Rīga 8°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 21:54
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Nodoklī cer iekasēt miljonu, bet precīzai administrēšanai vajag divus miljonus latu
Kā karsts kartupelis starp Zemkopības ministriju (ZM), pašvaldībām un lauksaimnieku organizācijām tiek viļāts jautājums par 3% nodokļa iekasēšanu neapstrādātai zemei. Kaut gan visas iesaistītās puses atzinušas, ka ideja par šāda nodokļa iekasēšanu nav peļama, tomēr nav korekti īstenojama, taču apturēt nodokļa ieviešanas gaitu neuzņemas. Tikai Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir gatava turpināt pierādīt – nodokļa ieviešana, vismaz tādā veidā, kā iecerējusi ZM, novedīs pie tiesu darbiem un lielākiem izdevumiem, nekā iespējams iegūt labumu no nodokļa iekasēšanas. Sagaidāmās nepatikšanas tiek prognozētas, ja valdība apstiprinās ZM iesniegto noteikumu projektu par kārtību, kādā apseko, nosaka un sniedz informāciju par neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.
"Būs tiesu darbi," paredz LPS vadītājs Andris Jaunsleinis. Savu pareģojumu viņš balsta uz faktu, ka valdībā iesniegtie noteikumi par neapstrādātās zemes apsekošanu paredz visai aptuveni noteikt, par cik lielām zemes platībām būtu nosakāms papildu nodoklis. Precīzāk – LAD speciālistiem neapstrādātā zeme būs jānovērtē vizuāli, tā teikt – uz aci. Ja tiks konstatēts, ka konkrētajā zemes gabalā jeb kadastra vienībā ne mazāk kā puse platības uzskatāma par neapstrādātu, par to tiks informēta pašvaldība. Tā, pamatojoties uz LAD iesniegto informāciju, varēs veikt nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes aprēķinu un nosūtīt to attiecīgās zemes platības īpašniekam. Taču – tā kā valstij nav naudas, lai nodrošinātu precīzu neapstrādātās zemes uzmērīšanu, īpašniekam dubultā nodokļa likme būs jāmaksā ne tikai par konkrētajām aizaugušajām platībām, bet par visu kadastrā reģistrēto zemes gabalu, kurā aizlaistā zeme konstatēta. Tas, ka valsts prasīs dubultu nodokli arī par platību, kas nemaz nav aizaugusi, nodokļu maksātājiem noteikti nepatiks.
A. Jaunsleinis: "Nebūšu pārsteigts, ka nodokļu rēķini tiks apstrīdēti un būs pat tiesu darbi. Un šajā gadījumā es esmu nodokļu maksātāju pusē. Ja nav iespējams precīzi izdarīt darbu un aprēķināt nodokļus, tad nevajag to darīt vispār."
Tūlīt jāteic, ka LAD speciālisti pētīs tikai tos zemes gabalus, kas ir lielāki par vienu hektāru.
"Precīza aizaugušo zemes platību uzmērīšana patlaban nav iespējama, jo tas izmaksā pārāk dārgi," atzīst LAD direktores vietnieks ES jautājumos Ģirts Krūmiņš. Precīzu kontroļu veikšanai pietrūkst gan naudas, gan cilvēku, gan laika.
Cik izmaksātu aizaugušas zemes precīza apsekošana? ES tiešajiem maksājumiem pieteiktās platības šobrīd kontrolē 94 LAD speciālisti. Lai izkontrolētu neapstrādātās zemes, papildus būtu nepieciešami vēl 400 kontrolieru, kuri būtu jānodrošina ar 400 globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) mērinstrumentiem un transportu, lai līdz aizaugušajām zemēm nokļūtu.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, visi šie izdevumi neapstrādātas zemes kontrolēm veido aptuveni Ls 1,9 miljonus latu. Šajā aprēķinā nav ieskaitītas pašvaldību darbinieku darba stundas nodokļa aprēķināšanai un pasta izdevumi nodokļu rēķinu izsūtīšanai.
Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka nodoklī par neapstrādātu zemi pašvaldības šogad varētu iekasēt vienu miljonu latu. Kā redzams, šā nodokļa administrēšana, ja tiktu veikta precīzi, izmaksātu divreiz dārgāk.
Kurš maksās, kurš – ne
Atgādināšu, ka dubultas nodokļa likmes piemērošanu neapstrādātai zemei, labu gribēdamas, pērn ierosināja lauksaimnieku organizācijas. Kā jebkura jauna nodokļa ideja, šī atrada dzirdīgas ausis un valdībā un pēc tam Saeimā arī tika apstiprināta. Diemžēl līdz pat šā gada sākumam, kad atbildīgajām institūcijām nācās lemt, kurš tad meklēs un mērīs aizlaistās zemes, kurš – rēķinās nodokli, nevienai no valsts institūcijām neienāca prātā aprēķināt, cik izmaksās šāda nodokļa administrēšana.
Latvijas Pašvaldību savienība, jau sākoties diskusijām, paziņoja, ka pašvaldības aizaugušās zemes nemeklēs, jo novadu speciālistiem nav tik dziļu zināšanu, lai spētu novērtēt, kurš zemes gabals ir tikai atstāts atmatā, kurš – apzināti netiek apstrādāts. Šādas zināšanas ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) speciālistiem, kuriem ir vairāk nekā piecu gadu pieredze to platību kontrolē, kas pieteiktas ES tiešo maksājumu atbalstam. Taču – LAD nav datu bāzes par visām valstī esošajām lauksaimniecības zemēm, it īpaši – par aizaugušajām. Vienojoties, ka šādu informāciju var nodrošināt Valsts zemes dienests, LAD tomēr uzņēmās apsekot neapstrādātās lauksaimniecības zemes.
"Latvijas Avīzes" aptaujātie pašvaldību vadītāji netic, ka LAD izdosies objektīvi noteikt, par kurām zemes platībām nodoklis būtu iekasējams, par kurām – ne. Arī A. Jaunsleinis norāda – ir zemes gabali, kuri nav apstrādājami, jo atrodas vietās, kur grūti piekļūt. Prasīt dubultu nodokli par tām nebūtu godīgi. Turklāt zemes gabalu konfigurācijas esot sarežģītas, tādēļ maz ticams, ka vizuāli būšot iespējams precīzi noteikt, tieši kurš zemes gabals ir aizaudzis, kurš – ne.
Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls: "Es nedomāju, ka šis papildu nodoklis dos kādu ienesumu pagasta budžetā. Pirmkārt jau tādēļ, ka skeptiski raugos uz iespēji objektīvi izkontrolēt, kur šādas platības ir. Mūsu novadā nav lielu aizaugušu zemes platību, visa zeme, kur var normāli piekļūt klāt, arī tiek apstrādāta. Protams, ir atsevišķi zemes gabali mitrās vietās, upju piekrastēs, kur grūti tikt klāt un tās appļaut. Tās varbūt arī netiek pienācīgi apsaimniekotas. Taču mēs pašvaldībā papildu cilvēku resursus šādu zemju apsekošanai un nodokļa rēķināšanai neplānojam tērēt. Jāņem vērā, ka ES atbalsta maksājumu sistēma tomēr motivē zemi likt lietā un lieki zemes apgabali, tā teikt, apkārt nemētājas. Tie, kas paši zemi neapstrādā, tomēr cenšas to iznomāt."
Līdzīgās domās ir arī Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone: "Es neesmu šāda papildu nodokļa iekasēšanas piekritēja. Cilvēki ļoti apzinīgi cenšas maksāt jau esošo nodokli par zemi, un, ja bija nepieciešams iekasēt papildu naudu, to varēja izdarīt citādi."
Ministrs kļuvis piesardzīgs
"Būtu taisnīgi, ka tie, kas neapstrādā zemi, maksā vairāk," tā nodokli vērtē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Vienlaikus viņš ir spiests atzīt – vajadzēja gan tomēr rēķināt, cik tērēs nodokļa administrēšanai un cik izdosies iekasēt. Turklāt viņš piekrīt, ka neadekvāti aprēķināts nodoklis var būs par iemeslu "juridiska rakstura problēmām".
"Esam vienojušies, kas mēs dosim pašvaldībām informāciju. Pēc tam būs jāskatās, kā rīkoties," tā J. Dūklavs. Turklāt nodokļa iekasēšanas likumiskā puse vēl esot nostiprināma ar likuma grozījumiem, ko valdība arī darīšot, ja nepārdomāšot.
***
Uzziņa
Precīzu ziņu, cik platību aizaugušas, nav
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem uz 2009. gada 1. janvāri gadu lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) kopumā valstī ir 2 433 917,3 ha.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupā "Lauksaimniecības zeme" ir 2 350 312,2 ha jeb 96,56% no kopējās valsts LIZ.
Fizisko personu īpašumā ir 1 825 444,8 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Juridisko personu īpašumā ir 245 109,5 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
2008. gadā Lauku atbalsta dienestā (LAD) vienotam platības maksājumam (VPM) kopumā tika pieteikti 1 566 048 ha jeb 66,6% no LIZ Latvijā, tostarp ar ražošanu saistītiem maksājumiem kopumā tika pieteikti 1 051 458 ha. Pārējā VPM pieteiktā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 514 590 ha apmērā, domājams, tika uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, lai saņemtu atbalsta maksājumus.
Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" Meža statistiskās inventarizācijas datiem uz 2008. gada 1. aprīli kopumā 307,4 tūkst. ha no LIZ ir aizaugušas: 136,4 tūkst. ha ir mežaudzes un 171 tūkst. ha ir aizauguši ar kokiem un krūmiem.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par lauku saimniecību struktūras apsekojumu 2007. gadā neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoms tiek uzrādīts 155,1 tūkst.ha jeb 8% no LIZ kopplatības Latvijā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003