Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 23:10
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Maiju dēvē par Lapu, Ziedu vai Sējas mēnesi. Tas ir ievziedu, ceriņu un pirmo pērkona negaisu laiks. Maijā salapo koki, un zied dārzi. Mēneša sākumā sāk dziedāt lakstīgalas un griezes griezt, kam mazliet vēlāk piebiedrojas arī vālodzes. Maija vidū atgriežas pēdējie gājputni – svīres, upes, purva un krūmu ķauķi. Šajā laikā daudziem putniem un dzīvniekiem dzimst mazuļi, bet mitrās vietās sāk vairoties odi un knišļi.
1. maijs – pirms 310 gadiem (1707) beidza pastāvēt Skotijas karaliste un, apvienojoties ūnijā Anglijas karalistei un Skotijas karalistei, izveidojās Apvienotā Lielbritānijas karaliste.
Pirms 60 gadiem (1957) dzimis latviešu dziedātājs, komponists un dzejnieks Kaspars Dimiters. Līdzās dziesmu sacerēšanai viņš sarakstījis arī libretus Zigmara Liepiņa operām “Parīzes Dievmātes katedrāle” un “No Rozes un asinīm”, operetei “Sikspārnis” un muzikālajai drāmai “Vadonis”, ir mūzikas autors vairākām teātra izrādēm.
1. maijs – Darba svētki. Sakarā ar straujo ražošanas attīstību 19. gs. otrajā pusē daudzās valstīs strādnieki izvirzīja prasības darba devējiem uzlabot darba un dzīves apstākļus, bet viņu prasības noraidīja un nemierus varmācīgi apspieda. 1886. gada 1. maijā ASV vispārējā streika laikā notika sadursmes starp astoņu stundu darbadienas aizstāvjiem un policiju, strādnieku demonstrāciju Čikāgā apšaudīja, un vairāki cilvēki gāja bojā. 1889. gadā Parīzes starptautiskajā kongresā tika nolemts 1. maiju ik gadu noteikt kā Starptautisko strādnieku dienu. Latvijā pirmo reizi to atzīmēja 1893. gadā Liepājā. Dažās valstīs Darba svētkus atzīmē citās dienās.
1. maijs ir Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. 1920. gada 1. maijā uz pirmo sēdi sanāca aprīlī ievēlētā Satversmes sapulce, par kuras vadītāju ievēlēja vēlāko Valsts prezidentu Jāni Čaksti. Sapulce izveidoja parlamentārajam darbam nepieciešamās komisijas, un sākās darbs pie Latvijas Republikas pamatlikuma – Satversmes – izstrādāšanas, ko pieņēma 1922. gada 15. februārī. Satversmes sapulce darbojās līdz 1922. gada 7. novembrim, kad tika ievēlēta 1. Latvijas Saeima. Savas pastāvēšanas laikā Satversmes sapulce paguva pieņemt daudzus vēsturiski nozīmīgus un simboliskus lēmumus – gan par valsts simboliem – karogu, ģerboni un himnu, gan par agrāro reformu un citiem būtiskiem jautājumiem. Satversmes sapulce pieņēma arī tādus likumus, kas bija saistīti ar pagastu pašvaldībām, apriņķu pašvaldībām, Latvijas iedalīšanu apriņķos u.c.
2. maijs – pirms 110 gadiem (1907) dzimis latviešu rakstnieks Alfrēds Dziļums (miris 1976. gadā). Pirms kara tapa tikai daži viņa romāni, no kuriem populārākais ir “Saplēstā krūze”, bet nozīmīgākie darbi uzrakstīti 50.–70. gados trimdā Zviedrijā. A. Dziļums sarakstījis 21 romānu, četras atmiņu grāmatas, darbojies žurnālistikā un rakstījis īsprozu, kā arī pievērsies dramaturģijai.
Pirms 20 gadiem (1997) Tonijs Blērs kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru un bija šajā postenī līdz 2007. gadam. Viņš bija pirmais Lielbritānijas premjerministrs 150 gadu laikā, kura sievai piedzima bērns, kamēr Ministru prezidents ir amatā.
Pirms pieciem gadiem (2012) norvēģu gleznotāja Edvarda Munka gleznas “Kliedziens” pasteļa versija izsolē Ņujorkā tika pārdota par 120 miljoniem dolāru, uzstādot jaunu rekordu par izsolē pārdotu mākslas darbu. Līdz tam cenas rekords piederēja Pablo Pikaso gleznai “Kailā, zaļās lapas un skulptūra”, ko 2010. gadā pārdeva par 106,5 miljoniem dolāru.
Polijā kopš 2004. gada šī ir Karoga diena. Vienlaikus 2. maijā tiek svinēta arī Ārzemēs dzīvojošo poļu diena.
Serbijā un Slovēnijā šie ir Otrie darba svētki.
3. maijs – pirms 80 gadiem (1937) amerikāņu rakstnieces Margaretas Mičelas romāns “Vējiem līdzi” saņēma Pulicera balvu. Pēc romāna motīviem 1939. gadā tika uzņemta filma ar Vivjenu Lī un Klārku Geiblu galvenajās lomās, kas saņēma desmit Amerikas Kinoakadēmijas balvas.
Pirms 80 gadiem (1937) Gostiņu pilsētiņu (tagadējo Pļaviņu pilsētas sastāvdaļu) pie Aiviekstes ietekas piemeklēja postošs ugunsgrēks, kas iznīcināja 54 ēkas jeb aptuveni ceturto daļu tābrīža apbūves.
Pirms 70 gadiem (1947) Japānā stājās spēkā jauna konstitūcija, kas atņēma imperatoram dievišķo statusu, pasludinot viņu par valsts un tautas simbolu, nevis par saules dievietes Amaterusu iemiesojumu. Jaunā konstitūcija aizliedza Japānai uzturēt savu armiju un piedalīties karos. Vēlēšanu tiesības tika dotas arī sievietēm.
Pirms 70 gadiem (1947) dzimis komponists Boriss Rezņiks. No 1972. līdz 1992. gadam viņš vadīja grupu “Eolika”. B. Rezņiks ir daudzu Latvijā pazīstamu dziesmu autors, starp tām “Pasaule, pasaulīt”, “Es neesmu Džeina Fonda”, “Tava atnākšana”, “Tu smejies sapnī”, “Atmostas Baltija”, kuras pavadījumā rokās sadevās daudzi tūkstoši cilvēku “Baltijas ceļā” 1989. gadā.
Pirms 15 gadiem (2002) notika atklātās sabiedriskās bezpeļņas organizācijas “Latvijas Zaļā josta” dibināšanas sapulce, kurā par tās priekšsēdētāju ievēlēja bioloģijas zinātņu doktoru Latvijas Zaļās partijas līderi Induli Emsi.
Pirms desmit gadiem (2007) Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, kurā noteiktas prasības un ierobežojumi Valsts prezidenta amata pretendentam.
Kopš 1993. gada UNESCO ik gadu aicina 3. maijā atzīmēt Pasaules preses brīvības dienu, lai sekmētu un aizstāvētu brīvu, plurālistisku un neatkarīgu preses darbu visā pasaulē.
4. maijs – pirms 105 gadiem (1912) Itālija okupēja Grieķijas salu Rodu Egejas jūras austrumos. Tā ir lielākā no Dienvidsporādu salām gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā, vēsturiski pazīstama kā Rodas kolosa (viens no septiņiem pasaules brīnumiem) atrašanās vieta.
4. maijā Nīderlandē tiek atzīmēta Nacionālā bojāgājušo piemiņas diena, pieminot gan civiliedzīvotājus, gan militārpersonas, kas Nīderlandes karalistē vai jebkurā citā pasaules vietā zaudējuši dzīvību vai tikuši nogalināti Otrajā pasaules karā, dažādās kara situācijās un miera operācijās pēc tā. Pulksten 20 it visur Nīderlandē valda divu minūšu klusums: apstājas sabiedriskais transports un satiksme, klusē radio un televizors, lidostās lidmašīnas nedrīkst nosēsties, arī mobilo sakaru operatori aicina izslēgt mobilās ierīces.
4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. 1990. gada 4. maija sēdē mažoritārās vēlēšanās ievēlētās LPSR Augstākās Padomes 138 deputāti (no 201) nobalsoja par deklarācijas “Par Latvijas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanu. Pirms tam 21. aprīlī Latvijas Tautas fronte “Daugavas” stadionā pulcēja visu līmeņu vietējo padomju un Augstākās Padomes deputātus uz kopsapulci, kurā ar 8002 balsīm pieņēma lēmumu un aicinājumu pilnvarot Augstāko Padomi pieņemt Neatkarības deklarāciju. Ar šo dokumentu tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.
5. maijs – šajā dienā tiek atzīmēta Pasaules astmas diena ar mērķi veicināt pacientu aprūpi un izglītošanu un informēt sabiedrību, lai šo saslimšanu varētu agrīni diagnosticēt, adekvāti ārstēt un efektīvi kontrolēt.
Kopš 1991. gada pasaulē šajā dienā atzīmē Starptautisko vecmāšu dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vecmāšu svarīgajam darbam.
Dānijā un Nīderlandē šī ir Atbrīvošanas diena, atzīmējot Otrā pasaules kara beigas un pieminot bojāgājušos.
Etiopijā šajā dienā svin Patriotu dienu.
Gajānā šī ir Indiešu imigrācijas diena.
Savukārt Japānā 5. maijā svin Bērnu dienu, ar daudzkrāsainiem papīra vai auduma plakātiem izgreznojot ikvienu māju.
6. maijs – pirms 335 gadiem (1682) Francijas karalis Luijs XIV pārcēla savu galmu uz Versaļu. Pils iekštelpu iekārtojums ar dārgām mēbelēm, gleznām, krāsainiem gobelēniem un freskām, kā arī milzīgais parks ar 1400 strūklakām, kanāliem, dīķiem, ūdenskritumiem un simetriskajiem celiņiem kalpoja par paraugu pārējo Eiropas valdnieku gaumei. Arī mūsdienās Versaļas pils ir Luija XIV absolūtās varas un Francijas galma spožuma simbols.
Pirms 135 gadiem (1882) ASV Kongress apstiprināja Ķīniešu izslēgšanas likumu, ierobežojot ķīniešu imigrāciju Amerikas Savienotajās Valstīs.
Pirms 135 gadiem (1882) dzimis Latvijas armijas ģenerālis Jānis Kurelis (miris 1954. gadā). Viņš bija profesionāls karavīrs, kurš piedzīvoja Krievijas–Japānas karu un divus pasaules karus. Pirmajā pasaules karā J. Kurelis aktīvi piedalījās karadarbībā, savukārt Otrā pasaules kara laikā uzņēmās vadīt militāro vienību, kas par savu mērķi izvirzīja cīņu par neatkarīgu Latviju, nepakļaujoties nevienai no okupācijas varām. Jānis Kurelis iegājis Latvijas vēsturē kā drosmīgs un varonīgs karavīrs, savukārt termins ‘kurelieši’ no vienas vienības apzīmējuma kļuva par visaptverošu nacionālās pretošanās un brīvības cīņu dalībnieku apzīmējumu. Ģenerālis apbalvots ar Staņislava III un II šķiras, Annas IV un II šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem un IV šķiras (t.s. zaldātu) Jura krustu. Par varonību kaujā pie Mazās Juglas 1920. gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni. Viņam arī piešķirti III un II šķiras Triju zvaigžņu ordeņi, I šķiras Viestura ordenis, Aizsargu Nopelnu krusts un Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļa, kā arī Čehoslovākijas Kara krusts un Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa.
Pirms 80 gadiem (1937) Ņūdžersijas Leikhērstā (ASV) notika “Hindenburga” katastrofa, kad nosēžoties aizdegās un uzsprāga tolaik šīs klases ievērojamākais lidaparāts un pasaulē lielākais vācu dirižablis “Hindenburg”. 62 pasažieriem izdevās izglābties, bet 36 cilvēki gāja bojā.
Pirms 75 gadiem (1942) dzimis grafiķis, grāmatu mākslinieks, mākslas zinātnieks, pedagogs, LZA goda doktors Valdis Villerušs. Viņš veidojis ilustrācijas un māksliniecisko apdari vairāk nekā 100 grāmatām un sekmējis grāmatniecības kultūras izpratni un praksi.
Pirms desmit gadiem (2007) Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ar 53% balsu tika ievēlēts Nikolā Sarkozī, kurš kļuva par 23. Francijas prezidentu. Šajā amatā viņš bija līdz 2012. gada 15. maijam, kad vēlēšanās zaudēja sociālistu kandidātam Fransuā Olandam.
7. maijs – pirms 320 gadiem (1697) ugunsgrēkā tika iznīcināta viduslaikos celtā Stokholmas pils. 18. gadsimtā tās vietā uzbūvēja pašreizējo karalisko pili, kas ar 608 istabām ir lielākā pils pasaulē, kuru joprojām izmanto valsts galva – karalis Kārlis Gustavs XVI.
Pirms 185 gadiem (1832) saskaņā ar Londonas līgumu tika atzīta Grieķijas neatkarība. Līdz tam pār Grieķiju valdīja Osmaņu impērija. 1821. gada 25. martā grieķu patrioti sāka neatkarības karu, kurā izcīnīto neatkarību oficiāli nostiprināt izdevās pēc lielvaru (Lielbritānijas, Francijas, Krievijas) vienošanās.
Pirms 130 gadiem (1887) amerikānis Tomass Stīvenss pabeidza velobraucienu apkārt zemeslodei. Viņš bija pirmais cilvēks, kurš ar velosipēdu apceļoja visu pasauli, ceļā pavadot vairāk nekā trīs gadus un pieveicot 13 500 jūdzes (21 700 km).
Pirms 25 gadiem (1992) pirmajā kosmiskajā lidojumā devās NASA daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis “Endeavour”, kas apvienoja kosmiskā nesēja, pilotējama kosmosa kuģa un transportkuģa funkcijas.
Šajā dienā pirms 25 gadiem (1992) Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus, tautā sauktus par repšikiem.
Vjetnamā šī ir Uzvaras diena.
Krievijā 7. maijā svin Radio dienu, jo šajā dienā 1895. gadā krievu zinātnieks Aleksandrs Popovs Sanktpēterburgā nodemonstrēja savu izgudrojumu – pasaulē pirmo radiouztvērēju.
8. maijs – pirms 135 gadiem (1882) dzimis Latvijas diplomāts un publicists Kārlis Ozols (miris 1941. gadā). Viņš 1919. gadā bijis ASV latviešu delegāts Parīzes Miera konferencē, vēlāk Latvijas valdības tirdzniecības pārstāvis ASV un strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā. No 1923. līdz 1929. gadam K. Ozols bija Latvijas Republikas sūtnis PSRS. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās un žurnālistikā.
8. maijs ir Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Nacistiskā Vācija, 1945. gada 8. maijā parakstot aktu, atzina savu kapitulāciju, un beidzās Otrais pasaules karš (1939–1945). Cilvēce šajā karā zaudēja vairāk nekā 50 miljonus karavīru un civiliedzīvotāju.
Šī ir Pasaules Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness diena, kad tiek atzīmēta Starptautiskā Sarkanā Krusta dibinātāja un pasaulē pirmā Nobela miera prēmijas laureāta Anrī Dināna dzimšanas diena. Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība palīdz katastrofās, konfliktos un krīzes situācijās cietušajiem, un šos pamatprincipus ievēro vairāk nekā 17 miljoni brīvprātīgo no 189 nacionālajām biedrībām visā pasaulē, tajā skaitā Latvijas Sarkanais Krusts.
9. maijs – pirms 140 gadiem (1877) Rumānija pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas. Modernā Rumānija sāka veidoties 1859. gadā, kad apvienojās Osmaņu pakļautībā esošās Moldāvijas un Valahijas kņazistes. Devītais un pēdējais krievu–turku karš sākās 1877. gadā, un Osmaņu impērija izstājās no Konstantinopoles konferences. Rumānija pasludināja neatkarību un pieteica karu Osmaņu impērijai, un rumāņiem pievienojās serbi, bulgāri un krievi. 1878. gadā Berlīnes kongress starptautiski atzina Rumānijas karalistes neatkarību.
Pirms 100 gadiem (1917) 9. un 10. maijā Rēzeknē sanāca Pirmais Latgales latviešu kongress, kurā pēc smagām debatēm un dažādiem viedokļiem pirmā demokrātiski ievēlētā Latgales latviešu pārstāvju sanāksme nolēma, ka Latgalei jāapvienojas ar Vidzemi un Kurzemi, aizejot no Vitebskas guberņas, panākot 300 gadu šķirtās latviešu tautas apvienošanu un Latvijas ģerbonī ieliekot trešo zvaigzni – Latgali. Kongress ievēlēja Latgales pagaidu zemes padomi ar 60 deputātu vietām, no kurām 24 bija rezervētas poļu, krievu un ebreju minoritātēm. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Franci Trasunu.
Pirms 95 gadiem (1922) dzimis latviešu kinorežisors Rolands Kalniņš. Viņš ir viens no drosmīgākajiem Latvijas kultūras cilvēkiem, kurš nav atteicies no sava darba arī tad, kad padomju ideoloģiskā cenzūra uz daudziem gadiem nolika plauktā vai pilnībā aizliedza vairākas viņa filmas. 60. gadu filmas “Akmens un šķembas” un “Elpojiet dziļi” tika atzītas par nevēlamām un izņemtas no padomju kinoaprites. Tapšanas procesā apturēja arī viņa filmu “Piejūras klimats”, kas, pēc mūsdienu kritiķu domām, varēja kļūt par liktenīgu latviešu kinematogrāfā. R. Kalniņa dokumentālā filma “Saruna ar karalieni” par aktrises Vijas Artmanes radošo darbību apbalvota ar “Lielo Kristapu”. Rolands Kalniņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Izcilais režisors radījis tādas tautā mīlētas filmas kā “Ceplis” un “Es visu atceros, Ričard!”. Savu pēdējo pilnmetrāžas spēlfilmu “Rūgtais vīns” R. Kalniņš uzņēma 85 gadu vecumā.
Pirms 25 gadiem (1992) armēņu spēki ieņēma Šušu – pēdējo azerbaidžāņu bāzi Kalnu Karabahā. Militārais konflikts, kas bija turpinājums armēņu un azerbaidžāņu etniskajam konfliktam, aizsākās ar Padomju Savienības sabrukumu 80. gadu beigās. Kara rezultātā Armēnija ieguva ievērojamu Azerbaidžānas daļu, kurā izveidota starptautiski neatzītā Kalnu Karabahas Republika. Karadarbībā gāja bojā vairāk nekā 25 000 cilvēku, ievērojami vairāk kritušo bija Azerbaidžānas pusē. Bēgļu gaitās devās ap 230 000 armēņu un 800 000 azerbaidžāņu.
1986. gada 9. maijā, Robēra Šūmaņa 100. dzimšanas dienā, godinot viņa piemiņu un ieguldījumu Eiropas apvienošanā, Eiropas Kopiena nolēma šo dienu pasludināt par Eiropas dienu. Šī diena ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā.
Krievijā šajā datumā svin Uzvaras dienu par godu padomju tautas un sabiedroto uzvarai pār nacistisko Vāciju Lielajā Tēvijas karā.
10. maijs – pirms 160 gadiem (1857) sākās Pirmais Indijas Neatkarības karš jeb kustība pret britu patvaļīgo valdīšanu. Tā izvērsās par indiešu sacelšanos, kas pazīstama arī kā “Indiešu dumpis”, “Sipaju dumpis” un “Pirmais neatkarības karš”. Pēc gada briti sakāva dumpiniekus, un visa vara pārgāja Britu karaļnamam, kas sāka pārvaldīt lielāko Indijas daļu kā koloniju.
Pirms 20 gadiem (1997) Irānas ziemeļaustrumos netālu no Ardekulas notika zemestrīce, kurā gāja bojā 2400 cilvēku.
Vairākās Āzijas valstīs šī ir Mātes diena.
11. maijs – pirms 515 gadiem (1502) jūrasbraucējs Kristofers Kolumbs devās savā ceturtajā un pēdējā ceļojumā uz Rietumindiju. Šīs ekspedīcijas laikā (1502–1504) viņš pētīja Centrālamerikas piekrastes joslu, bet neatrada ne zeltu, ne ceļu uz Āziju un tā arī nekad nesasniedza mūsdienu ASV teritoriju. Kolumba darbība tiek vērtēta divējādi, jo, no vienas puses, viņš sekmēja lielos ģeogrāfiskos atklājumus un Rietumeiropas ekspansiju, bet, no otras puses, netieši radīja apstākļus iedzimto (indiāņu) iznīcināšanai un verdzībai Karību jūras salās.
Pirms 85 gadiem (1932) dzimis baleta mākslinieks, aktieris, pedagogs, Operas un baleta teātra solists Haralds Ritenbergs. Viņš bijis Rīgas horeogrāfijas vidusskolas direktors, Stambulas Operas un baleta teātra baletmeistars, repetitors un filmējies arī filmās “Nauris”, “Šķēps un roze”, “Vella kalpi” un “Vella kalpi vella dzirnavās”. Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Pirms 85 gadiem (1932) Rīgā tika atklāts tagadējais Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kas ir viens no vecākajiem Eiropā. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales. Brīvdabas muzeja krājumā ir aptuveni 150 000 glabāšanas vienību, kas veido lielāko etnogrāfisko priekšmetu kolekciju Latvijā.
12. maijs – pirms 220 gadiem (1797) Francijas imperators Napoleons I ieņēma Venēciju, kas gadsimtiem ilgi bija galvenā tirdzniecības lielvara Eiropā.
Pirms 120 gadiem (1897) dzimis brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas pulkvedis Alfrēds Audze (miris 1930. gadā). Par varonību strēlnieku kaujās apbalvots ar Annas III un IV šķiras, Staņislava II un III šķiras un Vladimira IV šķiras ordeņiem. 1920. gadā viņam piešķirts Lāčplēša kara ordenis par kaujām Latgales frontē, kur A. Audze vadīja pusotru rotu uzbrukumā diviem lielinieku pulkiem, izsita tos no pozīcijām un saņēma gūstekņus, tādējādi sekmēdams latviešu daļu virzību uz priekšu. Armijas desmit gadu svētkos 1929. gadā apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni.
Pirms 80 gadiem (1937) Vestminsteras abatijā par Lielbritānijas karali tika kronēts Džordžs VI un karaliene Elizabete, vēlāk saukta par Karalieni Māti, lai atšķirtu abas Elizabetes.
Šajā dienā pirms 80 gadiem (1937) pēc Kārļa Ulmaņa iniciatīvas nodibināta Tēvzemes balva, ko piešķīra par izciliem sasniegumiem dažādās nozarēs (politikā, valsts aizsardzībā, sportā, zinātnē, literatūrā, mākslā u.c.). Pirmais laureāts bija rakstnieks Jānis Akuraters. Pavisam balvu līdz valsts okupācijai saņēma 23 personas.
Pirms 50 gadiem (1967) angļu grupa “Pink Floyd” Londonā sarīkoja pasaulē pirmo kvadrofonisko rokkoncertu. “Pink Floyd” ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem rokmūzikas projektiem mūzikas vēsturē, kopumā visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 210 miljoni albumu.
Pirms 20 gadiem (1997) Krievija un Čečenija noslēdza miera līgumu, taču jautājums par Čečenijas neatkarību netika atrisināts.
Pirms 15 gadiem (2002) Kandavā, Ventspilī, Limbažos un Talsos notika pirmā Latvijas Jaunatnes olimpiāde, kurā piedalījās 2,5 tūkstoši dalībnieku.
Par godu Mātes dienai pirms 15 gadiem (2002) Rīgā, Rātslaukumā ap Rolanda statuju, no 300 000 dažādu šķirņu un krāsu tulpēm tika izveidots ziedu paklājs. To Rīgai dāvināja bijušais pilsētas mērs Andris Ārgalis kopā ar puķkopjiem Pēteri Pikši un Vitautu Skuju.
Šajā dienā pasaulē atzīmē Starptautisko Māsu dienu par godu šīs profesijas pamatlicējas Florences Naitingeiles dzimšanas dienai.
13. maijs – pirms 380 gadiem (1637) Francijas karaļa galvenais vietnieks, premjers kardināls Rišeljē rīkoja vakariņas un drošības apsvērumu nolūkos deva rīkojumu, lai nažiem, kurus liek uz galda, tiktu noapaļoti gali. Mūsdienās viņu uzskata par galda nažu izgudrotāju, jo līdz tam nažiem bija asi, smaili gali.
Pirms 185 gadiem (1832) dzimis latviešu dzejnieks, publicists, jaunlatviešu kustības darbinieks, latviešu dzejas valodas veidotājs un latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs Juris Alunāns (miris 1864. gadā). Viņam ir liela nozīme latviešu laicīgās dzejas un literārās valodas attīstībā. Cīnījies pret vācu feodāļu ideoloģiju un kundzību latviešu kultūras dzīvē, izdevis populārzinātnisku rakstu krājumu “Sēta. Daba. Pasaule”, bijis “Pēterburgas Avīžu” dibinātājs un redaktors. 1856. gadā izdotajā dzejoļu krājumā “Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” parādījis latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš radījis aptuveni 500 jaunvārdu, no kuriem vairums ātri ieviesušies ikdienas valodā. Radikālākais jaunlatviešu darbinieks, kurš modināja latviešos tautisko pašapziņu. J. Alunāns bija pirmais, kurš ar savu dzeju latviešu tautu pacēla kultūrtautu līmenī.
Pirms 95 gadiem (1922) dzimis latviešu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs Dzintars Sodums (miris 2008. gadā). No trimdas atgriezies Latvijā 2006. gadā un dzīvojis Ikšķilē. Sarakstījis piecus romānus, trīs stāstus, trīs lugas un tulkojis Hermaņa Heses “Narcisu un Zeltamuti” un Džeimsa Džoisa “Ulisu” un “Dubliniešus”. 2013. gadā Ikšķiles novads nodibināja Dzintara Soduma balvu, ko ik gadu piešķir par novatorisku sniegumu latviešu literatūrā.
14. maijs – pirms 780 gadiem (1237), apvienojoties Livonijas Zobenbrāļu un Vācu Teitoņu ordenim, izveidojās Livonijas ordenis, kas pastāvēja līdz 1561. gadam. Laikposmā starp 1237. un 1290. gadu Livonijas ordenis iekaroja visu Livoniju, izņemot Ziemeļigauniju, pakļaujot kuršus un zemgaļus.
Lai gan hronometrs bija izgudrots jau 18. gs. sākumā, to patentēt nevienam nebija ienācis prātā, līdz to pirms 155 gadiem (1862) izdarīja šveiciešu pulksteņmeistars Ādolfs Nikols.
Pirms 115 gadiem (1902) dzimusi latviešu komponiste, pianiste, muzikoloģe, pedagoģe, Latvijas Valsts konservatorijas profesore Lūcija Garūta (mirusi 1977. gadā). Viņa sarakstījusi operas, oratorijas, kantātes, simfoniskos darbus, kamermūziku – 200 dziesmas (apmēram pusei tekstus rakstījusi pati), latviešu tautasdziesmu apdares un solo balsij ar klavierēm un ansambļiem. Pazīstamākais viņas darbs ir patriotiskā kantāte “Dievs, tava zeme deg!” ar Andreja Eglīša vārdiem. Kopš 2002. gada notiek starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss.
Pirms 70 gadiem (1947) dzimis kinorežisors, kinofestivāla “Arsenāls” tēvs Augusts Sukuts. Viņš bijis režisors vairākām “Telefilmas–Rīga” un Rīgas Kinostudijas filmām – “Vieta zem saules”, “Aparele”, “Bij’ man vienas cūkas dēļ”, “Pase”, “Balss” u.c., kā arī producents Rīgas Videocentra dokumentālajām un aktierfilmām. Liels ir viņa ieguldījums Latvijas kinoskatītāju izglītošanā un audzināšanā par ideoloģisko robežu un dzelzs priekškara ignorēšanu mākslas brīvības vārdā.
Pirms 45 gadiem (1972) skvērā pie Kauņas centrālās ielas pašsadedzināšanos veica 19 gadus vecais Roms Kalanta. Aplejot sevi ar benzīnu, viņš atstāja zīmīti: “Manā nāvē vainot tikai un vienīgi politisko sistēmu.” Pēc jaunieša nāves pilsētā divas dienas notika nemieri, un vēlāk viņa rīcību atkārtoja vēl daži cilvēki. Kalantas nāves 30. gadadienā notikuma vietā Lietuvas prezidents Valds Adamkus atklāja memoriālo pieminekli “Kaujas lauks”.
Pirms 15 gadiem (2002) NATO dalībvalstu un Krievijas ārlietu ministri noslēdza vienošanos par NATO un Krievijas padomes izveidošanu, lai sadarbotos cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatību.
Kopš 1992. gada maija otrajā svētdienā Latvijā tiek atzīmēta Mātes diena, kuras aizsākumi meklējami ASV, kad 1907. gadā svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos.
Izraēlā un Paragvajā šī ir Neatkarības diena.
15. maijs – pirms 60 gadiem (1957) Apvienotā Karaliste izmēģināja ūdeņraža bumbu, nometot to Moldenas salā Klusajā okeānā.
Lai uzsvērtu attieksmi un uzmanību ģimenei kā nozīmīgai sabiedrības sastāvdaļai, ANO Ģenerālā Asambleja 1993. gada 20. septembrī pieņēma lēmumu 15. maiju noteikt par Starptautisko ģimenes dienu. Latvijā Ģimenes dienu kā oficiālus svētkus svin salīdzinoši nesen – kopš 2008. gada.
16. maijs – pirms 140 gadiem (1877) dzimis skolotājs un latviešu diplomāts Jānis Seskis (miris 1943. gadā). Viņš bija 1905. gada revolūcijas dalībnieks, Latviešu Informācijas dienesta izveidotājs Petrogradā, Latviešu Pagaidu nacionālās padomes loceklis, Parīzes miera konferences delegāts, LR Ārlietu ministrijas darbinieks, Latvijas vēstnieks un sūtnis PSRS, Latvijas pilnvarotais pārstāvis Šveicē, rezidējošais ministrs (pastāvīgais vēstnieks) un sūtnis Igaunijā, Latvijas ģenerālkonsuls Klaipēdā.
Pirms 120 gadiem (1897) dzimis latviešu sportists un sporta administrators Roberts Plūme (miris 1956. gadā). Bijis Viskrievijas čempions un Latvijas čempions riteņbraukšanā, Latvijas čempions slēpošanā, boksā un pieccīņā, kā slēpotājs 1924. gadā pārstāvējis Latviju ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī, 1928. gadā kā riteņbraucējs piedalījies olimpiskajās spēlēs Parīzē un Amsterdamā. Viņš ir vienīgais Latvijas sportists, kurš startējis gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs. Līdzās aktīvai sportošanai R. Plūme nodarbojies ar sporta organizēšanu. Sākot ar 1936. gadu, ar Kārļa Ulmaņa atbalstu aktīvi organizējis Vienības velobraucienu. Pirms Latvijas okupācijas devies trimdā uz Austriju, vēlāk uz Kanādu.
Pirms 60 gadiem (1957) dzimis latviešu filologs, viens no mūsdienu ievērojamākajiem bibliotēku un informācijas zinātnes speciālistiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Viņš apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Ģedimina ordeni, Latvijas Ministru kabineta balvu un “Zelta ābeles” balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā.
17. maijs – pirms 430 gadiem (1587) par Kurzemes hercogiem kļuva brāļi Frīdrihs un Vilhelms Ketleri. Pirmais Kurzemes hercogs bija Gothards Ketlers, bet pēc viņa nāves par hercogiem kļuva abi dēli. 1596. gadā viņi sadalīja hercogisti divās daļās – Frīdrihs valdīja Zemgalē un Sēlijā ar sēdekli Mītavā (tag. Jelgava), savukārt Vilhelms – Kurzemē ar sēdekli Kuldīgā.
Pirms 105 gadiem (1912) tika pieņemts pašreizējais Salvadoras karogs.
Pirms desmit gadiem (2007) Saeima ratificēja Latvijas un Krievijas robežlīgumu, ko abu valstu premjeri (Aigars Kalvītis un Mihails Fradkovs) parakstīja marta beigās Maskavā. Robežlīgums bija iestrēdzis desmitgades garumā – galvenais iemesls tam bija Latvijas un Krievijas nespēja panākt vienotu skatījumu uz Otrā pasaules kara notikumiem, kā arī Abrenes jautājums, kas saistīts ar Latvijas Republikas pārmantojamību.
Kopš 1969. gada katru gadu 17. maijā tiek atzīmēta Pasaules informācijas sabiedrības un telekomunikāciju diena, kuras mērķis ir paplašināt sabiedrības izpratni par telekomunikāciju tehnoloģiju un interneta nozīmi mūsdienu ekonomikas un sabiedrības procesos.
17. maijā visā pasaulē atzīmē IDAHO jeb Starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju un bifobiju. Šajā dienā pirms 27 gadiem homoseksualitāte tika izņemta no Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā slimību klasifikatora.
Šajā dienā Norvēģijā atzīmē Konstitūcijas dienu, ko sauc arī par tautas svētkiem.
1865. gada 15. februārī tika apstiprināti Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) statūti un ievēlēta virskomanda. 17. maijā komanda pirmo reizi izbrauca uz ugunsgrēku un sekmīgi to nodzēsa. Šo notikumu uzskata par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības pirmsākumu. 2011. gadā Saeima noteica, ka 17. maijā atzīmējama Ugunsdzēsēju un glābēju diena.
18. maijs – pirms 150 gadiem (1867) dzimis latviešu sabiedriskais darbinieks, mācītājs, publicists un latviešu liberālās pilsonības līderis Vilis Olavs (miris 1917. gadā). Viņa nopelns ir komercskolas dibināšana Rīgā, Zinību biedrības zinību komisijas vadīšana un palīdzības organizēšana latviešu bēgļiem Pirmā pasaules kara gados. 1896. gadā sarīkojis pirmo latviešu etnogrāfisko izstādi. Pēc viņa nāves Rīgā izveidots Olava fonds.
19. maijs – pirms 135 gadiem (1882) dzimusi latviešu aktrise un rakstniece Tija Banga (mirusi 1957. gadā). Darbojusies Jaunajā latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Liepājas Latviešu teātrī, Padomju Latvijas Strādnieku teātrī, Ceļojošajā Jelgavas teātrī, bijusi Nacionālā teātra, Dailes teātra un citu teātru aktrise. Tēlojusi daudzos iestudējumos, no kuriem vairāki ir būtiski Latvijas kultūras vēsturē, piemēram, Spīdola Raiņa lugas “Uguns un nakts” pirmiestudējumā 1911. gadā, Ārija Raiņa “Induļa un Ārijas” pirmiestudējumā 1912. gadā, Zane Raiņa “Pūt, vējiņi” pirmiestudējumā 1914. gadā. Publicējusi apmēram 30 dzejoļus, stāstus, lugas, atmiņu grāmatu “Mana dzīve”, romānus “Sieviete” un “Sirds – kurzemnieka gods”. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
20. maijs – pirms 135 gadiem (1882) tika izveidota alianse jeb Trejsavienība. Tā bija militāra un politiska savienība starp Vācijas impēriju, Austroungāriju un Itālijas karalisti, kas pastāvēja līdz 1915. gadam. Kā atbildes reakcija tai bija Antantes izveidošanās.
Pirms 115 gadiem (1902) Kuba ieguva neatkarību no ASV un tika pieņemts pašreizējais valsts karogs. Kaut gan Kuba kļuva neatkarīga, ASV ar uzspiestiem līgumiem nodrošināja sev tiesības jebkurā brīdī militāri iejaukties Kubas iekšējās lietās un ierīkoja kara flotes bāzi Gvantanamo līcī.
Pirms 15 gadiem (2002) Austrumtimora ieguva neatkarību no Portugāles un Indonēzijas un tika starptautiski atzīta kā neatkarīga valsts. Austrumtimora bija pirmā valsts, kas 21. gadsimtā pasludināja neatkarību.
Kubā un Saūdā Arābijā šī ir Neatkarības diena.
21. maijs – pirms 615 gadiem (1502) portugāļu jūrasbraucējs Žoau da Nova atklāja Svētās Helēnas salu Atlantijas okeāna dienvidos. Šī sala slavena ar to, ka uz to 1815. gadā tika izraidīts Napoleons I, kurš pāris gadus vēlāk tur arī mira.
Pirms 470 gadiem (1547) Rīgu piemeklēja postošs ugunsgrēks, kurā nodega puse pilsētas un Doma baznīcas zvanu tornis.
Pirms 110 gadiem (1907) dzimis latviešu publicists, vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Ādolfs Šilde (miris 1990. gadā). Savas politiskās darbības sākumā viņš bija aktīvs pērkonkrustietis, pēc Otrā pasaules kara kļuva par vienu no aktīvākajiem trimdas latviešu antikomunistiem. Publicējis daudz rakstu presē un vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi. Viņš ir PBLA “Tautas balvas” laureāts.
Pirms 90 gadiem (1927) amerikāņu aviators Čārlzs Lindbergs veica pasaulē pirmo lidojumu ar lidmašīnu pāri Atlantijas okeānam bez nosēšanās maršrutā Ņujorka–Parīze. Tolaik tā bija pasaules mēroga sensācija. Par transatlantisko pārlidojumu Č. Lindbergs tika apbalvots ar Lidojumu nopelnu krustu, kļūstot par pirmo cilvēku, kuram piešķirts šāds apbalvojums.
Pirms 85 gadiem (1932) dzimusi sportiste, latviešu šķēpmetēja, Latvijas pirmā olimpiskā čempione, medicīnas zinātņu doktore, pedagoģe Inese Jaunzeme (mirusi 2011. gadā). 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā viņa uzvarēja šķēpa mešanas sacensībās, iegūstot pirmo olimpisko zeltu Latvijas sporta vēsturē. Viņa bija arī ilggadēja ķirurģe un Latvijas Medicīnas akadēmijas pasniedzēja, vēlāk Latvijas Olimpiešu kluba prezidente. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2013. gada 21. maijā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā Rīgā tika atklāts tēlnieka Ojāra Feldberga viņai veidots piemiņas akmens.
Pirms 70 gadiem (1947) PSKP izdeva lēmumu par lauksaimniecības kolektivizācijas sākšanu. No sākuma zemnieki nelabprāt atsaucās šim aicinājumam, bet 1949. gada 25. marta deportācijas ar iebaidīšanu panāca, ka pagastos sāka jau masveidīgi organizēt kolektīvās saimniecības. Latvijā pirmais kolhozs “Nākotne” tika izveidots 1946. gadā Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā. Drīz radās vēl divi kolhozi: “Dzirkstele” Daugavpils apriņķī un “Uzvara” Valkas apriņķī.
Ik gadu maija trešajā svētdienā tiek atzīmēta Starptautiskā AIDS upuru piemiņas diena un visā pasaulē ar klusuma brīdi piemin cilvēkus, kas miruši no AIDS. Starptautiskā AIDS upuru piemiņas diena ir vērienīgākā, nozīmīgākā un ilglaicīgākā sabiedrības izpratni un informētību veicinošā iniciatīva par HIV/AIDS jautājumiem – tā apvieno vairāk nekā 1200 sabiedriskās organizācijas 115 valstīs, arī Latvijā.
Melnkalnē šī ir Neatkarības diena. 2006. gadā Melnkalne pasludināja neatkarību un kļuva par jaunu valsti Balkānos, līdz ar to darot galu bijušajai Dienvidslāvijas Federācijai pēc 15 gadu ilgā sāpīgā sabrukšanas procesa.
22. maijs – pirms 80 gadiem (1937) notika svinīga pamatakmens likšana tiem laikiem modernajai Ķeguma spēkstacijas būvei. Valdība tās finansēšanai izmantoja 34 miljonus latu iekšējo aizņēmumu. HES pirmais hidroagregāts sāka darboties 1939. gada 15. oktobrī.
Pirms 45 gadiem (1972) Ceilona pieņēma jaunu konstitūciju, kļūstot par republiku, nomainot valsts nosaukumu uz Šrilanku un pievienojoties Nāciju sadraudzībai.
Šajā dienā pirms 45 gadiem (1972) ASV prezidents Ričards Niksons ieradās Maskavā, kur tikās ar PSRS līderi Leonīdu Brežņevu. Viņi noslēdza vienošanos par lielāku savstarpējo tirdzniecību un diviem vēsturiskiem ieroču kontroles līgumiem, kā arī paziņoja par jaunu “mierīgas sadzīvošanas” ēru, kurā aukstā kara naidīgumu aizvietos sadarbība.
Ik gadu 22. maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena. Tā saistīta ar 1992. gadā pieņemto Riodežaneiro konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, ar kuru dalībvalstis apņemas aizsargāt un ilgtspējīgi izmantot bioloģisko daudzveidību un dalīties ar pieredzi un tehnoloģijām tās aizsardzībā un izmantošanā. Latvija šo konvenciju ratificēja 1995. gadā, un atbilstoši tās prasībām izstrādāta nacionālā bioloģiskās daudzveidības aizsardzības stratēģija.
Jemenas Republikā šī ir Nacionālā diena.
23. maijs – pirms 20 gadiem (1997) par Irānas prezidentu tika ievēlēts Mohammads Hatami.
24. maijs pirms 90 gadiem (1927) vēsturē ierakstīts ar ARCOS spiegu skandālu. Todien britu premjers Stenlijs Boldvins uzstājās ar sensacionālu runu Anglijas parlamentā, informējot, ka tiek pārtrauktas diplomātiskās un tirdznieciskās attiecības ar PSRS. Šāda soļa iemesls bija britu iekšzemes pretizlūkošanas dienesta “MI5” noskaidrotais fakts, ka padomju tirdznieciskā pārstāvniecība Lielbritānijā ARCOS ir spiegošanas piesegorganizācija, kas nodarbojas ar aģitāciju un slepenas informācijas vākšanu par britu militāro jomu. Anglijas un PSRS diplomātiskās attiecības atjaunojās tikai 1929. gadā, taču aizdomu ēna saglabājās ilgi.
Lai pievērstu uzmanību aizsargājamo dabas teritoriju pastāvēšanai un nozīmei, ik gadu 24. maijā tiek atzīmēta Eiropas dabas un nacionālo parku diena. Šo tradīciju 1999. gadā iedibināja EUROPARC federācija ar nolūku sargāt un popularizēt Eiropas dabas daudzveidību, kā arī veicināt aizsargājamo teritoriju popularitāti un palielināt sabiedrības atbalstu dabas aizsardzībai.
Eritrejā šī ir Neatkarības diena.
25. maijs – pirms 105 gadiem (1912) dzimusi latviešu rakstniece Irma Grebzde (mirusi 2000. gadā). Pazīstama kā romānu un stāstu autore. Lielāko daļu darbu izdevusi trimdā Helmāra Rudzīša izdevniecībā “Grāmatu Draugs”.
Pirms 40 gadiem (1977) izlaista Džordža Lukasa filma “Zvaigžņu kari”, kas drīz kļuva par rekordisti kases ieņēmumos, aizsākot jaunu pasaules kultu. Šī filma bija sākums oriģinālajai filmu triloģijai, kam vēlāk sekoja gan priekšvēstures daļas, gan turpinājuma ekranizācija, kopumā kultā paredzot deviņas filmas.
Pirms 15 gadiem (2002) Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notika 47. Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā ar dziesmu “I Wanna” uzvarēja Marija Naumova no Latvijas. Viņas uzvara deva iespēju nākamo Eirovīzijas konkursu rīkot Latvijā.
Šajā dienā pirms 15 gadiem (2002) notika Brīvības partijas dibināšanas kongress.
Pirms 15 gadiem (2002) šajā dienā Latviešu biedrības namā Rīgā notika Latvijas Pirmās partijas dibināšanas kongress.
Pirms desmit gadiem (2007) Latvijā ieradās Japānas imperators Akihito un imperatore Mičiko. Šī bija pirmā Japānas imperatora vizīte ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā.
Pirms desmit gadiem (2007) Latvijas vēstnieks Indulis Bērziņš iesniedza akreditācijas vēstuli Jaunzēlandes ģenerālgubernatoram, tādējādi kļūstot par Latvijas pirmo nerezidējošo vēstnieku Jaunzēlandē.
Āfrikas diena tiek atzīmēta 25. maijā tāpēc, ka tieši šajā datumā pašlikvidējās Āfrikas Vienotības organizācija (OAU). Nākamajā dienā delegāti no 53 Āfrikas valstīm nodibināja Āfrikas Savienību.
Argentīnā šī ir Maija revolūcijas diena. Pēc neatkarības cīņām Ziemeļamerikā atbrīvošanas cīņas pastiprinājās arī Argentīnā. 1810. gada 25. maijā sākās Maija revolūcija, kas noveda pie neatkarības pasludināšanas 1816. gada 9. jūlijā.
Libānā šajā dienā svin Brīvības dienu.
26. maijs – pirms 120 gadiem (1897) klajā nāca slavenais īru rakstnieka Brema Stokera vampīru romāns “Grāfs Drakula”. 20. gados “Drakulu” sāka izrādīt Brodvejā, un 1931. gadā Holivuda uzņēma slaveno romāna ekranizāciju ar kolorīto aktieri Benu Lugoši galvenajā lomā – ar šo filmu pasaulē sākās īsta vampiromānija.
Pirms 45 gadiem (1972) Maskavā starp PSRS un ASV tika noslēgts pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanas līgums.
Pirms 20 gadiem (1997) Austrālijas premjerministrs Džons Hovards personīgi atvainojās desmitiem tūkstošiem aborigēnu, kurus iepriekšējā valdība piespiedu kārtā bija atņēmusi vecākiem, lai asimilētu austrāliešu sabiedrībā.
Gajānā šajā dienā atzīmē Neatkarības dienu. Gajāna ir vienīgā valsts Nāciju sadraudzībā, kas atrodas Dienvidamerikas kontinentā.
Gruzijā šī ir Neatkarības atjaunošanas diena.
27. maijs – pirms 95 gadiem (1922) dzimis latviešu rakstnieks un tulkotājs Valentīns Jakobsons (miris 2005. gadā). Publicējis trīs stāstu grāmatas: “Brokastis zaļumos”, “Brokastis ziemeļos” un “Brokastis pusnaktī”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
28. maijs – pirms 110 gadiem (1907) dzimusi dzejniece un rakstniece Rūta Skujiņa (mirusi 1964. gadā). Viņas spalvai pieder romāns “Zvaigžņu bērni”, stāsti jaunatnei “Mani bērnības draugi” un “Bērnības zeme”, dzejas “Kuģi”, pasaka “Mārīte” u.c. 1944. gadā viņa emigrēja uz Vāciju, bet 1949. gadā pārcēlās uz ASV. Trimdas gados vērotais, izjustais un pieredzētais apkopots impresiju grāmatās “Sirds dzīvo no niekiem” un “Vējš svaida kaijas” un dzejoļu krājumā “Viss elpo zem saules”.
Pirms 80 gadiem (1937) ASV prezidents Franklins Rūzvelts oficiāli atklāja Zelta vārtu tiltu starp Kluso okeānu un Sanfrancisko līci. Tilts līdz pat 1964. gadam bija lielākais iekārtais tilts pasaulē. Pašlaik tas ir vairs tikai astotais lielākais pasaulē un otrs lielākais ASV.
Pirms 65 gadiem (1952) Grieķijā vēlēšanu tiesības ieguva sievietes.
Armēnijā un Azerbaidžānā šajā dienā svin Republikas dienu.
29. maijs – pirms 100 gadiem (1917) dzimis ASV valsts darbinieks Džons Ficdžeralds Kenedijs (miris 1963. gadā). Viņš bija 35. ASV prezidents no 1961. gada 20. janvāra līdz 1963. gada 22. novembrim. Ārpolitikā Kenedijs izvirzīja “elastīgas reaģēšanas” un “ierobežotu karu” teoriju. Karību krīzes laikā, lai novērstu atomkara draudus, atzina, ka strīdīgus starptautiskus jautājumus nepieciešams risināt sarunu ceļā. 1963. gadā Kenedija valdība parakstīja līgumu par kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu. Viņa laikā tika izveidots ASV Miera korpuss. Kenedija darbība izraisīja ultralabējo spēku sazvērestību, un viņu nogalināja atentātā Dalasā.
Pirms 45 gadiem (1972), trim bruņotiem japāņiem atklājot uguni cilvēku pūlī Lodas starptautiskajā lidostā Telavivā (Izraēlā), tika nogalināti 26 cilvēki un vēl vairāki desmiti ievainoti.
Pirms desmit gadiem (2007) Latvijas Universitātes (LU) rektors profesors Ivars Lācis pasniedza Latvijas Valsts prezidentei LU goda doktorei Vairai Vīķei–Freibergai Latvijas Universitātes Ģerboņa Zelta zīmi par ieguldījumu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.
29. maijā pasaulē atzīmē Starptautisko ANO miera uzturētāju dienu, godinot tos, kas izglābuši un uzlabojuši neskaitāmu cilvēku dzīves, nereti tam ziedojot savējo. 2016. gadā pasaule zaudējusi 99 cilvēkus, kuri gājuši bojā, drošsirdīgi aizstāvot citus. Ja viņiem pieskaita arī policistus un civilo misiju darbiniekus, saraksts pieaug līdz 117 cilvēkiem.
Nigērijā šī ir Demokrātijas diena.
30. maijs – pirms 50 gadiem (1967) Nigērijas austrumu reģions pasludināja neatkarību kā Biafras Republika, izraisot pilsoņu karu. ANO un lielākā daļa pasaules valstu neatzina Biafras neatkarību. Pilsoņu karš noslēdzās 1970. gadā ar pamieru un Biafras Republikas iekļaušanu Nigērijas Federālajā Republikā.
31. maijs – pirms 145 gadiem (1872) valdība izdeva likumu par pilsētskolu izveidošanu. Tās parasti bija pārveidotas apriņķu skolas, kurās mācījās turīgāko pilsētnieku bērni.
Pirms 115 gadiem (1902), kad mūsdienu Dienvidāfrikas Republikas teritorijā notika angļu–būru karš starp Britu impēriju un divām neatkarīgām būru valstīm – Oranji un Transvālu, ar Verēnigingas līgumu tika izbeigta karadarbība un būru republikas iekļāva Apvienotās Karalistes sastāvā.
Pirms 60 gadiem (1957) dzimis latviešu mūziķis, komponists un pianists Uldis Marhilēvičs. Savas karjeras laikā spēlējis vairākās grupās – “Liepājas brāļi”, “Inversija”, “Opus” un “Remix”. Izdevis trīs studijas albumus: “Marhils un draugi”, “Tikai tā” un “Gaismas atgriešanās”. Ir daudzu slavenu kompozīciju autors, piemēram, “Vai tu mani dzirdi”, kas pirmoreiz tika ierakstīta 90. gadu vidū un 2010. gadā iedziedāta otrreiz, lai vāktu līdzekļus akcijai “Paēdušai Latvijai”. Pazīstamas daudzas viņa dziesmas – “Dzeltenās kurpes”, “Lūgums”, “Tik un tā” u.c.
Pirms 55 gadiem (1962) Jeruzalemē (Izraēlā) tika pakārts Ādolfs Eihmanis. Viņš bija SS oberšturmbanfīrers, viens no holokausta galvenajiem arhitektiem, Vācijas Valsts drošības pārvaldes (RSHA) IV–B–4 nodaļas vadītājs (šī nodaļa atbildēja par ebreju deportēšanu uz iznīcināšanas vietām). Izraēlā Ādolfu Eihmani tiesāja par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. 1962. gadā viņam piesprieda nāves sodu pakarot, un šis pagaidām ir vienīgais civilais nāvessods Izraēlas vēsturē.
Pirms 20 gadiem (1997) oficiāli tika atklāts 13 km garais Konfederācijas tilts Kanādā – garākais tilts pāri ūdeņiem, kas ziemā aizsalst. Tas savieno Prinča Edvarda salu un Ņūbransviku. Vidusdaļā tilta augstums virs ūdens sasniedz aptuveni 60 metrus, lai zem tā varētu izbraukt okeāna kuģi.
Pirms 10 gadiem (2007) Saeima Valsts prezidenta amatā ievēlēja valdošās koalīcijas izvirzīto ārstu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru.
Kā katru gadu, arī šogad 31. maijā visā pasaulē atzīmēja Pasaules dienu bez tabakas.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017