko parku sakopšanu un atjaunotu šo parku kultūrvēsturisko vērtību, 2016. gada projektā košāks tika padarīts Valmiermuižas pils parks. 24. septembrī tur iestādīja 100 sārto un balto rožu krūmus Latvijas karoga krāsās, atgriežot parkam tā zudušo elementu – puķu dobi, kas Valmiermuižas pils medību rezidences dārzā atradusies 18. gadsimtā. Plānots, ka divu gadu laikā rožu stādījumi varētu pietiekami sakuplot, lai pilnā krāšņumā priecētu parka apmeklētājus 2018. gadā, kad Latvija svinēs savu simto dzimšanas dienu. 100 rožu stādu iegādei trūkstošo finansējuma daļu nodrošināja Burtnieku novada pašvaldība. Vienlaikus rožu stādījumi būs veltījums Valmiermuižas kādreizējai saimniecei un īpašniecei ģenerālienei Magdalēnai Elizabetei fon Hallartei (1683–1753). Viņa bija pirmā sieviete, kura būtiski ietekmējusi ne vien latviešu, bet arī Eiropas vēstures likteņus. Ar viņas gādību tika izveidots pirmais latviešu skolotāju seminārs un pirmā latviešu organizācija – brāļu draudze. Tas deva iespēju Vidzemes latviešiem un igauņiem 18. gadsimta beigās kļūt par visizglītotākajiem zemniekiem tālaika Eiropā.
Cēsu Maija parks
2,2 hektārus plašais Maija parks atrodas netālu no Pils parka, tā iekārtošana uzsākta 19. gadsimtā, veidojot šeit mākslīgās pilsdrupas, kaskādes un dīķi atbilstoši tālaika parku veidošanas modes tendencēm. Sākotnēji tas saukts par Alekša parku. Sagaidot Cēsu 800 gadu jubileju, Maija parkā tika veikta vērienīga rekonstrukcija, retinot kokaugus, izveidojot bagātīgus ziedošo augu stādījumus un iztīrot dīķi. Parka rekonstrukcijas laikā pirms desmit gadiem lielajā vītolā uzbūvēts katra bērna sapnis – rotaļu mājiņa kokā. Diemžēl laika gaitā šī būve nolietojusies, kļuvusi nedroša, daži elementi sākuši bojāt koka mizu. 2016. gada Meža dienās namiņš atjaunots, lai piedāvātu bērniem pēc iespējas dažādas aktivitātes svaigā gaisā, dabas izzināšanas iespējas un rotaļu prieku.
Daugavpils novada Vaboles parks
Vaboles muižas apbūve un parks ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Parks veidots 19. gadsimtā ainavu jeb angļu stilā pie grāfu Plāteru–Zībergu pusmuižas. Tā septiņu hektāru platībā ir divi dīķi. Parka teritorijā atrodami 53 koku un krūmu taksoni (sugas, pasugas, varietātes un šķirnes) – gan vietējie, gan svešzemju. Tā centrā ir lapegļu audze, austrumu daļā atrodas liepu aleja. Parka lepnums ir lielais ozols. Dendroloģisks retums ir Moltkes liepa, kas Latvijas parkos reti sastopama. Pie viena no dīķiem iekārtots atpūtas laukums ar ugunskura vietu un āra kamīnu, kur ziemā notiek tradicionālais folkloras pasākums “Aizgavenī cīmūs braucu”, vasarā – ielīgošana. Parkā atrodas arī pasākumu laukums ar ugunskura vietu un skatītāju soliņiem, kur kopš 1993. gada notiek Vasarsvētku sadancis, kas laika gaitā kļuvis par Daugavpils novada tautas deju kolektīvu lielākajiem svētkiem. Parku iecienījuši arī tūristi, tajā skaitā Skrindu dzimtas muzeja apmeklētāji. 2002. gadā Vaboles parkam tika izstrādāts rekonstrukcijas priekšlikums, kas īstenots tikai daļēji, un tajā noteiktie stratēģiskie uzdevumi nav zaudējuši aktualitāti, tāpēc Meža dienu projektā veikta stādījumu atjaunošana. Vaboles pagasta pārvaldes darbinieki, Vaboles vidusskolas skolēni un jaunieši šeit iestādīja 14 sugu un šķirņu 105 dekoratīvos kokus un krūmus.
Dagdas novada Konstantinovas muižas parks
Konstantinovas muižas vecā parka gandrīz hektāru lielajā teritorijā sauso un vēja izgāzto un nolauzto koku vietā Meža dienās tika iestādīti jauni kociņi. Pie tautas nama, kas atrodas blakus vēsturiskajam parkam, izveidota atpūtas vieta, kur izvietoti koka soliņi un ierīkoti apstādījumi.
Durbes pils parks
Durbe ir Latvijas mazākā pilsēta, tajā nav neviena publiska parka, kur pastaigāt, atpūsties vai vienkārši baudīt dabu. 2016. gada Meža dienās Durbes pilskalna pakājē sāka veidot parku, iestādot 42 dažādus kokus. Parks tiek veidots no jauna, tāpēc izvēlētā vieta iepriekš rūpīgi sagatavota. Koku izvietojumu izplānoja Durbes dārzniece Madara Eihmane. Uz atbildīgo koku stādīšanas darbu tika aicināti visi Ata Kronvalda Durbes vidusskolas skolēni ar skolotājiem. Dažām klasēm līdzi bija ieradušies bērnu tēti, kuru palīdzība lieti noderēja. Koku stādīšanā piedalījās arī Durbes novada domes darbinieki. Jaunizveidoto parku turpinās pilnveidot, iestādot vēl citus kokus, košumkrūmus, izveidojot taciņas un ierīkojot atpūtas vietas.
Grobiņas novada Dubeņu parks
Dubeņu parks atrodas Grobiņas pagasta Dubeņos, tā platība – 3,09 ha. Galveno audzi veido skujkoki, ozoli un bērzi. Teritorija ir daļēji izkopta un publiski pieejama. Parka teritorijā atrodas brīvdabas estrāde un vairāki sporta laukumi. Saskaņā ar Dubeņu ciema ainavu attīstības plānu parku paredzēts papildināt ar vidē iederīgiem apstādījumiem, palielinot dendroloģisko daudzveidību. Apstādījumos plānots izmantot augus, kas pacieš noēnojumu un skābu augsni, kombinējot tos ar saulmīļiem. 2016. gada Meža dienu projektu īstenoja Grobiņas novada domes Sociālā dienesta organizētās skolēnu vasaras nodarbinātības dalībnieki, kuri iestādīja 25 rododendru stādus un 12 hortenzijas. Stādiem ieaugoties, tie veidos ļoti skaistu un sakārtotu ainavu, īpaši jūlijā un augustā, kad ir to ziedēšanas laiks.
Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta Liedes kalni
Liedes kalni ir Liedes upes krastā izveidojies interesants dabas retums – īpatnēja pauguru virkne, kas sākas pie Jaungulbenes pagasta Siladzirnavu ezera un stiepjas 30 km uz dienvidrietumiem gar Liedes upi. Liedes kalni – pilskalns, apmetne un kulta vieta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pagājušā gada 21. septembrī pārgājienā uz Liedes kalniem devās Gulbīša vidusskolas 8. un 9. klases skolēni. Kopā ar novada domes un pagasta pārvaldes pārstāvjiem viņi Liedes kalnos uzstādīja koka soliņus, izveidojot jauku atpūtas vietu.
Spārītes parks Gulbenē
Spārītes parkā Gulbenē Meža dienu atbalstītajā projektā Gulbenes vidusskolas 6.a klases skolēni kopā ar domes pārstāvjiem un speciālistiem pērn iestādīja 34 košumkrūmus – dažādu šķirņu ceriņus, hortenzijas un filadelfus.
Ilūkstes novada Lašu mācītājmuižas parks
Meža dienu projektā top Lašu mācītājmuižas parks, kas saistās ar dižo novadnieku Veco Stenderu un viņa muzeju Eglainē. Labo darbu nedēļā Eglaines pagasta aktīvie iedzīvotāji sarosījās paveikt ko labu, skaistu un noderīgu pašiem sev un arī citiem par prieku. Stendera muzejā trūktin trūka palīdzīgu roku Lašu mācītājmuižas parka idejas īstenošanai, tāpēc sadarbībā ar Eglaines pagasta pārvaldi un Eglaines pamatskolas kolektīvu 2016. gada 18. oktobrī notika stādu talka. Jau iepriekšējās dienās talcinieki no biedrības “Stendera novadnieki” un z/s “Darbmīļi” veica teritorijas labiekārtošanu. No AS “Latvijas valsts meži” stādu piedāvājuma tika izvēlēti vītoli, ozoli, rozes, spirejas, hostas, peonijas un dekoratīvā ābelīte. Savukārt augļkope Janīna Kursīte palīdzēja izvēlēties jauno ābelīšu stādus no z/s “Ziediņi”, atbalstot ideju stādīt Latvijas apstākļiem piemērotākās ziemas, vasaras un rudens ābeļu šķirnes. Stādu dienā plānotos darbus Stendera muzejā paveica Eglaines pamatskolas audzēkņi. Katrai skolēnu grupiņai stādot bija savi jautājumi un interese – kāpēc Stendera muzejā tik daudz darba; kāpēc tik daudz jaunu stādiņu; kā jaunie stādiņi pareizi jāstāda; kas te būs? Biedrības “Stendera novadnieki” pārstāves uzraudzīja, lai kociņus iestādītu pēc visiem dārzkopības likumiem. Varēja novērot, ka bērni šos lauku darbus prot un var arī pamācīt cits citu. Eglaines pamatskolas audzēkņi stādu dienā uzzināja, ka topošais Lašu mācītājmuižas parks būs dāvana Latvijai un pašiem eglainiešiem valsts simtgadē.
Ilūkstes novada Bebrenes muižas parks
Bebrenes muižas parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība – 7,9 ha. Parks ierīkots 19. gadsimta beigās, lai gan tajā saglabājušies apmēram 200 gadu veci ozoli. Meža un dārza dienās parasti darbojamies pavasarī, taču arī rudenī, kad daba pošas pie miera, birst krāsainas lapas un koki piesedz zemi ar siltu lapu paladziņu, vēl var paspēt izdarīt labus darbus. 2016. gada rudenī Bebrenes muižas parks un vēsturiskais centrs kļuva bagātāks ar jauniem koku un krūmu stādiem. Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas 7. klases skolēni un tūrisma pakalpojumu pirmā kursa audzēkņi senajā muižas parkā palīdzēja iestādīt Maķedonijas priedes, bet vēsturiskajā Bebrenes centrā – kalnu priedītes. Savukārt Bebrenes seniori muižas parka austrumu malā iesākuši veidot savu atpūtas “saliņu”, kur rudenī iestādīta dekoratīvā ābele un hortenziju krūmiņi. Līdz ar katru no šiem mazajiem darbiņiem Bebrene, Ilūkstes novads un Latvija kļūst krāšņāka un zaļāka.
Inčukalna Aleksandra parks
2016. gada Meža dienu projekta īstenošanai tika iegādāti impregnēti zāģmateriāli. No tiem inčukalnieši izgatavoja un uzstādīja solus atpūtas vietas labiekārtošanai Aleksandra parkā.
Jaunjelgavas novada Vīgantes parks
10 ha lielais Vīgantes muižas parks atrodas pašā Daugavas krastā, un tajā saglabājušies eksotisku koku stādījumi, redzami vairāki dīķi. Parks izveidots Vīgantes muižas laikā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tajā auguši 64 sugu koki, bet barona fon Bēra lepnums bijis rožu laukums. Vīgantes muižas parks lepojas ar garu un kultūras tradīcijām bagātu vēsturi. Sākot ar 1920. gadu, tur notikuši dažādi pasākumi. Ir ziņas, ka jau 1923. gadā Vīgantes parkā notika dziesmu svētki, kuru virsdiriģents bijis vietējais sēlpilietis no “Ādmiņiem” Jānis Apsalons. Šo svētku rīkošana kļuva par Vīgantes parka nākamo tradīciju, un tos parasti rīkoja Jāņu dienā. 20. gadsimtā parks divas reizes smagi cieta. Pirmoreiz – Otrajā pasaules karā, kad vācieši atkāpjoties nozāģēja daudzus lielos kokus. Otro reizi Vīgantes parku izpostīja 1965. un 1966. gadā, kad pēc Pļaviņu HES uzcelšanas izveidojās Pļaviņu ūdenskrātuve. Parka daļā, ko skāra applūduma josla, nocirta kokus, bojā aizgāja parka lepnums – estrāde un amfiteātra veidā izkārtotās skatītāju sēdvietas. 1977. gadā pārpalikušais parks tika ņemts valsts aizsardzībā. 2016. gada Meža dienu projekts Jaunjelgavas novada Staburaga pagastā ir izpildīts – Vīgantes parkā uzstādīts masīvs koka galds un trīs guļbaļķu soli ar projekta zīmolu.
Jaunpils pils parks
Jaunpils vēsturiskajā centrā atrodas Jaunpils pils parks. Tas ir ainaviska stila parks, ko sāka veidot jau 18. gadsimtā barona fon der Rekes dzimtas valdīšanas laikā. 2016. gadā Jaunpils pašvaldība uzsākusi Jaunpils parka labiekārtošanas projekta izstrādi. Realizējot Meža dienu projektu, parkā tika novākts nevēlamo krūmu apaugums un atjaunots taciņas posma segums, kā arī iestādīti 12 liepu dižstādi Sudrabu ielā. Stādi stiprināti ar virpotiem priedes koka mietiem, ap kokiem izveidotas apdobes un stumbriem uzlikti prettrimerēšanas aizsargi. Izmantotais stādmateriāls un stiprināšanas metodes būtiski samazinās iespējamo vandālisma risku un nodrošinās sekmīgu visu koku ieaugšanos. Projekta īstenošanas gaitā izdevies paaugstināt publisko apstādījumu (parka) funkcionalitāti, ainaviskumu un kvalitāti.
Jēkabpils Meža parks
Meža parks ir viens no Jēkabpils parkiem un atrodas Daugavas kreisajā krastā blakus Radžu ūdenskrātuvei. Meža parks ir iecienītākā, visplašākā un biežāk apmeklētākā atpūtas vieta pilsētā. Parka pirmsākumi meklējami 1966. gadā. Lai Jēkabpili pasargātu no dolomīta karjera putekļiem un trokšņa, 26,2 hektāru platību apstādīja ar eglēm, priedēm, Sibīrijas ciedru priedēm, vairāku lapegļu veidiem, kopskaitā izmantojot 20 dažādu koku un krūmu sugas. Šobrīd parks tiek izmantots sportam, atpūtai un izklaides pasākumiem. Jēkabpils pilsētas pašvaldība divos gados paredzējusi iekārtot atpūtas vietu “Cielavas ligzda”, un 2016. gada Meža dienu projektā tika izgatavots un uzstādīts galds.
Jēkabpils novada Zasas muižas parks
Ar Meža dienu projekta finansējumu pērn Jēkabpils novada Zasas pagastā tika atjaunots viens no tiltiņiem pār Zasas upīti parka teritorijā, ko svinīgi atklāja 29. septembrī. Tilts savieno upītes krastu pie Zasas pilsdrupām un Cukurkalniņu.
Jelgavas novada Vilces dabas parks
Vilces dabas parka teritorijā gadsimtiem ilgi vietējos iedzīvotājus un parka apmeklētājus ir priecējis un ar veselīgu ūdeni dzirdinājis Lielmātes avotiņš. Laikam ejot, konstrukcijas, kas atviegloja ūdens smelšanu, satrunējušas un izbrukušas. Meža dienu projektā nepieciešams atjaunot avotiņa iztekas vietu, lai padarītu ērtāku piekļūšanu avotam. Turpinot 2014. un 2015. gadā aizsākto Vilces skolai piegulošā muižas parka aprīkošanu ar dažādām interesantām un aizraujošām vides aktivitātēm, tajā uzsākta izglītojošu un atraktīvu elementu uzstādīšana. 2016. gada vasarā tika iegādāti kokmateriāli Lielmātes avotiņa laipas atjaunošanai.
Kandavas novada Zemītes parks–promenāde
Zemītes pagasta centrā atrodas Zemītes dzirnezers, kam vienā pusē dižojas Zemītes pils, kurā iekārtojusies Zemītes pamatskola, bet ezera otrā pusē atrodas Zemītes tautas nams, Zemītes pagasta pārvalde un bibliotēka ar piegulošu labiekārtojamu teritoriju, ko pakāpeniski plānots izveidot par parku – promenādi. Labiekārtojamā zeme 0,3 ha platībā ir pašvaldības īpašumā. Pašreiz tur stāv pagasta lielās šūpoles un āra kamīns, pie kura dažādos svētkos atpūšas Zemītes pagasta iedzīvotāji un viesi. Parkā paredzēts veikt jaunus stādījumus. Par godu valsts 100 gadu jubilejai parkā tiks izveidota puķu dobe ar sarkanbaltsarkaniem ziediem Latvijas simtgades simbolikas formā. 2016. gada 27. septembrī Zemītes pagasta aktīvākie iedzīvotāji sakopa topošās promenādes teritoriju un uzstādīja divus koka solus un koka atkritumu urnu, rādot piemēru, ka labiekārtošanas darbus var darīt pakāpeniski, atbilstoši konkrētā brīža iespējām.
Kocēnu novada Zilaiskalns, svētvieta
Valsts nozīmes svētvietu “Zilaiskalns” ieskauj mežs 88,39 ha platībā, tajā skaitā 26,62 hektāri ir parka teritorija, kurā iekārtotas pastaigu takas un atpūtas vietas. Zilaiskalns – tā ir sena kulta vieta, kas līdz mūsdienām saglabājusies kā svētvieta ar daudzām spēcinošām enerģijām. Šī vieta ir ļoti pieprasīts tūrisma un skolēnu ekskursiju objekts. Vasaras sezonā te notiek dažādi kultūras pasākumi. Kocēnu novada dome apsaimnieko kalna infrastruktūru, organizē sakopšanas talkas un veic dažādus saimnieciskos pasākumus, lai atpūtniekiem būtu pēc iespējas ērtāk un patīkamāk uzturēties Zilaiskalna virsotnē. Atsaucoties vietējo iedzīvotāju un tūristu vēlmēm, jo līdz virsotnei mērojams gandrīz kilometru tāls ceļš, 2016. gada Meža dienu projektā izgatavoti četri koka soliņi, lai posmā no stāvlaukuma līdz kalna virsotnei varētu arī atsēsties un atpūsties. Soliņi ir unikāli, jo Kocēnu novada uzņēmums SIA “Meltekss EB” āra mēbeles neražo pēc viena modeļa, katrs pasūtījums top citādāks.
Kokneses novada Bebru pagasta Mežaparks
Bebru pagastā pirmās Meža dienas notika 2013. gadā. Iepriekšējos gados Mežaparkā jau iestādīti 62 dekoratīvie koki un košumkrūmi, Vecbebru muižas parkā un Bebru pamatskolas apstādījumos – 13 jaunie stādījumi, kā arī atjaunots tiltiņš uz Mežaparku. Iestādītie kociņi un košumkrūmi nu paaugušies un ar krāšņo lapu rotu un augļiem priecē pagasta iedzīvotājus. 2016. gada projektā pagasta vadība un vietējie iedzīvotāji turpināja pilnveidot Mežaparka veselības taku. Tā vijas pa mežu izteikti paugurainā apvidū, un to var izmantot skrējēji, nūjotāji un riteņbraucēji. Uz takas paredzēts veidot fizisko aktivitāšu vietas. Pirmajā jau ir uzstādīts līdzsvara baļķis un par projekta finansējumu iekārtots spēka un līdzsvara elements, kas sastāv no 30 dažādu augstumu koka stabiem. 27. septembrī, atklājot veselības takas jaunos elementus, Vecbebru internātvidusskolas audzēkņi iemēģināja stabu trasi un atzina to par interesantu un fizisku piepūli prasošu. Trases pilnveidošanas darbi turpināsies.
Kokneses novada Iršu pagasta muižas parks
Pagasta centrā Iršos atpūtas un sanākšanas vieta ir pie muižas klēts jeb magazīnas. Te top vieta, kur pulcēties vietējiem ļaudīm, lai kopā svinētu svētkus, rīkotu gadatirgus un citus pasākumus brīvā dabā. Iršu muižas klēts – magazīna un tai pretī bijušās baltvācu kolonijas pagastmāja ir vienīgie liecinieki, kas atgādina jaunajām paaudzēm par to, ka Iršu pagastam ir sava īpaša vēsture. Pretī Iršu muižas klētij atrodas piemiņas akmens baltvācu kolonijai “Hirschenhof 1766–1939”. 2016. gada jūnijā Kokneses novada Iršu pagastā atzīmēja vācu kolonijas izveidošanas 250. gadadienu. Pirmās Meža dienas Iršu pagastā notika 2014. gadā, kad pretī Pērses sākumskolai uzkalniņā tika iestādīti koki un košumkrūmi. 2015. gadā pagasta iedzīvotāji, palīdzot Sarkangalvītei un Vilkam, stādīja dekoratīvās ābelītes ceļmalā pretī ģimenes krīzes centram “Dzeguzīte”, lai tās ik gadu priecē acis iršeniešiem, centra iemītniekiem un iebraucējiem. 2016. gada Meža dienu pasākums notika 9. septembrī ar moto “Kopā nākotnes mežam”. Mūsu nākotne ir mūsu bērni, tādēļ šoreiz kociņus stādīja skolēni. Katra Pērses sākumskolas klasīte kopā ar audzinātāju jaunizveidotajā parkā pie magazīnas iestādīja savu kociņu. Ikvienam kociņam bērni skandēja tautasdziesmiņu un novēlēja augt, zaļot un priecēt visus, kas šeit atnāks.
Krāslavas pils parks
2016. gada Meža dienu projektā Krāslavas novada pašvaldība iegādājās kokus un krūmus, kas piemēroti vietējiem augšanas apstākļiem, lai labiekārtotu Krāslavas pilsētas parku grāfu Plāteru pils kompleksā. Jaunos augus iestādīja pils kompleksa parkā un pie grotas. Krūmu stādītājiem tika rādīts, kā pareizi sagatavot augsni pirms stādīšanas un kā jāsakombinē dažādi krūmi pēc to lieluma un ziedu krāsas, lai pēc vairākiem gadiem tie izskatītos labi un cits citu nenomāktu. Stādot kokus, speciālisti mācīja, kā to pareizi darīt, un atgādināja, ka stādīšanas laikā ir jāparedz koka nostiprināšana, lai koks nekustētos un netiktu traumētas tā mazās saknes, kā arī atgādināja par augu laistīšanu un citām svarīgām lietām.
Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskais parks
Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, 2016. gada Meža dienās Lēdurgas dendroloģiskā parka rododendru stādījumus papildināja ar 25 lieliem selekcionāra Riharda Kondratoviča radīto šķirņu rododendriem no Latvijas Universitātes (LU) rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas “Babīte”. Kopā ar Krimuldas novada domes darbiniekiem, Lēdurgas pagasta iedzīvotājiem un Krimuldas novada skolu audzēkņiem rododendrus stādīja LU audzētavas “Babīte” speciālisti un Nacionālā botāniskā dārza direktors un dendrologs Andrejs Svilāns. Ciemiņi ne tikai piedalījās stādīšanā, bet arī pastāstīja talciniekiem par rododendru pareizu stādīšanu un kopšanu. Talkā Lēdurgas dendroparkā piedalījās 101 dalībnieks. Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas 6. un 8. klases skolēni priecēja talciniekus ar oriģinālām vides instalācijām no dendroparkā esošajiem dabas materiāliem, bet Lēdurgas kultūras nama ansamblis “Jautrās vecmāmiņas” ar skaistām dziesmām godināja parka radītāju Arvīdu Janitēnu. Talkas diena bija piemērs, ka kopā var strādāt dažādu vecumu un profesiju cilvēki, lai vienotos kopīgam mērķim. Uz atkalredzēšanos pavasarī pie ziedošiem rododendriem Lēdurgas dendroloģiskajā parkā!
Limbažu Jaunatnes parks
Limbažu pilsētā pie Lielezera atrodas vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu iecienīta peldvieta. Pludmali no pilsētas nodala meža zona, kas ir netālu esošā Limbažu Jaunatnes parka turpinājums, no kura aptuveni vienu hektāru plānots labiekārtot rekreācijas vajadzībām. Limbažu Lielezera pludmale un tai piegulošā meža zona ir piemērota vieta, kur atpūsties ģimenēm. Olimpiskā centra “Limbaži” airēšanas bāzē jaunie sportisti apgūst kanoe airēšanas un smaiļošanas sporta prasmes, vasarās šeit pastāvīgi notiek skolēnu sporta nometnes, tiek organizētas vietēja un starptautiska mēroga sacensības. 2015. gadā Limbažu Lielezera pludmale pirmo reizi saņēma Zilo karogu. Tā kā pludmales teritorija ir neliela, rekreācijas nolūkos tiek izmantots un labiekārtots netālu esošā Jaunatnes parka turpinājums – Lielezera pludmalei piegulošais mežs, kurā ierīkotas pastaigu takas. Lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas atpūsties brīvā dabā, pastaigu takas sākumā – Ievu un Jaunatnes ielas ietvertajā teritorijā – 2016. gada Meža dienās tika uzstādīts piknika galds ar diviem soliem.
Līvānu pilsētas parks
Līvānu pilsētas parku iesāka apstādīt 1933. gadā. Šobrīd tas sastāv no 751 skujkoka un 777 lapkokiem. Parkā atrodas vairāki nozīmīgi apskates objekti. Tā kā parkā 706 m2 ir neapstādītas teritorijas, tad daļā no tās ar Meža dienu projekta atbalstu Līvānu pilsētas svētkos 90. jubilejas gadā tika iestādīti jauni kociņi. 2016. gada 20. septembrī Līvānu iedzīvotājiem kopā ar Cūkmenu un bērnudārza “Rūķīši” bērniem un audzinātājām bija iespēja savu pilsētu padarīt vēl “zaļāku”. Līvānu pilsētas parkā blakus Fabrikas ielai sadarbībā ar SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) tika iestādītas astoņas kļavas un četras lazdas, kā arī četri vareni ozolu stādi, ko parkam dāvināja LVM. Lai izglītotu bērnus par tīru mežu nozīmi un stiprinātu viņu atbildību pret apkārtējo vidi, pēc kociņu stādīšanas klātesošie varēja iegūt daudz pozitīvas un noderīgas informācijas no Cūkmena, kura ieteikumus bērni uztvēra ļoti nopietni. Cūkmens jau izsenis zināms kā dabas draugs un aizstāvis, kurš iestājas par tīru mežu un nepiesārņotu vidi.
Ludzas dendroloģiskais parks – Runtortas parks
10 ha lielajam dendroloģiskajam parkam pie Runtortas ezera 2001. gadā noteikts dabas pieminekļa statuss. Tā kā parka teritorijā regulāri “demolējas” vējš un izgāž un izlauž aizsargājamos kokus, nepieciešams turpināt parka stādījumu kopšanu un atjaunošanu. 2016. gada Meža dienās Ludzas novada pašvaldība uzsāka Runtortas parka apstādīšanu, iestādot 18 kociņus – četras kļavas, četrus ozolus un desmit liepas. 2017. gada Meža dienās darbi tiks turpināti. Runtortas parkā veidos arī mazās arhitektūras formas (soliņus un citus elementus) iedzīvotāju atpūtai.
Madonas novada Jāņa dārzs Liezērē
2016. gada septembrī Jāņa dārzā pie Liezēres pamatskolas tika atstātas 2016. gada Meža dienu “pēdas” – uzstādīts koka āra dambretes galds un soli, iestādīti trīs irbeņlapu fizokarpi un divi koki – krasta kļava un sarkanlapu ozols. 28. septembrī notika Jāņa dārza jaunās atpūtas zonas atklāšanas pasākums “Ar dambreti dārzā”. Treneris Elmārs Krampe aicināja visus klātesošos iepazīt dambretes spēli, attīstīt savu prātu, lietderīgi pavadīt brīvo laiku un izbaudīt galda spēles burvību brīvā dabā. Meža dienu finansējums devis iespēju dažādot Jāņa dārza vidi, padarīt to pievilcīgāku pagasta iedzīvotāju, jo īpaši bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām.
Madonas novada Biksēres muižas parks Sarkaņu pagastā
Pagājušā gada 29. septembrī, iesaistot Sarkaņu pagasta iedzīvotājus, tika organizēta sakopšanas un labiekārtošanas talka Biksēres muižas parkā. Talcinieki veidoja mazo arhitektūras formu koka laipiņu bērniem. Iedvesmojoties no Meža dienu moto “Kopā nākotnes mežam”, Sarkaņu pagasta pārvalde nevēlas apstāties Biksēres parka attīstībā. Turpat blakus jaunajai laipai plānots izvietot gan soliņus un atkritumu urnas, gan arī vēl kādas interesantas rotaļu iekārtas.
Madonas novada Mētrienas parks
Meža dienās parkā pie Mētrienas tautas nama tika turpināta labiekārtošana, izmantojot par projekta līdzekļiem iegādātos kokmateriālus. Parka teritorijā izveidota jauna atpūtas vieta ar paštaisītiem koka sēžamelementiem. Mazie arhitektūras elementi darināti, izceļot koka dabisko skaistumu, formu un faktūru. Darbus veica pagasta pārvaldes darbinieki kopā ar brīvprātīgajiem iedzīvotājiem. Atklāšanas pasākumā 30. septembrī parkā tika organizētas sporta aktivitātes un rudens pikniks. Pasākuma jaunākajiem dalībniekiem bija iespēja izgatavot rudens lapu krelles un iesaistīties rotaļās. Nākotnē parku papildinās ar jauniem koku grupu stādījumiem un labiekārtojuma elementiem.
Mazsalacas novada Ērenpreisa koka velosipēdu parks Skaņaiskalnā
Skaņaiskalna dabas parks 115,46 ha platībā ir viena no skaistākajām vietām Latvijā. Trīs kilometru garumā tas priecē ar neparasto pievilcību visos gadalaikos. Salacas upe no Valtenberģu muižas līdz Skaņaiskalnam ir īpaši gleznaina. Šeit atrodas teiksmām un nostāstiem bagāti dabas veidojumi: Vilkaču priede, Velnakmens, Eņģeļu ala, Velna ala, Skābumbaļļas avots, Neļķu klintis. Daudzus gadus parka kopējais stāsts tika veidots caur Kurbada takas pasaku tēlu atveidojumiem koka skulptūrās, kā arī Rūķu taku bērniem, Mīlestības tiltiņu un iespaidīgajām Sapņu trepēm. Nu jau vairākus gadus parku rotā jauni koka veidojumi – dažādu putnu koka skulptūras, kas veidotas gan kā putnu atveidojumi, gan interesantas rotaļas bērniem, kas tapušas projektā “Putni salido mājās”. Lai apmeklētājiem būtu interesantāk izzināt putnus, tiek piedāvāti audiogida pakalpojumi – iespēja zvanīt uz konkrētu telefona numuru un noklausīties stāstu par izvēlēto putnu un arī šā putna dziesmu. Parks noslēdzas ar vienu no Latvijas populārākajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem – Skaņaiskalna klinti, kas ir ieliekta smilšakmens siena ar unikālu akustisko efektu – skaidru atbalsi. Šāda vieta Latvijā ir vienīgā. Mazsalacā katru gadu jūlija beigās tiek svinēti arī Ērenpreisa svētki, kuru neatņemama sastāvdaļa ir veco velosipēdu parādes brauciens, kas noslēdzas pie Skaņaiskalna klints. 2015. gadā parkā tika uzstādīta pirmā koka velosipēda skulptūra. Gatavojoties Latvijas simtgadei, parkā plānots izveidot Ērenpreisa koka velosipēdu parku ar četrām skulptūrām. 2016. gada Meža dienās pirmajam velosipēdam pievienojās otrs “radinieks”. Nākamo divu gadu Meža dienās paredzēts uzstādīt katru gadu vēl pa vienai skulptūrai. Velosipēdu parks kalpos arī kā sava veida āra trenažieri parka apmeklētājiem, kā arī būs pieturvieta svinīgajā Ērenpreisa svētku parādes braucienā.
Naukšēnu novada Cilvēkmuzeja atpūtas parks
Teritorijas labiekārtošanas darbi pie populārā Cilvēkmuzeja Meža dienās tiek veikti jau vairākus gadus. 2013. un 2014. gadā ar Meža attīstības fonda atbalstu un Naukšēnu novada pašvaldības līdzfinansējumu uzcelta lapene un ieklāts koka ripu celiņš. 2015. gadā parkā uzstādīja divus masīvkoka solus un izveidoja taku, ko klāj šķeldas segums. Visa teritorija kļuvusi par iecienītu atpūtas un pastaigu vietu jauniešiem un ģimenēm, te tiek organizēti dažādi pasākumi – novada svētku aktivitātes, koptas latviešu tradīcijas, sanākot kopā Miķeļdienā, Lieldienās un citās svētku reizēs. 2016. gada Meža dienās aktīvās atpūtas teritorijā pie Cilvēkmuzeja tika uzstādītas divas koka laipas, kas papildina izveidoto šķeldas taciņu, un umurkumurs, kas papildina teritorijas aktivitāšu daudzveidību un veicinās latviešu tautas tradīciju saglabāšanos. Spēku rāpties umurkumurā jaunieši un vīri pirmo reizi izmēģināja 25. septembrī Miķeļdienas pasākumā. Šie infrastruktūras objekti ir ieguldījums dabas takas pilnveidē un mudina iedzīvotājus aktīvi uzturēties svaigā gaisā.
Latvijas pagastu ozolu birzs Ogres novada Madlienā
Dabas un izzināšanas parka “Latvijas pagastu ozolu birzs” platība ir 2,73 ha. Pašlaik Ogres novada Madlienas pagastā aug divas kādreizējās Latvijas Pagastu apvienības (PAV) pārstāvju stādītas ozolu audzes. Pirmos 453 ozolus (pa vienam katram Latvijas pagastam) Madlienas vidusskolas vecā parka turpinājumā iestādīja 2004. gada 30. aprīlī, dienu pirms Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā. Birzs vietas izvēli noteica vēstures fakts, ka 1938. gadā Madliena tika atzīta par Latvijas ģeogrāfisko centru. 2009. gada 21. jūnijā, atvadoties no “pagastu ēras”, PAV locekļi un senbiedri “inventarizēja” ozolu birzs labklājību. Piecu gadu laikā ozoliņiem klājies dažādi, tomēr labāk vai sliktāk bija izdzīvojuši 242 ozoli. 2014. gada 12. septembrī PAV vecbiedri atkal satikās Madlienā, lai Meža dienās atklātu pie ozolu birzs izveidoto informatīvo stendu un papildinātu stādījumus. Madlienieši turpina apzaļumot un labiekārtot neparasto “pagastu vēstījumu nākamajām paaudzēm”. 2016. gada Meža dienās te uzstādīja jaunu koka rotaļu elementu – šūpoles.
Olaines novada miniparks “Jāņupe”
Miniparks tiek veidots dārzkopības kooperatīva “Jāņupe 2” teritorijā. Pakāpeniski top skices parka ierīkošanai pusotra hektāra plašumā. Meža dienās parka apmežotā daļa tiek izkopta, iztīrīta no sīkā pameža, ierīkoti pastaigu celiņi. Šeit uzcelta neliela estrāde ar nojumi un soliņiem.
Pārgaujas novada Ungurmuižas parks
Ungurmuižā 18. gadsimtā izveidotais dārza parks ir Ungurmuižas kompleksa neatņemama sastāvdaļa, kas ik gadu piesaista vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, taču gadu gaitā zaudējis daļu savas burvības. Meža dienās te atjauno vēsturiskos stādījumus, lai ikvienam viesim radītu priekšstatu par muižas apkārtni 18. un 19. gadsimtā, kā arī atjaunotu un izkoptu muižas dārzu tā vēsturiskajā vietā. Ieguldot salīdzinoši nelielus līdzekļus un vietējo ļaužu darbu, izdevies paveikt nozīmīgas pārmaiņas. Plānots arī turpmāk organizēt talkas, iesaistot vietējos iedzīvotājus un veicot izglītojošu darbu par seno parku nozīmi. 2016. gada Meža dienu projekta finansējums ļāvis iegādāties trīs koka solus. Par SIA “Ungurmuiža” līdzekļiem sarūpēti rožu, jasmīnu un ceriņu stādi, kas jau vasaras sākumā iestādīti plānotajās vietās, tā radot labāku iespaidu par vēsturisko muižas apstādījumu apjomu.
Pārgaujas novada Auciema muižas parks
Muižas komplekss izvietojies pie Auciema ezera. Kungu māja celta 19. gadsimtā, pārbūvēta 19. un 20. gs. mijā. Parkā veidotas garas alejas, koku grupu stādījumi. Parku caurvij neliela upīte, ko šķērso vairāki velvēti akmens tiltiņi. Mūsdienās muižā iekārtojies Auciema tautas nams, kurā regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi. Iestājoties siltam laikam, pasākumi tiek organizēti arī Auciema muižas parkā. Tā teritorijā plānots izpētīt vēsturiskos dendroloģiskos stādījumus un iespēju robežās tos atjaunināt, kā arī iestādīt jaunus kokus. Parkam tiek izstrādāts rekonstrukcijas projekts, kurā būs precizēta parka infrastruktūras optimālā izveide. 2016. gada Meža dienās par projekta līdzekļiem parkā uzstādīti soliņi.
Pāvilostas Upesmuižas parks
Senajā Upesmuižas pils parkā Sakas upes piekrastē atrodas 2013. gadā rekonstruētā Upesmuižas estrāde, kas ir iecienīta pasākumu vieta, un muižas vēsturiskās kāpnes. Pati muiža senāk nodedzināta, un palikuši tikai pamati, ko plānots atjaunot un eksponēt. Parka teritorijā ir trīs vēsturiskie akmeņi: kulta akmens, akmens sols un robežakmens. 2015. gadā parkam izstrādāts un apstiprināts labiekārtošanas projekts, veikta koku dendroloģiskā inventarizācija ar dendrologa Andreja Svilāna atzinumu un izstrādāts detalizēts ainavu projekts ar stādu specifikācijām un norādītām vietām to stādījumiem. 2016. gada Meža dienās vietējie ļaudis Upesmuižas parkā iestādīja z/s “Īve” Grobiņas stādaudzētavā iegādātos kokus un krūmus – ceriņus, lapegles, pīlādžus, baltegles, skābaržus un vilkābeles.
Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta parks
Pļaviņu novada dome, īstenojot 2016. gadā atbalstīto Meža dienu projektu “Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei”, veikusi plānoto labiekārtošanu, ar koku un košumkrūmu stādījumiem izveidojot jaunu parku Aiviekstes pagastā. Iecere paredz apzaļumot teritoriju pie Aiviekstes pagasta pārvaldes, lai uzlabotu apkārtējo vidi un iekārtotu zonu mierīgai atpūtai brīvā dabā. Par iegūto finansējumu sagādāti un iestādīti dekoratīvie lapkoki, sudrabegles, košumkrūmi un tūjas dzīvžoga izveidošanai. Labiekārtošanas darbos piedalījās Pļaviņu novada domes deputāti un darbinieki un jauniešu iniciatīvu centra “Ideja” apmeklētāji. To, kuru koku vai košumkrūmu kur stādīt, deputāti noteica izlozes kārtībā.
Priekules Korfu pils parks
Priekule ir zaļa pilsēta Kurzemes dienvidrietumos. Priekules muižas pils uzbūvēta 1797. gadā. Tai blakus atrodas gandrīz pushektāru liels parks, kas ir vietējās nozīmes dabas piemineklis. 2016. gada 19. septembrī Priekules vidusskolas audzēkņi piedalījās Meža dienu pasākumā, kas sākās ar dabas takas atklāšanu parkā pie “zaļās klases”. Līdz 19. septembrim skolēni varēja vākt un nest dabas materiālus (zīles, čiekurus, kastaņus, akmeņus, koka mizas utt.), lai aizpildītu taku. Pēc tam dalībniekiem pa klašu grupām bija iespēja noklausīties uzaicināto speciālistu lekcijas par meža tēmu. Pasākuma galvenajā daļā katra klase rādīja sagatavoto uzdevumu par mežu. Sākumskolas bērni bija iemācījušies latviešu tautasdziesmas, mīklas un ticējumus par mežu un dzīvo dabu un sagatavojuši muzikālu priekšnesumu un prezentāciju par planētas neparastajiem mežiem. Pamatskolas un vidusskolas skolēni rādīja interesantus video par piesārņojumu mežā, Priekules Ģimeņu dārzu, mīklas par mežu un muzikālu priekšnesumu.
Priekuļu Saules parks
Jaunveidojamais Saules parks atrodas Priekuļu centrā pie novada domes ēkas. No citiem līdzīgiem parkiem tas atšķiras ar īpaši veidotu saules pulksteni, ko atklāja 2011. gadā. Saules parka platība ir ap 4,5 ha, bet parks vēl paplašinās. Plānots, ka 2018. gadā tā kopplatība sasniegs 9–10 ha. Parks sastāv no saules pulksteņa un veselības takas daļas un skulptūrdārza daļas. Tagad vecajā, pamestajā smilts karjerā top jauna parka daļa. 2016. gada 14. septembrī Meža dienās Saules parkā tika iestādīti Babītes rododendru audzētavas selekcionāru izaudzētie desmit zaļie un desmit mūžzaļie rododendru hibrīdi, kam vēl nebija nosaukuma. Hibrīdiem nosaukumus deva PII “Mežmaliņa” audzēkņi. Bērni bija izvēlējušies nosaukumus gan no pasakām, gan ietekmējoties no apkārtnē esošiem objektiem, gan vērojot rododendru daudzveidību to krāsās un izmēros. Kad rododendri bija iestādīti un nosaukumi sadalīti, pie darba ķērās mazās grupiņas audzēkņi, kuri piedalījās augu aplaistīšanā ar līdzpaņemtajiem spainīšiem un lejkanniņām. Pasākumā piedalījās pašvaldības darbinieki, bērnudārza audzēkņi un vietējie iedzīvotāji, kuriem bija iespēja izzināt rododendru audzēšanas pamatprincipus. Sadarbībā ar LU Babītes rododendru audzētavu plānots Saules parkā izveidot Latvijā selekcionēto rododendru stādījumus. 2015. gadā tos sāka veidot par pašvaldības līdzekļiem, bet 2016. gadā turpināja par Meža dienu projekta finansējumu. Priekuļu centrā Latvijas simtgades gaidās top sakopta rekreācijas zona dažādām apmeklētāju interesēm.
Raunas parks
Raunas centra nozīmīgāko un skaistāko daļu veido parks ar tam piegulošo pilskalna teritoriju, Brīvības pieminekļa ansambli, kalnaino reljefu un senajiem kokiem – kultūrvēsturisku ansambli, kas iekļauts valsts nozīmes aizsargājamo objektu sarakstā. Tā kopējā platība ir gandrīz desmit hektāru. Parka galvenajā daļā ietilpst pilskalns ar pilsdrupām, dziļām gravām un stāvām nogāzēm, kas apaugušas ar vietējo sugu kokiem, vietām stādītas atsevišķas eksotu sugas. Parka teritorijā saglabātas vēstures liecības par dažādiem Latvijas likteņgriežiem. Parka austrumu daļā atrodas skolas teritorija ar regulāri koptiem apstādījumiem un dīķi. Rietumu daļā terasētā nogāzē ir iespaidīga piemiņas vieta Latvijas brīvības cīnītājiem ar Kārļa Zemdegas veidoto pieminekli “Dievs, svētī Latviju!”. Pilskalna ziemeļu malu norobežo upīte ar dziļām gravām un piemineklis 1905. gada cīnītājiem. Dienvidu malai pieslēdzas 15. maija birzs. Parka centrālajā daļā atrodas pilsdrupas ar izveidotu skatu torni, estrāde un piemineklis 1941. gadā nogalinātajiem padomju aktīvistiem. Celiņi šeit gan asfaltēti, gan grants, bet pie Brīvības pieminekļa – granīta šķembu klājums. Pēdējos gados parkā veikti vairāki uzlabojumi, lai veicinātu dažādas aktivitātes, padarītu teritoriju pieejamu un interesantu. Šeit izveidots bērnu un jauniešu atpūtas laukums ar fiziskās izturības pārbaudes šķēršļiem, ierīkoti celiņi, izbūvēta atpūtas vieta – lapene, atjaunoti celiņi ar izvietotiem soliņiem un atkritumu tvertnēm. Parka teritorija tiek kopta, te izzāģē bīstamos kokus un atjauno kokaugu stādījumus. 2016. gada Meža dienās lielākie darbi saistījās ar ozolu alejas atjaunošanu. Pašvaldības saimnieciskais dienests rūpējās par vietas sagatavošanu – krūmu izzāģēšanu un to novākšanu, zāles pļaušanu, stādīšanas vietu rakšanu 20 parastā ozola stādiem. To paveica dažādu vecumu jaunieši no Jauniešu centra.
Rēzeknes novada Lūznavas muižas parks
Lūznavas muižas parks ir tipisks 19. un 20. gadsimta mijas vēsturiskais parks (23 ha), kura galvenie pamatstila elementi – ainaviskums un romantisms. Parkā ir septiņi gleznaini dīķi. Lūznavas parka dendroloģiskās kolekcijas veidotas 20. gs. sākumā. Līdz mūsdienām parkā saglabājušās aptuveni 17 vietējās un 49 introducētās koku un krūmu sugas. 2016. gada Meža dienās parku papildināja kokapstrādes amata meistara Lūznavas pagasta iedzīvotāja Anda Mežuļa (viņš radījis koka izstrādājumus arī Lotes parkam Igaunijā) veidotās divvietīgās šūpoles. 25. septembrī notika šūpoļu atklāšanas pasākums ar koncertu Lūznavas muižā un fotoakciju “Atklāj šūpoles Lūznavas muižas parkā!”. Visi interesenti tika aicināti nofotografēties uz šūpolēm un iesūtīt fotogrāfijas Lūznavas muižas Facebook lapai, bet veiklākie akcijas dalībnieki saņēma veicināšanas balvas no Lūznavas muižas.
Riebiņu novada Galēnu muižas parks
Galēnu muižas kungu mājas priekšā atrodas regulāra plānojuma parks, kas ierīkots franču dārzu stilā grāfa Mihaila Borha laikā (1751–1811). Pa perimetru parku ietver koku alejas un rindas, bet tā vidusdaļā sausi grāvji imitē bastiona nocietinājumus. Parkā aug 14 eksotisku koku un krūmu sugas. Šis parks ir aizsargājams valsts nozīmes dabas objekts 5,9 ha platībā. Tā teritorija tiek pastāvīgi kopta, katru gadu aprīlī un maijā notiek parka uzkopšanas talkas. 2016. gada Meža dienās parku papildināja astoņi guļbūves soliņi, kuru uzstādīšanā aktīvi piedalījās pašvaldības darbinieki un pagasta iedzīvotāji. Riebiņu novada domes līdzfinansējums ļāva iegādāties papildu materiālus soliņu krāsošanai un uzstādīšanai. Galēnu pamatskolā septembrī notika radošs zīmēšanas konkurss 5.–9. klašu skolēniem “Es Galēnu muižas parkā”. Pēc tam darbu izstāde bija skatāma Galēnu pamatskolā.
Rīgas pilsētas Austrumu izpilddirekcijas Dārziņu parks
Dārziņu parks atrodas Rīgas pilsētas dienvidu daļā, Dārziņu apkaimē, aptuveni kilometra attālumā no Maskavas ielas. Pilsētas attīstības plānos paredzēts izbūvēt veloceliņu Rīga–Dārziņi, kas perspektīvā varētu sniegties līdz pilsētas robežai un savienotu Rīgu ar Salaspili. Parks iecerēts kā pieturvieta un atpūtas vieta ne tikai Dārziņu apkaimes iedzīvotājiem, bet arī tūristiem un īpaši velobraucējiem. Sākotnēji Dārziņu parka izveidē aktīvi piedalījās Dārziņu apkaimes iedzīvotājs mākslinieks Vladimirs Kudojars, kurš parku izveidoja saviem spēkiem. 2014. gadā tas pārgāja pašvaldības īpašumā, un sakārtotās īpašuma tiesības radīja iespēju pašvaldībai turpināt mākslinieka mūža darbu, veidojot Dārziņu parku par mūsdienīgu atpūtas vietu, saglabājot parka reljefu un ainavu. 2016. gada Meža dienās parkā iestādīti jauni kociņi.
Rojas Plocis
Plocis ir 1,2 ha liels meža parks, kurā aug priedes, bērzi, egles, papardes un sūna. No 2013. līdz 2015. gadam senāk nekoptā parka teritorija tika sakārtota – izzāģēti nederīgie koki un krūmi, labiekārtoti celiņi, padziļināts un paplašināts dīķis, kurā iestādītas sarkanās un baltās ūdensrozes. Tas tika paveikts par pašvaldības līdzekļiem, bet 2014. gadā, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, parkā uzstādītas aktīvam sportam atbilstošas sešas koka ierīces, soliņi un atkritumu tvertnes. Parks kļuvis par populāru pastaigu un atpūtas vietu ģimenēm ar bērniem, nūjotājiem un pastaigu cienītājiem, ziemā – arī slēpotājiem. 2016. gadā par Meža dienu projekta līdzekļiem tika iegādāti rododendru stādi, kas lieliski papildina meža parku Plocī.
Ropažu muižas parks
Ropažu novada pašvaldība Ropažu vēsturiskajā muižas parkā izveidojusi jaunu apstādījumu grupu, stādot spirejas un grimoņus. Atbildību par augu turpmāko uzraudzību un kopšanu uzņēmusies pašvaldība. Ropažu parks ir ļoti sens muižas parks, vēsturiska vieta ar sen veidotiem apstādījumiem muižas parka teritorijā. Laika gaitā apstādījumi tikuši izpostīti, tiem nav bijusi pienācīga kopšana, tāpēc parks zaudējis savu vizuālo pievilcību un vēsturisko nozīmi. Lai atjaunotu Ropažu parka krāšņumu un to veidotu par patīkamu atpūtas vietu novada iedzīvotājiem un arī ciemiņiem, Ropažu novada pašvaldība pēdējā gada laikā pievērsusi īpašu nozīmi parka attīstības plānošanai. Paredzēti plaši labiekārtošanas darbi, izveidojot un labiekārtojot jaunas pastaigu taciņas, veidojot promenādi gar Ropažu kanālu, aprīkojot tās ar apgaismojumu un paredzot vietas jauniem soliņiem un jauniem stādījumiem. Ropažu parks ir lielākā un populārākā atpūtas vieta Ropažu novada administratīvās teritorijas centrā – Ropažu ciemā. Cilvēki parkā aktīvi atpūšas – skrien, vingro, izmantojot parkā uzstādītos āra trenažierus, tajā pastaigājas jaunās māmiņas ar mazuļiem, ik dienu pastaigās dodas pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi ar savām skolotājām, ziemā parkā tiek izveidotas slēpošanas trases, vasarā iedzīvotāji peldas parkam blakus esošajā Lielajā Juglā. Parkā paredzēta vieta kroketa laukumiem, blakus parka teritorijai atrodas tenisa korti un pludmales volejbola laukumi. Parkā atrodas arī Ropažu estrāde, kur vasarā tiek rīkotas zaļumballes. Jau veikta parkā augošo koku inventarizācija un saņemti ieteikumi jaunu apstādījumu ierīkošanai un esošo rekonstrukcijai. 2016. gada Meža dienās izveidota jaunu stādījumu grupa Ropažu parkā pie dīķa, ar to palīdzību norobežojot parku no valsts nozīmes ceļa Ropaži–Inčukalns. Ar Ropažu vidusskolas Ekoskolas koordinatores Silvijas Kantānes un viņas Ekoskolu programmā iesaistīto skolēnu un skolotāju palīdzību parkā tika stādītas spirejas un grimoņi, kas laika gaitā saaugsies un veidos skaisti zaļojošu, krāsainu un krāšņu dzīvžogu.
Rucavas “Svētavots” parkā (Muižas kalnā) pie Sventājas
Parkā pie robežupes Sventājas atrodas tā sauktais Muižas kalns. 16.–18. gadsimtā šeit bija Kurzemes hercogu muiža, šobrīd tās vietā tikai piemiņas zīme, bet kalnā sastādīts dendroloģiskais dārzs, kam Rucavas maigajā klimatā ir labvēlīgi augšanas apstākļi. No kalna paveras skaists skats uz kaimiņvalsti Lietuvu. Parkā gleznainu ziedošu pļavu ietvarā atrodas Leju svētavots, par kura rašanos vēsta teika. Rucavas muižnieka meita nelaimīgi iemīlējusi lietuviešu zēnu, un no viņas asarām izveidojies šis svētavots. Izmazgā acis skaidrajā Svētavota ūdenī, un tu pasauli ieraudzīsi gaišāku un skaidrāku! Svētavots ir lielākais Sventājas senlejas avots. Šeit arī aug Latvijas lielākā un kuplākā ieva. Muižas kalnā tiek veidots arborētums, tas kļūst arvien populārāks kā izglītošanas vieta par augu valsts daudzveidību. 2016. gada Meža dienu projektā rucavnieki meklēja iespējas padarīt plānotos darbus lētāk. Vietējais uzņēmējs nāca pretī un pārdeva nemizoto un neēvelēto koksni par ievērojami lētāku cenu, tāpēc četru plānoto vietā izdevās izgatavot piecus galdus ar soliem. Citu materiālu izmaksas – krāsas, skrūves u.c. – segtas no Rucavas novada domes budžeta.
Rūjienas Ternejas parks
Ternejas parks Rūjienas pilsētā ir populāra atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, to šķērso nozīmīgi caurstaigājamie gājēju celiņi. 2016. gada Meža dienas Ternejas parkā notika 9. septembrī. Turpinot jau iepriekš sāktos darbus, iedzīvotāji, jaunieši un Rūjienas specializētās PII “Vārpiņa” audzēkņi veidoja pameža stādījumu parka rietumu daļā ar ziemas akcenta stādījumu grupu. Tur tika iestādīti 29 dažādu krāsu ziedošo grimoņu krūmi. Ziemā to sārtie un okerīgie toņi skaisti izceļas uz Sibīrijas balto bērzu stumbru fona.
Salacgrīvas novada Jāņa Asara parks Ainažos
Jāņa Asara parks Ainažos pirmskara laikos piederēja Ainažu pilsētas pirmajam “galvam” Jānim Asarim. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa mantinieki šo teritoriju novēlēja Ainažu pilsētas domei ar vēlējumu – uzturēt parku un pilnveidot kā iedzīvotāju atpūtas zonu. 2016. gada Meža dienās parku papildināja mazās arhitektūras formas. Godinot bijušo Ainažu pilsētas vadītāju, kurš bija liels rožu kolekcionārs, mājas pamatu vietā uz pakalniņa iestādītas klinšrozītes. Starp parka priedēm izveidota jauna līdzsvara taka, kas priecē bērnus, kamēr vecāki estrādē bauda kultūras pasākumus. Parka teritorijā atrodas arī mājas pagrabs, uz kura izveidota lieliska skatītāju atpūtas vieta – divi galdi un solu komplekts, kā arī nožogojuma sētiņa drošībai un kāpnīšu margas. Turpinot attīstīt parka teritoriju, tika piesaistīti kokapstrādes speciālisti, Ainažu pilsētas pārvaldes ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis, labiekārtošanas darbu strādnieks, vairāku pagaidu algoto sabiedrisko darbu veicēji un SIA “E.Z.K.”.
Salaspils Meža ielas parks
2014. gada vasarā Salaspilī tika izveidots Meža ielas parks, kura plānojums veikts atbilstoši dabiskajai videi. Cauri mežam ved grantēti celiņi, saglabājot galvenos virzienus, kādus ikdienā lieto gājēji – uz bērnudārzu, veikalu, pieturvietu un garāžām. Bērnu rotaļu laukumā tika atjaunotas esošās iekārtas un papildinātas tās ar jaunām. Šeit izveidotas divas jaunas aktīvās atpūtas zonas dažādu vecumu cilvēkiem, uzstādīti soliņi, atkritumu tvertnes un velosipēdu turētāji. Lai parkā uzturētu tīrību, izvietotas arī speciālās tvertnes suņu ekskrementu savākšanai un informācija suņu īpašniekiem. Celiņu trases un atpūtas vietu labiekārtojums veidots, saudzējot mežu, – visas iekārtas izvietotas no kokiem brīvajās zonās. Parkā veikta priežu meža ainavas izkopšana, izzāģējot lapkoku invazīvo sugu sējeņus – apses, kļavas un sīkos bērziņus. Saglabāti ainavai raksturīgie koki – priedes, kā arī ozoli un pīlādži. Iztīrot pamežu, parka ainava kļuvusi pievilcīgāka un saulaināka. 2016. gada Meža dienu projektā priežu meža ainava papildināta ar meža videi ekoloģiski atbilstošu krūmu un nelielu koku stādījumiem – rododendriem, korintēm, forsītijām, segliņiem, lazdām, pīlādžiem u.c.
Saldus novada Zaņas pagasta Kareļu parks
Saldus novada Zaņas pagasta pārvalde iesaistījusies Latvijas simtgadei veltītajā Meža dienu projektā, lai no 2016. līdz 2018. gadam apzaļumotu Kareļu ciema centru, pamazām veidojot skaistu atpūtas vietu. Konsultējoties ar Brocēnu novada Blīdenes stādu audzētavas vadītāju, nolemts, ka jāveido ātraudzīgs dzīvžogs, lai atdalītu mazāk pievilcīgo ainavu no vietas, kur tiks iekārtota skaista un zaļa atpūtas vieta. Nākotnē tajā būs glīti celiņi, interesanti vides objekti un āra trenažieri pagasta iedzīvotāju aktīvai atpūtai. Par projekta līdzekļiem tika iegādāti 50 lazdu stādi, bet degvielas izdevumus un laukuma grunts labiekārtošanas darbus sedza Zaņas pagasta pārvalde. Projektu īstenoja pagasta pārvaldes darbinieki, uzņēmēji, pašvaldības darbos iesaistītie bezdarbnieki, kā arī sociālo pabalstu saņēmēji.
Skrundas parks pie kultūras nama (“Padomu bļoda”)
Senāk vietu starp Skrundas kultūras namu un luterisko baznīcu sauca par “Komunisma jeb Padomju bļodu”. Pašvaldības speciālisti iecerējuši pārveidot gan šo vietu, gan tās nosaukumu, tomēr saglabājot skanisko asociāciju ar līdzšinējo. 2016. gadā Meža projektā “Padomu bļodā” izgatavoti un uzstādīti masīvkoka soli, kur katrs var atstāt (ieskrāpēt) savus padomus un vēstījumus. Tie kalpos arī kā sēžamie āra kinoteātrim.
Smiltenes Vecais parks
Parks atrodas gleznainā Vidusezera krastā. Tā teritorija ir nozīmīga atpūtas vieta pastaigām un velotūristiem. Vecais parks vēsturiski veidots kā ainavu parks, tajā ir ūdens, mežs, lauces, aug dažādu sugu kokaugi. Parks atšķiras no citiem ar daudzām stāvām nogāzēm. No 1987. līdz 2002. gadam Vecais parks bija valsts nozīmes aizsargājams objekts. 2016. gada Meža dienās Vecais parks tika papildināts ar daudziem skaistiem kokiem un krūmiem, kas bagātinās parka ainavu. Kociņus un krūmus – grimoņus, spirejas, ceriņus, plūmes, dekoratīvās ābeles un kļavas palīdzēja sastādīt Smiltenes vidusskolas audzēkņi. Prieks, ka šo darbu darīja skolēni, jo viņiem bija iespēja sajust, kāda vērtība ir kokiem, un to, ka koku un krūmu iestādīt nemaz nav tik vienkārši. Šie jaunieši noteikti būs tā sabiedrības daļa, kas nepostīs un vairāk novērtēs parka stādījumus.
Strenču pilsētas jaunais parks
Jaunais parks Valkas ielā 4b atrodas Strenču pilsētas tranzītielas (autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža) malā. Parks top, veidojot dekoratīvo kokaugu stādījumus. 2015. gada pavasarī, izmantojot pašvaldības budžeta līdzekļus, parkā no dekoratīviem stādiem izveidoja Gaujas upes siluetu. Par Meža dienu projektam piešķirtajiem līdzekļiem tika iestādīti 35 dažādkrāsu ceriņu ietvarstādi, lai parkā izveidotu norobežojošu dekoratīvo stādījumu rindu. No pieciem kubikmetriem apaļkoku izveidots plosta makets, kas kalpo kā mazā arhitektoniskā forma Strenču kā kokmateriālu pludinātāju – plostnieku galvaspilsētas tēla popularizēšanai. Lai plosta makets izdotos tik liels, cik sākotnēji iecerēts, daļu trūkstošo kokmateriālu ziedoja AS “Strenču mežrūpniecības saimniecība”. 2016. gada Meža dienu projektā dekoratīvie stādījumi tika papildināti ar 11 dažādu nokrāsu kalnu priežu un sešiem dažādu krāsu vasarzaļu rododendru šķirnes stādiem.
Talsu novada Laucienes parks
Laucienes pamatskolas teritorijā ir parks ar seniem lapegļu stādījumiem. Parkā atrodas Laucienes brīvdabas estrāde, kurā ik gadu notiek Laucienes pagasta dienu norises un citi izklaidējoši pasākumi iedzīvotājiem un Talsu novada viesiem. 2016. gada Meža dienās tika papildināti stādījumi parkā pie estrādes.
Tērvetes sanatorijas parks
Parka kopējā platība ir 3 ha, no kura koptā daļa – apmēram viena trešdaļa ap sanatorijas ēku, bet ainaviskā daļa – ap 2 ha. Labiekārtojot parku, pašvaldība ierīko taciņas un veido skatu punktus. 2016. gada Meža dienu projektā tika paredzēta koka soliņu un atkritumu urnu novietošana ainaviskajos skatu punktos. 1. oktobrī pie rehabilitācijas centra “Tērvete” īsi pirms ģimeņu sporta sacensībām “Miķeļdienas sports” notika divu koka solu un divu atkritumu urnu atklāšanas pasākums. Tajā piedalījās sporta svētku dalībnieki – ģimeņu komandas, tajā skaitā jaunieši.
Tukuma pilsētas parks
Tukuma pilsētas parks atrodas Pauzera pļavās, kur sendienās bijušas pilsētas zirgu ganības. 1869. gadā Kurzemes gubernators ieteica pilsētā ierīkot publisku dārzu atpūtai un greznumam. Parku ierīkoja barons Pauls fon der Reke un 1877. gadā uzdāvināja to pilsētai. Tajā bija sastādīti dažādi svešzemju koki un izveidoti grantēti celiņi. Tomēr parks pamazām panīka. 1896. gadā pilsētas dome atļāva baronam Rekem parkā būvēt mūzikas estrādi un deju laukumu. 1901. gadā par pilsētas domes līdzekļiem parkā uzbūvēja paviljonu, un vasarās nedēļu nogalēs tajā spēlēja orķestris, parka apmeklētājiem bija jāpērk ieejas kartes. Pirms Pirmā pasaules kara parkā regulāri rīkoja dažādus pasākumus, vakaros parku izgaismoja. 1935. gada augustā parks nodēvēts par Vienības dārzu. To iznomāja Jānim Freimanim ar noteikumu, ka pilsētas valde reizi gadā parku var izmantot bez maksas. 1935. gada 1. septembrī šeit notika tradicionālā Precību tirgus balle. 1955. gadā parku nodeva Tukuma rajona Patērētāju biedrībai, lai tā ierīkotu atpūtas vietu ar celiņiem, estrādi un deju grīdu. Vēlāk ierīkoja karuseļus bērniem. 20. gadsimta beigās parks bija atstāts novārtā. 2002. gadā parkā uzbūvēja jaunu estrādi. 2005. gadā pilsētas dome izsludināja skiču konkursu pilsētas parka attīstībai. 2006. gadā izstrādāts detālplānojums Pauzera pļavām, t. sk. Pilsētas parkam. 2015. gadā izstrādāja projektu “Pilsētas parka labiekārtošana”, kas paredz darbus sadalīt divās kārtās. 2015. gadā sākās labiekārtošanas pirmā kārta, lai izbūvētu celiņu pa visa parka teritorijas perimetru skrituļošanai (asfalta segums) un skriešanai (grants izsijas). Parka centrālajā daļā paredzēts bruģēts laukums pārvietojamai estrādei. Plānots visā parka teritorijā uzstādīt atkritumu urnas, velostendus, soliņus un izbūvēt apgaismojumu. Paredzēti arī divi laukumi ar rotaļu iekārtām bērniem un viens laukums āra trenažieriem. 2016. gadā ar Meža dienu projekta atbalstu parkā iestādīja daudzus eksotiskos augus, piemēram, parūkkoku, tulpjukoku, etiķkoku, Mandžūrijas, grieķu un Japānas (sirdsveida) valriekstus, katalpas, korķakoku un citus Latvijas apstādījumos reti sastopamus augus. Pie katra iestādītā kociņa izvietots Meža dienu un Meža attīstības fonda logo.
Anša Lerha–Puškaiša parks Tukuma novada Džūkstē
Pasaku tēvs Ansis Lerhis–Puškaitis apmēram pirms simts gadiem pie Džūkstes Biedrību nama veidoja un stādīja parku, kas tiek kopts un labiekārtots, bet neapstādīta palikusi parka daļa pushektāra platībā. 2015. gadā, tieši 100 gadus pēc pasaku krājēja, Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldes darbinieki te iestādīja pirmās piecas Krimas liepas. 2016. gadā parka jaunajā daļā, kas būs velte Latvijas simtgadei, iestādīti 18 koki. Katram klāt tika pielikta koša kļavas lapa ar tautasdziesmu un Meža dienu logo.
Latvijas simtgades parks Tukuma novada Slampē
Slampes pagasts atrodas Zemgales līdzenumā un padomju laikos ticis daudz meliorēts. Slampē nav neviena parka, tāpēc vietējie ļaudis nolēma izveidot Latvijas simtgades parku. 2015. gadā sākās parka veidošana – Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldes darbinieki iestādīja pirmās 11 Holandes liepas. 2016. gada 30. septembrī pie Slampes kultūras pils pulcējās dažādu vecumu iedzīvotāji, sākot ar pašiem jaunākajiem – PII “Pienenīte” audzēkņiem, lai papildinātu topošo parku ar Meža dienu projektā plānotajiem 13 kokiem. Vēl piecus kokus – četras egles un vienu lapegli finansēja pašvaldība. Katrai iestādei vai amatiermākslas kolektīvam bija jāiestāda savs kociņš, tikai ar īpašu nosacījumu – kociņš turpmāk būs arī pašiem jāaprūpē, ko visi svinīgi solījās darīt.
Avotkalns jeb Heidelbergas parks Valkā
Cauri Valkas pilsētai kā dzīvības stīga vijas Pedeles upe un tās krastiem piegulošās zaļās teritorijas. Viena no šādām vietām ir dīķu teritorija, kas atrodas blīvi apdzīvotā vietā, ko tautā sauc par mikrorajonu. Vēsturiski šeit bijusi pilsētnieku ļoti iecienīta atpūtas vieta – Avotkalns jeb Heidelberga. Šobrīd tuvumā atrodas dzīvojamais mikrorajons, pamatskola, bērnudārzs, lielveikals, sociālās aprūpes nams, poliklīnika un pilsētas estrāde. Pašvaldība uzsākusi sakopt un labiekārtot zaļās teritorijas gar Pedeles upi, veidojot pilsētas meža parku. Dīķu teritorijas platība ir gandrīz 8 ha, tai ir daudz potenciālo izmantotāju, taču ļoti trūkst labiekārtojuma, sevišķi, kopš dīķī uzstādīta strūklaka. 2016. gadā Meža dienās teritorija papildināta ar dekoratīviem stādījumiem (klājeniskajiem kadiķiem, klājeniskajām ciedru priedēm, zirņu pacipresēm, fizokarpiem, bārbelēm, abēlijām, filadelfiem, kārkliem, spirejām), izveidojot trīs augu grupas.
Valkas novada Kārķu pagasta meža parks “Lustiņdruva”
Meža parks “Lustiņdruva” ir AS “Latvijas valsts meži” piederoša teritorija. Tā atrodas blakus pagasta centram Ķires labajā krastā. Vēsturiski šī vieta jau muižas laikos un pirmajā brīvvalstī bijusi domāta kā atpūtas mežs. Tās tuvumā bija plānots būvēt sanatoriju, jo netālu no upes iztek sēravoti. Diemžēl šī iecere netika realizēta. Muižas laikā dārznieks mežā veidojis šķūrētus ieraktus celiņus. Vietējo iedzīvotāju dzīvesstāsti liecina, ka tā bijusi arī jauniešiem iecienīta satikšanās vieta. Jāņkalniņā jau pirms 100 gadiem un, iespējams, vēl senāk allaž svinēti Jāņi. Visos laikos šeit bijusi lustīga dzīvošana, taču kopš Atmodas laika mežs pamazām apklusa – sporta stundās bērni vairs neslēpoja, meža parks aizauga ar krūmiem, uz takām sakrita koki. Pašvaldībai radās doma meža parkā atkal atgriezt dzīvību – atbilstoši meža Lustiņdruvas nosaukumam. Tradicionālajās Meža dienās Kārķos aizsākās takas izveide, kas turpināsies vienmēr, jo taka ir jākopj un to iespējams papildināt ar jauniem objektiem. Par projekta līdzekļiem un piesaistot vēl papildu finansējumu, “Lustiņdruvā” tapuši ļoti interesanti vietējo sabiedrību un tūristus piesaistoši objekti – meža telefons, meža klavieres, meža binoklis, lielais krēsls, lielie rati, kukaiņu viesnīca u.c. 2015. gadā šim atpūtas meža parkam piegulošajā teritorijā uzbūvēta estrāde – Dabas koncertzāle un uzsākti zemes darbi salas izveidei, kas iecerēta kā Tradīciju sala.
Valmieras pilsētas Vienības laukums
Vienības laukums ir Valmieras pilsētas transporta ceļu ieskauts: starp Upes, Limbažu un Rīgas ielu pie Matīšu šosejas. Bijušo garnizona placi no pārējās pilsētas atdala pa laukuma perimetru esoša lapkoku rinda un dažas egles ziemeļrietumu pusē. Reljefs ir līdzens. Celiņi savieno diagonāli pretējos Vienības laukuma stūrus ar ielu krustojumiem. Laukuma ieseguma pamatā ir zāliens. Lai īstenotu Meža dienu 2016 projektu, Valmieras pašvaldība iegādājās 23 kalnu priedes laukuma labiekārtošanai. Pārbūvētais Vienības laukums kalpos par svinīgu, Latvijas valstij un Valmierai nozīmīgu pasākumu norises vietu. Tas vēstīs arī par Valmieras un valmieriešu nozīmi valsts neatkarības ceļā – Valmieru kā pirmā Latvijas valsts karoga tapšanas vietu, valmieriešus kā pirmos neatkarīgās valsts finansiālos atbalstītājus, Brīvības cīņu dalībniekus, aktīvus dalībniekus neatkarības atjaunošanā 1990. gadā 4. maijā, kā arī akcentēs citus nozīmīgus faktus Latvijas vēsturē.
Varakļānu muižas parks
Varakļānu pilsētā atrodas Varakļānu muižas romantiskā stila ainavu parks. Literatūrā tas minēts kā pirmais dokumentāli datētais ainavu parks Latvijā. Parka platība ir 20,5 ha, tajā ir ap 14 eksotisku koku sugas. Parks ir aizsargājams valsts arhitektūras piemineklis. Pēc grāfa Mihaela Borha idejām to reizē ar pils celtniecību projektējis Romas arhitekts un dārzu mākslinieks Vinčenco Macoti. Vairāk nekā 200 gadu vecie koki ar diženajām lapotnēm vedina uz varenuma un svinīga miera noskaņu. Pievilcību piešķir Kaževas upītes līčloču gaita ar daudzajiem tiltiņiem, kas ļoti “prasās” pēc remonta. Pērn varakļānieši atjaunoja tiltiņu uz Mīlestības akmeni.
Vecpiebalgas novada Nēķina parks Taurenē
Taurenes pagasta centrā ir dendroloģiskais Nēķina parks, kura platība – 16,1 ha. Te iekļauta vēsturiskās Nēķina muižas kompleksa teritorija gar Gaujas krastu. Tajā atrodas dekoratīvie stādījumi, kā arī apmēram 150 gadu vecā meža audzes teritorija “Cieres birze”. Muižas kompleksa apbūve un sakoptais parks ir pievilcīgs apskates objekts tūristiem un iespēja atpūtas un aktīva dzīvesveida organizēšanai pagasta iedzīvotājiem. 2016. gadā Vecpiebalgas novada pašvaldība Nēķina parkā izgatavoja soliņu, atkritumu urnu un citas mazās koka arhitektūras formas (kokmateriāli tika apmaksāti no projekta līdzekļiem).
Vecpiebalgas novada Dzērbenes pils parks
Dzērbenes pils un parks tai apkārt ir Dzērbenes lepnums un daudzu tūristu iecienīta vieta. Tai ir interesanta vēsture ar daudziem nostāstiem, kā arī ļoti skaista apkārtne ar dīķiem, alejām, uzkalniņiem un vēl saglabājušos seno staļļu kompleksu, kas gan ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Parka kopējā platība aizņem gandrīz 5,5 ha. 2016. gada Meža dienās 18. septembrī – “Meža, ziedu un dzejas” dienā – notika kupli apmeklēta koku un košumkrūmu stādīšana. Pēc ainavu arhitektes Vinetas Radziņas stāstījuma par daiļdārzu veidošanu talcinieki sadalījās trīs grupās – pie pils, sabiedriskā centra un arī Dzērbenes centrā un visi kopā iestādīja 53 košumkrūmus un kokus. Pasākums noslēdzās Pilī ar dzejas lasījumiem un pašu kora “Pie Gaujas” skaistajām dziesmām.
Ventspils novada Ances muižas parks
Ances muiža ir būvēta kā tēva dāvana dēlam Ulriham Johanam fon Bēram. Pie muižas bija izveidots grezns franču dārzs. Pēc 1766. gada ēka tika pārbūvēta un grezni izrotāta, ēkai šajā laikā bija divi stāvi ar lieliem logiem un parketa grīdām. 2016. gada Meža dienās Ances muižas parks tika pie jauniem stādījumiem. Koku stādus iegādājās Zaļenieku kokaudzētavā, bet par pašvaldības līdzekļiem tika pie kūdras augsnes ielabošanai, auklas kociņu nostiprināšanai un mielasta talcinieku pacienāšanai. Mietus kociņu nostiprināšanai piešķīra SIA “Odumi”. Talkā piedalījās dažādu paaudžu cilvēki vecumā no septiņiem līdz 84 gadiem. Savstarpēji vienojoties, vecākās paaudzes talcinieki uzdeva par pienākumu jaunajiem rūpēties par iestādītajiem kociņiem nākotnē.
Viļānu Lakstīgalu un Zvirbuļu salas parks
2016. gada 9. septembrī tika īstenoti Meža dienu projektā plānotie parka labiekārtošanas darbi Lakstīgalu salā un blakus esošajā Zvirbuļu salā. Parks top par Viļānu novada iedzīvotāju skaistu dāvanu un sirsnīgu pienesumu Latvijas simtgadei. Respektējot salas dabīgo apaugumu, tika izzāģēti vecie krūmi un bīstamie koki. Uz stādīšanu pirms Tēvu dienas tika aicināti Viļānu novada pirmklasnieki un pašdarbnieki kopā ar tēviem, brāļiem, vectēviem un krusttēviem. Pavisam uz pasākumu ieradās vairāk nekā 60 cilvēku. Lai papildinātu saliņas augu daudzveidību, iegādājās un iestādīja 50 stādus – irbenes, ievas, ceriņus, grimoņus, plūškokus un jasmīnus. No iegādātā kokmateriāla saimniecības nodaļas strādnieki izgatavoja apkārtējai videi atbilstošu atkritumu urnu. Pēc paveiktā darba bērni devās uz radošajām darbnīcām, lai tēviem un vectēviem sagatavotu dāvanas – apgleznotas medaļas.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1993-2025 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
