Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 23:53
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
28. aprīlī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notika forums “Ilgtspējas faktori un dabas vērtību saglabāšana Latvijas nākamajos simts gados”. Forums tika rīkots Latgales kongresa vēsturiskajā laikā, īstenojot Latvijas Vides aizsardzības fonda multisektoriālā projekta “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi” aktivitāti.
Projekta īstenotāji ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija ar partneriem – Rēzeknes novada, Ludzas novada, Līvānu novada un Madonas novada pašvaldību un biedrībām “Latvijas Inovatoru apvienība” un “Biomasas tehnoloģiju centrs”.
Foruma ievaddaļa tika veltīta Latgales kongresa simtgades atcerei. Klātesošie noklausījās akadēmiķa Jāņa Stradiņa analītisko akadēmisko priekšlasījumu par Latgales kongresa galvenajiem vēsturiskajiem un mūsdienu akcentiem.
Otrajā daļā Latvijas Inovatoru apvienības valdes loceklis Andris Nātriņš un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra iepazīstināja ar projekta “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” Rēzeknes, Ludzas, Madonas un Līvānu konferencēs apspriestajām tēmām, pašreizējās situācijas raksturojumu, kā arī ekspertu ieteikumiem kvalitatīvas reģionālās politikas veidošanai Latvijā un Latgalē. Projekta konferencēs ekspertu izteikto galveno ieteikumu kopsavilkumā tiek piedāvāti būtiskākie uzsvari ilgtspējīgas dzīves telpas veidošanā, dabas vērtību sasaistē ar sociālajiem, ekonomiskajiem aspektiem un pētniecību kā vērtību pievienojošo faktoru, visbeidzot uzsverot izglītības īpašo lomu ilgtspējas kontekstā.
Pēc projekta prezentācijas sekoja augsta līmeņa ekspertu komentāru sesija, kurā tika ieskicēti iespējamie valsts ilgtspējīgas attīstības scenāriji, tūlīt veicamās nepieciešamās rīcības, lai konferencēs izteiktie priekšlikumi būtu īstenojami dzīvē ilgtermiņa perspektīvā. Tie papildinās stratēģiskās ievirzes uzsvaru apkopojumu un tiks iekļauti visa projekta kopsavilkumā. Ar šo kopsavilkuma dokumentu tiks iepazīstināti politiku veidotāji un citas iesaistītās personas.
Foruma laikā tika atklāta Rāznas Nacionālā parka desmitgadei un dabas vērtībām veltītā Andra Eglīša fotoizstādes ekspozīcija, ar ko maijā bija iespēja iepazīties arī Rīgā – Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā.
Turpinot projekta “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” iniciatīvas, 18. maijā notika arī Dabas aizsardzības pārvaldes sadarbībā ar Latvijas Universitāti rīkotā konference “Krustpunktā – daba. Atbildība un vīzijas”, kurā eksperti detalizētāk pievērsa uzmanību dabas vērtību saglabāšanas un vides kvalitātes aspektiem.
Savukārt Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas 24. maija sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums par projekta “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” pienesumu Latvijas ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas kontekstā.
LATVIJAS SIMTGADEI UN LATGALES KONGRESA SIMTGADEI VELTĪTS MULTISEKTORIĀLS PROJEKTS “LATVIJAS ILGTSPĒJAS DIMENSIJAS – IZGLĪTOTI CILVĒKI UN DABAS VĒRTĪBU SAGLABĀŠANA”
Ekspertu galvenie ieteikumi ilgtermiņa stratēģiskajai plānošanai
2017. gada 28. aprīļa konference Rēzeknē
Ceļā uz Latvijas simtgadi dažādās sabiedrības grupās arvien biežāk tiek aktualizēti jautājumi par valsts ilgtspējas stiprināšanu, par to, kā vislabāk šo ambiciozo mērķi sasniegt. Uz šiem vitāli svarīgajiem jautājumiem Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansētā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstītā multisektoriālā un starpdisciplinārā projekta “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” aktivitātēs atbildes centās rast Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un partneri – Rēzeknes novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Līvānu novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, biedrības “Latvijas Inovatoru apvienība” un “Biomasas Tehnoloģiju centrs” un to piesaistītie vadošie eksperti un interešu grupu pārstāvji.
Projekta aktivitāšu īstenošanas mērķis bija projekta forumos, konferencēs Rēzeknē, Ludzā, Madonā un Līvānos, kā arī Rāznas Nacionālā parka desmitgadei veltītajā izstādē radīt platformu ekspertu dialogam par dzīves vides kvalitātes, izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības vides sistēmisko saistību un no tā izrietošajām iespējām veidot augstvērtīgu vides un reģionālo politiku Latvijā un Latgalē. Projekts vienlaikus uzsvēra gan ar mūsu valsts veidošanas posmu saistīto pagātnes notikumu nozīmīgumu, īpaši akcentējot Latgales kongresa lomu vienotas Latvijas tapšanā pirms simt gadiem, gan iezīmēja svarīgākos ilgtspējas aspektus nākamo simts gadu perspektīvā. Projektā tika analizētas stratēģiskās izvēles, vienlīdz lielā mērā vērtējot gan jaunradošās (nākotnes vīzijas veidojošās), gan atbildības (aktuālo izvēļu atbildības pret nākamajām paaudzēm) dimensijas.
Cilvēka un vides attiecību risināšana veidoja projekta centrālo asi. Šo attiecību aspektā projekts bija vērsts uz reģionālās politikas un vides aizsardzības politikas pilnveidošanu Latvijā un Latgalē atbilstoši Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītajiem principiem – “nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz ilgtspējīgu attīstību veiktas darbības, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sekmējot sabiedrības informētību par vides stāvokli un kvalitatīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, īpaši akcentējot kultūras un dabas vērtību saglabāšanas nozīmi”.
Projekta aktivitāšu uzstādījumi radīja priekšnoteikumus atbilžu meklēšanai Vides politikas pamatnostādnēs fiksētājām problēmām ilgtspējīgas attīstības kontekstā, tostarp nepietiekama vides informācija visos līmeņos (lai plaši īstenotu un atbalstītu videi draudzīgu rīcību), nepilnīga vides izglītība, pārāk maza sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu jautājumu risināšanā visos līmeņos, nepietiekami popularizēta vietējā līmeņa vides rīcību labā prakse, nepietiekama Latvijas zinātnes iesaiste reģionālajos pētījumos, prognožu izstrādē un valsts dabas kapitāla izvērtēšanā, nepietiekama lietišķo pētījumu koordinācija, neliels atbalsts vides sektora nevalstiskajām organizācijām, kā arī nepilnīgi izmantoti uz tirgu balstīti vides politikas ekonomiskie instrumenti.
Ilgtspējīga dzīves telpa
Cilvēku piesaistei reģionam ir gan multisektoriāls, gan starpdisciplinārs tvērums. Ilgtspējīgas attīstības jautājumu risināšanā ir nepieciešams mobilizēt plašu iesaistīto pušu sadarbību (multisektoriāla pieeja), izmantojot pētniecības potenciālu.
Valsts pārvaldes efektivitātes risinājumi meklējami līdzsvarā starp centralizāciju un decentralizāciju. Ir svarīgi, lai valsts līmeņa plānošana būtu savstarpēji saistīta ar reģionu (novadu un pilsētu) plāniem. Lokālās intereses (priekšstatus par dzīves un uzņēmējdarbības vidi) vienmēr vislabāk var pārzināt paši vietējo interešu subjekti, tostarp uzņēmēji un novadu pašvaldības.
Latvijā ir 32 zonējumi dažādiem dienestiem – Valsts ieņēmumu dienestam, Pārtikas un veterinārajam dienestam un citiem. Katrs zonējums ir atšķirīgs un izriet no attiecīgā dienesta funkcijām, nepieciešamās darba intensitātes konkrētā teritorijā, resursu kapacitātes un citiem faktoriem. Visiem dienestiem noteikt vienādu zonējumu ir bezmērķīgi, taču jārod risinājums, kā uzņēmējiem un iedzīvotājiem padarīt ikdienas dzīvi vienkāršāku un saprotamāku gadījumos, kad nepieciešams sazināties ar dažādiem valsts dienestiem. Viens no šādiem risinājumiem ir vienas pieturas aģentūras, kas pārstāv visus dienestus.
Latvijas reģionos ir iedzīvotāji, kas valsts un pašvaldību īstenoto pārvaldi nevērtē kā tādu, uz kuru varētu paļauties. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī citos Latvijas reģionu (tostarp Latgales) apvidos dzīvojošie cilvēki ir gatavi paši uzņemties atbildību gan par savu saimniecisko darbību, gan par savu labklājību, gan par savām nākotnes perspektīvām.
Sliktais un pat ļoti sliktais ceļu stāvoklis un esošā sabiedriskā transporta plānošanas sistēma rada ierobežojumus reģionālajai attīstībai.
Latvijā jau šobrīd pastāv labi nosacījumi, lai praktiski visā valsts teritorijā būtu iespējams no Rīgas nonākt aptuveni divu stundu laikā. Šādu mērķi būtu lietderīgi izvirzīt par plānošanas uzdevumu tuvākajiem pieciem gadiem.
Dabas vērtības un sociālie aspekti
Vairākās jomās un nozarēs ir saskatāmas pretrunas, kas saistītas ar dabas vērtību saglabāšanu, no vienas puses, un dabas resursu izmantošanu – no otras puses. To risinājumam ir izšķiroša nozīme sakārtotas vides veidošanā un tautsaimniecības attīstībā.
Pastāv dažādi principi, piemēram, biotopu saglabāšanas un ezeru (tāpat kā citu līdzīgu vides objektu) ekosistēmas problemātikas kontekstā. Biotopi ir dabas vērtība, kas būtu jāsaglabā iespējami lielā apjomā visā Latvijā. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka, nepietiekami kompensējot iespējamo negūstamo labumu saistībā ar ierobežojumiem dabas resursu izmantošanā biotopos, tiek radīti priekšnoteikumi, lai no šīs ekosistēmas “izspiestu” cilvēkus, kas nereti ir šo teritoriju likumīgie īpašnieki. Lai nodrošinātu ekosistēmu ilgtspēju, ir jāmeklē kompromisi un jārod risinājumi iesaistīto pušu interešu līdzsvarošanai.
Cilvēka darbības un dabas attiecībās nozīmīga atziņa ir ņemt vērā ekosistēmu īpašības. Daudzos gadījumos nevar cerēt, ka dabas vērtības saglabāsies, atvēlot tām kādas norobežotas teritorijas jeb anklāvus – ir jāļauj dzīvot dabai kā veselumam, izvairoties no fragmentācijas un veidojot zaļos koridorus.
Ezeru apsaimniekošana ir tipisks multisektoriālās sadarbības efektivitātes rādītājs – tā aptver zivju resursu vairumu un daudzveidību (iekļaujot ekosistēmu veidošanu un zivju rūpnieciskās zvejas elementus), rekreāciju, ainavu veidošanu un citus aspektus, kas savstarpēji mijiedarbojas. Tas ir svarīgi Latgalei, ņemot vērā, ka šā reģiona teritorijā atrodas 130 no Latvijas 208 ezeriem.
Reģionālās attīstības kontekstā ir jāuzsver, ka zināmā nozīmē “attīstības centri” var būt ne tikai lielākas vai mazākas pilsētas, bet pat dabas objekti (piemēram, purvi vai mitrāji), kas var kļūt ne tikai par īpašām apskates vietām, bet izglītības un jaunas pieredzes iegūšanas vietām.
Cilvēku un dabas tranzīta attiecībās svarīgs aspekts ir spēja, zināšanas un vēlme ievērot sugu migrāciju koridoru saglabāšanas nepieciešamību, it īpaši – veidojot ceļus un izbūvējot hidrotehniskās būves uz upēm.
Dabas vērtības, ekonomiskā aktivitāte un pētniecība kā vērtību pievienojošs faktors
Pētniecības un uzņēmējdarbības atbalsta resursu un infrastruktūras attīstīšanā pēdējā desmitgadē būtisks faktors ir bijis Eiropas Savienības fondu programmu finansējums. Pateicoties tam, Latvijā un arī Latgalē ir radīti priekšnoteikumi augstākai efektivitātei un augstākai pievienotajai vērtībai (vismaz sešas reizes lielākas zemes platības, kas tiek izmantotas bioloģiskajai lauksaimniecībai, uz pusi lielāka ražība un izslaukumi).
Būtiska ir aprites ekonomikas un citu zaļās ekonomikas modeļu loma ilgtspējīgā attīstībā. Tā rada priekšnoteikumus jaunu produktu un jaunu uzņēmumu izveidošanai, jaunām darba vietām, padarot izaugsmi patiesi ilgtspējīgu. Tāpēc ir svarīgi mobilizēt arī pētniecības potenciālu un precīzi veidot politiku, lai motivētu uzņēmējus izmantot šīs iespējas. Aprites ekonomikas pieeju “labi biznesam, labi dabai!” būtu jāpapildina ar “labi klientam”.
Dažādu jomu zinātnieku iesaistīšanās ir viens no līdzsvarotas pieejas priekšnoteikumiem, kas rada iespējas gan noteikt perspektīvās biznesa nišas, gan radīt augstāku pievienoto vērtību, gan arī piedāvāt risinājumus, kas vērsti uz dabas vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Pētniecības potenciāla pilnvērtīgai attīstīšanai ilgtspējas un ilgtspējīgas attīstības izpētē un pētniecības iznākumu ieviešanā ir nepieciešams integrēt ļoti plašu zinātnes disciplīnu spektru (humanitārās, sociālās, dabaszinātnes), nereducējot to uz kādu atsevišķu zinātņu disciplīnu ekskluzīvu atbilstības jomu (starpdisciplināra pieeja).
Ekotūrisms – ilgtspējīgs, videi draudzīgs tūrisms var kļūt par nišu ar aizsargājamām dabas teritorijām bagātu novadu ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju labklājībai.
Izglītība un ilgtspēja
Unifikācijas mērķtiecīga aizstāšana ar individualizētu pieeju katram bērnam. Ikviena bērna pilnvērtīga attīstība ir izglītības sistēmas galvenais mērķis.
Vispārējās un profesionālās izglītības viena no iesīkstējušām paradigmām ir sagatavot darba ņēmējus.
Augstākās izglītības attīstība, tostarp augstskolu novadu filiālēs, ir nenovēršami “sapārota” ar augsto tehnoloģiju piesātinātas tautsaimniecības vides klātbūtni. Tautsaimniecības un augstākās izglītības “pārī” abām pusēm ir jāattīstās līdzvērtīgi, citādi abās iestājas stagnācija.
Augstākajai izglītībai nepieciešama līdzsvarota attīstība. Ir nepieņemami visus resursus koncentrēt tikai dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju (STEM) jomās. Ja nebūs izcilas biznesa izglītības, tad STEM studiju programmu absolventiem var nebūt atbilstošas nodarbinātības iespējas.
Latvijā kopumā ir laba interneta infrastruktūra, tomēr jāatzīst, ka ir vājas digitālās prasmes (zems digitālo prasmju indekss). Ņemot vērā to, kā mainās pasaule – biznesa, publiskās pārvaldības un arī izglītības vide, ir svarīgi šādu prasmju apgūšanai pievērst lielāku uzmanību dažādās izglītības formās. Tas mazinās fiziskā attāluma nozīmi biznesā, nodarbinātībā un izglītībā.
Ilgtspējīga attīstība ir cieši saistīta ar efektīvas un visaptverošas mūžizglītības sistēmas darbību. Kvalifikācijas atjaunināšana ir izšķiroši svarīga gan kopējas, gan individuālas labklājības nodrošināšanā.
Jebkura ekosistēma ir jāuzlūko kā sociāla ekosistēma. Sociālās ekosistēmas kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanā svarīgs aspekts ir augsta vides apziņa, kas pārdomāti jāveido visos izglītības līmeņos.
Jaunieši vēlas būt iesaistīti svarīgos procesos – grib darīt, bet ar jēgu. Tieši jēgas piešķiršana ikvienai aktivitātei dabā ir vides izglītības, dabas izglītības centru un citu institūciju viens no galvenajiem uzdevumiem.
Novadmācībai ir jākļūst par neatņemamu un pašsaprotamu vispārējās izglītības sastāvdaļu. Tā nostiprina reģionālo identitāti un valstisko apziņu, veido priekšstatu un attieksmi pret kultūras un dabas vērtībām. Veidojot ciešāku piesaisti kultūrvēsturiskajam reģionam, tā ir jāuzskata par vienu no reģiona ilgtspējīgas attīstības faktoriem.
Noslēguma atziņa par dialoga nepieciešamību starp dažādām sabiedrības grupām
Latvija ir bagāta ar augsti izglītotiem, starptautiski atzītiem daudzu jomu speciālistiem, bet, izmantojot telpas metaforu, starp dažādu ekspertu uzskatiem un viedokļiem ir “liels attālums”. Projektā “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” īstenotais praktisko konferenču formāts ir sekmējis domu apmaiņas attāluma samazināšanos starp valsts pārvaldes institūciju pārstāvju un reģionā darbojošos uzņēmēju, pašvaldību vai iedzīvotāju viedokļiem, starp lielpilsētnieku un no lielākajām apdzīvotajām vietām attālāk dzīvojošo laucinieku viedokļiem, starp zinātnieku un praktiķu viedokļiem, starp uzņēmēju un dabas aizsardzības institūciju pārstāvju viedokļiem. Domu apmaiņā ir radušās kopīgas attīstības vīzijas un stingri pamati rīcības politikas veidošanā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017