Rīga 17°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 08:44
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Janvārī Latvijā bija 0,2% inflācija, tomēr gada laikā cenas krita par 3,1%. Cenu samazināšanās turpināšoties līdz nākamā gada beigām.
Vērtējot mēneša griezumā, janvārī pirmo reizi kopš aizvadītā gada aprīļa patēriņa preču cenas kāpa. Iemesls – sezonāls pārtikas produktu (lielāks, nekā gaidīts) un degvielas cenas kāpums. Eksperti norāda – ik gadu no janvāra spēkā stājas jaunas nodokļu likmes, notiek izpārdošanas, mainās administratīvi regulējamās cenas, kas parasti "audzē" inflāciju. Aizvadītajā mēnesī par 27,6% dārgāki kļuva dārzeņi, par 6,7% – augļi, bet piena produktu sadārdzinājums bija 1,1%. Beidzoties akcijām, par 2,8% dārgāks kļuva vīns un par 2,7% – alus. Inflāciju janvārī audzēja arī degvielas cenas kāpums, tostarp benzīns maksāja par 3,3%, bet dīzeļdegviela par 4,5% dārgāk nekā mēnesi agrāk. Šo cenu kāpumu centās līdzsvarot par 7,2% lētāka dabasgāze, par 5% lētāka mājokļu apsaimniekošanas maksa, par 7,5% lētāki slimnīcu pakalpojumi un par 2,7% lētāki ambulatorie pakalpojumi. Par 3,9% dārgāki kļuva pasažieru transporta pārvadājumi. Centrālā statistikas pārvalde nosauc vēl virkni produktu un pakalpojumu grupas, kas kļuva lētākas, tostarp transporta līdzekļu apkopes un remonta pakalpojumi, personīgās aprūpes preces, ziedi un malka. Latvijas Bankas tautsaimniecības eksperte Kristīne Kalnbērziņa aģentūrai BNS norāda, ka, iedzīvotājiem pielāgojoties situācijai un pārkārtojot savus izdevumus, salīdzinoši lielākā to daļa veltīta pirmās nepieciešamības produktiem.
Pērn pirmo reizi kopš 2002. gada kāpa pārtikas produktu un energoresursu īpatsvars patēriņa grozā, bet samazinājās izdevumu īpatsvars pakalpojumiem. Kādas cenu pārmaiņas Latvijas cilvēkus gaida nākamajos mēnešos? "Tuvākajā laikā vājais iekšzemes pieprasījums turpinās noteikt cenu līmeņa mazināšanos, un, saglabājoties vājai ekonomiskajai aktivitātei, kopumā cenu kritums turpināsies visu šo gadu. Tomēr cenu krituma dziļumu lielā mērā ietekmēs izaugsmes atjaunošanās iespējas gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Sagaidāms, ka atgriešanās pie nelielas inflācijas notiks 2011. gada beigās," tā K. Kalnbērziņa.
Janvārī salīdzinājumā ar 2009. gada janvāri (tātad, vērtējot pēdējos 12 mēnešus) patēriņa cenas turpināja kritumu – tas notiek kopš aizvadītā gada oktobra. Precēm cenas samazinājās par 2,9%, bet pakalpojumiem par 3,8%. Visvairāk šo kritumu ietekmēja lētāka siltuma enerģija, gaļa un gaļas produkti, piena, piena produkti, kā arī dārzeņi un kartupeļi. Gada laikā dārgāka kļuva degviela, tabakas izstrādājumi un alkoholiskie dzērieni. Kādas cenu izmaiņas eksperti paredz šā gada laikā? Pēteris Strautiņš, "DnBNord bankas" eksperts: "Visticamāk, ka šogad būs vairāk tādu mēnešu, kuros cenas pret iepriekšējo mēnesi kritīsies, nevis pieaugs. Tāpat turpināsies deflācija gada griezumā, kas vēl vismaz februārī padziļināsies pret janvārī sasniegto 3,1%. Patlaban saskatāms tikai viens tiešām nozīmīgs cenas palielinošs faktors, tas būs gāzes cenu pieaugums, kura svarīgākā izpausme būs apkures tarifu pieaugums rudenī. Iespējas citu nozaru uzņēmumiem "pārlikt" šo izmaksu kāpumu uz patērētājiem būs minimālas. Tomēr mūžīgais nezināmais ir naftas cena un politiskā situācija Tuvajos Austrumos."
Eksperts paredz, ka atšķirībā no aizvadītājiem diviem gadiem šogad nav gaidāmas krasas vidējo pārtikas cenu izmaiņas. Nedaudz dārgāks kļūšot piens, bet gaļa un maize vēl varētu kļūt mazliet lētāki. "Iespējams, ka citu pelnīšanas iespēju ierobežotība būs pamudinājusi cilvēkus šogad vairāk audzēt un pārdot dārzeņus, tāpēc to cenas gada otrajā pusē varētu būt ļoti zemas," paredz P. Strautiņš. "DnBNord bankā" paredz, ka vājais pieprasījums un konkurence turpinās lēnām spiest uz leju rūpniecības preču cenas, elektronikas preču cenas turpinās samazināt tehnoloģiskais progress. Visstraujāk šogad varētu samazināties neregulēto pakalpojumu cenas, jo tās minimāli ietekmē enerģijas izmaksas.
"Tātad 2010. gada beigās pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu izmaksas būs augstākas, nevis zemākas par pašreizējo līmeni, bet deflācija turpināsies tiem, kuri var naudu tērēt arī citām vajadzībām. Cenu krituma iespējas pozitīvi ietekmēt dzīves līmeni diemžēl lielā mērā ir izsmeltas, tagad atliek domāt par ienākumu kāpumu, kas gan vismaz šogad nebūs viegls uzdevums," saka P. Strautiņš.
Eksperti šajā gadā paredz aptuveni 3% – 4% lielu patēriņa cenu kritumu. "Uz vasaras pusi deflācijas spiediens sāks mazināties un to ietekmēs ārējie faktori, piemēram, cenu pieauguma tendences izejvielu tirgos un inflācijas palielināšanās Latvijas ārējās tirdzniecības partneru valstīs," sola SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis.
***
Preces un pakalpojumi, kas gada laikā vidējās cenas ietekmēja visvairāk (% punkti)
Cenas kāpušas
Degviela +1,24
Tabakas izstrādājumi +0,68
Alkoholiskie dzērieni +0,43
Cenas kritušas
Dārzeņi, kartupeļi -0,38
Gaļa un gaļas izstrādājumi -0,45
Ēdināšanas pakalpojumi -0,46
Piens, siers, olas -0,48
Siltumenerģija -1
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003