Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 16:21
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Samazina oficiālos ienākumus
"Pirmo reizi ar kases aparāta fiskālās atmiņas grozīšanu saskāros pirms pieciem gadiem. To izmantoja sabiedrībā labi zināms apģērbu veikals," stāsta pārdevēja Aina. Kopš tā laika viņa strādājusi arī citās darba vietās, kur uzņēmuma ienākumi ir vairāki tūkstoši latu. Arī tur izmantots šis valsts apkrāpšanas veids. Arī bārmenis Jānis stāsta: "Par darba devēja krāpšanos liecināja vien tas, ka, slēdzot bāru vakarā, kases aparāta kopējie ienākumi bija ap tūkstoš latiem. Nākamajā dienā atskaitēs bija jau uz pusi mazāka summa, kas it kā ieņemta dienas laikā."
Arī kāds uzņēmējs, kas nodarbojas ar tirdzniecību, man reiz stāstīja, kā viņam veiksmīgi izdodas izvairīties no nodokļu nomaksas. Viņš atzina, ka darbiniekiem arī algas maksājot aploksnē un ka uzņēmumu valsts iestādes tirdījušas vairākkārt. Grāmatvedības dokumentus pārbaudījuši Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu policijas un Valsts darba inspekcijas darbinieki. Taču pierādīt, ka viņš dara ko nelikumīgu, neesot varējuši. Nodokļu kontrolieri nezināja, ka izmaksāt aplokšņu algas palīdz necila izskata pavecs kases aparāts…
Aptuvenā krāpšanas shēma ir šāda. Kases aparātus izmanto, lai uzskaitītu dienas kopējos ienākumus un valstij maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN). Darba dienas beigās jāizdrukā dienas atskaite. To sauc par "Z" pārskata čeku. Tajā ir norādīti dienas laikā saņemtie ienākumi, saņemtā PVN summa. Pārskata čekā ir sadaļa "Grand total", kurā uzrādās summa, ko kases aparāts ieņēmis savas darbības laikā. Šī sadaļa vajadzīga, lai VID varētu konstatēt, vai uzņēmējs uzrāda visus ienākumus. Teorētiski nevajadzētu būt iespējai "Grand total" summu dzēst vai samazināt. Tomēr kases aparātu speciālisti ir iemanījušies to izdarīt. Visbiežāk tas ir viņu papildu rūpals – uzņēmēji maksā noteiktu maksu par oficiālo ienākumu samazināšanu.
Kā šī ienākumu samazināšana notiek? Pārdevēji parasti nepiedalās pie kases aparāta pārprogrammēšanas, tādēļ no viņiem precīzu darbību aprakstu nevarēju iegūt. Tomēr zināms, ka speciālists uzņēmumā ierodoties vienreiz mēnesī vai biežāk. Viņš kases aparātu pārprogrammē uz atpakaļejošu datumu – to, kad pēdējo reizi mainīta kases aparāta fiskālā atmiņa. Tiek ievietota jauna kases aparāta lente un kontrollente. Pēc tam tiek ievadītas dažādas summas, kas it kā ir šīs dienas ienākumi. Piemēram, ja uzņēmums no klientiem dienā iekasē 1000 latus, tad pēcāk, mainot informāciju kases aparātā, to var samazināt līdz 500 latiem vai pat zemāku summu. Speciālists maina kases aparāta pulksteni un ievada dažādas summas, lai kontrollente nešķistu aizdomīga ar dažiem lieliem ienākumiem. Kontrollentes jāglabā trīs gadus un tās ir tiesīgi pārbaudīt VID darbinieki. Tādēļ negodīgajam uzņēmējam jānodrošinās ar jaunām kontrollentēm. Vecās, kurās ir īstie ienākumi, tiek iznīcinātas.
Kad kases aparāta speciālists ir veicis neīstos pirkumus, tiek uztaisīts katras dienas jauns "Z" pārskata čeks. Tajā ienākumi ir samazināti. Tā šīs darbības atkārto par visām dienām, kurās jāsamazina dienas ienākumi. Programmēšanas laikā kases aparāta speciālists samazina arī nedzēšamo atmiņu jeb "Grand total" summu. To dara, lai VID speciālisti nekonstatētu nesakritības starp oficiāli uzrādītiem ienākumiem un reģistrētajiem ienākumiem kases aparāta fiskālajā atmiņā.
Manis aptaujātie pārdevēji gan piebilda, ka ne visu kases aparātu fiskālo atmiņu var grozīt.
Ar kases aprāta "regulēšanu" vien nepietiek. Lai uzskaitītu ienākumus, "Z" pārskata čeki katru dienu ir jāielīmē kases žurnālā. Tas katru dienu obligāti jāaizpilda – jāieraksta ar kases aparātu gūtie ienākumi un saņemtā PVN summa. Vēlāk labojumus kases žurnālā nevar veikt. Kases aparātu speciālisti arī atraduši veidu, kā žurnālā vecos čekus, kuros ir lielie ienākumi, nomainīt pret jaunajiem "Z" pārskata čekiem – tiem, kuros ir norādīti mazie ienākumi. No žurnāla izņem lapu, kurā ir uzlīmēti kases čeki, un to, kurā ieraksta dienas ienākumus, un ievieto jaunas tā paša numura lapas, kas izņemtas no identiska žurnāla. Jaunos čekus līmē no jauna ievietotajā lapā, un kases žurnāls tiek aizpildīts no jauna, ierakstot samazinātos dienas ienākumus. Tad kases žurnālu iesien un aizzīmogo no jauna. Pārdevēji atzīst, ka mainītās lapas kases žurnālā pamanīt ir ļoti sarežģīti.
Sods nebiedē
Man neizdevās atrast ziņas, ka par kases aparāta fiskālās atmiņas grozīšanu būtu sodīts kāds uzņēmējs. VID vaicāju, vai viņi ir saskārušies ar šādiem krāpšanas gadījumiem. Sākotnējā atbilde pārsteidza. "Mēs nekad iepriekš neesam dzirdējušas par šāda veida krāpšanos ar kases aparātu čekiem," bija pirmā VID komunikāciju daļas atbilde. Vēlāk gan VID nodokļu kontroles speciālisti atzina, ka ir saskārušies ar dažiem aizdomīgiem gadījumiem, kad esot mainīta kases aparāta fiskālā atmiņa. Taču viņu turpmākā atbilde ir patīkama negodīgiem uzņēmējiem: "Kases aparātu programmatūras ir sarežģīti informāciju tehnoloģiju produkti. Lai pierādītu, ka notikusi iejaukšanās programmatūrā ar mērķi slēpt vai samazināt ar nodokli apliekamos ienākumus, ir nepieciešami eksperti ar speciālām zināšanām un prasmēm informāciju tehnoloģiju jomā. Šobrīd valstī nav neatkarīgu ekspertu, kuri varētu veikt elektronisko ierīču un iekārtu atbilstības novērtēšanu, izsniedzot eksperta slēdzienu."
Turklāt pašreizējais sods par krāpšanos ar kases aparātu ir mazs. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par kases aparātu vai kases sistēmu lietotāju pienākumu nepildīšanu ir paredzēts naudas sods līdz 150 latiem. Arī VID atzina, ka tas ir neadekvāti mazs sods uzņēmējiem. Tādēļ VID un Finanšu ministrija strādājot pie priekšlikumu izstrādes par naudas soda palielināšanu.
Citvalstu pieredze
Lai noskaidrotu, vai šajā jomā nodokļu eksperti ir bezspēcīgi tikai Latvijā, vērsos citu valstu Finanšu ministrijās, vaicājot, vai viņu nodokļu inspektori var konstatēt iejaukšanos kases aparātu programmatūrā.
No Baltijas valstīm vissliktākā situācija ir Latvijā un Lietuvā. Te nodokļu inspektoriem ir tikai aizdomas par iejaukšanos kases aparāta fiskālajā atmiņā. Lietuvas nodokļu inspekcijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Darius Buta stāsta, ka visbiežāk no nodokļu nomaksas izvairās ēdināšanas uzņēmumi. Tie gan izmanto gadu gaitā ierastos krāpšanās veidus, piemēram, neizsniedz čekus vai anulē pirkumus.
Turpretim Igaunijas nodokļu departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Anneli Erma atzīst – lai gan sarežģīti, taču nodokļu eksperti spējot notvert uzņēmējus, kas mēģina sagrozīt kases aparātu fiskālo atmiņu. Tiesa, Igaunijas nodokļu departamenta darbinieki paši neveic kases aparātu ekspertīzi. Lai pierādītu fiskālās atmiņas grozīšanu, tiek lūgts kases aparātu speciālistu atzinums, vai notikusi kases aparāta pārprogrammēšana. Turklāt Igaunijas nodokļu inspektoriem aizdomu gadījumā ir atļauts konfiscēt kases aparātus. Ja uzņēmējs kases aparātu pārprogrammējis, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, tad uzņēmumam var uzlikt līdz pat 200 tūkstošiem igauņu kronu lielu sodu (vairāk nekā astoņi tūkstoši latu).
Ar krietni lielāku sodu – līdz pat sešu gadu ilgam cietumsodam – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas jārēķinās Zviedrijas uzņēmējiem. Zviedrijas finanšu departamenta pārstāvis Nils Fredriks Karlsons stāsta, ka pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūstot kases aparātu fiskālās atmiņas grozīšana. Taču nodokļu aģentūrai ir speciālisti, kas var konstatēt iejaukšanos kases aparāta programmatūrā. Ja par to ir aizdomas, kases aparātu ar tiesneša atļauju var konfiscēt pārbaudei.
Ministrija: "Paldies par jūsu pētījumu."
Izrādās, Latvijā VID darbinieki pat nevar konfiscēt kases aparātu, ja ir aizdomas par tā pārprogrammēšanu. Un, kā noprotams no VID atbildes, tam pat nebūtu jēgas, jo nav iespējams pierādīt, ka to pārprogrammē.
Lai pret negodīgo uzņēmēju varētu ierosināt krimināllietu, nepieciešami pierādījumi. Šajā gadījumā tas varētu būt slēdziens, ka kases aparāta fiskālā atmiņa ir mainīta ar mērķi samazināt oficiālos ienākumus. Tad uzņēmējiem draudētu līdz pat piecu gadu ilgs cietumsods par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču Latvijā nav ekspertu, kas to var apliecināt. VID komunikāciju daļā gan pastāstīja, ka šobrīd eksperti izzinot citu valstu pieredzi par šādu krāpšanās veidu un kā to iespējams pierādīt.
To, vai VID vajadzējis ilgu gadu laikā apmācīt ekspertus, kas varētu konstatēt izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vaicāju finanšu ministram Einaram Repšem. Ministrijā, kam vajadzētu būt ieinteresētai novērst valsts apkrāpšanu, manu iesniegumu un jautājumus nedēļu pētīja ministra padomnieki. Beigās viņi to nodeva izpētei VID speciālistiem, kuru atbildes jūs jau iepriekš varējāt izlasīt.
Savukārt no ministra E. Repšes preses pārstāvja Alekša Jarocka saņēmu šādu ministrijas atbildi: "Paldies par jūsu veikto pētījumu, kurā esat konstatējuši iespējamās krāpnieciskās pazīmes, kā arī izvairīšanos no pilnvērtīgas nodokļu nomaksas."
***
UZZIŅA
Krāpšanas veidi
Valsts ieņēmumu dienestā stāsta, ka, veicot nodokļu kontroles pasākumus tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, ir konstatēti dažādi gadījumi, kad atsevišķu uzņēmumu darbinieki labo vai dzēš kases aparāta fiskālajā atmiņā vai elektroniskajā kontrollentē esošu informāciju. Līdz šim nodokļu inspektori saskārušies ar šādiem krāpšanas veidiem:
kases aparātā vai kases sistēmā netiek reģistrēts pirkums virs 40 latiem;
dienas finanšu pārskatā ("Z" čekā) uzrādītā dienas ieņēmumu kopsumma par 100 latiem atšķiras no summas, kas uzrādīta kontrollentē dienas laikā;
kases aparāta, kases sistēmas nedzēšamās atmiņas rādītājā "Grand total" netiek uzskaitīta katrā desmitajā izsniegtajā kases čekā uzrādītā summa;
dienas beigās ir iespējams izdrukāt divas kontrollentes ar atšķirīgu kopsummu (pirmo – faktisko, otru – pēc sistēmā veiktajām manipulācijām).
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003