Rīga 23°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 11:08
Vārda dienas: Ziedonis
Oponenti runā par jaunu okupācijas vilni, aizstāvji – par miljonu ieņēmumiem
Parlaments vakar pieņēma strīdīgos Imigrācijas likuma grozījumus, kas atvieglos uzturēšanās atļauju saņemšanu ārvalstu investoriem. Tie paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem automātiski var saņemt tie investori, kas pēc likuma spēkā stāšanās ieguldījuši kādā uzņēmumā vismaz 250 000 latus un dod darbu vismaz pieciem cilvēkiem, kas iegādājušies nekustamo īpašumu 100 000 latu vērtībā vai noguldījuši kādā Latvijas bankā vismaz 200 000 latu subordinētā kapitāla veidā. Noprotams, ka jaunie atvieglojumi visvairāk varētu interesēt Krievijas uzņēmējus, jo investori no ES valstīm jau tagad var bez kādiem ierobežojumiem uzturēties Latvijā.
Jau no paša rīta deputātus pie Saeimas nama sagaidīja "TB"/LNNK un "Visu Latvijai!" kopējā piketa dalībnieki. Protestētāji turēja plakātus ar uzrakstiem – "Grozījumi Imigrācijas likumā – lienošā okupācija", "Nepārdosim zemi – pārdosim pārdevušos deputātus" un "Latvija – vārti bandītiem uz Eiropu". Pie Saeimas ēkas durvīm viņi bija novietojuši stilizētas dāvanas ar uzrakstiem "Skrunda", "Jūrmala", "Rīga" un "Abrene", ironizējot par politiķu vēlmi atdāvināt Latvijas zemi Krievijai. Kā novēroju, ar piketa dalībniekiem galvenokārt runāja tēvzemiešu deputāti un daži pārstāvji no PS un ZZS , bet vairākums tautas kalpu ātrā solī pagāja garām. "Mums nav konceptuālu iebildumu pret investoru piesaistīšanu, it sevišķi pret tiem, kas iegulda naudu uzņēmumos un rada darba vietas vietējiem pilsoņiem. Taču mums kategoriski nav pieņemams, ka uzturēšanās atļaujas tiks piešķirtas ārzemniekiem, kas šeit vienkārši iegādājas nekustamo īpašumu. Tā ir tuvredzīga vai pat noziedzīga politika nekustamā īpašuma spekulantu interesēs, kuras dēļ Latvijas zeme tiks izpārdota un piedzīvosim jaunu migrantu vilni," pastāstīja piketa organizators un "VL" līderis Raivis Dzintars.
Ekonomikas glābiņš vai jauna okupācija?
Līdzīgu viedokli no Saeimas tribīnes debatēs pauda arī deputāts Pēteris Tabūns ("TB"/LNNK). "Tas ir jauns okupācijas vilnis, tikai ar citām metodēm. Tie 25 tūkstoši latu ir sīknauda Krievijas investoriem. Bet aiz šā investora sabrauks padsmit bērnu, mazbērnu, vecmāmiņu un tā tālāk. Vesela varza, kas runās krievu mēlē, ignorēs latviešu likumus un tikumus! To mēs esam pieredzējuši visā padomju okupācijas laikā," niknojās Tabūns. Bet Dzintars Ābiķis ("SCP") bažījās, ka šādi grozījumi padarīs Latviju par pievilcīgu mītnes zemi ārvalstu organizētajai noziedzībai. Citi oponenti apšaubīja, vai šādi grozījumi dos jūtamu stimulu Latvijas ekonomikai. Piemēram, Vaira Paegle (PS) apgalvoja, ka ārvalstu investoru piesaistei nepieciešamas pavisam citas lietas – ekonomiskā un politiskā stabilitāte valstī, prognozējama nodokļu politika, kā arī eiropeiska valsts pārvaldes kultūra.
Viens no likumprojekta galvenajiem atbalstītājiem – Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) – centās atspēkot pārmetumus ar skaitļiem. Pēc komisijas aprēķiniem, investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālos varētu ienest vismaz piecus miljonus nodokļu naudas un 2500 darba vietu, nekustamā īpašuma – piecus līdz desmit miljonus latu nodokļos plus netiešie ienākumi no uzturēšanas. "Visbūtiskākais, ka nauda no nekustamā īpašuma darījuma ieplūdīs ekonomikā," uzsvēra Krauklis. Viņaprāt, nacionāli noskaņotie oponenti vienkārši biedē sabiedrību un krāj punktus vēlēšanām, jo jau pašreizējās tiesību normas atļauj, iemaksājot divus tūkstošus latu, nodibinot SIA un kļūstot par šīs SIA valdes locekli, saņemt piecu gadu uzturēšanās atļauju. Bet šo iespēju izmantojot vien aptuveni 500 cilvēku gadā.
Likumsakarīgi, ka grozījumus kaislīgi atbalstīja "SC" un "PCTVL" deputāti. Pēc viņu izteikumiem, latviešiem vajadzētu pat priecāties, ka Austrumu investori nāks un nopirks īpašumus, par kuriem vietējie iedzīvotāji nespēj vairs nomaksāt kredītsaistības. Ne mazāk stingri atbalstītāji bija arī LPP/"LC", jo tieši šīs partijas līderis Ainārs Šlesers pirmais sāka runāt par šādu atvieglojumu nepieciešamību.
Debates par strīdīgajiem grozījumiem ilga teju divas stundas. Kad loģiskie argumenti izsīka, deputāti nekautrējās no Saeimas tribīnes apmētāties ar veciem pagātnes grēkiem. Tabūns atgādināja, ka apvienībā LPP/"LC" ietilpstošie ceļinieki savulaik ļāva Latvijā palikt tūkstošiem padomju armijas virsnieku. LPP/"LC" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš uz to atbildēja, atgādinot, ka Tabūns savulaik ar tādu kvēli komentējis padomju armijas parādes Rīgā, ka izpelnījies iesauku "Komjaunatnes krastmalas lakstīgala".
Tēvzemieši atkal prasīs referendumu
Galu galā Austrumu naudas vilinājums izrādījās stiprāks nekā bažas par nacionālajām vērtībām. Likumprojekts tika atbalstīts ar 48 balsīm par un 42 pret. Par balsoja visas opozīcijas frakcijas (LPP/"LC", "SC" "PCTVL") kopā ar TP un Vilni Edvīnu Bresi (ZZS). Pret bija pārējās koalīcijas frakcijas un bezpartijiskie deputāti. "TB"/LNNK uzreiz pēc balsojuma paziņoja, ka turpinās cīņu pret šādiem atvieglojumiem un Satversmes 72. panta kārtībā pieprasīs referendumu par šo likumprojektu. Šim nolūkam viņiem jāsavāc 34 Saeimas deputātu balsis un pēc tam – desmitās daļas vēlētāju paraksti. Līdzīgi viņi rīkojās arī 1998. gadā, kad īsi pirms Saeimas vēlēšanām pieprasīja referendumu par Pilsonības likuma grozījumiem. Toreiz tēvzemiešiem izdevās panākt referenduma sarīkošanu, bet tajā viņi zaudēja ar nelielu balsu starpību.
***
Balsojums par grozījumiem Imigrācijas likumā
Vārds Frakcija Vārds Frakcija
PAR: 48 Aleksejs Vidavskis SC
Valērijs Agešins SC Mihails Zemļinskis SC
Vitālijs Aizbalts LPP/LC Ērika Zommere TP
Māris Ārbergs TP PRET: 42
Aija Barča TP Igors Aleksandrovs JL
Ainars Baštiks LPP/LC Dzintars Ābiķis
Andris Bērziņš LPP/LC Solvita Āboltiņa JL
Vilnis Edvīns Bresis ZZS Silva Bendrāte JL
Uldis Briedis TP Andris Bērziņš ZZS
Valērijs Buhvalovs PCTVL Guntis Bērziņš JL
Vladimirs Buzajevs PCTVL Augusts Brigmanis ZZS
Boriss Cilevičs SC Ingrīda Circene JL
Oļegs Deņisovs SC Ilma Čepāne PS
Jānis Dukšinskis LPP/LC Ina Druviete PS
Jānis Eglītis TP Guntis Jānis Eniņš ZZS
Inta Feldmane LPP/LC Uldis Ivars Grava JL
Sergejs Fjodorovs SC Māris Grīnblats TB/LNNK
Aleksandrs Golubovs SC Pēteris Hanka ZZS
Valdis Ģīlis TP Imants Kalniņš TB/LNNK
Aleksejs Holostovs SC Andis Kāposts ZZS
Dzintars Jaundžeikars LPP/LC Alberts Krūmiņš JL
Nikolajs Kabanovs SC Janīna Kursīte-Pakule PS
Andrejs Klementjevs SC Sarmīte Ķikuste JL
Ivans Klementjevs SC Gunārs Laicāns PS
Vents Armands Krauklis TP Madars Lasmanis JL
Māris Kučinskis TP Ainars Latkovskis JL
Jānis Lagzdiņš TP Visvaldis Lācis
Kārlis Leiškalns TP Liene Liepiņa JL
Anatolijs Mackevičs LPP/LC Ingmārs Līdaka ZZS
Sergejs Mirskis SC Vaira Paegle PS
Miroslavs Mitrofanovs PCTVL Skaidrīte Pilāte ZZS
Vineta Muižniece TP Pauls Putniņš ZZS
Vitālijs Orlovs SC Dzintars Rasnačs TB/LNNK
Raimonds Pauls TP Jānis Reirs JL
Igors Pimenovs SC Baiba Rivža ZZS
Jakovs Pliners PCTVL Mārtiņš Roze ZZS
Jānis Porietis TP Inguna Rībena JL
Ivans Ribakovs SC Anna Seile PS
Artūrs Rubiks SC Dagnija Staķe ZZS
Anta Rugāte TP Jānis Strazdiņš ZZS
Atis Slakteris TP Kārlis Šadurskis PS
Juris Sokolovskis PCTVL Viktors Ščerbatihs ZZS
Oskars Spurdziņš TP Staņislavs Šķesters ZZS
Jānis Tutins SC Aigars Štokenbergs
Jānis Urbanovičs SC Pēteris Tabūns TB/LNNK
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003