Rīga 13°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 08:04
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Valsts izglītības un zinātnes aģentūra pieprasa atpakaļ Eiropas Sociālā fonda naudu, jo tā esot nepareizi izmaksāta
Finanšu ministrija ik pa laikam ziņo, ka Eiropas Savienības fondu administrēšanas sistēma pastāvīgi tiek uzlabota. Ministrijas jaunākie dati liecina, ka līdz 2009. gada beigām ir būtiski paātrinājusies finanšu apguve un ir izmaksāti 420 miljoni latu struktūrfondu naudas. Bet ministrijas paziņojumos netiek atklāts, cik no šīs summas naudas izlietotāji ir spiesti maksāt atpakaļ valsts kasē kā nepareizi apgūtus līdzekļus jeb, ierēdņu valodā runājot, neattiecināmas izmaksas.
Rūpējoties par skolotājiem un pieliekot pūles, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās iestādes nodrošināja, ka no 2008. gada pavasara dabaszinību, matemātikas un svešvalodu skolotājiem ir iespēja saņemt ikmēneša stipendijas no 65 līdz 150 latiem līdz pat 2013. gadam. Šī bija pirmā ES struktūrfondu aktivitāte, kas valstī kopumā tika sākta jaunajā fondu apguves periodā ar mērķi uzlabot vispārējās izglītības kvalitāti un veicināt jauno pedagogu piesaisti darbam skolās. Projektā iesaistījās 34 pašvaldības, galvenokārt rajonu, ar kurām Studiju fonds (šobrīd – IZM Studiju un zinātnes administrācija) noslēdza līgumus un caur kuru pašvaldības saņem naudu.
Bet visu šo procesu uzrauga ministrijas padotības iestāde Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra), kurai pašvaldības iesniedz atskaites un kura dod vai liedz zaļo gaismu fondam piešķirt līdzekļus sadarbības partneriem reģionos. Par laimi, ar stipendijām viss ir kārtībā – skolotāji tās saņem bez aizķeršanās. Taču dīvainības gandrīz pēc gada (!) kopš projekta sākšanas ir notikušas ar tā administrēšanu. Pusei pašvaldību aģentūra pieprasa atdot atpakaļ daļu no līdzekļiem, kas iztērēti projekta vadīšanai. Sākumā šāda prasība tika izvirzīta pat pret 26 pašvaldībām, bet sarunu ceļā daļai it kā nepareizos tēriņus atlaida. Kā zināms, rajoni ir likvidēti un šī nasta tagad ir uzkrauta uz novadu vadītāju pleciem.
Ko tad pašvaldības valsts amatpersonu skatījumā nav sapratušas vai ir pārpratušas? Vispirms daudzas no tām mulsinājis fakts, ka par projekta administrēšanu galvenā struktūrfondu pārzinātāja Finanšu ministrija liek slēgt uzņēmuma līgumus, kas uzliek par pienākumu rīkot iepirkuma procedūras. Uzņēmuma līgumi, protams, nav nekas neparasts, bet ne jau par šāda veida darbiem. Te jāpaskaidro, ka pieminēto pedagogu projektu reģionos spēj vadīt izglītības pārvalžu, ne jau lauksaimniecības vai kādi citi speciālisti, tāpēc loģiskāks būtu darba līgums par papildu pienākumu veikšanu. Reģionu izglītības pārvalžu speciālisti konsultē skolotājus, kuriem piešķirtas stipendijas, seko līdzi, kā skolotāji veic pētniecisko un radošo darbu, lasa atskaites un veic citus uzdevumus. Aģentūras Finanšu instrumentu koordinācijas departamenta direktore Līga Lejiņa paskaidroja, ka EK auditori esot neapmierināti, kā Latvijā tiekot noformētas darba attiecības, tāpēc FM kā izeju no šīs ķezas ieteikusi uzņēmumu līgumus. Ar darba līgumiem Latvija bieži iebraucot auzās – ierakstot bezgala garas darba stundas, kuras nemaz netiek veiktas, bet par kurām pieprasot samaksu. Turpretī uzņēmuma līguma noteikumi esot daudz skaidrāki, un tie nepieļauj blēdīšanos. Bet ir jārīko iepirkumu procedūras uz projekta vadības amata vietām. Piemēram, projekta ekspertu, administratoru, grāmatvedi un citām, kā nu kurā pašvaldībā. Vietējās varas atbildīgās amatpersonas to arī darījušas, bet atkal atdūrušās pret kārtējo birokrātisko šķērsli – izrādās, ka daudzviet iepirkumi neesot veikti pareizi – kur vajadzējis rīkot vienu iepirkumu, esot aplam rīkot trīs vai četrus – katram projekta administrēšanā iesaistītajam amatam savu. Kā pastāstīja Ina Ansone, projekta vadītāja no Studiju un zinātnes administrācijas, bijušas arī citas problēmas, ne tikai iepirkumi, piemēram, nepareizi noformēti pieņemšanas un nodošanas akti.
"Ja radušies zaudējumi, tie ir jākompensē," strikti saka L. Lejiņa. Bet kādi tad ir šie zaudējumi, vai kāds ir zadzis projekta administrēšanai paredzētos līdzekļus? "Ja projekta grāmatvedis ik mēnesi saņem 120 latu fondu naudas un aģentūra, piemēram, pēc pusgada konstatē, ka iepirkuma procedūra nav veikta pareizi, šī nauda tiek uzskatīta par neattiecināmām izmaksām un pašvaldībai tā ir jāpārskaita atpakaļ Studiju un zinātnes administrācijai, bet pēc tam šie līdzekļi nonāk valsts budžetā," skaidroja L. Lejiņa.
Soda par to, ka strādājusi bez atlīdzības
Piemēram, Cēsu rajona padomei aģentūra ir uzrēķinājusi vislielāko summa – 19,5 tūkstošus latu, un tagad tā tiek pieprasīta no Amatas novada kā rajona saistību pārņēmēja. Novada priekšsēdētāja Elita Eglīte ir sašutusi, ka nereti pilnīgi neloģisku birokrātisku prasību dēļ var iznīdēt darba prieku un tik daudz nelietderīgi tērēt laiku. Novada vadītāja pastāstīja, ka IZM aicināja visas izglītības pārvaldes nekavējoties sākt projekta realizāciju un steidzami izsludināt pieteikšanos uz pedagogu mērķstipendijām, lai jau 2008. gada maijā tās varētu piešķirt. Tobrīd nebija izstrādāta nekāda metodika – no SZA puses to saņēma tikai 2008. gada 24. septembrī, bet aģentūras metodiskie ieteikumi iepirkumu organizēšanai parādījās tikai 2009. gada jūnijā. Cēsu rajona padome un tās izglītības pārvalde pieņēma lēmumu norīkot cilvēku, kas, nesaņemot atlīdzību, sāka darbu pie projekta. Paralēli veiktajam darbam, kam bija jānotiek nekavējoties, tika sagatavoti nepieciešamie dokumenti un izsludināta iepirkuma procedūra projekta vadības grupas un ekspertīzes pakalpojumiem. Tagad aģentūra uzskata, ka Cēsu rajona pašvaldība nav rīkojusies pareizi, iepērkot divus dažādus pakalpojumus, tos vajadzējis apvienot vienā. Domstarpības bijušas pat tik pamatīgas, ka pašvaldību amatpersonas devušās pie valodnieces Ainas Blinkenas, lai konsultētos, kas tad īsti latviešu valodā ir eksperts un vai projekta vadītājs ir vai nav eksperts.
Bet Jelgavas pilsētas pašvaldībai liek atdot atpakaļ astoņus tūkstošus latu izlietotas naudas par to, ka tā esot mākslīgi sadalījusi iepirkumu. Pilsētas domes preses sekretāre Egita Veinberga skaidroja, ka pašvaldība šim pārmetumam nepiekrīt, jo, piemēram, grāmatveža un projektā nepieciešamo ekspertu pakalpojumu izdalīšanai atsevišķā iepirkumā ir pilnībā pamatoti iemesli – pakalpojumi saturiski būtiski atšķiras no pārējā projekta personāla sniegtajiem darbiem. "Turklāt 2009. gada 23. februārī Studiju un zinātnes administrācija veica pārbaudi uz vietas, un pārbaudes veicējiem bija pieejama visa dokumentācija, tai skaitā personāla iepirkuma dokumentācija. Ne pārbaudes laikā, ne arī pēc tam pašvaldība netika informēta par konstatētajiem pārkāpumiem. Tāpēc uzskatām, ka vismaz daļa atbildības par neattiecināmajām izmaksām ir jāuzņemas konsultējošai institūcijai, t. i., Studiju un zinātnes administrācijai," pastāstīja E. Veinberga, piebilstot, ka daļa no administratīvajām izmaksām jau ir atlaistas. Patlaban turpinoties sarakste par pārējo summu, ko liek atdot atpakaļ.
Par projekta upuri kļuvusi arī Ieva Stiģe, bijusī Valmieras rajona Izglītības pārvaldes vadītāja, kura tādu pašu amatu patlaban ieņem Kocēnu novadā. Projekta nepareizi iztērētā nauda – gandrīz deviņi tūkstoši latu – tagad ir jāatrod Valmieras pilsētas pašvaldībai savā naudas makā. Arī valmierieši centušies izpildīt ministrijas prasību nekavēties ar projekta sākšanu, tāpēc sākuši strādāt bez iepirkuma organizēšanas un bez atalgojuma. "Iepirkums nedaudz iekavējās, jo negāja viegli ar tā noformēšanu. Bet galu galā Studiju un zinātnes administrācija mūsu iepirkumu atzina par ļoti labu. Ar šo pārliecību dzīvojām līdz 2009. gada jūlijam, kad pēkšņi no administrācijas uzzinājām, ka nav pareizi noformēts pieņemšanas–nodošanas akts jeb ikmēneša atskaite par paveiktajiem darbiem. Augstākstāvošajām institūcijām nepatika daži teikumi par darbiem, ko esam veikuši bez atalgojuma pirms iepirkuma procedūras. Šī kļūda tika "novērtēta" ar vairāk nekā astoņiem tūkstošiem latu," pastāstīja I. Stiģe, kura kopā ar asistentu un trim ekspertiem turpina vadīt pedagogu projektu, raksta atskaites, brauc uz skolām, konsultē skolotājus, bet atlīdzību kopš aizvadītā gada decembra nesaņem, jo aģentūra no Valmieras gaida deviņus tūkstošus latu.
"Reaģēšanas ātrums – adekvāts projekta īstenošanas progresam"
Ar izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes preses sekretāres Agneses Korbes starpniecību noskaidroju, ka ministre neuzskata, ka pašvaldībām uzrēķinātās neattiecināmās izmaksas rāda, ka projekta administrēšana bijusi smagnēja, bez visām pusēm saprotama loģiska pamatojuma un tādēļ šoreiz neattiecināmās izmaksas būtu atlaižamas. "Nekorekti būtu teikt, ka pašvaldības nav sapratušas, kā jāadministrē projekti. Tajā pašā laikā aizvien vairāk pašvaldību vēlas būt finansējuma saņēmēji vai projektu sadarbības partneri, taču tas uzliek arī atbildību un pienākumus, piemēram, saistībā ar iepirkumiem. Ja joprojām ir kādi jautājumi par iepirkumiem, lūgums vērsties pie atbildīgajiem speciālistiem," raksta A. Korbe ministres vārdā. Tikpat formāla atbilde seko uz jautājumu, vai tas ir normāli, ka aģentūra tikai pēc gada ievēro, ka ar iepirkumu organizēšanu nav kaut kas kārtībā, nevis reaģē operatīvi. Jā, tas esot normāli, ka reakcija seko pēc 11,5 mēnešiem, jo aģentūras "reaģēšanas ātrums bija adekvāts projekta īstenošanas progresam un atskaitīšanās kārtībai, kāda tā noteikta normatīvos".
Arī Finanšu ministrija tā vietā, lai raudzītos, kā uzlabot normatīvos aktus, lai projekta īstenotājiem kā sniegs no skaidrām debesīm neuzkristu ierēdņu skatījumā nepareizi iztērēta nauda, man raksta: "Lai novērstu iepirkumu problēmas, sniegtu atbalstu finansējuma saņēmējiem, projektu īstenotājiem, ES fondu vadībā iesaistītās iestādes, tai skaitā Iepirkumu uzraudzības birojs, maksimāli rīko seminārus, izdod skaidrojošus metodiskus materiālus, konsultē par lielākajām riska zonām."
Bailes iesaistīties turpmāk
Aizvadītā gada oktobrī IZM sāka pedagogu konkurētspējas veicināšanas projektu, kurā līdz 2012. gadam plānots iesaistīt 17 400 skolotāju. Jaunajā projektā pašvaldībām uzticēta vēl lielāka atbildība nekā iepriekšējā, atzina projekta vadītāja Evija Papule un uzsvēra, ka neattiecināmās izmaksas ir radījušas bailes pašvaldībās ar vērienu iesaistīties nākamajā aktivitātē. Esot parādījusies atturība, kas nenāk par labu kopīgajam projekta mērķim.
Vēl varētu saprast, ka naudu liek atdot par nepareizu projekta vadīšanu vai speciālistu sliktu kvalifikāciju. Bet iemesls ir pavisam cits – pilnīgi formāla pretenzija par iepirkuma procedūras veidu. Sak, mēs strādājam tā, lai Briseles auditoriem nebūtu šaubu par Latvijas stingro roku. Bet aizmirstam, ka vissāpīgāk ķer pašu grieztās rīkstes.
***
Naudas summa, kas pašvaldībām tagad jāatdod
Sadarbības partneris; 1.pārskata periods (summa, Ls); 2.pārskata periods (summa, Ls); Kopā, Ls
Aizkraukles rajona padome 6370,98 3098,00 9468,98
Cēsu rajona padome 10855,29 8741,64 19596,93
Daugavpils rajona padome 2583,00 1938,00 4521,00
Dobeles rajona padome 2639,33 1211,16 3850,49
Gulbenes rajona padome 1523,29 2420,71 3944,00
Krāslavas rajona padome 232,02 0 232,02
Liepājas rajona padome 1886,16 2829,24 4715,40
Limbažu rajona padome 3721,01 1691,00 5412,01
Preiļu rajona padome 4262,00 2208,00 6470,00
Saldus rajona padome 1479,84 2459,94 3939,78
Valmieras rajona padome 4963,61 3815,81 8779,42
Daugavpils pilsētas izglītības pārvalde 10092,26 4466,00 14558,26
Jelgavas dome 6199,41 2677,27 8876,68
Jūrmalas pilsētas izglītības pārvalde 3325,62 2698,52 6024,14
Liepājas pilsētas izglītības pārvalde 1785,28 0 1785,28
Rīgas domes izglītības, jaunatnes un sporta depart. 418,22 0 418,22
Valsts izglītības satura centrs 2000,32 2481,80 4482,12
Kopā 64337,64 42737,09 107074,73
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003