Rīga 9°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 11:36
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Aizrāda par bijušā veselības ministra Ivara Eglīša vadītās Kuldīgas slimnīcas iespēju pārvērtēšanu.
Kurzemes slimnīcas un pašvaldības ir nemierā ar apjomīgo – 394 lappušu biezo – dokumentu "Par hospitalizācijas kārtības apstiprināšanu", kas Veselības ministrijā pieņemts steigā īsi pirms ministres Baibas Rozentāles (TP) demisijas. Turklāt slimnīcu protesti pret plānu apēnojuši ieceri par Dienvidkurzemes slimnīcu apvienību, kurā iesaistītos Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Brocēnu pašvaldību ārstniecības iestādes. Liepājnieki un ventspilnieki uzskata, ka Kuldīgas slimnīcas iespējas plānā ir pārvērtētas. Tiek apšaubīts, ka konkrētā saslimšanas gadījumā plāns spēs nodrošināt kvalitatīvākās medicīniskās palīdzības saņemšanu vistuvāk pacienta dzīves vietai.
Apstiprināts steigā
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš uzskata – vaina ir apstāklī, ka izstrādātais hospitalizācijas plāna uzmetums netika pietiekami izdiskutēts. Lai gan diskusija tika solīta, "tomēr jau 18. martā konstatējām, ka plāns ir apstiprināts". Pēc iepazīšanās ar to Liepājas Reģionālās slimnīcas vadība konsultējās ar kolēģiem Ventspilī un sauca palīgā pašvaldību, lai ietekmētu ministriju, panākot plāna koriģēšanu.
Rezultātā tapa Liepājas pašvaldības vēstule Veselības ministrijas valsts sekretāram un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktoram. Tajā apšaubīts, ka konkrētā saslimšanas gadījumā plāns spēs nodrošināt kvalitatīvākās medicīniskās palīdzības saņemšanu vistuvāk pacienta dzīves vietai. Piemēram, esot dažādas specifiskas ķirurģiskas manipulācijas, ko var veikt tikai Liepājā vai Ventspilī, nevis Kuldīgas slimnīcā. Neesot ņemta vērā arī Liepājas slimnīcā piecpadsmit gadu garumā krātā pieredze perinatālās aprūpes jomā un citas lietas. Vēstulē iebilsts arī pret pacientu ģeogrāfisko sadalījumu: "Plānā netiek atbildēts uz jautājumu, kāpēc Aizputes novada iedzīvotājs jāved uz Liepājas slimnīcu, bet pacients no Aizputes pilsētas – uz Kuldīgu?" Arī Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece uzskata, ka Kuldīgas slimnīcas iespējas plānā ir pārvērtētas. Viņa arī uzsver, ka plānā netiek ņemts vērā, ka maijā tiks apvienota Ventspils un Talsu slimnīca, izveidojot Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu. "Līdz ar to neatliekamo palīdzību varēs nodrošināt arī apvienības Talsu filiāle. Taču hospitalizācijas plāns paredz, ka pacienti no Rojas, Talsiem un Dundagas pagastiem tiks vesti uz Tukumu." Plāns ir jāpārstrādā, pretējā gadījumā cietīs pacienti, uzskata E. Siliniece.
Noliedz Kuldīgas priekšrocības
Kuldīgas slimnīcas vadītājs, bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) noliedz, ka būtu ietekmējis plāna izstrādātājus, lai iegūtu priekšrocības Kuldīgai: "Mēs tāpat kā visas slimnīcas iepriekš devām sarakstu, ko varam, ko esam kompetenti veikt. Mums nevajag par katru cenu iedabūt slimnīcā pacientus, kuriem nevaram palīdzēt."
I. Eglītis nenoliedz, ka tik īsā laikā apstiprinātā 400 lappušu biezajā plānā ieviesušās kļūdas, kas labojamas darba gaitā. Tomēr esot paveikts galvenais – beidzot izveidots vienotais NMPD un "ātrie" vairs nav izkaisīti pa 39 dažādiem objektiem.
"Kolēģi iedomājušies, ka hospitalizācijas plāns ir sistēma, kā piegādāt vairāk vai mazāk pacientu vienai slimnīcai. Pēc iespējas ātrāk nogādāt slimnieku tuvākajā slimnīcā – tādam vajadzēja būt vienīgajam kritērijam plāna izstrādē," uzskata I. Eglītis. Viņaprāt, plāns sarežģījies pēc tam, kad tā izstrādātāji bez vienīgā kritērija nolēmuši iekļaut arī ģeogrāfisko. Tas plānā izpaužas kā pagastu un pilsētu tabula ar norādi, uz kuru slimnīcu to iedzīvotāji nogādājami. Uzrādītas arī atsevišķas diagnozes, kad pacienti jāved uz citu slimnīcu.
Šķoba apvienības pamatu
Četras Kurzemes pašvaldības – Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Brocēnu – ir pieņēmušas lēmumu veidot kopīgu slimnīcu apvienību, kas ļautu attīstībai piesaistīt Eiropas līdzekļus. Pēc G. Ansiņa sacītā, šobrīd ir noalgots kopīgs auditors, kurš izvērtē visu četru slimnīcu īpašumus, mantu, saistības. Auditora atzinums būs pamats tālākai diskusijai par apvienības izveidi. Taču tagad iespējamo apvienošanās procesu aizēnojusi liepājnieku rakstītā protesta vēstule pret hospitalizācijas plānu, kurā apšaubīta Kuldīgas mediķu kompetence. "Augstprātīgs un aizvainojošs," par vēstules stilu saka I. Eglītis. Tas esot rūgts piliens medus mucā, ko sauc par slimnīcu apvienību. Arī Saldus Medicīnas centra vadītājs Ingemars Harmsens liepājnieku rīcību vērtē kā nekorektu.
Noveļ uz speciālistiem
Lai diskutētu par hospitalizācijas plānu Kurzemei, Liepājas dome pirms Lieldienām uz sarunu bija aicinājusi Liepājas Reģionālās slimnīcas, Saldus un Kuldīgas ārstniecības iestāžu vadītājus un speciālistus. G. Ansiņš uzsver, ka sarunā izdevies vienoties par diskusijas turpinājumu starp slimnīcu nozaru speciālistiem. Viņi tad arī būšot tie, kas ieteiks labojumus neatliekamās palīdzības plānā. Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs Viesturs Rozītis gan to traktē citādi – tas nozīmē, ka iestāžu funkcionāri, kuriem bija jātiek galā ar problēmu, novēluši to uz mediķu pleciem.
Veselības ministrija sola, ka iebildumi pret hospitalizācijas plānu vēl tiks vērtēti.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003