Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 04:33
Vārda dienas: Emīlija
Žaneta Janzeme-Grende: "Resnie runči ir nobijušies. Ja zūd vara partijām, kurām viņi ir maksājuši, zudīs arī iespējas viņiem."
Vēlme paturēt valsts krējuma podu vai vismaz tikt pie tā, vai arī vēlme uzlabot labklājību un padarīt Latviju par izcilāko mazo ekonomiku Eiropā? Šādi minējumi izskan, runājot par uzņēmēju mērķiem, aktivizējoties par un ap politiskajām partijām. Taisnība ir kaut kur pa vidu. Taču uzņēmēju vēlēšanos aktīvāk ietekmēt valsts politisko un ekonomisko vidi un procesus nekavējoties savā labā ir gatavas izmantot politiskās partijas. Mērķi katrai pusei ir savi.
Uzņēmēju organizēšanās partijās un biedrībās šopavasar notiek aktīvāk nekā jebkad agrāk.
Divu dienu laikā marta beigās vien tapušas divas partijas. Viena no tām – "Par prezidentālu republiku", kuras vadība uzticēta Einaram Grigoram. Viņa vārds saistīts ar ne visai veiksmīgu uzņēmējdarbību – savulaik bijis uzņēmuma "Jelgavas maiznieks" vadītājs. Kad uzņēmumam sāka klāties grūti, "Jelgavas maiznieks" apvienojās ar a/s "Liepājas maiznieks". Tagad abi šie uzņēmumi ir bankrotējuši. Arī politisko uzskatu noturība nav E. Grigoram raksturīga. Savulaik bijis starp Tautas partijas dibinātājiem, pēc tam iestājās Rīcības partijā.
Otra marta beigās dibinātā partija ir "Ražotāja Latvija", kurā biedri ir virkne tikpat vairāk vai krietni mazāk veiksmīgu uzņēmēju. Pazīstamākais ir lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmuma "DK Daugava" īpašnieks Aigars Vaivars.
Abu pieminēto partiju mērķi ir skaidri – tikt Saeimā, lai īstenotu deklarētos mērķus "uzlabot valsts ekonomisko situāciju".
Šonedēļ sabiedrībai un masu saziņas līdzekļiem atrādījās cita uzņēmēju organizācija – "Par labu Latviju", kuras dalībnieki, kā vairākums no viņiem apgalvo, negrasās pretendēt uz vietām Saeimā. Tomēr jāatzīst, ka daudzu biedrības dibinātāju uzņēmumiem ekonomiskā krīze radījusi problēmas. Biedrības dibināšanas iniciators ir partijas LPP/"LC" vadītājs Ainārs Šlesers un starp tiem, kuri parakstījušies par biedrības dibināšanu, ir ne tikai uzņēmēji, kas līdz šim ļoti tuvu stāvējuši gan A. Šlesera, gan Andra Šķēles vadītājai Tautas partijai, gan pašvaldību vadītāji no abām šīm partijām.
Tieši biedrība "Par labu Latviju", kurā apvienojušies ietekmīgi uzņēmēji kopā ar ietekmīgu partiju pašvaldību vadītājiem, rada diskusijas par biedrības dibināšanas patiesajiem nolūkiem un mērķiem. Jo tieši šī biedrība tiek uztverta par reālu spēku, kas varētu ietekmēt politiskos un ekonomiskos procesus pirms un, iespējams, arī pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Uzņēmēji ir modē
Vai tiešām valdības sociālie partneri – LLDK, LTRK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Pašvaldību savienība – ir tik vāji, ka nespēj ietekmēt valdību? Vai uzņēmējiem līdz šim nav bijušas legālas iespējas ietekmēt politiskos un ekonomiskos lēmumus?
Uzņēmējiem svarīgus lēmumus nozaru asociāciju pārstāvji reizi mēnesī izskata Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē strādājošajā Tautsaimniecības padomē. Uzņēmēju organizācijas ir pārstāvētas Nacionālajā trīspusējā padomē, kurā strādā gan valdības ministri, gan sociālie partneri. Uzņēmēju organizācijas ir pārstāvētas un izsaka priekšlikumus visās valdības un ministriju darba grupās – sākot no Reformu darba grupas, kur lemj par strukturālajām reformām un budžeta plānošanu, un beidzot ar ēnu ekonomikas apkarošanu. Kādēļ tad veidojas jaunas uzņēmēju partijas un organizācijas?
"Resnie runči, kuri strādā pēc "skaldi un valdi" metodes un uzskata, ka ar demokrātiskām metodēm neko panākt nevar, ir nobijušies. Ja zūd vara partijām, kurām viņi ir maksājuši, viņiem zudīs iespējas tikt pie izdevīgiem pasūtījumiem. Viņiem vairs nebūs iespējas panākt sev izdevīgu likumu un lēmumu pieņemšanu," tik skarbs vērtējums par dažiem "Par labu Latviju" biedriem ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājai Žanetai Jaunzemei-Grendei.
Turklāt arī partijām ir vajadzīgs atbalsts. Jo uzņēmēji ir modē. Viņi ir tie, no kuriem atkarīga valsts ekonomika un labklājība. Pamatakmeni šai modei faktiski noteikušas divas organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK). Kopš 2008. gada tās aktīvi strādājušas, publiski izteikušās par politiku un ekonomiku un, jāatzīst, arī šo to panākušas. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka sabiedriskajām organizācijām uzticas 70% iedzīvotāju, bet LTRK pērn pieredzējis iepriekš nebijušu pieaugumu – biedru skaits audzis par 158, sasniedzot vairāk nekā 900 biedrus.
LDDK ģenerālsekretārs Vitālijs Gavrilovs, atzīstot, ka uzticība uzņēmēju organizācijām pieaugusi, tomēr ir piesardzīgāks jaundibinātās biedrības vērtējumā: "Latvijai ir nepieciešama organizēta pilsoniska sabiedrība un aktīvs sociālais dialogs. Es ceru, ka šī jaunā biedrība palīdzēs stiprināt sabiedrības dialogu ar valsti." Viņš uzskata, ka Latvijā ne tikai uzņēmēji, bet visa sabiedrība pārāk maz iesaistās organizācijās. Jo vairāk organizāciju, ar kurām valdībai runāt, jo lielākas iespējas, ka sabiedrības intereses tiek ievērotas.
Gausums demokrātijas dēļ
Pārmaiņas notiek pārāk lēni, ir nepieciešama strauja rīcība, lai valsti izvestu no krīzes – tādas runas dzirdētas no sarosījušamies uzņēmējiem. Biedrības "Par labu Latviju" atbalstītājs AS "Liepājas papīrs" valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis teic: "Esmu aktīvs LTRK un LDDK biedrs. Šo organizāciju vadītāji daudz strādā, piedalās sarunās ar valdību. Taču esmu secinājis, ka no šo organizāciju priekšlikumiem reāli īstenoti labi ja pieci procenti."
"Demokrātiskā sabiedrībā straujus lēmumus pieņemt nav tik vienkārši, jo tie ir jāsaskaņo ar visām iesaistītajām pusēm," atbild Ž. Jaunzeme-Grende, par piemēru piesaucot Eiropas Savienību. Tieši garais saskaņošanas process, kas nodrošina vairākuma interešu ievērošanu, ir iemesls, kādēļ ES iestādēs lēmumu pieņemšana norit tik lēni. To, ka uzņēmējiem izdodas, kaut lēnām, tomēr panākt savu interešu īstenošanu, LTRK vadītāja apstiprina ar faktu – no 46 pērn LTRK Uzņēmēju plānā iekļautajiem punktiem esot īstenoti 22. Un darbs turpinās, jo LTRK ir gatavs jauns plāns, ko nākamnedēļ publiskos.
"Ne velti valdībai tiek pārmests gausums. Jo lēmumu saskaņošanas process, ja tas notiek godīgi, notiek lēnām. Bet rezultāts ir priekš visiem," saka Ž. Jaunzeme-Grende.
Kā ietaupīt 60 tūkstošus latu
Kā panākt, lai pārmaiņas notiek straujāk? Maksājot. Vairāki no "Latvijas Avīzes" aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka joprojām ir populāri izmantot politisko partiju ietekmi, caur kurām izdevīgus lēmumus var "dabūt cauri" nosacīti ātri. Taču tas maksā. Tā, piemēram, takse par būtisku izmaiņu veikšanu nodokļu politikā esot 60 tūkstoši latu.
"Par to, ka politiķiem maksā, mēs visi zinām. Zinām arī tos, kuri tur partiju melnās kases. Jā, šādā veidā lēmumu pieņemšana notiek ātri. Bet negodīgi. Ja mēs to akceptējam, mēs nogalinām profesionālismu. Mēs nogalinām valsti," saka Ž. Jaunzeme-Grende.
Viņas mērķis ir visiem spēkiem censties valstī ieviest demokrātiskas pārvaldības metodes, kad valdība lēmumus pieņem, balstoties uz ES un demokrātisko pasaules valstu praksi. Tas ir – vienojoties ar sabiedrību, kuru pārstāv darba devēji, darba ņēmēji, pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
Līdzīgs mērķis ir arī Jānim Vilnītim. Arī viņš vēlas aktīvāk piedalīties labklājības sabiedrības veidošanā, taču labākus rezultātus varēšot sasniegt, iestājoties biedrībā "Par labu Latviju". Neskatoties uz to, ka "iespējams, biedrībā ir cilvēki, kuru mērķi atšķiras no manējiem".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003