Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:40
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Tiesas iejūtība pret ieslodzītajiem nodokļu maksātājiem ik gadu prasīs 300 000 latu
Vidēji Latvijas iedzīvotāju uzturs ir daudz nabadzīgāks par to uzturu, kuru saņem ieslodzījuma vietās esošās personas, tā, komentējot Satversmes tiesā par valsts pamatlikumam neatbilstošām atzītās līdzšinējās normas attiecībā uz ieslodzīto uzturu, aģentūrai LETA teikusi Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas pārstāve Gundega Rudzīte. Cietumos jau patlaban cilvēki pietiekami labi tiek nodrošināti ar olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem. Trūkst dažu vitamīnu, taču pārējiem iedzīvotājiem šī brīža apstākļos trūkst vēl daudz vairāk organismam nepieciešamo vielu, uzskata uztura speciāliste.
Pērn Ministru kabinets grozīja noteikumus par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību nodrošinājuma normām. Līdz ar to tika samazināta maizes, putraimu, makaronu, zivju, kausētu dzīvnieku tauku, augu eļļas, olu, kartupeļu un sausā piena deva. Nemierā ar šo lēmumu konstitucionālās sūdzības iesniedza notiesātie Mārtiņš Ēcis un Valters Raumanis. Viņus vieno gan tas, ka abi izcieš 20 gadu cietumsodu par slepkavībām, gan tas, ka abi ir arī ''profesionāli'' sūdzību rakstītāji. Dažādas iestādes vismaz divas reizes mēnesī saņem kādas viņu parakstītas sūdzības. Satversmes tiesas mājaslapā redzams, ka M. Ēcis jau iepriekš bija iesniedzis divas citas konstitucionālās sūdzības.
Abi sūdzības iesniedzēji uzskata: tā kā ieslodzītie atrodas pilnā valsts apgādībā un ne visiem ieslodzītajiem tiek nodrošināts darbs, kas ļautu nopelnīt papildu pārtikas iegādei, uztura normām jābūt tādām, lai papildu ēdināšana nebūtu nepieciešama. Satversmes tiesa viņiem juta līdzi. Lai gan tiesa atzina, ka ieslodzītie saņem enerģētiski pilnvērtīgu uzturu, tomēr tā konstatēja, ka samazinātā uzturdeva nenodrošina pietiekamu vitamīnu un minerālvielu daudzumu. Tā, piemēram, ieslodzīto uzturā C vitamīns tiekot nodrošināts tikai 30% apmērā no nepieciešamā daudzuma, savukārt A vitamīns tikai apmēram 14% apmērā.
Lai pārliecinātos, cik plānu ēdienu ēd ieslodzītie, kuri noziegušies pret šīs pašas valsts iedzīvotājiem, apmeklēju Centrālcietumu.
"Latvijas Avīzes" korespondenta un fotoreportiera vizīte uz Centrālcietuma pusdienām bija pieteikta dienu iepriekš, tāpēc varētu rasties šaubas par to, vai ēdiena kvalitāte nebūs pieskaņota preses pārstāvju apmeklējumam, tomēr cietuma virtuves apskate, ēdiena nogaršošana, sarunas gan ar cietuma darbiniekiem, gan pašiem ieslodzītajiem (ēdnīcā nebija nekādu šķēršļu intervēt jebkuru) ļauj spriest, ka sūdzēties par ēdināšanu cietumā īsta pamata nav. Padomju laikā cietumniekiem paredzētā apšaubāmas izcelsmes produktu vira, ko sauca par ''balandu'', tagad pieder vēsturei. Lai arī par Satversmes tiesas spriedumu bija informēti visi aptaujātie cietumnieki, neviens īpašas urravas neizpauda.
Kā atzīst Centrālcietuma nodrošinājuma un inženiertehniskās daļas priekšnieks Vasilijs Tiščenko, dienā katra ieslodzītā ēdināšanai tiek tērēti apmēram 60 santīmi – produkciju iepērk centralizēti visiem cietumiem uz gadu, līdz ar to vairumtirdzniecības cenas ir stipri zemas.
Sterila virtuve, tīri trauki
Centrālcietuma virtuve, kurā ēdienu gatavo apmēram 1700 ieslodzītajiem, ir pietiekami plaša un tīra. Tajā ik dienas strādā 7 pavāri – visi ir notiesātie. Virtuves ''šefpavārs'' ir Armands Lasmanis, kurš tur, izciešot sodu, strādā jau piekto gadu, savukārt viņa priekšniece ir cietuma amatpersona – virtuves vadītāja Ludmila Sasarova. Trešdienas pusdienu ēdienkarte – makaronu dārzeņu zupa un kartupeļu biezenis ar liellopu aknām. Zupa vārīta ar vistas gaļu, kartupeļu biezputra – nevis tikai ūdenī, bet tai pievienots piena pulveris. Porcijas, lai arī ne izcili lielas, bet šķiet pietiekamas, lai paēstu. ''Es pats nevaru objektīvi spriest, vai ēdiena daudzums ir pietiekams, jo, strādājot virtuvē, varu ēst, cik gribu. Iepriekš tiešām putras bija biezākas, maizes vairāk un vārīta ola katram ieslodzītajam pienācās katru otro dienu, tagad tikai reizi četrās dienās,'' saka ''šefpavārs'' A. Lasmanis. Satversmes tiesas spriedumā atzītajam, ka ieslodzītajiem nepietiekamā daudzumā dod dārzeņus un zaļumus, A. Lasmanis īsti nepiekrīt: '''Divreiz nedēļā gatavojam sakņu sautējumu un tikpat bieži boršču, ieslodzītie saņem arī vinegretu.'' Atšķirībā no A. Lasmaņa virtuves vadītāja L. Sasarova un citi aptaujātie cietuma darbinieki pusdienas šeit neēdot – viņi pusdienojot ārpus cietuma teritorijas. Kā paši paskaidroja, cietumnieku ēdiens nav paredzēts viņiem un šo uzturu nelieto ''ētisku'' apsvērumu dēļ. Tomēr laikraksta pārstāvjiem tas laipni tika piedāvāts.
Makaronu zupa ir patiešām sātīga, tomēr pietrūkst sāls. ''Sāli katrs pieber pēc savas gaumes, un tā pašam nav jāpērk,'' saka L. Sasarova (vēlāk ieslodzītie gan teiks ko citu). Zupā nevienu gaļas gabalu gan nepamanīju. ''Jums laikam netrāpījās,'' skanēja izskaidrojums... Pie kartupeļu biezputras ar liellopu aknu mērci mums piedāvā arī kāpostu salātus, ko citiem ieslodzītajiem todien nepiedāvā – to godīgi atzīst virtuves darbinieki, vienlaikus uzsverot, ka citudien tie paredzēti arī ieslodzītajiem.
Ēdiens bija piedāvāts vienreizējas izmantošanas plastmasas traukos, un galda piederumos bija vien karote. Naži un dakšiņas kā asi priekšmeti te nav paredzēti.
Maize paliek uz galda
Uz ēdnīcu dodas vien tie, kas jau ir notiesātie, bet tiem, kas vēl gaida tiesu, ēdienu izvadā pa kamerām. Ar labas apetītes vēlējumiem piesēžos pie galda, kur pusdienu ietur Artjoms Avanesovs. Uz maizes šķēles viņš uzlicis šķinķa gabalu. ''To pirku veikalā,'' viņš paskaidro. ''Es nesmēķēju un nodarbojos ar sportu. Veikalā ik nedēļu atstāju apmēram 20 latus – iepērku apmēram pusotru kilogramu kūpinājuma, katrai dienai pa vienai pakai biezpiena, krējumu, vienu banānu dienā – es to atļauties varu. Tiem, kas to nevar, klājas bēdīgāk.'' Par uztura samazinājumu A. Avanesovs lielu sašutumu neizsaka, tomēr kādas četras reizes piebilst: ''Bet lai viņi mums atdod olu! Mēs to redzam tikai reizi četrās dienās!''
Pie tālākā no ieejas durvīm (pēc ieslodzīto izpratnes, ''cienījamākā'') galda sēž Sergejs Pometeļins, uz 17 gadiem notiesāts par pasūtījuma slepkavību. ''Es te sēžu jau 12 gadus, un man ir ar ko salīdzināt. 2002. un 2003. gads bija īsti bada gadi – tad mums deva zilu klīsteri, ko sauca par kartupeļu biezputru. Tagad nu gan nekā tāda nav. Protams, vitamīnu trūkst, bet tos kaut kā saņemam, iepērkoties veikalā. Prasās vairāk salātu, bet bada nāve mums te it kā nedraud.''
Pie blakus galda sēdošais Uģis Eliņš te atrodas jau ceturto gadu. Uz galda ir vitamīnu iepakojuma trauciņš. Uz jautājumu, kas tajā iekšā, U. Eliņš atbild: ''Sāls.'' Arī S. Pometeļins saka, ka jau gadiem sāls jāgādā pašam. ''Veikalā piepērku majonēzi un eļļu, lai ēdiens sātīgāks. Grūti iztikt ar ēdienu, ko dod tikai ēdnīcā. Vakariņas ir pussešos. Skaidrs, ka vēlāk gribas ēst.''
Kad beidzās pusdienas, uz katra otrā ēdnīcas galda palika aizkosta rupjmaizes rika (katram ieslodzītajam dienā pienākas trešdaļa ''ķieģelīša'').
Uz desertu nav ko cerēt
Ne visi ieslodzītie var atļauties pamest maizi uz galda. Arī viņu starpā ir tie, kas pārtiek vienīgi no tā, ko piedāvā cietuma virtuve. Raivo Jurševskis (notiesāts par atkārtotu slepkavību) un Aldis Grigorjevs (laupīšana) atzīst, ka pieder sociāli zemākajiem slāņiem un pārtiek vien no tā, ko piedāvā cietuma virtuve. Būdami, pēc paša teiktā, piederīgi zemākajam sociālajam slānim – tuviniekiem nav iespēju pārskaitīt finanšu līdzekļus –, abi ne īpaši grib spriest, ko domā par to, cik samērojams ir ieslodzīto un pensionāru uzturs. ''Grūtības ir visiem, bet šeit atšķirībā no brīvības nav iespēju kaut kādai haltūrai, lai kaut ko dabūtu iztikai,'' spriež par slepkavību notiesātais R. Jurševskis. No salīdzinājuma ar pensionāru iztikšanu izvairījās arī visi pārējie aptaujātie.
Saldummīļiem uz desertu cietumā gan nav ko cerēt – saldais ēdiens paredzēts tikai nepilngadīgajiem un slimajiem ieslodzītajiem. Cukuru pasniedz vienīgi tējā. Ja gribas kādu ''našķi'', tas jāpasūta veikalā, protams, par paša līdzekļiem. To var izdarīt noliktavas tipa veikalā ''Mego'' (pasūtījumi jāveic ar uzraugu starpniecību, ja vien pašam ieslodzītajam nav brīvākais režīms). Veikalā fotografēt neļāva. ''Tas ir privātīpašums!'' uzsauca veikala pārstāve. Lai gan darbinieces stāstīja, ka cenas šeit ir tādas pašas kā citos tirdzniecības tīkla veikalos, tomēr konstatēju, ka, piemēram, ''Senču kvass'' cietumā ir 10 santīmus dārgāks. Arī minerālūdens ir par trešdaļu dārgāks. Olas šeit pārdod tikai vārītā veidā – 15 santīmi gabalā.
Sūdzēties būtu grēks
Ne tikai Centrālcietuma ieslodzītie, bet arī tur nesen pabijušie atzīst, ka ēdināšanas jautājums cietumos nebūtu uzskatāms par aktuālu. ''Es pats visu tolaik neēdu, biju gatavs atdot citiem, kas to vien dara, kā domā par ēšanu. Varēju to atļauties. Bet nav tā, ka ēdienu atdevu tamdēļ, ka tas nebūtu ēdams. Paēst cietumā varēja, bet es centos iztikt citādi,'' saka bijušais ieslodzītais, atzīstot, ka ne visiem pensionāriem ir iespējas būt nodrošinātiem ar tādu pārtiku.
Cits bijušais ieslodzītais, kurš piedzīvojis padomju laiku šausmas, atceras, ka ''tie bija īsti bada gadi, tagad ir stipri savādāk – kaut tagad bieži jāēd gaļas subprodukti, bet tie ir kvalitatīvi sagatavoti un sūdzēties būtu grēks – ēdināšanas jautājumā no administrācijas puses problēmas nesaredzu''.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte sacīja, ka Satversmes tiesas spriedums nozīmē to, ka kopš šā gada 1. jūnija visu Latvijas cietumu ieslodzīto uzturam nāksies valsts budžetā meklēt papildus
300 000 latus gadā. ''Tiesas spriedums ir jāpilda. Kādi tur komentāri...'' saka V. Puķīte.
***
Uzziņa
Kā valsts rūpējas par īpaši aprūpējamu cilvēku uzturu?
1. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās:
nodrošina ēdināšanu ne mazāk kā trīs, bet bērniem – četras reizes dienā;
vienas sociālās aprūpes centrā dzīvojošas personas uzturēšanai no valsts budžeta paredzēti Ls 10,51, no tiem Ls 1,44 dienā tērē ēdināšanai (par šo summu nodrošina trīsreizēju ēdināšanu);
brokastīs parasti tiek piedāvāta biezputra ar ievārījumu vai sviestu, salāti vai olu kultenis, desa, tēja vai kafija un maize;
pusdienās ir gaļas zupa 0,5 litri, otrais ēdiens ar gaļu (100 g) vai zivi (100 g), kartupeļi (250 – 300 g) vai rīsi, griķi, makaroni, bet desertā ir vai nu uzputenis, biezpiena sacepums vai ķīselis u.c.;
vakariņās – dažādas graudaugu biezputras vai makaroni ar cīsiņiem vai sardeli, kartupeļu kārtojumi ar zivīm, gaļu vai sēnēm, pelmeņi, sakņu sautējumi vai biezpiena plācenīši.
2. Slimnīcās:
no valsts budžeta saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par konkrētu pacientu skaitu. Aprēķinot ikmēneša fiksēto maksājumu, tiek ņemts vērā valsts apstiprinātais gultasdienas tarifs, kurā iekļautas ēdināšanas izmaksas no Ls 1,50 līdz Ls 2,50 (atkarībā no slimnīcas profila).
***
Ieslodzītā dienas uztura normas
Pamatnorma – nr. 1, dienas uztura norma nepilngadīgiem ieslodzītajiem – nr. 2 un dienas uztura norma slimiem ieslodzītajiem – nr. 3.
Nr. p.k.; Produkts; Uztura norma (Nr. 1 Nr. 2 Nr. 3) bruto daudzums (gramos)
1. Maize no skrotētiem rudzu un kviešu miltiem 200 200 200
2. Maize no 2. šķiras kviešu miltiem 150 200 200
3. Kviešu milti (2. šķira) 10 10 10
4. Putraimi (kopā) 90 90 70
5. Makaronu izstrādājumi 30 30 30
6. Gaļa 80 100 100
7. Zivis (svaigas, saldētas un sālītas, bez galvām) 80 80 100
8. Kausēti dzīvnieku tauki 15 10 15
9. Augu eļļa 15 15 15
10. Sviests – 20 20
11. Piens – 200 100
12. Olas (gab.) 0,25 1 0,5
13. Cukurs 20 30 30
14. Tēja (dabiskā) 1 1 1
15. Sāls 10 10 10
16. Tomātu pasta 3 3 3
17. Ciete – 1 1
18. Kartupeļi 500 400 400
19. Dārzeņi 300 300 400
20. Žāvēti augļi – 15 15
21. Garšvielas 0,3 0,3 0,3
22. Sausais piens 20 40 40
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003