Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 04:05
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Ārzemniekiem pieder vairāk nekā trešdaļa Latvijas mežu. Dažu pagastu zemes gandrīz pilnībā ir ārvalstnieku īpašumā.
Latvijas novados un pagastos ārzemniekiem pārdotas ievērojamas mežu un zemes platības. Valsts zemes dienesta apkopotie dati (tie gan ir tikai par privātpersonu, ne uzņēmumu īpašumiem) liecina, ka dažu pagastu un novadu lauku teritorijas būtībā pilnīgi ir ārzemju pilsoņu īpašumā – piemēram, ārzemniekiem pieder visa Pilskalnes pagasta mežu zeme, bet Auces lauku teritorijā – 98%. Trešajā vietā ir Ozolnieku pagasts ar 89%. Ārzemnieki mežus pirkuši arī pilsētās. Piemēram, latviešu tik apdainotajā Siguldā no 659,6 hektāriem pilsētas meža zemes ārvalstu privātpersonām pieder 657,2 hektāri jeb 99,64%. No 4 431 404 hektāriem Latvijas mežu zemes pašlaik ārzemniekiem pieder 1 569 877 hektāri jeb vairāk nekā 30 procentu.
No lauksaimnieciski izmantojamām zemes platībām visiespaidīgākās ārzemju privātpersonu izpirktās platības ir, piemēram, Auces lauku teritorijā, kur no 3751,6 hektāra viņiem pieder 2760,8 hektāri jeb 73,59 procenti. Lauksaimnieciski izmantojamā zeme ievērojamā platībā izpārdota arī, piemēram, Ādažu novadā. No 5568,5 hektāriem te ārzemju pilsoņi nopirkuši 3326,4 hektārus jeb 59,74%.
Kāpēc ārzemnieki pērk Latvijas mežus? Tāpēc, ka tās ir investīcijas, kas balstās uz ekonomiskiem aprēķiniem. Kā saka skandināvi – pirmkārt, meži Latvijā šobrīd vidēji ir reizes piecas, bet dažviet pat visas desmit reizes lētāki nekā Skandināvijā. Vienlaikus to ekonomiskais potenciāls ir lielāks nekā, piemēram, Zviedrijā. Tas nozīmē, ka mežs Latvijā aug ātrāk nekā Skandināvijā un koksnes kvalitāte arī ir pietiekami laba. Zviedrs Georgs Larss Hedlunds saka tā: "Akciju kurss biržā krītas un ceļas, bet meža vērtība ar gadiem tikai kāpj, tāpēc pērku mežu nevis akcijas."
Bet, Modris Fokerots secina: "Iespējams, tikai Krievijas tuvums un nedrošības sajūta, ko tas rada, līdz šim pasargājusi mūs no tā, ka ārzemnieki būtu nopirkuši Latvijā katru pēdējo zemes pēdu."
Precīzas uzskaites nav
Diemžēl nevienā valsts iestādē vai reģistrā nav pilnīgi precīzu datu par visām ārzemniekiem piederošajām zemes platībām. Jo Valsts zemes dienestā uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā kā ārzemniekiem piederošie īpašumi neparādās Latvijas un kādas ārvalsts kopuzņēmumu nopirktās mežu vai lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības. Kā atzīst pašvaldībās, statūtsabiedrībās daļai zemes platību oficiāli reģistrētais īpašnieks ir, piemēram, Latvijas pilsonis Bērziņš vai Liepiņš, bet patiesībā zeme pieder ārzemniekiem. Vēl jāņem vērā arī ārzemnieku, piemēram, uz 99 gadiem nomātās zemes platības, kas būtībā ir slēpti pirkumi. Tādējādi ārzemnieku nopirktās zemes un mežu platības ir ievērojami lielākas nekā oficiāli reģistrētās.
Latvijā starp lielākajiem zemes un mežu īpašniekiem, kuriem pieder vairāki tūkstoši hektāru lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu, tiek minēti zviedriem Danielam Lenartam un Andersam Runneram piederošā SIA "Ruda", dāņiem Ole Gronlundam, Svendam Petersenam un Nielsam Antonam Nielsenam piederošais uzņēmums "Artis J. P.", Zviedrijas koncerna "Korsnas Holding" meitas uzņēmums "Korsnas Latvia", Somijas "Metsalitto" uzņēmumu grupas meitas uzņēmums "Silva" un desmitiem citu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā sagatavotajās "Zemes politikas pamatnostādnes 2008. – 2014. gadam", kuras valdība apstiprināja pirms diviem gadiem, gan ir atzīts, ka ārzemniekiem izpārdoto zemju platības strauji palielinās. Taču nav nekāda vērtējuma šādam procesam. Dokumentā atklāts, ka, piemēram, Ludzas rajonā ārzemniekiem piederošās zemes platības no 2002. līdz 2007. gadam palielinājušās par 116 070,1 ha, kas ir 1,8% no valsts teritorijas kopplatības. Kamēr patrioti pie Saeimas un citur pauda apņēmību neatdot Krievijai ne pēdu tēvu sviedriem slacītās Abrenes un sešu pagastu zemes 129 360 hektāru kopplatībā, tikmēr turpat Balvu rajonam kaimiņos – Ludzas rajonā – mierīgi un pamazām izpārdeva ārzemniekiem teju tāda pašu platību…
Pār plecu zemi neaiznesīs
Izrādās, daudzās pašvaldībās nemaz nezina par šādiem datiem. Siguldas novada domes zemes pārvaldes vadītāja Anita Viškere brīnās par tik lielām ārzemniekiem piederošo mežu platībām. Viņa teic, ka, pēc pašvaldības datiem, tik daudz privātu mežu Siguldā nemaz neesot. Arī Ādažu novada domes priekšsēdētājam Normundam Breidakam šķiet, ka Valsts zemes dienesta uzrādītie skaitļi ir pārspīlēti.
Tomēr vairākās pašvaldībās ārzemnieku īpašumu milzīgo īpatsvaru uzņem kā pašsaprotamu un neizbēgamu – zemi neviens ārzemnieks jau pār plecu nekur neaiznesīšot. Ja latviešiem pašiem vairs neko nevajag, tad lai apstrādā ārzemnieki. Vietējās pašvaldībās turklāt nekā nevarot iejaukties tirgus darījumos.
Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis gan atzīst, ka ārzemniekiem piederošo īpašumu lielais īpatsvars būtu vērtējams negatīvi. Viņaprāt, iemesls ārzemnieku pieplūdumam ir nepārdomātā lauksaimnieciskā politika – valsts laikus nesniedza pietiekamu atbalstu pašu zemniekiem zemes iegādē. Izmantojot savu valstu valdību atbalstu, zemi izpirka ārzemnieki.
Izpārdošanai daudz iemeslu
Pēc speciālistu atzinumiem, ārzemnieku zemes īpašumu lielajam īpatsvaram Latvijā ir vairāki iemesli. Latvijā lauksaimniecībā izmantojamas zemes cenas joprojām ir ievērojami zemākas nekā citās Eiropas valstīs. Pat Zemgalē, bijušajos Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajonos, iekoptas, auglīgas zemes cenas ir vismaz 3 – 4 reizes zemākas nekā Nīderlandē, Dānijā, Vācijā un citur.
Cits iemesls izpārdošanai ir zemes reforma, kuras laikā tūkstošiem Latvijas pilsoņu atjaunoja īpašuma tiesības uz viņiem vai viņu senčiem savulaik piederējušo zemi. Taču starp bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem maz bija tādu, kuri paši grasījās art zemi vai saimniekot mežos. Naudas trūkuma, gadu nastas un citu iemeslu dēļ viņi to vairs ne gribēja, ne spēja. Tāpēc īpašumu pārdeva un, protams, ārzemnieks varēja solīt vairāk.
Likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" gan ir noteikts, ka tā sauktajā pārejas posmā – no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā. ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem. Taču turpat likumā atrunāts, ka zemi var nopirkt uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko Saeima apstiprināja līdz 1996. gada 31. decembrim.
Pieminētais nosacījums par zemes pirkšanas iespēju attiecas arī uz fiziskām un juridiskām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996. gada 31. decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijā reģistrēto fizisku un juridisku personu tiesības iegādāties zemi.
Latvijai šādi līgumi ir sen noslēgti. Piemēram, ar Vāciju to noslēdza jau 1993. gadā. Pēc šā līguma stāšanās spēkā Vācijas pilsoņi ieguva tiesības bez šķēršļiem iegādāties visu veidu īpašumus Latvijā.
Kā redzams, nekas nav traucējis ārzemniekiem iegādāties milzu zemes platības Latvijā.
Ja kādiem ārvalstu pilsoņiem kaut ko nopirkt nebija iespējams, tad pārejas posmā bez šķēršļiem to varēja izdarīt firmas, kurās Latvijas pilsoņiem vairāk nekā puse pamatkapitāla bija tikai uz papīra.
Kā atzīst nekustamu īpašumu tirdzniecības uzņēmumos, vienīgais, kas ārzemniekus patiešām biedē, ir Latvijas nepastāvīgie likumi, kukuļņemšana un birokrātija valsts un pašvaldību
iestādēs.
Jaunas izpārdošanas iespējas?
Vai latviešiem vēl vajag savu zemi? Šis jautājums iegūst vēl lielāku svaru, lasot Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, kurus Valsts prezidents Valdis Zatlers gan atdevis deputātiem otrreizējai caurlūkošanai. Likumā, starp citu, tika noteikts, ka Latvijā ārzemniekam tiek dota uzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem, ja pilsētās viņš iegādājas nekustamos īpašumus, kuru kadastrālā vērtība ir vismaz 100 000 latu, vai laukos tādus īpašumus, kuru kadastrālā vērtība ir vismaz 50 000 latu.
Pēc dažu ekonomikas speciālistu atzinumiem, piedāvājot šādas iespējas, likumu izdevēji cer iepūst jaunu dzīvību nekustamo īpašumu tirgū un ar to saistītajā būvniecības nozarē. Bet reizē pilnīgi pieļaujams, ka šāds likums radītu labvēlīgus apstākļus vēl straujākai zemes, mežu, ūdeņu un citu vērtīgāko nekustamo īpašumu izpārdošanai ārzemniekiem, turklāt ne tikai turīgiem Krievijas vai Āzijas valstu pilsoņiem, bet arī no valstīm, kurās patvērumu rod starptautiskā terorisma atbalstītāji.
***
Ārzemju pilsoņu izpirktās mežu platības Latvijā
kopplatība (ha) ; ārzemniekiem (ha); % no kopplatības
Pilskalnes pagasts, Ilūkstes nov. 2487 2487 100
Auces lauku teritorija 2199,9 2158,9 98,14
Ozolnieku pag., Ozolnieku nov. 501,6 447,8 89,27
Cenu pag., Ozolnieku nov. 5658,4 4773,9 84,37
Raiskuma pag., Pārgaujas nov. 13 282,8 9747,5 73,38
Vadakstes pag., Saldus nov. 1321,2 931,8 70,53
Vītiņu pag., Auces nov. 4077,8 2812,8 68,98
Ādažu nov. 12 445,5 8059,4 64,76
Aiviekstes pag., Pļaviņu nov. 9162,9 5827,4 63,60
Laucienas pag., Talsu nov. 5206,7 2939,2 56,45
Straupes pag., Pārgaujas nov. 10 549,9 5817,3 54,91
Valgundes pag., Jelgavas nov. 1934,9 968,8 50,07
Sedas lauku terit., Strenču nov. 5680,6 2827,8 49,78
Ļaudonas pag., Madonas nov. 11 586,3 5680,3 49,03
Lapmežciema pag., Engures nov. 516,5 242,7 46,99
Vangaži, Inčukalna nov. 416,2 194,9 46,83
Kalsnavas pag., Madonas nov. 9000,5 4170,2 46,33
Goliševas pag., Kārsavas nov. 6727,4 3085,5 45,86
Virešu pag., Apes nov. 20 197,6 9191,9 45,51
Engures pag., Engures nov. 14 210 6326,7 44,52
Stradu pag., Gulbenes nov. 20 308,2 8999,6 44,32
Tārgales pag., Ventspils nov. 42 400,6 18 692,5 44,09
Augstkalnes pag., Tērvetes nov. 1111,6 489,1 44
Liepas pag., Priekuļu nov. 4177,5 1834,6 43,92
Zaļenieku pag., Jelgavas nov. 3240,4 1413,1 43,61
Zemītes pag., Kandavas nov. 7698,9 3341,6 43,40
Rojas pag., Rojas nov. 26261 11 378,2 43,33
Rucavas pag., Rucavas nov. 14535,6 6278,3 43,19
Rubas pag., Saldus nov. 4928,9 2127,6 43,17
Daukstu pag., Gulbenes nov. 14 035,1 6055,3 43,14
Jūrkalnes pag., Ventspils nov. 11 893,3 5114,7 43
Jaunannas pag., Alūksnes nov. 11 007,6 4682,2 42,54
Birzgales pag., Ķeguma nov. 27 797,8 11 691,6 42,06
Salnavas pag., Kārsavas nov. 13 190,5 5491 41,63
Sējas nov. 20 581,5 8533,2 41,46
Mālupes pag., Alūksnes nov. 14 940,8 6206,4 41,54
Mērsraga pag., Rojas nov. 11 268,9 4655,6 41,31
Gaujienas. pag., Apes nov. 9971,8 4114,9 41,27
Lažas pag., Aizputes nov. 12 379,3 5095,4 41,16
Elejas pag., Jelgavas nov. 516,3 211,6 40,98
Allažu pag., Siguldas nov. 16472,6 6732,8 40,87
Ēdoles pag., Kuldīgas nov. 14 550,4 5927,3 40,74
Saulkrastu lauku terit. 4634,6 1884,6 40,66
Krimūnu pag., Dobeles nov. 914,7 370,5 40,51
Iecavas nov. 22 002 8900,7 40,45
Bikstu pag., Dobeles nov. 6112,4 2464 40,31
Rumbas pag., Kuldīgas nov. 24 082,2 9548,3 39,65
Vārmes pag., Kuldīgas nov. 12 978,7 5146,3 39,65
Lejasciema pag., Gulbenes nov. 38 270,6 15 065,2 39,36
Līgo pag., Gulbenes nov. 5800,5 2255,4 38,88
Krimuldas pag., Krimuldas nov. 8330,9 3186,4 38,25
Tirzas pag., Gulbenes nov. 10 772,9 4090,2 37,92
Inčukalna pag., Inčukalna nov. 4435,8 1657,8 37,37
Salacgrīvas lauku teritorija 32705,2 12 187,2 37,26
Dāviņu pag., Bauskas nov. 4485,7 1651,9 36,83
Carnikavas nov. 7326,1 2666,4 36,40
Kokneses nov., Bebru pag. 8571,2 3071,5 35,84
Pāles pag., Limbažu nov. 12 010,5 4291,8 35,73
Dundagas pag., Dundagas nov. 57 232,8 20 436,6 35,71
Tabulā uzrādīti tikai tie pagasti, kuros ārzemnieku izpirktās mežu platības ir lielākas par trešdaļu. Raugoties uz datiem par jaunajiem 109 novadiem, secināms, ka 36 novadu teritorijās ārzemnieku īpašumā ir vismaz trešdaļa mežu platību.
No 4 431 404 hektāriem mežu pašlaik ārzemniekiem pieder 1 569 877 hektāri jeb vairāk nekā 30 procenti.
***
Ārzemju pilsoņu izpirktās mežu platības dažās pilsētās
kopplatība (ha) ārzemniekiem (ha) % no kopplatības
Sigulda 659,6 657,2 99,64
Jelgava 1375 823,6 59,9
Saldus 171,1 83,7 49
Līgatne 160,8 77,5 48,2
Dagda 26,4 11,1 42,05
Valmiera 355,8 139,4 39,18
Avots: Valsts zemes dienests
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003