Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts 22:24
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Primāri pašvaldības deputāta tiesības un pienākumus nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums, kurā uzskaitītas deputāta tiesības un pienākumi gan domes sēdē, gan ārpus tās, kā arī likums “Par pašvaldībām”. Tomēr šim jautājumam var pieskarties tikai vispārīgi, jo tēma ir atsevišķas rokasgrāmatas vērta.
Līdzīgi kā likumā sāksim ar deputāta tiesībām un pienākumiem domes sēdē un izveidotajās institūcijās.
Deputāta tiesības domē un tās izveidotajās institūcijās
Būtiskākās deputāta tiesības ir balsstiesības domes sēdē par jebkuru jautājumu, izņemot tādu jautājumu, kurā deputāta balsojums var radīt bažas par interešu konfliktu. Šādā gadījumā deputātam no balsojuma būtu jāatturas.
Piemērs: pašvaldības deputāts darbojas ar sportu saistītas biedrības valdē. Biedrība piesakās finansējuma saņemšanai no pašvaldības sporta pasākuma rīkošanai. Šādā gadījumā deputātam, kurš darbojas attiecīgajā biedrībā, no balsojuma būtu jāatturas.
Deputātam domes sēdē ir šādas tiesības:
vēlēt visas institūcijas un amatpersonas, kas saskaņā ar likumu vai domes lēmumu ir jāievēlē attiecīgajā pašvaldībā;
tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja citos likumos nav noteikti ierobežojumi;
iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli par domes izveidojamo institūciju sastāvu un atsevišķu amatpersonu kandidatūrām;
iesniegt priekšlikumus, izteikt piezīmes un iebildumus par sēdes darba kārtību, apspriežamo jautājumu būtību un izskatīšanas secību;
iesniegt lēmumu un citu dokumentu projektus, kā arī priekšlikumus par grozījumiem tajos;
piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas;
pēc balsošanas izteikties par balsošanas motīviem;
ierosināt jautājumu par attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrību vai iestāžu darba pārbaudīšanu.
Deputātam domē ir pienākums:
piedalīties domes sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts;
ievērot Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma, kā arī attiecīgās domes nolikuma un sēžu reglamenta prasības;
izpildīt domes, tās priekšsēdētāja un to institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus, kuru sastāvā deputāts ievēlēts.
Ja deputāts nevar ierasties uz domes sēdi vai attiecīgās institūcijas sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo domes priekšsēdētājam vai tās institūcijas vadītājam, kuras sastāvā viņš ievēlēts.
Deputāts ar balsstiesībām piedalās arī tās domes institūcijas darbā, kuras sastāvā viņš ievēlēts. Līdzīgi kā domes sēdē arī institūciju darbā deputāts drīkst balsot par jebkuru jautājumu, izņemot tādu jautājumu, kurā deputāta balsojums var radīt bažas par interešu konfliktu. Šādā gadījumā deputātam no balsojuma būtu jāatturas.
Deputāta tiesības vēlēt visas institūcijas un amatpersonas, kas saskaņā ar likumu vai domes lēmumu ir jāievēlē attiecīgajā pašvaldībā, ietver ne tikai tiesības ievēlēt konkrētas personālijas un izvirzīt kandidātus, piemēram, kandidātu domes priekšsēdētāja amatam, bet, izvērtējot lietderības un efektivitātes apsvērumus, kā arī pašvaldības finansiālās iespējas, ierosināt un lemt par institūciju izveidošanu, likvidēšanu vai reorganizēšanu (sadalot, apvienojot utt.).
Ja deputāts nepiekrīt institūcijas lēmumam, kurā viņš ir ievēlēts un darbojas, viņam ir tiesības domes sēdē izteikt savu atsevišķo viedokli. Tāpat deputāts ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī to domes institūciju darbā, kuru sastāvā viņš nav ievēlēts, piemēram, ja deputātam ir viedoklis par attīstības jautājumiem, tad viņam ir tiesības piedalīties tajā komitejas sēdē, kurā šo jautājumu skata un kurā viņš nav ievēlēts.
Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma noteikumiem deputātam ir tiesības paust atsevišķo viedokli un lūgt to pievienot attiecīgajam protokolam vai ne vēlāk kā nākamajā domes sēdē ir tiesības lūgt iepriekšējā protokola precizēšanu. Ja attiecībā uz domes sēdēm jautājums vairāk vai mazāk ir skaidrs, tad attiecībā uz komitejām likumā dažas lietas nav atrunātas, tas nozīmē, ka, lai izvairītos no nevajadzīgām diskusijām, šos jautājumus ir vēlams ietvert pašvaldības nolikumā. Gadījumā, ja nolikumā šāda kārtība nav noteikta, deputātam ir tiesības ierosināt nolikuma grozījumus un noteikt šo kārtību nolikumā.
Piemērs: likuma “Par pašvaldībām” 56. panta sestā daļa nosaka, ka komiteju sēdes tiek protokolētas, protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un visi klātesošie komitejas locekļi, savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā nav reglamentēts, kādā veidā un kādā kārtībā būtu noformējams attiecīgās komitejas sēdes protokols. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka komitejas loceklim ir pienākums pildīt normatīvo aktu prasības, proti, pienākums parakstīt komitejas sēdes protokolu. Tomēr var pastāvēt situācija, kad komitejas loceklis (domes deputāts) neparaksta komitejas sēdes protokolu vai paziņo, ka neparakstīs. Šāda rīcība ir deputāta kā valsts amatpersonas brīvas gribas paušana. Šādā gadījumā komitejas sēdes protokolā ir jāizdara attiecīga atzīme, kurā jau tad tiktu atspoguļots iemesls šādai komitejas locekļa (domes deputāta) rīcībai. Līdz ar to, lai būtu vienota prakse un nerastos pārpratumi komitejas sēžu protokolu parakstīšanas procesā, būtu nepieciešams pašvaldības nolikumā noteikt: ja komitejas loceklis nepiekrīt komitejas sēdes protokolam, viņš iesniedz savu viedokli, ko pievieno komitejas sēdes protokolam, vai arī tiek veikta atzīme komitejas sēdes protokolā par komitejas locekļa atšķirīgo viedokli, un tādējādi tiks nodrošināts, ka komitejas locekļa atšķirīgais viedoklis būs atspoguļots komitejas sēdes protokolā un komitejas loceklis nevarēs atteikties protokolu parakstīt. Pašvaldības nolikumā var ietvert šādu formulējumu: “Domes pastāvīgās komitejas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un visi klātesošie komitejas locekļi. Ja komitejas loceklis nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, viņš var iesniegt sava viedokļa izklāstu, ko pievieno protokolam” vai “Komitejas sēdes protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs, visi klātesošie komitejas locekļi un protokolētājs. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kas saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam.”
Deputāta pienākumi republikas pilsētās vai novadā:
būt klāt, kad valsts pārvaldes iestādēs izskata jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;
domes vai tās institūciju uzdevumā pārbaudīt pašvaldības kapitālsabiedrību un iestāžu darbu;
pieprasīt no valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valdēm mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;
iepazīties ar valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrību dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts;
iesniegt priekšlikumus un pieprasījumus kapitālsabiedrību un iestāžu amatpersonām;
pieprasīt attiecīgajām amatpersonām, lai tās novērš likumpārkāpumus un sauc vainīgās personas pie likumā paredzētās atbildības;
rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem;
realizēt pārējās likumos paredzētās deputāta tiesības.
Vienlaikus deputātam ir arī šādi pienākumi:
piedalīties attiecīgās domes lēmumu izpildes kontrolēšanā;
izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;
ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.
Deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams – uzrādot deputāta apliecību.
Rīkojot iedzīvotāju tikšanās, deputātam ir tiesības uz šīm tikšanām pieaicināt arī attiecīgās pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārstāvjus, lai sniegtu atbildes uz iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem.
Deputāta pilnvaru realizācijas garantijas
Par pašvaldības deputāta tiesībām un pienākumiem nevar runāt, ja tas netiek skatīts saistībā ar šo tiesību un pienākumu izpildes garantijām.
Lai pašvaldības deputāts varētu realizēt savas tiesības un pienākumus, likums paredz, ka pašvaldībai ir pienākums pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros un domes noteiktajā kārtībā:
ierādīt deputāta darbam piemērotas telpas;
nodrošināt deputātus ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem;
dot iespēju deputātam izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku;
nodrošināt deputāta apmācību, kas likumā paredzēta kā obligāta, kā arī pēc deputāta pieprasījuma nodrošināt valsts valodas apmācību un citu nepieciešamo zināšanu apguvi.
Uzskaitītās lietas it kā ir pašsaprotamas, bet, lai deputāts varētu realizēt savas pilnvaras, likumā uzskaitīts, kas tad tieši ir nepieciešams deputātam.
Deputāta pilnvaru realizācijai Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums paredz pienākumus arī pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem un citām amatpersonām deputāta vēlēšanu apgabala teritorijā, proti, šo subjektu pienākums ir:
ārpus kārtas pieņemt deputātu un sniegt viņam paskaidrojumus;
izsniegt deputātam viņa pilnvaru realizēšanai nepieciešamo dokumentu norakstus.
Minētos paskaidrojumus un dokumentu norakstus pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību vadītāji un citas amatpersonas deputātiem izsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšanas dienas.
Šajā sakarā praksē ir daudz gadījumu, kad informāciju atsaka sniegt. Pat Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā ir skatītas lietas šajā sakarā. Augstākā tiesa ir publicējusi tēzi, ka “Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 9. panta pirmās daļas 4. punktā un 13. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētas plašas deputāta tiesības saņemt informāciju, ja tā nepieciešama viņa pilnvaru īstenošanai. Ja pašvaldības domes deputātam ir tiesības saņemt informāciju no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, tad vēl jo vairāk šādas tiesības viņam ir attiecībā uz pašas domes rīcībā esošo informāciju. Tādējādi šīs tiesības nav ierobežotākas nekā privātpersonu tiesības saņemt informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu”. Plašāk ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu varat iepazīties šeit: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas–nolemumu–arhivs/senata–administrativo–lietu–departaments/hronologiska–seciba/2016/, lieta Nr. SKA–1075/2016.
Svarīgi pievērst uzmanību tam, ka informācijas pieprasīšana un izsniegšana ir būtiska deputāta pienākumu pildīšanai, lai deputāts varētu pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus, tādēļ katrs informācijas izsniegšanas atteikums ir jāvērtē ļoti akurāti. Arī ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšana ir pieļaujama, ja deputāts paskaidro informācijas nepieciešamību, apliecina tās neizpaušanu un apzinās sekas, kas var iestāties, ja tiek izpausta ierobežotas pieejamības informācija, atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildība.
Deputāta atalgojums
Deputāts par savu darbību pašvaldībā saņem atlīdzību. Jautājums detalizēti izklāstīts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas rūpīgi jāizstudē.
Tiek uzskatīts, ka atalgojumu veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi, savukārt darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas un sociālās garantijas – pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana. Svarīgs ir princips, ka atalgojumu amatpersonām nosaka dome. Šī kārtība saglabāta arī likumā “Par pašvaldībām”, tomēr domes iespējas variēt ierobežo iepriekšminētais atlīdzības likums. Pašlaik Vienotā atalgojuma likums nosaka, piemēram, atalgojuma, piemaksu un prēmiju robežas, kam piemēro koeficientu sistēmu attiecībā pret vidējo darba samaksu valstī. Likums nosaka maksimālās likmes, teiksim, priekšsēdētāja atalgojuma koeficients ir līdz 3,64, deputātam līdz 1,2.
Kāpēc pašvaldības deputātam vispār maksā algu? Savā darbavietā viņam līgumā noteikts konkrēts darba stundu skaits, ko viņš, esot arī vēlētā amatā, nevarēs nostrādāt pilnībā. Lai neciestu materiālos zaudējumus, noteikta samaksa par darbu domē. Svarīgi norādīt, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums pieļauj darba devējam maksāt darba algu arī par laiku, kamēr darbinieks pilda deputāta pienākumus un neatrodas savā darba vietā. Pie deputāta pienākumu izpildes garantijām pieder arī likumā ietverts nosacījums, ka darba devējs nevar liegt realizēt deputāta pilnvaras darba laikā, tomēr, ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputātam par to savlaicīgi jāinformē darba devējs. Būtiski pieminēt arī to, ka, kļūstot par deputātu, ir jāizvērtē, vai darba tiesiskās attiecības var tikt saglabātas un saskaņā ar likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ir pieļaujama amatu savienošana. Tā, piemēram, deputāta amata savienošana nav atļauta ar vienlaicīgu izpilddirektora pienākumu pildīšanu. Šajā sakarā ir Augstākās tiesas judikatūras tēze, ka “novada domes pirmajā sēdē iegūto deputāta pilnvaru (tiesību un pienākumu) izmantošana liecina par labprātīgu atteikšanos no izpilddirektora pienākumu pildīšanas, jo likums aizliedz deputāta kā valsts amatpersonas amata savienošanu ar šīs pašvaldības izpilddirektora amatu” (likuma “Par pašvaldībām” 68. panta pirmā daļa, likuma “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 6., 7. pants, 8. panta pirmā daļa). Izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības izpilddirektoru, kurš ievēlēts par deputātu un uzsācis pildīt deputāta pienākumus, Darba likuma normas piemērojamas tiktāl, ciktāl tās neierobežo likuma “Par pašvaldībām” un likuma “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas.” Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums pieejams šeit: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas–nolemumu–arhivs/senata–civillietu–departaments/hronologiska–seciba_1/2010/, lieta Nr. SKC–993/2010.
Likumos tieši nenosauktas, bet izrietošas deputāta tiesības
Likumos tiešā veidā tās gan nav norādītas kā pašvaldības deputāta tiesības vai deputāta pilnvaru realizācijas garantijas, taču arī šīs var pieskaitīt pie pašvaldības deputāta tiesībām:
tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par kārtējām un ārkārtas domes sēdēm vai komiteju sēdēm un tajās izskatāmajiem jautājumiem kopā ar dokumentu norakstiem, ja nepieciešams (jo tikai informēts deputāts var pieņemt labu, izsvērtu lēmumu);
kopā ar citiem deputātiem, kas veido trešo daļu no pašvaldības domes deputātu skaita, lūgt pašvaldības domes priekšsēdētāju sasaukt pašvaldības domes ārkārtas sēdi;
tiesības nepiekrist pašvaldības domes sēdes darba kārtībā iekļaut iepriekš neizsludinātu jautājumu, par kuru deputāts nav bijis informēts, tādējādi arī prasīt balsojumu par jautājuma iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā;
tiesības piedalīties domes sēdē ar videokonferences starpniecību, ja tam ir attiecīgs audio un vizuālais nodrošinājums un tas ir paredzēts nolikumā;
kopā ar citiem deputātiem, kas veido trešo daļu no pašvaldības domes deputātu skaita, pieprasīt atbrīvot no amata pašvaldības domes priekšsēdētāju.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017