PAŠVALDĪBAS DARBA KONTROLES FORMAS

Pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi. Tomēr dažādās kontroles formas nav pretrunā ar pašvaldību principu.

Eiropas Vietējo pašvaldību hartā teikts, ka jebkuru administratīvo uzraudzību pār vietējo varu darbību var veikt tikai saskaņā ar tādām procedūrām un tādos gadījumos, kas ir noteikti konstitūcijā vai likumā. Administratīvā uzraudzība pār vietējām varām tiek īstenota tā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras paredzēts aizsargāt (proporcionalitātes princips).

Analizējot pašvaldību kontroles formas, var izdalīt:

iekšējo kontroli, ko īsteno dome, tās amatpersonas un iestādes;

ārējo kontroli, ko īsteno citas valsts iestādes un sabiedrība.

Vispārējās pārraudzības pamatprincipus nosaka likums “Par pašvaldībām” (5., kā arī 49., 93. un citi panti).

Ir atšķirība, vai pašvaldība veic deleģētu valsts pārvaldes funkciju vai autonomo funkciju.

Autonomās funkcijas pašvaldība veic uz savu (nevis valsts) atbildību likuma robežās. Tas nozīmē, ka pašvaldības patstāvību ierobežo likums. Darbība notiek ar vēlētāju mandātu teritorijas iedzīvotāju interesēs. Juridiski autonomo funkciju jomā pašvaldība rīkojas savā vārdā un ar savu budžetu atbild par pieļautajām kļūdām. Valsts drīkst kontrolēt likumību, bet ne lietderību.

Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un ir Ministru kabineta pakļautībā. Latvijas Republika atbild par attiecīgās deleģētās valsts pārvaldes funkcijas vai pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Šajā gadījumā kontrolējošās institūcijas var lemt par lietderību, salīdzināt pašvaldības rīcību ar valsts politiku un no valdības saņemtajiem rīkojumiem. Pašvaldību padotības veidu un saturu nosaka likumi.

Ja no likuma nevar skaidri saprast, vai runa par autonomo vai deleģēto funkciju, tad spēkā ir sadalījums pēc finansēšanas veida. Tās funkcijas, kas tiek veiktas par valsts mērķdotācijas līdzekļiem, parasti ir valsts deleģētās funkcijas. Bet tās funkcijas, kuras pašvaldība veic par saviem, brīvi izmantojamiem līdzekļiem, parasti ir autonomās funkcijas. Lai iegūtu tiesības pārbaudīt lietderību, valstij par attiecīgajām darbībām ir jāmaksā.

Pēc kontroles satura var izdalīt vairākus būtiskākos veidus.

Pašvaldību darba padotība

Tā ir ārējā kontrole, ko veic valsts iestādes un amatpersonas. Te izdalāma:

vispārējā kontrole (pārvaldes funkciju jomā);

speciālā (nozaru) kontrole.

Pie šā būtu uzskaitāma virkne iestāžu, līdz ar to jāuzsver, ka tālākminētais iestāžu uzskaitījums nebūs izsmeļošs.

Noteiktas kontroles funkcijas, īstenojot uzraudzību pār likumības ievērošanu Prokuratūras likuma ietvaros, veic prokuratūra. Prokuratūras likums nosaka, ka prokurors izdara pārbaudi, ja ir saņemts iesniegums no personas par viņas tiesību vai likumīgo interešu pārkāpumu, turklāt šis iesniegums jau izskatīts kompetentā valsts institūcijā un ir saņemts tās atteikums novērst šo likuma pārkāpumu vai likumā noteiktajā termiņā vispār nav sniegta atbilde. Prokuroram šajā gadījumā, veicot iesnieguma pārbaudi, ir tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības nepieciešamo informāciju, kā arī netraucēti ieiet pašvaldības telpās. Prokurors var iesniegt protestu arī par pašvaldības iestāžu un amatpersonu pieņemtiem, bet likumam neatbilstošiem juridiskajiem aktiem. Ja protests tiek nepamatoti noraidīts vai uz to netiek sniegta atbilde, prokurors ir tiesīgs mēneša laikā no protesta izskatīšanas termiņa beigām griezties tiesā ar pieteikumu par nelikumīgā akta atcelšanu un par atbildīgās personas saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Turklāt prokurora pieteikums tiesā aptur noprotestētā akta darbību. Savukārt, ja pašvaldības amatpersonas rīcībā ir konstatētas likuma pārkāpuma pazīmes vai pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, prokurors šai personai rakstveidā izsaka brīdinājumu.

Noteikti jāmin Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un pārējā interešu konfliktu novēršanas sistēma.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kontrole galvenokārt izpaužas tādējādi, ka KNAB kontrolē likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpildi un tagad jau arī likumā “Par pašvaldībām” (38. pants), kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanu.

Noteiktas kontroles funkcijas, piemēram, pārraugot iepirkumu procedūras atbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām (tajā skaitā izskatot iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem), veic Iepirkumu uzraudzības birojs.

Jāatzīmē arī tādas institūcijas kā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome, kas izveidota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas un finanšu izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai, un Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome. Šī padome pārrauga pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar ņemtajiem aizņēmumiem, sniegtajiem galvojumiem un plānotajiem aizņēmumiem un galvojumiem, kā arī, ja nepieciešams, sniedz pašvaldībām ieteikumus turpmākajai finansiālajai darbībai. Šo padomju darbību regulē MK noteikumi.

Noteiktas kontroles funkcijas veic virkne nozaru ministriju, kā arī nozaru aģentūras. Te noteikti jāizdala Finanšu ministrija (piemēram, likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 43. pants par pienākumu iesniegt pārskatus likumos un MK noteikumos paredzētajā kārtībā). Tāpat noteiktas kontroles tiesības atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” ir pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugam, ja finanšu ministrs pieņēmis lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu (vai nevienošanās gadījumā par to lēmis Ministru kabinets). Iepriekšminētais likums stabilizācijas uzraugam paredz, piemēram, tiesības kontrolēt pašvaldības izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus, ja to pieprasa finanšu ministrs.

Tieslietu ministrija savukārt veic, piemēram, metodisko vadību atsevišķās jomās – bāriņtiesu darbs notariālo funkciju izpildē un dzimtsarakstu nodaļu darbs, kā arī normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība civilstāvokļa aktu reģistrācijā.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz metodisku palīdzību.

Pašvaldību darbību likuma “Par pašvaldībām” ietvaros pārrauga (tas nozīmē – tieši Pašvaldību likumā minētās darbības veic) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos pārrauga pašvaldību darbības likumību, ir pienākums likuma “Par pašvaldībām” 5. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos (piemēram, pašvaldība nepilda tiesas spriedumu) ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tiesības ar motivētu rīkojumu apturēt pašvaldības izdoto nelikumīgu saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot likuma 47. panta kārtībā pieņemtos lēmumus. Rīkojums triju dienu laikā publicējams “Latvijas Vēstnesī” un nosūtāms attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājam, kurš ir atbildīgs par tā izpildi.

Priekšsēdētājam divu nedēļu laikā jāsasauc domes ārkārtas sēde un jāskata jautājums par nelikumīgā lēmuma atcelšanu. Ja lēmums par atcelšanu netiek pieņemts, domes pienākums ir noteiktā termiņā iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par ministra rīkojuma atcelšanu. Ja iepriekš uzskaitītās normas netiek pildītas, nelikumīgais normatīvais akts atzīstams par spēku zaudējušu, un par to ministrs paziņo oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Galējie līdzekļi ir domes un tās priekšsēdētāja atlaišana (likuma XII nodaļa). Domi var atlaist Saeima, piemēram, ja trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita un dome līdz ar to nav lemtspējīga.

Kā būtiska uzsverama pašvaldības finanšu un saimnieciskās darbības kontrole (likuma “Par pašvaldībām” VIII nodaļa). Te jāmin auditorfirmas vai zvērināts revidents, revīzijas komisija (ja dome to izveido) un Valsts kontrole, kas savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu.

Realizējot savas funkcijas, caur to sava veida kontroli veic arī Satversmes tiesa un Administratīvā tiesa.

Tā, piemēram, persona vēršas Satversmes tiesā ar konstitucionālu sūdzību (pieteikumu). Piemērs – sūdzība par likuma “Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 6. punkta (un līdz ar to uz tā pamata attiecīgās pašvaldības izdoto saistošo noteikumu par īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu un paredzēto administratīvo atbildību par to nepildīšanu) atbilstību atsevišķiem Satversmes pantiem.

Administratīvajās lietās tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību (administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības) tiesiskumu un pamatotību.

Pildot savas funkcijas, caur to kontroli veic arī Tiesībsargs. Tas ir gadījumos, ja persona vēršas ar iesniegumu.

Pašvaldību darba iekšējā pārraudzība

To veic pašvaldības amatpersonas un struktūras, piemēram:

pastāvīgās komitejas, kas kontrolē amatpersonu un iestāžu darbu saskaņā ar nolikumu un var kontrolēt, piemēram, domes pieņemto lēmumu izpildi pašvaldības iestādēs;

revīzijas komisija un iekšējais audits, ja dome tos ir izveidojusi;

pati dome, piemēram, prasot pašvaldības amatpersonām regulāri ziņot par lēmumu izpildi;

domes deputāti, kam ir pienākums piedalīties domes lēmumu izpildes kontrolēšanā un tiesības ierosināt jautājumu par attiecīgās pašvaldības uzņēmumu vai iestāžu darba pārbaudīšanu (Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums);

domes komisijas;

pašvaldības amatpersonas un darbinieki saskaņā ar pārvaldes struktūru un pienākumiem.

Attīstot pašvaldībā labu pārvaldību, īpaša uzmanība jāpievērš profesionāla iekšējā audita izveidei, padarot to par līdzekli pašvaldības administrācijas, iestāžu un uzņēmumu darba pilnveidošanai. Iekšējam auditam jāseko, lai darbība tiktu virzīta nevis uz procesu, bet rezultātu. Iekšējā audita uzdevums ir kontrolēt sasaisti starp pašvaldības politikas mērķiem un to tuvināšanu raksturojošiem rezultatīvajiem rādītājiem. Jāpanāk, lai rezultatīvie rādītāji raksturotu izvirzītos mērķus pilnā apjomā.

Sabiedriskā kontrole

To veic, piemēram:

politiskās partijas;

iedzīvotāji ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību; ar sūdzībām, pieprasījumiem un jautājumiem; ar nevalstisko organizāciju starpniecību; īstenojot savas tiesības, kas izriet no lēmumu publiskas pieejamības (turklāt balsošana domes sēdēs ir vārdiska) un no sēžu atklātības; īstenojot līdzdalību pašvaldību izveidotajās komisijās, darba grupās u.tml.;

apmeklējot domes sēdes un pastāvīgo komiteju sēdes, kas ir atklātas.

Sabiedriskās kontroles iespējas ir būtiski palielinājušās, kopš domes sēdēs vārdiskais balsojums kļuvis par galveno balsošanas veidu. Katram iedzīvotājam iespējams iepazīties ar deputātu balsojumiem, tajā skaitā par balsojumiem sabiedriski jutīgu lēmumu pieņemšanā.

Paškontrole

Te var minēt, teiksim, ētiska rakstura normu ievērošanu, piemēram, saistībā ar korupcijas novēršanu paškontrole ir daudz efektīvāka nekā formāli interešu konfliktu aizliegumi.