Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 21:22
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Ar Jelgavas pilsētas himnu “Satiksimies Jelgavā” (to noklausīties un noskatīties var šeit: http://www.jelgava.lv/lv/pilseta//pilsetas–dziesma/) 7. aprīlī sākās Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sanāksme Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā Jelgavā – senajā Mītavā, kur starp diviem tiltiem lepni stāv pils, tornī dzied zvani un pa ielām vientuļš students klīst, pilsētā, kas aicina satikties.
Sanāksmi ievadīja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, iepazīstinot ar Jelgavu – pilsētu izaugsmei. Jelgavas prioritātes ir uzņēmējdarbība, izglītība, drošība un gudra pārvaldība. Pieredzes pārņemšanas vērta ir infrastruktūras objektu pārraudzības un inteliģentā luksoforu vadības sistēma, kas darbojas augu diennakti. Operatīvi novērst problēmas pilsētvidē palīdz pilsētas interaktīvā karte, ko aizpilda paši iedzīvotāji, – problēmvietā parādās sarkans karodziņš, ko pilsētas dienesti operatīvi steidz pārvērst par zaļu. Jelgavas mērs arī iepazīstināja ar jau īstenotajiem pilsētas infrastruktūras uzlabošanas projektiem un ieskicēja plānotās pārmaiņas. Šobrīd pašvaldības dienaskārtībā ir satiksmes termināļa izbūve, bet viens no lielākajiem nākotnes projektiem saistās ar multimodāla transporta termināļa izbūvi, kurā tiks iekļauti visi transporta veidi – gan dzelzceļš, autoceļi un lidosta, gan arī piemirstais upes transports, kas Jelgavu savienos ar Rīgas ostu.
Gan Jelgavas domes priekšsēdētājs, gan izpilddirektore Irēna Škutāne uzsvēra, ka politiskā un izpildvara Jelgavā darbojas rokrokā un pilsētas vadība notiek no viena “komandtiltiņa”. Pilsētas prezentāciju pašvaldības izpilddirektore turpināja, skaidrojot Jelgavas budžeta sadalījumu, demogrāfijas tendences, sociālās palīdzības veidus, veselīga dzīvesveida veicināšanas projektu un pilsētas infrastruktūras pielāgošanu kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai. Īpašs atbalsts katru gadu tiek atvēlēts pilsētas 30 izglītības iestādēm, kā virsuzdevumu stādot izglītības kvalitāti no pirmsskolas līdz profesionālajai izglītībai un lielus līdzekļus ieguldot jaunajās tehnoloģijās. Atbilstoši tam veidots arī pašvaldības budžets – šogad no 61,7 miljoniem lielākā daļa jeb 41,3% izdevumu atvēlēti izglītībai. Jelgavā tā nodrošināta no pirmsskolas vecuma līdz sirmiem gadiem, sistēmā pārdomāti iekļaujot gan 11 pašvaldības un septiņus privātos bērnudārzus, sešas pamatizglītības un septiņas vidējās izglītības iestādes, gan Jelgavas tehnikumu, Amatu vidusskolu un Mūzikas vidusskolu, gan sanāksmes saimniekus – Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru.
Ar vairākiem Jelgavas objektiem izpilddirektori varēja iepazīties arī klātienē, sanāksmes noslēgumā apskatot labiekārtoto Pasta salu un Driksas upes promenādi, apmeklējot Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centru un vērojot pilsētas panorāmu no Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa.
Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs (JPOIC) ir visaptverošs saziņas un informācijas apkopošanas mehānisms, kas nodrošina tiešu komunikāciju starp Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem, infrastruktūras uzturētājiem, operatīvajiem dienestiem, valsts un pašvaldības iestādēm, komercsabiedrībām un civilās aizsardzības komisiju. Ar JPOIC iedzīvotāji pa tālruni 8787 vai e–pastu var sazināties 24 stundas diennaktī.
Viens no jelgavnieku lepnuma objektiem ir Pasta sala, kas ar projekta “Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā” palīdzību un arī citādiem spēkiem tiek labiekārtota kā daudzfunkcionāla atpūtas, kultūras un sabiedrisko aktivitāšu vieta. Šeit top moderna infrastruktūra – gājēju un veloceliņi, soliņi, apgaismojums, laukumi dažādiem pasākumiem, bērnu rotaļu laukums, apstādījumi, kā arī sakārtoti Lielupes un Driksas krasti. Pasta salā pilsētas iedzīvotāji un viesi pulcējas arī tradicionālajos kultūras pasākumos – Smilšu skulptūru un Ledus skulptūru festivālos, koncertos, pilsētas svētkos un Vispārējos Latvijas Piena, maizes un medus svētkos. Pirms diviem gadiem Jelgava nosvinēja 750. dzimšanas dienu, kam par godu tapis video no putna lidojuma: https://www.youtube.com/watch?v=X–6Kg9RamEE. Pērn tam pievienojies arī videoklips “Jelgava var!”: https://www.youtube.com/watch?v=JZpyg1WdaTU.
Savukārt ikdienā augstāk par zemi var tikt, uzkāpjot Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, kur iekārtota interaktīva vēstures ekspozīcija un panorāmas skatu laukums 9. stāvā. Ja gribat to izdarīt tūlīt, uzklikšķiniet šeit: https://www.youtube.com/watch?v=ioKRanFUuP0.
Interesantus un noderīgus ieteikumus, kā attīstīt novadus un pilsētas, sanāksmes dalībniekiem sniedza ekonomists Jānis Ošlejs, kurš ir uzņēmumu “Primekss CEO” un “MolPort” valdes priekšsēdētājs. Pirmais viņa uzņēmums ražo jauna veida betonu, ko jau iepazinuši klienti no Norvēģijas līdz Dienvidāfrikai, savukārt otrs uzņēmums vairāk sastrādājas ar zinātniekiem, jo izveidojis ķīmisko savienojumu tirdzniecības platformu, kas apvieno daudzu piegādātāju katalogus. Uzņēmējs un ekonomists ir pārliecināts, ka Latvijā ir jāmaina politika un uzņēmumu un uzņēmēju atbalstā aktīvākai jābūt gan valstij, gan pašvaldībām, pirmām kārtām veicinot ražošanu un ražošanas pakalpojumu attīstību, turklāt tas iespējams ne vien lielpilsētās, bet arī mazos ciemos, ko apliecina Zviedrijas piemērs. Mūsu valstī šajā virzienā kā flagmanis darbojas Ventspils pilsēta, kas ar Eiropas Savienības fondiem uzņemas lielu daļu investīciju riska. Līdzīgi virzās arī Jelgava, piemēram, dodot biznesam uzbūvētās telpas nomā.
Sanāksmes centrālais jautājums bija energoefektivitāte un ēku siltināšana pašvaldībās, un pirmais savā pieredzē dalījās SIA “Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” valdes loceklis Juris Vidžis. Viņš pastāstīja, kā tiek organizēta 407 dzīvojamo ēku un 14 899 dzīvokļu pārvaldība Jelgavā, un uzsvēra, ka Latvijas ceturtajā lielākajā pilsētā 89% no ikmēneša nodotajiem skaitītāju rādījumiem tiek nodoti elektroniski, bet 37% klientu ir atteikušies no rēķinu saņemšanas papīra formātā.
Smiltenes novada izpilddirektors Kārlis Lapiņš uzteica savus iedzīvotājus, jo pirmo siltināto ēku saimnieki nu var atskatīties uz desmit gadu ilgu vēsturi. Pirmā daudzdzīvokļu māja Smiltenes novadā nosiltināta 2009. gadā, un tagad tādas ir deviņas, bet vēl piecām ir sagatavoti projekti. Pašvaldība nosiltinājusi arī piecas izglītības iestādes. Smiltenes novada pašvaldībā ieviesta energopārvaldības sistēma, kas ietver šādas sfēras: pašvaldības ēku siltumenerģijas patēriņš; pašvaldības ēku elektroenerģijas patēriņš; pašvaldības autoparka degvielas patēriņš; ielu publiskā apgaismojuma elektroenerģijas patēriņš.
Smiltenes novada energopārvaldnieks Andris Jaunpetrovičs ir pārliecinājies, ka prasmīga energopārvaldība ļauj arī krietni ietaupīt. Smiltenes novadā, ko veido Smiltenes pilsēta un astoņi apkārtējie pagasti, ir gan pilsētas centralizētā siltumapgādes sistēma, gan autonomi apkures katli daudzdzīvokļu un vienģimeņu mājās. Lielākoties kā kurināmais materiāls tiek izmantota dabasgāze, malka, šķelda, vietām arī dīzeļdegviela. Vienā no Smiltenes katlumājām papildus uzstādīti arī saules kolektori. Uzsākot energopārvaldības sistēmas izstrādi un ieviešanu, vispirms izveidoja pašvaldības darba grupu un vienlaikus iecēla energopārvaldnieku, kura pienākumos ietilpst datu apkopošana un analizēšana par Smiltenes novadā esošajām ēkām, lai būtu priekšstats, cik daudz tiek tērēts un cik varētu ietaupīt. Kad noskaidroti iemesli, tiek meklēti veidi, kā regulēt patēriņu un līdz ar to arī izmaksas. Interesantākais secinājums – pamatīgi ietaupīt var arī pašvaldības ēkās, ja rīkojas energoefektīvi un pirmām kārtām maina savus ikdienas paradumus.
Ozolnieku KSDU valdes priekšsēdētājs Rihards Zakrepskis, iepazīstinot ar praktisko pieredzi daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā Ozolnieku novadā, atzīmēja, ka puse no pašvaldības dzīvojamā fonda jau nosiltināta – 15 mājas Ozolniekos un trīs Brankās. Viņa padoms: uzsākot renovāciju, strikti jāvienojas ar dzīvokļu īpašniekiem par pakalpojuma uzturēšanas izmaksām pēc renovācijas, kā arī jāparedz visu renovācijas procesa izdevumu segšana; slēdzot pilnvarojuma līgumu par renovācijas veikšanu, rūpīgi jāizstrādā līguma teksts un jānodrošina pilnvarotās personas intereses; jāizvēlas pieredzējuši energoauditori un projektētāji, energoauditoram ļoti vēlamas zināšanas un pieredze būvniecības jomā.
SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” vadītājs Artis Rimma Jelgavas sanāksmē pārstāvēja arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, tāpēc vispirms viņš pievērsās “teorijai” un minēja vairākus likumu pantus un citus šķēršļus, kas kavē šo procesu. Liepāja gan ir līderis ēku siltināšanā un renovēto māju skaita ziņā ieņem pirmo vietu Latvijā – ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Liepājā renovētas 110 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Tāpēc pirmrindnieku ieteikums kolēģiem: renovējiet! Liepājas pilsētā pašvaldības līdzdalība šādā pasākumā būs arī turpmāk, atvēlot līdzekļus māju dokumentācijas sakārtošanai, jo “Altum” programmas ietvaros iedzīvotāji nevar pretendēt uz finansējumu par projekta dokumentācijas sagatavošanu.
AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” Energoefektivitātes departamenta vadītājs Ingus Salmiņš izklāstīja “Altum” piedāvājumu un paredzēto atbalstu pašvaldībām: konsultācijas par dokumentācijas sagatavošanu, piegādātāju pārbaude, vidējās tirgus cenas noskaidrošana, ekonomiskās pamatotības noteikšana u.c. Šobrīd “Altumā” iesniegti 125 projekti, no kuriem apstiprināti 50, turklāt visi kvalificējas 50% atbalstam. Programma turpināsies līdz 2022. gadam.
LPS padomniece Andra Feldmane minēja, ka vēlētos “Altum” cilvēkus redzēt ne tikai pie papīriem, bet arī būvlaukumā, jo tad tā būtu pilnīgāka uzraudzība, par ko nauda tiek paredzēta katrā projektā.
Tērvetes novada jurists Ivars Gorskis atzīmēja, ka ēku siltināšanas programmā aktīvi iesaistās arī Tērvetes novads, kas pieskaitāms mazajām pašvaldībām. Jau renovētas ir ēkas Augstkalnē un Kroņaucē un divas mājas Tērvetē.
Rosinošus ieteikumus savu pārstāvēto uzņēmumu vārdā sniedza Zemgales reģiona Enerģētikas attīstības aģentūras (ZREA) direktore Inga Kreicmane, kura informēja, kā tiek veidota energopārvaldības sistēma Jelgavā. Galvenie ZREA darba virzieni ir enerģētikas projekti un finansējuma piesaiste; energoauditi; konsultācijas iedzīvotājiem, biedriem un uzņēmumiem; enerģētikas datubāzes; energopārvaldība; enerģētikas pasākumi; elektromobilitātes veicināšana.
AS “Sadales tīkls” Korporatīvo klientu apkalpošanas vadītājs Aivars Slišāns iepazīstināja ar aktualitātēm savā uzņēmumā, kas strādā pēc biznesa principiem. Viņš atgādināja, ka bez maksas pieteikt atpakaļ pieslēgumu ar atteiktām/uz laiku atliktām jaudām var vienu reizi, tāpat vienreizēja bezmaksas iespēja ir atjaunot samazināto jaudu. A. Slišāns aicināja pašvaldības izmantot “Sadales tīklu” portālu: https://www.e–st.lv/lv/business.
“ICP Solutions OÜ” pārstāvis igaunis Sīms Tenno iepazīstināja ar sava uzņēmuma piedāvājumu nākamajai apkures sezonai. Plašāka informācija – uzņēmuma mājaslapā: www.icp–solutions.eu.
“Lattelecom BPO” valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Agnese Paegle pastāstīja par “Lattelecom BPO” piedāvājumu pašvaldībām. Izpilddirektorus visvairāk ieinteresēja SMS iespēja (0,031 eiro par vienu ziņu), kas ļautu nosūtīt atgādinājumu par kavētiem maksājumiem, nodot informatīvu ziņu, veikt akcijas u.c., turklāt bez mēneša abonēšanas maksas.
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš informēja, ka nākamā LPIA sanāksme notiks 12. maijā Pāvilostā un tajā izpilddirektori apspriedīsies par to, kā pārdzīvot vēlēšanu laiku un noturēt mieru pašvaldībā.
Jelgavas sanāksmē rādītās prezentācijas pieejamas šeit: http://www.lps.lv/lv/profesionalas–apvienibas/izpilddirektoru–asociacija/3606–izpilddirektoru–tiksanas–starp–diviem–tiltiem–jelgava, bet videoieraksts – https://www.youtube.com/playlist?list=PLLtiZjDjhu6CFwtcTaKWzNu_0JU–l8jgW, kas tapis, pateicoties LPS padomniekam Guntaram Krasovskim.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017