Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 14:10
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Ar 47 balsīm "pret" un 45 "par" Saeima vakar noraidīja pašreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu. Kam ģenerālprokurora vietu rezervējuši 47 deputāti?Vēl trešdien vairākums Saeimas frakciju garantēja atbalstu pašreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotai apstiprināšanai uz šo amatu. Tomēr vakar deputāti viņa kandidatūru noraidīja bez jebkādas debatēs izteiktas kritikas. Eksperti spriež, ka tas vēl vairāk sagraus parlamenta jau tā niecīgo prestižu sabiedrībā.
Aizklātā balsošanā Maizīša atstāšanu ģenerālprokurora amatā atbalstīja 45 deputāti, bet pret viņa kandidatūru nobalsoja 47 deputāti. Pēc balsojuma rezultātu paziņošanas plenārsēžu zālē uz brīdi iestājās kapa klusums – acīmredzot paši tautas kalpi bija pārsteigti par savu lēmumu.
Un pārsteigumam tiešām ir pamats, jo Maizīša kandidatūru bija apstiprinājusi ne vien Saeimas Juridiskā komisija, bet gandrīz visas Saeimas frakcijas vēl dienu iepriekš solīja viņu atbalstīt. Vienīgi ZZS un LPP/"LC" izvairīgi paziņoja, ka šo frakciju pārstāvjiem būšot "brīvais balsojums". Taču šīm partijām kopā sanāk 27 balsis parlamentā. Tātad vismaz 20 deputāti ir maldinājuši sabiedrību un pretēji iepriekš paziņotajam balsojuši "pret". Pēc balsojuma gandrīz visu frakciju pārstāvji dievojās, ka viņiem nav nekādu iebildumu pret Maizīti. Viņi arī pauda pārliecību, ka maldinātāji ir meklējami starp tiem politiķiem, kas atbalstīja aizklāto balsojumu ar zīmēm (TP, LPP/"LC", "SC", ZZS, un tēvzemietis Dzintars Rasnačs).
Šeit jāpaskaidro, ka saskaņā ar likumdošanu lēmumus par amatpersonu apstiprināšanu deputāti jebkurā gadījumā pieņem aizklātā balsojumā. Taču Saeimā pastāvi divi aizklātā balsojuma veidi – balsošana tāpat kā parastos balsojumos (spiežot pogas, bet nenorādot, kā kurš deputāts balsojis) vai arī balsošana ar vēlēšanu zīmēm (deputāti pa vienam dodas kabīnēs, aizpilda biļetenu un iemet urnā). Otrais variants ir izdevīgāks tiem, kas plāno balsot pretēji iepriekš paustajam uzskatam, jo pirmajā variantā ir kaut neliela varbūtība, ka politiskie konkurenti vai klātesošie žurnālisti pamanīs, kuras pogas deputāts spiež.
Režisors no malas
"Ja mēs būtu balsojuši ar pogām, rezultāts, visticamāk, būtu bijis citāds, jo mēs skatītos uz šaubīgajiem kolēģiem," atzina "JL" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, bet nevēlējās atklāt, kuri, viņaprāt, ir tie "šaubīgie kolēģi". Vēl trešdien viņš esot aptaujājis visu Saeimas frakciju vadītājus un neviens neesot paudis nekādus iebildumus pret ģenerālprokurora kandidatūru. "Nedomāju, ka Saeimā ir tik daudz deputātu, kuriem personīgs naids vai citi iebildumi pret Maizīti. Izskatās, ka šo balsojumu kāds no malas ļoti rafinēti režisējis, ietekmējot nevis veselas frakcijas, bet gan nelielas cilvēku grupas no vairākām frakcijām," sprieda Zaķis, bet noliedza iespēju, ka pret Maizīti būtu balsojuši arī atsevišķi "Vienotības" pārstāvji. Viņš arī pauda satraukumu, ka ar savu rīcību pretēji iepriekš paustajam viedoklim deputāti nodemonstrējuši sliktu pārstāvniecības kvalitāti un atbildības trūkumu vēlētāju priekšā.
Vēl skarbāks savos vērtējumos bija "SC" frakcijas līderis Jānis Urbanovičs. "Liela daļa deputātu teica vienu, bet rīkojās pilnīgi pretēji. Tas ir ne tikai pret demokrātijas principiem. Tas ir neētiski! Šādu parlamentu vajadzētu nekavējoties atlaist," uzskata Urbanovičs. Viņš arī pauda pārliecību, ka visi viņa vadītās frakcijas pārstāvji balsojuši "par". Bet aizklāto balsojumu ar zīmēm "SC" esot pieprasījuši tādēļ, lai novilcinātu laiku un balsojumā pagūtu piedalīties arī Boriss Cilēvičs, kurš bija aizkavējies ceļā no Briseles uz Rīgu.
Lagzdiņš: "SC" pielien Lembergam
Savukārt TP deputāts Jānis Lagzdiņš uzskata, ka tieši pār Urbanoviču un "SC" frakciju krīt vislielākā aizdomu ēna par solījumu neturēšanu. "Esmu drošs, ka gan "SC", gan "PCTVL" balsoja pret Maizīti, lai iegūtu ZZS pelēkā kardināla Aivara Lemberga simpātijas. Tādējādi viņi sev bruģē ceļu uz valdošo koalīciju, jo nākamajā Saeimā ZZS būs ļoti spēcīgs spēlētājs. Diemžēl pagaidām nevaru ar pilnu pārliecību apgalvot, ka arī TP nebija iesaistīta šajā netīrajā spēlē, " atzina Lagzdiņš un izteica cerību, ka katra frakcija drīzumā izvērtēs strīdīgo balsojumu.
"PCTVL" līderis Jakovs Pliners Lagzdiņa apgalvojumus sauca par nekorektiem un neloģiskiem. "Mums ar ZZS ir pārāk dažādi elektorāti, un maz ticams, ka mēs strādāsim kopā. Ja mēs gribētu balsot pret Maizīti, tad mums nemaz nebūtu izdevīgi to slēpt, jo mūsu vēlētājiem tas patiktu labāk," teica Pliners.
TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece pauda neizpratni par Lagzdiņa pieļāvumiem. Viņa pati gan komisijā, gan vakar Saeimā aizklātā balsojumā esot atbalstījusi Maizīša kandidatūru un tāpat esot darījuši arī citi TP deputāti. Muižniece uzskata, ka solījuma meklētāji drīzāk būtu jāmeklē pašas valdošās koalīcijas rindā. "Nevajadzētu arī pārspīlēt šā viena balsojuma nozīmi. Man rodas iespaids, ka pozīcija apzināti uzpūš šo jautājumu, lai aizsegtu savu nespēju risināt ekonomiskās problēmas valstī," norādīja deputāte.
Brigmanis: balsojumu neizšķīrām mēs
Deputāte Ilma Čepāne (PS) atzina, ka šādu rezultātu jau gaidījusi, jo būtu grūti iedomāties citādu balsojumu, "ja reiz piektajai daļai deputātu jāstaigā uz prokuratūru skaidroties par Lemberga stipendijām". Arī Aigaram Štokenbergam notikušais neesot bijis pārsteigums – par to liecinājis jau Saeimas vairākuma "kurvītis" tieneša Māra Vīganta kļūšanai par Augstākās tiesas tiesnesi.
ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis īpaši uzsvēra, ka balsojumu par Maizīti neizšķīra "zaļie zemnieki", bet gan tās frakcijas, kas iepriekš solījušas atbalstīt pašreizējo ģenerālprokuroru, bet pēc tam savu nostāju mainījušas. Viņš arī kategoriski noliedza, ka ZZS būtu mēģinājusi ietekmēt citu frakciju pārstāvjus. "Muļķīgi iedomāties, ka mēs esam kāds milzīgs suģestējošs spēks, kas var ietekmēt pusi Saeimas. Mēs jau visus bijām brīdinājuši, ka mums būs brīvais balsojums. Cilvēks ieiet vēlēšanu kabīnē pats ar savām domām un izdara brīvu izvēli. To neviens nevar izkontrolēt," teica Brigmanis. Brīvais balsojums bija arī LPP/"LC" frakcijai.
Maizīti par tieslietu ministru?
Dzintars Rasnačs ("TB"/LNNK), kurš vienīgais no savas frakcijas atbalstīja balsojumu ar vēlēšanu zīmēm, paskaidroja, ka darījis to tikai tādēļ, ka šādu balsojumu uzskata par sirdsapziņas balsojumu. Viņš arī esot pilnīgi pārliecināts, ka visi tēvzemieši bijuši Maizīša pusē. Rasnačs arī pauda cerību, ka politiķi neļaus pašreizējā ģenerālprokurora pieredzei un prasmei iet zudumā, bet atradīs viņam vietu vismaz Augstākajā tiesā.
Pats Maizītis pēc balsojuma pauda neizpratni, jo ne no viena deputāta nav dzirdējis skaidrojumu, kādēļ viņa kandidatūra nebūtu pieņemama. "Šo desmit gadu laikā notiesātas vairākas augsti stāvošas amatpersonas – deputāti, ministri, tiesneši, prokurori. Pret vairākām personām uzsākti kriminālprocesi, turpinās izmeklēšana un iztiesāšana tiesās," stāstīja Maizītis. Viņš arī paziņoja, ka ir gatavs atkārtoti kandidēt uz ģenerālprokurora amatu. Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam tuvākajā laikā jāizlemj, vai atkārtoti virzīt Maizīti (likums šādu iespēju pieļauj), vai meklēt citu kandidātu. Maizīša termiņš ģenerālprokurora amatā beigsies 11. maijā, un viņš nenoliedza, ka pēc amatpersonas statusa zaudēšanas varētu arī iesaistīties politikā.
Pozīcijas pārstāvji Saeimas koridoros daļēji nopietni, daļēji pa jokam runāja, ka tagad esot atraduši ļoti labu kandidātu vakantajam tieslietu ministra amatam. Ja Maizītis tiešām tiks virzīts šim amatam, tad gan balsojumam būs jābūt atklātam un varēs skaidri redzēt, kuriem pašreizējais ģenerālprokurors ir netīkams.
***
Lēmums par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm jautājumā par Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā
Vārds Frakcija Vārds Frakcija
PAR: 58 Jānis Strazdiņš ZZS
Valērijs Agešins SC Viktors Ščerbatihs ZZS
Vitālijs Aizbalts LPP/LC Staņislavs Šķesters ZZS
Māris Ārbergs TP Inese Šlesere LPP/LC
Ainars Baštiks LPP/LC Jānis Tutins SC
Andris Bērziņš LPP/LC Jānis Urbanovičs SC
Andris Bērziņš ZZS Imants Valers TP
Vilnis Edvīns Bresis ZZS Aleksejs Vidavskis SC
Uldis Briedis TP Mihails Zemļinskis SC
Augusts Brigmanis ZZS Ērika Zommere TP
Juris Dalbiņš TP PRET: 28
Gundars Daudze ZZS Igors Aleksandrovs JL
Oļegs Deņisovs SC Dzintars Ābiķis
Jānis Dukšinskis LPP/LC Aija Barča
Jānis Eglītis TP Silva Bendrāte JL
Guntis Jānis Eniņš ZZS Guntis Bērziņš JL
Inta Feldmane LPP/LC Valērijs Buhvalovs PCTVL
Sergejs Fjodorovs SC Vladimirs Buzajevs PCTVL
Aleksandrs Golubovs SC Ingrīda Circene JL
Pēteris Hanka ZZS Ina Druviete PS
Aleksejs Holostovs SC Uldis Ivars Grava JL
Dzintars Jaundžeikars LPP/LC Imants Kalniņš TB/LNNK
Nikolajs Kabanovs SC Alberts Krūmiņš JL
Oskars Kastēns LPP/LC Janīna Kursīte-Pakule PS
Andis Kāposts ZZS Sarmīte Ķikuste JL
Jānis Klaužs TP Madars Lasmanis JL
Andrejs Klementjevs SC Ainars Latkovskis JL
Ivans Klementjevs SC Liene Liepiņa JL
Māris Kučinskis TP Miroslavs Mitrofanovs PCTVL
Jānis Lagzdiņš TP Artis Pabriks
Ingmārs Līdaka ZZS Vaira Paegle PS
Anatolijs Mackevičs LPP/LC Jakovs Pliners PCTVL
Sergejs Mirskis SC Jānis Reirs JL
Vineta Muižniece TP Inguna Rībena JL
Vitālijs Orlovs SC Juris Sokolovskis PCTVL
Karina Pētersone LPP/LC Aigars Štokenbergs
Skaidrīte Pilāte ZZS Pēteris Tabūns TB/LNNK
Igors Pimenovs SC Dzintars Zaķis JL
Jānis Porietis TP Ausma Ziedone-Kantāne JL
Pauls Putniņš ZZS ATTURAS: 4
Dzintars Rasnačs TB/LNNK Ilma Čepāne PS
Ivans Ribakovs SC Gunārs Laicāns PS
Baiba Rivža ZZS Anna Seile PS
Mārtiņš Roze ZZS Kārlis Šadurskis PS
Artūrs Rubiks SC NEBALSO: 3
Mareks Segliņš TP Solvita Āboltiņa JL
Atis Slakteris TP Juris Dobelis TB/LNNK
Oskars Spurdziņš TP Māris GrīnblatsTB/LNNK
Dagnija Staķe ZZS
***
VIEDOKĻI
Valsts prezidents Valdis Zatlers:
"Negatīvi vērtēju, ka īsā laika periodā Saeima balsojumā jau otro reizi ir noraidījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja izvirzītu kandidātu, proti, tiesnesi Māri Vīgantu un ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Abi kandidāti bija guvuši Saeimas Juridiskās komisijas deputātu atbalstu, taču Saeimas balsojumā tika noraidīti bez debatēm un argumentācijas. Diemžēl tas norāda uz problēmām ar tiesiskuma izpratni."
Augstākās tiesas senators Andris Guļāns:
"Man rodas iespaids, ka noticis ļoti negodīgs darījums, kas norāda uz parlamenta nespēju pieņemt lēmumus. Iespējams, ka kāds deputāts "pret" balsoja aiz savas pārliecības, bet tādā gadījumā trūkst publiski paustas kritikas. Tā vietā vārdos tiek pausts atbalsts, bet balsojumā politiķi rīkojas pretēji. No tā varam secināt, ka viņiem nav īsti pamatotu argumentu pret šo kandidatūru. Sliktākais jau nav tas, ka netika ievēlēts Maizītis, bet gan tas, ka mūsu deputāti nespēj pieņemt patstāvīgus lēmumus."
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš:
"Saeimas deputātu rīcību nevaru nosaukt nekā citādi kā par visīstāko divkosību un makjavellismu. Šī nav pirmā reize, kad deputāti šādi izrīkojas, līdzīgi bija arī ar tiesneša Māra Vīganta apstiprināšanu. Vai tas iespaidos Saeimas prestižu? Šaubos, jo tam jau vairs nav kur zemāk noslīdēt."
Apvienības "Vienotība" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis:
"Šodienas balsojums Saeimā nozīmē, ka tie, kas pirms trīs gadiem īstenoja uzbrukumu Latvijas valsts drošības likumiem, savas ieceres novājināt Latvijas valsts pārvaldi joprojām nav atmetuši. Šoreiz viņi izgājuši uzbrukumā gļēvi, no slēpņa, ar aizklāta balsojuma palīdzību. Šie notikumi norāda uz nepieciešamību mainīt ģenerālprokurora apstiprināšanas kārtību. Valsts tiesiskuma nodrošināšanai ir būtiski, lai šo amatpersonu apstiprinātu ar atklātu, nevis aizklātu balsojumu. Sabiedrībai ir jāredz, kāda ir viņu ievēlēto deputātu nostāja."
Jānis Ikstens, politologs:
"Protams, ka Saeimas prestižu šāda rīcība neuzlabos. Bet tad varam retoriski jautāt – un kas no tā? Tas jau tagad ir tik zems, ka zemāk vairs nav kur. Deputātu rīcības pamatā ir cita motivācija, un parlamenta prestižs ir pēdējais, par ko viņi iedomājas."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
