Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 20:48
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Kopš sestdienas pie Polijas vēstniecības Rīgā cilvēki noliek ziedus un aizdedzina svecītes. Vēstniecībā vakar daudzi arī parakstījās līdzjūtību grāmatā. To var izdarīt arī šodien no plkst.10 līdz 18.Šodien Polijas iedzīvotāji varēs atvadīties no lidmašīnas avārijā traģiski bojāgājušā prezidenta Leha Kačiņska. Bēres notiks sestdien, 17. aprīlī. Sēru ceremonija notiks Varšavas centrā, Juzefa Pilsudska laukumā.
Nedēļas nogalē, 10. aprīlī, Polija piedzīvoja lielāko traģēdiju pēc Otrā pasaules kara, kad aviokatastrofā gāja bojā tās prezidents, viņa dzīvesbiedre un visi viņa vadītās delegācijas locekļi, kuru vidū bija armijas komandieri, baznīcas vadītāji. Pavisam katastrofā gājuši bojā 96 cilvēki. Prezidenta lidmašīna "Tu – 154" biezā miglā vairākkārt nesekmīgi mēģināja piezemēties militārajā lidlaukā Smoļenskas tuvumā. Delegācija bija devusies uz Katiņas upuru piemiņas atceri.
Polijas tauta turpina saņemt līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Arī Latvijas Ministru kabinets vakar ārkārtas sēdē lēma, ka Polijas prezidenta Leha Kačiņska bēru dienā visā Latvijas teritorijā plkst. 12 izsludināts trīs minūšu ilgs klusuma brīdis. Šajā dienā tiks iedarbinātas arī trauksmes sirēnas. Transportlīdzekļa vadītāji un sabiedriskā autotransporta vadītāji tiek aicināti iespēju robežās apstāties un ievērot trīs minūšu klusuma brīdi.
Jāvēl jauns prezidents
Aviokatastrofas satriektais Polijas bijušais prezidents Lehs Valensa saskatījis drūmu ironiju faktā, ka Polijas elite saņēmusi triecienu tāpat kā pirms 70 gadiem Katiņā. Eksprezidents Aleksandrs Kvasņevskis izteicies, ka aviokatastrofa "iedūrusi dunci pašā Polijas sirdī". Aviokatastrofas upuru vidū bija vairāki Katiņas upuru pēcteči.
Polijas amatpersonas paziņojušas, ka divu mēnešu laikā tiks ievēlēts jauns prezidents. Līdz tam valsts galvas pienākumus pildīs parlamenta spīkers Broņislavs Komorovskis.
Kačiņskis bija sadusmojis Kremli
Prezidentam Kačiņskim, aktīvam cīnītājam pret komunismu un Kremļa politikas kritizētājam, bija pamats uzskatīt, ka viņš nav vēlams viesis Krievijā, raksta britu avīze "The Times". Aviokatastrofa notika Polijas un Krievijas attiecību ļoti jūtīgā brīdī, kad pēc abu valstu valdību vadītāju Donalda Tuska un Vladimira Putina piedalīšanās piemiņas ceremonijā Katiņā iezīmējās cerība uz attiecību uzlabošanos. Poļu analītiķi atzīmē, ka Kačiņskis varēja saprast Krievijas aviodispečeru rīkojumu mainīt lidmašīnas kursu un doties uz Maskavu kā mēģinājumu izjaukt piemiņas ceremoniju Katiņā, kur viņam bija paredzēts teikt uzrunu. Kačiņskis nebija uzaicināts uz "Putina pasākumu", kā to dēvēja "The Times", un izlēma ar savu klātbūtni atbalstīt aptuveni 400 upuru radinieku, kas bija paredzējuši ierasties uz piemiņas ceremoniju Katiņā. Prezidents to izlēma pēdējā brīdī, cerot, ka tomēr saņems vīzu.
Krievijas presē pieminēts incidents, kad Kačiņskis sadusmojās uz pilotu, kurš drošības apsvērumu dēļ atteicās nolaisties Tbilisi lidostā 2008. gada augustā drīz pēc Gruzijas un Krievijas militārā konflikta, kad Kačiņskis saniknoja Kremli, nostājoties Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili pusē. Kačiņska lidmašīnas abi piloti, stūrmanis un bortinženieris esot bijuši ļoti pieredzējuši, ar vairāk nekā 5000 stundu lidojumu pieredzi. "Esmu daudz lidojis," teicis Valensa, "un sarežģītās situācijās piloti parasti nepieņem lēmumus vienpersoniski, bet apspriežas ar vadītājiem, pie tam dažreiz pilotu lēmums ir pretējs politiķu norādījumiem." Analītiķi uzskata, ka šoreiz pilots piekāpies Kačiņska prasībai nosēdināt lidmašīnu.
Aviokatastrofas izmeklēšanu no Krievijas puses vada premjerministrs Vladimirs Putins, arī Polijas tieslietu ministrs Kšištofs Kvjatkovskis izdevis rīkojumu par īpašas izmeklēšanas sākšanu. Polijas interneta vietnēs izteikts daudz pieņēmumu par sazvērestības teorijām, ka prezidenta Kačiņska bojāeju būtu izraisījuši Krievijas izlūkdienesti. Daži poļi saskata saistību starp Kačiņska nāvi un Polijas trimdas valdības vadītāja Otrā pasaules kara laikā Vladislava Sikorska bojāeju mīklainā aviokatastrofā Gibraltārā 1943. gadā pēc tam, kad viņš bija sācis pastiprināti interesēties par notikumiem Katiņā.
Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis, apsveicot Krievijas "iejūtīgo reakciju", izteicis cerību, ka pēc tās varētu uzlaboties abu valstu attiecības, jo "krievi izjūt mūsu sāpi". Premjerministrs Putins svētdien bija ieradies Smoļenskā, lai piedalītos ceremonijā pirms prezidenta Leha Kačiņska mirstīgo atlieku nogādāšanas Polijā.
Lidmašīnai 20 gadi nav pensijas vecums
Kā ziņo Krievijas plašsaziņas līdzekļi, Smoļenskas lidlauka gaisa satiksmes kontrolieri vairākkārt ieteikuši lidmašīnas pilotam doties uz rezerves lidlaukiem Minskā vai Maskavā, taču poļu pilots, iespējams, pēc prezidenta rīkojuma, brīdinājumus neņēma vērā, un ceturtais mēģinājums nosēdināt lidmašīnu biezajā miglā izrādījās liktenīgs. Nepilnu kilometru pirms skrejceļa lidaparāts skāris koku galotnes un nogāzies mežā.
TV kanāls "Russia Today" un vairāki citi avoti norāda, ka jau pirms pirmā nolaišanās mēģinājuma pilots izlēja no lidmašīnas degvielu, kas liecina par kādām mehāniskām problēmām lidaparātā. Ir atgūtas abas "melnās kastes" ar pilotu sarunu ierakstiem, ko kopīgi analizē Krievijas un Polijas eksperti, lai noteiktu katastrofas cēloni. Pēc Krievijas izmeklētāju datiem, pagaidām to rīcībā esošā informācija liecina, ka lidmašīnai neesot bijušas tehniskas problēmas, bet pilots nav ņēmis vērā lidojumu kontrolieru ieteikumus.
Lai gan prezidenta lidmašīnai – padomju ražojuma "Tu – 154" – bija 20 gadi (pēc citām ziņām – 26 gadi) un nedroša lidaparāta bēdīgā slava, pirms dažiem mēnešiem tai bija veikts kapitālremonts. Pēc katastrofas daudzi poļi pauduši sašutumu, ka valdība nav rīkojusies pēc Krievijas lidsabiedrības "Aeroflot" parauga, kas nesen atteicās no "Tu – 154" izmantošanas. Bulgārija paziņojusi, ka līdz Polijas prezidenta lidmašīnas katastrofas cēloņu izmeklēšanas pabeigšanai tā aizliedz pacelties gaisā sava prezidenta Krievijā būvētajai lidmašīnai "Tu – 154". Ekspluatācijas 40 gados šā tipa lidaparāti piedzīvojuši 66 avārijas.
Aviācijas eksperti atzīmē, ka pēc noteikumiem uzturētai lidmašīnai 20 gadi nebūt nav "pensijas vecums". ASV prezidentam Barakam Obamam ir divas īpaši pielāgotas speciāllidmašīnas "Boeing 747–200B", kas abas nodotas Baltā nama rīcībā 1990. gadā un ir gandrīz 20 gadus vecas.
***
PERSONA
Kačiņskis bija godavīrs
60 gadus vecais Lehs Kačiņskis pēc izglītības bija jurists. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados viņš iesaistījās pretkomunistiskajā kustībā un vēlāk bija arodbiedrības "Solidaritāte" aktīvists. Kad "Solidaritātes" līderis Lehs Valensa 1990. gadā tika ievēlēts par Polijas prezidentu, Kačiņskis sāka strādāt prezidenta kancelejā. Tomēr 1992. gadā pēc konflikta ar Valensu viņam nācās to atstāt. No 1992. līdz 1995. gadam Kačiņskis vadīja Polijas valsts kontroli. 2000. – 2001. gadā viņš bija tieslietu ministrs. No 2002. gada līdz ievēlēšanai par prezidentu 2005. gadā Kačiņskis bija Varšavas mērs. 2001. gadā viņš dibināja konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums", kuru vadīja līdz 2003. gadam.
Būdams prezidentā amatā, Kačiņskis īstenoja nacionāli konservatīvu politiku un atbalstīja plānu Polijā izvietot ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas raķetes, kas netika īstenots, jo Vašingtona mainīja plānus. 2008. gadā viņš kopā ar Lietuvas un Igaunijas prezidentiem un Latvijas premjeru Ivaru Godmani ieradās Gruzijā, lai to atbalstītu militārā konflikta laikā ar Krieviju. Kačiņskis arī bija skeptiski noskaņots pret Eiropas Savienības Lisabonas līgumu un vilcinājās parakstīt likumu par tā ratifikāciju. Pēc Polijas prezidenta un dažu citu amatpersonu uzstājības NATO vadība bija spiesta atzīt, ka Ziemeļatlantijas aliansei nav plāna Austrumeiropas valstu aizsardzībai krīzes gadījumā, tāpēc šāds plāns steidzami jāizstrādā. Viņš pirmais steidzās palīgā Gruzijai pēc Krievijas uzbrukuma 2008. gada augustā. Prezidentam Kačiņskim bija sarežģītas attiecības ar premjerministru Tusku un vairāku ārvalstu vadītājiem, taču valsts galvas traģiskā bojāeja ir dzēsusi domstarpības. Pat viņa politiskie pretinieki atzīst, ka Kačiņskis varēja būt stūrgalvīgs un aizdomīgs, taču vienmēr runāja skaidru valodu un palika godavīrs, kuram nav pielipis ne santīms valsts naudas.
***
Aviokatastrofā bojāgājušo vidū bija: armijas ģenerālštāba priekšnieks Francišeks Gagors, Centrālās bankas prezidents Slavomirs Skržipeks, parlamenta spīkera vietnieks Ježi Smajdziņskis, ārlietu ministra vietnieks Andžejs Kremers,
Nacionālās drošības biroja vadītājs Aleksandrs Ščiglo, prezidenta kancelejas priekšnieks Mariušs Handzliks 15 parlamenta deputāti.
Lidmašīnā bija vēl virkne augsta ranga amatpersonu, tajā skaitā četri armijas ģenerāļi un flotes viceadmirālis, kā arī katoļu baznīcas un pareizticīgās baznīcas pārstāvji.
Arī prezidenta dvīņubrālis Jaroslavs Kačiņskis, partijas "Likums un taisnīgums" priekšsēdētājs, varēja būt starp katastrofas upuriem, taču viņš palika mājās mātes slimības dēļ.
Bojāgājušo vidū bija arī Anna Valentinoviča, kuras atlaišana no darba 1980. gada augustā izraisīja streiku Gdaņskas kuģu remonta rūpnīcā, kur tika izveidota arodapvienība "Solidaritāte", kuras darbība noveda pie komunistu režīma sabrukuma.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
