Rīga 5°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 05:56
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Pēc pārdzīvotajām raizēm Līvānos uz Daugavas un Dubnas kaprīzēm lūkojas jau no gaišās puses.
Dažas uzņēmīgas līvānietes šajās dienās, kad Daugavas līmenis turpina celties un Līvānos applūdušas vairākas ielas, mājas un plašas teritorijas, atgriežot no ārpasaules arī kultūras iestādes, aicina uz paliem palūkoties no cita skatu punkta un domāt par Līvāniem kā Latgales Venēciju, un iedibināt Latvijā jaunu biznesa veidu – plūdu tūrismu.
"Protams, plūdu briesmas daudziem cilvēkiem ir nelaime, taču ne visi to uztver tik traģiski, tāpēc varbūt patiešām ir laiks, neaizvainojot cietušos, uz plūdiem palūkoties arī no gaišās puses," saka Līvānu aktīvā tūrisma centra vadītāja Astērija Vucēna, kura uz darbu jau nedēļu brauc ar laivu un, iespējams, to nāksies darīt vēl otru nedēļu, jo darba vieta nu atrodas uz salas.
Līvānu novada domes Latgales Mākslas un amatniecības centra vadītāja Ilze Griezāne, kurai arī uz darbu jābrauc ar laivu, skaidro, ka ideja par plūdu tūrismu viņai radusies jau agrāk, jo lielāki plūdi atkārtojas apmēram ik pēc četriem gadiem. Bet šopavasar, kad pēc studentes Līgas Vērdiņas ierosmes nolemts Līvānu novada domē 4. maijā atklāt izstādi "Līvānu hronika" no iedzīvotāju fotogrāfijām, kas atspoguļo pilsētu visu iepriekšējo gadsimtu un šā gadsimta pirmos gadus, plūdu bildes vien sanestas tādā daudzumā, ka var iekārtot atsevišķu izstādi. "Bildēs redzami daudzu gadu plūdi, runājot ar cilvēkiem, dzirdēju, ka viņi pie paliem pieraduši, zina, ko un kā tādās reizēs darīt, tāpēc uz visu raugās mierīgi. Nodomāju, ka arī man kaut kas jāmaina attieksmē pret plūdiem. Sāku ar to, ka nopirku gumijas zābakus un uz applūdušajām teritorijām palūkojos it kā ar citām acīm. Un tad iedomājos, ka kāds uzņēmīgs vīrs, kam ir plostnieka gars, varētu sākt jaunu biznesu, izrādot ekskursantiem, tūristiem, jā, pat kāziniekiem, applūdušās vietas. Tas taču būtu vesels pārdzīvojums – jaunajam pārim uz plūdu izveidotās salas iztukšot šampanieša glāzes. Uz Pļaviņām taču no tuvienes un tālienes veselām ģimenēm – jau daudzus gadus! – brauc lūkoties krastos sadzītos ledus kalnus, fotografējas, apbrīno dabas varenumu. Arī pie mums būtu ko redzēt," tā I. Griezāne.
Uzsvars tiek likts uz divām lietām – pirmkārt, ka plūdi ilgst pietiekami ilgi, divas nedēļas, otrkārt, ka, Daugavas krastā izveidojoties salai, cilvēkiem būtu interesanti uz to nokļūt vai nu ar laivām, vai ar katamarānu. Viena lieta esot ierasties muzejā vai izstādē kā parasti, pavisam cita – pārceļoties pāri plūdu jūrai, iekurinot ugunskuru un cepot desiņas vietā, kurai visapkārt ūdens plašums.
"Nav nekāds brīnums, ka par plūdu tūrismu sāk runāt tieši pie mums, divas upes taču, Daugava un Dubna, tik daudz applūdušu vietu, tādi ūdens plašumi, pat bērzu birztala ūdenī," saka Venērijs Ivanovs, ar kuru Līvānu novada dome noslēgusi līgumu par cilvēku vešanu uz darbu ar viņa personisko laivu un kurš nu uz divām nedēļām kļuvis par pamatīgi nodarbinātu laivinieku.
Arī Juris Marcinkevičs, Līvānu novada saimnieks, uzskata: "Ir taču divdesmit pirmais gadsimts, Latvija nav nekāda Āfrikas valsts, uz plūdiem mums ir jālūkojas arī no skaistuma un interesantuma viedokļa. Lai arī esam atgriezti no ārpasaules, mana saimniecība turpina strādāt, neviens nerunā par briesmām un grūtībām. Esmu iegādājies motorlaivu, savu dēlu ar to uz skolu vedu pāri divus kilometrus platai ūdens joslai, savā ziņā ļoti aizraujoši un interesanti."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003