Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 03:44
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Latvijas Valsts prezidents un Ordeņu kapituls, tuvojoties 4. maijam – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai, par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķīris 67 augstākos valsts apbalvojumus – 32 Triju Zvaigžņu ordeņus, 12 Viestura ordeņus un 23 Atzinības krustus. Apbalvojumu saņēmēju vidū ir arī vairāki pašvaldību pārstāvji.
Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira piešķirta un par ordeņa virsnieku iecelts SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” Onkoķirurģijas nodaļas vadītājs, onkoloģijas ķirurgs, Dr.habil.med. Murmans Ratiani.
Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira piešķirta un par ordeņa kavalieriem iecelti: ilggadējais kultūras un izglītības darbinieks, Madonas novada koru diriģents Jānis Bērziņš, Preiļu 1. pamatskolas sākumskolas skolotāja, Preiļu novada Kultūras centra un Preiļu Valsts ģimnāzijas deju kopas “Gaida” tautas deju pedagoģe un horeogrāfe Gaida Ivanova un ilggadējā kultūras darbiniece, Alsungas etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” dalībniece Antonija Trumsiņa.
Atzinības krusta IV šķira piešķirta un par ordeņa virsniecēm ieceltas: SIA “Cēsu klīnika” Neiroloģijas nodaļas virsārste, neiroloģe Māra Čugure, ilggadējā mākslinieciskās jaunrades centra “Praktiskā estētikas skola” direktore Olga Freimane un Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja, tautastērpu eksperte Liu Ģibiete.
Atzinības krusta V šķira piešķirta un par ordeņa kavalieriem iecelti: Jelgavas novada Kalnciema pagasta krievu jauktā kora dibinātājs, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Josifs Cisers, Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora vietniece Velga Krieva, ilggadējā kultūras darbiniece Daina Raituma un Talsu novada sporta skolas vieglatlētikas treneris Mārcis Štrobinders.
MINISTRU PREZIDENTS SVEIC JAUNOS PROFESIONĀĻUS
19. aprīlī Ministru prezidents Māris Kučinskis sveica jauniešus, kuri guvuši izcilus panākumus Eiropas jauno profesionāļu meistarības konkursā “EuroSkills 2016”.
“Man ir patiess prieks un arī lepnums par jaunajiem speciālistiem, kuri jau skolas gados sapratuši, ko vēlas darīt, apguvuši noteiktu profesiju un spēruši konkrētus soļus, lai sevi tajā pierādītu, turklāt starptautiskā līmenī,” uzrunājot klātesošos, teica Māris Kučinskis. “Tagad Eiropā un pasaulē zina, ka vieni no labākajiem meistariem ir atrodami Latvijā, un tas nav maz!”
Ministru prezidents Latvijas izcilākajiem jaunajiem profesionāļiem pasniedza Ministru kabineta Diplomus. Tos saņēma arī nozares speciālisti, kuri gatavoja Latvijas komandas dalībniekus startam konkursā. Konkursa laureātiem un speciālistiem izmaksātas valdības piešķirtās naudas balvas kopā 15 100 eiro apmērā.
Pērn Latvija konkursā piedalījās piekto reizi ar 12 jauniešu komandu, kuri valsti pārstāvēja desmit dažādās profesijās. Konkurss no 30. novembra līdz 4. decembrim notika Zviedrijas pilsētā Gēteborgā; tas pulcēja 28 valstu un 35 profesiju pārstāvjus no visas Eiropas.
“EuroSkills” ir Eiropas lielākais un prestižākais jauno profesionāļu meistarības konkurss, kas notiek kopš 2008. gada ar mērķi veicināt Eiropas valstu sasniegumus jauniešu profesionālajā izglītībā, celt profesiju, profesionālās izglītības un valsts prestižu, demonstrēt un godināt Eiropas talantīgāko jauniešu meistarību. Iespēja tajā piedalīties ir tikai reizi dzīvē.
STARPTAUTISKO MĀCĪBU PRIEKŠMETU OLIMPIĀŽU UZVARĒTĀJI
Ministru prezidents Māris Kučinskis 30. martā Latvijas izcilākajiem skolēniem un viņu pedagogiem pasniedza Ministru kabineta Diplomus par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs.
Uzrunājot apbalvojumu saņēmējus, M. Kučinskis norādīja, ka olimpiāžu laureāti ar savu darbu un zināšanām pasaules līmenī pierādījuši, ka Latvija izglītības jomā ir liela un spēcīga valsts. “Paldies jums par to, ko jūs darāt Latvijai! Jebkurš apbalvojums ir motivācija turpmākajam darbam, un es novēlu jums neapstāties pie sasniegtā,” teica Ministru prezidents.
Izglītības un zinātnes ministrs profesors Kārlis Šadurskis izteica pateicību vecākiem un skolotājiem, kuri atklājuši un virzījuši skolēnu talantus līdz augstiem sasniegumiem. Viņš pauda pārliecību, ka mums ir pamats lepoties ar sasniegumiem un izcilībām. Novērtējums ir ne tikai mājup pārvestās godalgas, to apliecina arī starptautisku augsta līmeņa zinātnes un inovāciju ekspertu vērtējums.
Kopumā apbalvojumi piešķirti 13 mācību priekšmetu olimpiāžu laureātiem, kuri 2016. gadā guvuši sasniegumus matemātikas, informātikas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas olimpiādēs, kā arī viņu pasniedzējiem par darbu ar talantīgiem skolēniem. Olimpiāžu uzvarētājiem un viņu pasniedzējiem piešķirtas naudas balvas kopumā 22 553 eiro apmērā.
Starptautisko olimpiāžu uzvarētāju apbalvošana Latvijā notika jau 19. reizi – kopš 1998. gada. Savukārt pirmo reizi starptautiskajā olimpiādē Latvija piedalījās 1991. gadā ķīmijā, iegūstot divas bronzas medaļas.
PASNIEGTI APBALVOJUMI KULTŪRIZGLĪTĪBAS AUDZĒKŅIEM UN PEDAGOGIEM
27. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tika pasniegti gadskārtējie Kultūras ministrijas apbalvojumi par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs.
Svinīgā ceremonijā 48 audzēkņi un 49 pedagogi no 21 Latvijas kultūrizglītības iestādes saņēma kultūras ministres Daces Melbārdes pasniegtus apbalvojumus par īpašiem sasniegumiem 2016. gadā. Jaunie talanti guvuši godalgas vismaz astoņos starptautiskos klasiskās dejas konkursos, 13 starptautiskos mākslas konkursos un 46 mūzikas konkursos. Panākumi gūti ne tikai Eiropā, bet arī Korejā, Japānā un Ķīnā. Tāpat tika godināti topošo Latvijas mūziķu, mākslinieku un dejotāju pedagogi, kuri sagatavojuši savus audzēkņus konkursiem.
“Pateicoties jauniešu spilgtajam starptautiskajam sniegumam mūzikā, mākslā, dejā un dizainā, pagājušajā gadā Latvijas vārds ir celts godā. Tas izdevies ne tikai Eiropas konkursos, piemēram, Gēteborgā mūsu dizaina izglītības programmas audzēknēm. Atzinība gūta arī tādos tālos reģionos kā Ķīna, kur vijolnieks Daņiils Bulajevs guvis godalgotu vietu, Koreja, kur Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēknis Kārlis Cīrulis sasniedzis augstus panākumus, Japāna, kur cildinātas mūsu jaunās mākslinieces. Es ticu un patiesi ceru, ka šie un citi mūsu talantīgie audzēkņi turpinās iesākto mākslas ceļu, būs mērķtiecīgi, virzīsies ar pārliecību un misijas apziņu, nākotnē kļūstot par mākslas pasaules zvaigznēm un mūsu valsts kultūras dzīves līderiem,” uzrunājot talantīgos jauniešus, uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.
Pasākumā tika pasniegta arī Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iedibinātā Cimzes balva izcilākajiem skolotājiem kultūrizglītības nozarē. Šogad Cimzes balvu un goda diplomus saņēma Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas klasiskās dejas skolotāja Regīna Kaupuža un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klarnetes spēles skolotājs Gunārs Kļaviņš.
Kultūras ministrija balvu pasniedz kopš 1998. gada, un tās mērķis ir apzināt un novērtēt ikgadējos Latvijas bērnu un jauniešu sasniegumus starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs dažādās mākslu nozarēs. Savukārt 2014. gadā LNKC iedibinātās Cimzes balvas piešķiršanas mērķis ir novērtēt pedagogus par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā, kā arī stiprināt kultūrizglītības jomas pedagogu profesijas prestižu. Balva nosaukta pedagoga, tautasdziesmu vācēja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja un profesionālās mūzikas izglītības aizsācēja Jāņa Cimzes (1814–1881) vārdā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017