Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 05:32
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
– Kā vērtējat 2017. gada pašvaldību vēlēšanas un to rezultātus, deputātu politisko sastāvu pašvaldībās?
– Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas tai noteikto funkciju izpildi nodrošina ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – starpniecību. Pārstāvniecība tiek izveidota attiecīgas iedzīvotāju daļas vienlīdzīgu, tiešu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu rezultātā. Līdz ar to viedokli par domes darbu un personām, kuras vēlas redzēt domē, pauž vēlētājs, un ministrijā vēlēšanu rezultāti netiek īpaši analizēti. No pieejamās informācijas secināms, ka vēlēšanas ir noritējušas bez vērā ņemamiem starpgadījumiem, izņemot atkārtotu balsošanu vienā Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu rezultāti ir atšķirīgi – ir pašvaldības, kurās varas maiņa nav notikusi, savukārt citās pašvaldībās varu pārņēmuši citi politiskie spēki, atsevišķās pašvaldībās domi veido viena, divas, trīs politiskās partijas vai to apvienības, bet citās – deviņas. Primāri kontroli pār vēlētu pārstāvju darbību veic vēlētājs, līdz ar to vēlēšanu rezultātu analīze būtu atstājama pašvaldību iedzīvotāju ziņā. Savukārt no ministrijas viedokļa ir būtiski, lai jaunievēlētie deputāti spēj sekmīgi sastrādāties un pieņemt pārdomātus un racionālus lēmumus pašvaldības iedzīvotāju interesēs, pēc iespējas norobežojoties no savstarpējām nesaskaņām un nebeidzamas cīņas par varu.
– Kas pašvaldības gaida tuvākajā laikā, pirmām kārtām sadarbības teritoriju veidošanas sakarā?
– Eiropas Vietējo pašvaldību hartā pašvaldība tiek definēta kā “vietējās varas tiesības un spēja likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs”. Neraugoties uz vienotu mērķi, pašvaldības ievērojami atšķiras, un ministrija uzskata, ka atšķirības ir izteiktākas nekā līdzība. Galvenie faktori pašvaldību savstarpējām atšķirībām ir iedzīvotāju skaits, pārvaldāmā administratīvā teritorija, funkciju apjoms un to izmaksas. Ņemot vērā to, ka sadarbība kā pašvaldības kopdarbības forma ir obligāta mūsdienu dzīves nepieciešamība un skaidrojama ar iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanu un uzņēmējdarbības attīstību lauku reģionos, kas savukārt saistīta ar valsts pārvaldes darba organizācijas pilnveidošanu, pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un tautsaimniecības attīstību sadarbības teritorijā, proti, lai nodrošinātu pašvaldību sniegto pakalpojumu samērīgas izmaksas, racionālu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izmantošanu, līdz administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu sakārtošanai būtu attīstāma pašvaldību sadarbības organizēšana un pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošana, kuru ietvarā pašvaldības var apvienoties.
Latvijā pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas izveidojusies neviendabīga pašvaldību sistēma, daudzas administratīvās teritorijas neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Lai radītu priekšnosacījumus un veidotu kapacitātes ziņā viendabīgāku pašvaldību sistēmu, valdības rīcības plāna izpildes gaitā tiek apspriesta pašvaldību sadarbības teritoriju izveide ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem. Pašvaldību sadarbība noteiktās teritorijās varētu pašvaldībām veidot iespējas efektīvāk organizēt tām uzdoto funkciju izpildi, kurām lietderīgāks un racionālāks ir lielāks teritoriālais mērogs un iedzīvotāju skaits teritorijā, proti – to attiecinot uz tāda veida funkcijām, kuras sākotnēji valstī pildīja rajonu pašvaldības, un funkcijas, kuras, ievērojot subsidiaritātes principu, perspektīvā būtu no valsts tiešās pārvaldes decentralizējamas. Pašvaldībām sadarbojoties, varētu efektīvāk izmantot pašvaldību rīcībā esošos publiskos resursus, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Sadarbības teritorijās būtu iespējams efektīvāk nodrošināt teritorijas attīstības plānošanu ap centriem, kur iedzīvotāju plūsmas pēc pakalpojumiem un darbvietām ir izveidojušās dabiskas, tādējādi kopsakarībās plānojot transporta, sociālo, veselības un izglītības iestāžu tīklu un radot labākus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai un darbvietu radīšanai katrā pašvaldībā un sadarbības teritorijā kopumā.
– Kādām, jūsuprāt, jābūt pašvaldību prioritātēm šobrīd un turpmākajos četros gados?
– Ņemot vērā, ka valsts prioritātes ir drošība, izglītība un veselība, arī pašvaldībām jāpievērš pastiprināta uzmanība šīm jomām. Saistībā ar izglītības sistēmas reformu pašvaldībām nepieciešams pārvērtēt skolu tīklu, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, lai rezultātā sasniegtu augstāku izglītības kvalitāti, modernu infrastruktūru katrā skolā. Veselības reformas ietvaros nepieciešams skaidrāk definēt pašvaldību pienākumus, atbildību un kompetenci dažādu veselības aprūpes pakalpojumu līmeņu nodrošināšanā saviem iedzīvotājiem, jo šobrīd pašvaldību iesaistīšanās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā ir atšķirīga. Vienlaikus jāturpina darbs uzņēmējdarbības atbalstam, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti pašvaldību teritorijās un dotu tām papildu resursus nākotnē.
– Kā vērtējat Latvijas Pašvaldību savienības lomu valsts un pašvaldību dzīvē?
– Latvijas Pašvaldību savienībai ir nozīmīga loma kā pašvaldību pārstāvei starpinstitucionālas sadarbības posmos starp iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām. Taču reizēm valsts un pašvaldību saskarsmē ir lietderīgāk raudzīties uz Latvijas pašvaldībām ne galvenokārt caur vienas organizācijas pārstāvēto viedokli, bet sīkāk izšķirt dažādas pašvaldību grupas atbilstoši lemjamiem jautājumiem, problemātikai. Tas skaidrojams ar to, ka pašvaldībām savā starpā daudzos gadījumos ir visai atšķirīgas pozīcijas, piemēram, par sadarbības teritoriju izveidi, pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, izglītības sistēmu un tā tālāk, kur panākt vienotu viedokli var būt neiespējami vai arī “vienots viedoklis ir risinājumu bloķējošs un nepietiekami konstruktīvs”.
– Jūsuprāt, Latvijas Pašvaldību savienības stiprās un vājas puses šobrīd; ko, pēc jūsu domām, vajadzētu mainīt LPS darbā; ko vēlētos sagaidīt no LPS nākotnē?
– LPS stiprās puses – kvalificēti, ilggadēji darbinieki, laba vadība, ilggadēja sekmīga darba pieredze. Vājās puses – darbā jāaptver un jāapvieno ļoti dažādi, pat pretrunīgi pašvaldību viedokļi un intereses, tas traucē izteikt objektīvu viedokli par pašvaldību darbības jautājumiem. Vēlamies redzēt LPS kā objektīvu VARAM partneri, risinot pašvaldību attīstības jautājumus.
– Vai, tiekoties ar cilvēkiem dažādos Latvijas novados, jūtat viņu attieksmi pret valsti, lielajiem un vietējiem politiķiem, vai tā mainījusies salīdzinājumā ar sabiedrības noskaņojumu, piemēram, pirms pieciem, desmit vai 20 gadiem?
– Ar gandarījumu varu teikt, ka satieku daudz jaunu, talantīgu cilvēku, kuri vēlas palikt Latvijā, nodarboties šeit ar uzņēmējdarbību, viņiem ir daudz jaunu spožu ideju, kuras izdodas arī realizēt.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017