Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 07:44
Vārda dienas: Lote, Šarlote
MĒS UZVARĒJĀM! Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienai veltītās svinības pie Brīvības pieminekļa pulcēja vairākus tūkstošus cilvēku, kas nolika ziedus, sadziedājās un klausījās atmodas līdera Daiņa Īvāna un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunas.Latvija ir mūsu visu valsts, un tikai no mums pašiem būs atkarīgs, kāda būs tās nākotne, – šādu vēstījumu savās svinīgajās uzrunās par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienai uzsvēra augstākās amatpersonas.
"Divdesmit atjaunotās Latvijas brīvvalsts gados ir paveikts daudz. Neatkarības gados ir uzaugusi jauna paaudze, kas nav pieredzējusi padomju režīmu un var baudīt atgūto brīvību, demokrātiju, tiesiskumu," svinīgajā Saeimas sēdē Latvijas Nacionālajā operā teica parlamenta priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS). Viņš arī pauda pārliecību, ka 1990. gada 4. maija deklarācijas galvenais mērķis ir sasniegts – ir nodrošināta latviešu valodas un kultūras saglabāšana, valsts dalība ES un NATO sniedz drošības un neatkarības garantijas. Saeimas spīkers arī uzsvēra, ka šobrīd svarīgs izaicinājums ir ekonomiskie jautājumi, un aicināja iedzīvotājus atbalstīt Latvijas ražotājus, izvēloties vietējo preci, un ieguldīt sabiedrības kopējā labumā, apzinīgi maksājot nodokļus. "Mūsu vietā Latvijas valsti necels ne Starptautiskais valūtas fonds, ne Pasaules banka, ne Eiropas Komisija. Mums pašiem ir jābūt saimniekiem savā zemē! Latvijas nākotne ir atkarīga no katra iedzīvotāja ticības sev, savai ģimenei, savai valstij," runas noslēgumā uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs. Bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, atskatoties uz 1990. un 1991. gada notikumiem, atgādināja, ka neatkarības atjaunošana bija tikai jauna, problēmu pilna ceļa sākums. Un valstij joprojām netrūkst izaicinājumu. "Taču mēs joprojām priecājamies par katru Latvijai labu ziņu un bēdāsimies par sliktu. Tātad mēs jūtam savu piederību Latvijai. Tātad Latvijai ir nākotne," uzsvēra A. Gorbunovs. Latviju neatkarības atjaunošanas gadadienā sveica arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas savu uzrunu teica latviešu valodā, un Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma. Ar video apsveikumu Latvijas tautu svētkos sveica arī ES prezidents Hermans van Rompejs un ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.
AP deputātiem divējādas sajūtas
Uz Saeimas svinīgo sēdi bija aicināti visi tie Augstākās padomes deputāti, kas pirms 20 gadiem atbalstīja deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanu. Taču viņiem atvēlētajās sēdvietās Latvijas Nacionālās operas parterā netrūka tukšu krēslu. Sešpadsmit no Latvijas neatkarības atjaunotājiem jau atrodas aizsaulē, bet vairāki citi boikotēja sēdi, protestējot pret pašreizējā parlamenta darba stilu. Vairāki klātesošie deklarācijas atbalstītāji atzina, ka neatkarības atjaunošanas divdesmit gadu jubilejā viņus māc divējas sajūtas – prieks par atjaunoto un nostiprināto demokrātiju, bet skumjas par to, ka Latvija nav kļuvusi par tādu valsti, par kādu viņi sapņoja pirms divdesmit gadiem. "Šajos 20 gados izdarīts daudz, lai politiski, ekonomiski, militāri un juridiski nodrošinātu Latvijas neatkarību, bet nav izdarīts galvenais – neatkarības nodrošināšana vērtību līmenī. Stabila vērtību sistēma ir vienīgais, kas nodrošinās mūsu neatkarības neatgriezeniskumu," pauda bijušais AP deputāts Jānis Krūmiņš.
Līdzīgās domās bija arī bijusī AP deputāte Velta Čebotarenoka: "Neatkarība un pašiem sava valsts ir liela vērtība, ko esam ieguvuši. Bet man ir kauns mūsu jaunās paaudzes un pensionāru priekšā. Novēlu nākamajai Saeimai vairāk domāt par vecajiem cilvēkiem, kuru pieredze ir neizmērojama bagātība, un jauniešiem, kuri ir mūsu nākotne."
No aptaujātajiem AP deputātiem vispozitīvāk noskaņots bija Andris Tomašūns, kurš aicināja nejaukt valsti ar pašreizējo politisko eliti: "Ja man nepatīk, piemēram, pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs, tas nenozīmē, ka man nepatīk Latvija. Man šodien ir svētki, un esmu pārliecināts, ka svētki ir visiem cilvēkiem, kuri mīl Latviju. Tiem, kas galvenokārt mīl sevi, varbūt ir problēmas ar svētku sajūtu."
Valsts jākopj pašiem
To, ka Latvijā tomēr netrūkst cilvēku, kas mīl savu valsti, apliecināja vairāki tūkstoši cilvēku, kas pulcējās ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa. Viņu vidū bija gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan ģimenes ar bērniem. Šeit satiku arī tautfrontiešus Jāni Dineviču, Jāni Kinnu, Daini Īvanu, Jāni Škaparu un citus, kas neatkarības atjaunošanu bija izvēlējušies sagaidīt pie Brīvības pieminekļa, nevis svinīgā parlamenta sēdē. "Mēs jūtamies neapmierināti ar to, kā Saeima risina problēmas. Šis nav protests pret Anatoliju Gorbunovu, kurš ir cienījams cilvēks. Un mēs nekādā gadījumā nevēlamies aizēnot svētkus ar šīm domstarpībām," uzsvēra J. Dinevičs. Jānis Škapars pauda pārliecību, ka pirmie 20 neatkarības gadi ir bijuši kļūdīšanās un smagu mācību laiks. Galvenā mācība, kas šajā laikā iegūta, – valsts jāceļ pašiem ar savu darbu, nevis ārvalstu kredītu palīdzību.
Pie Brīvības pieminekļa sanākušos uzrunāja arī LTF līderis Dainis Īvāns. Viņš neatkarības atjaunošanu salīdzināja ar dārza iekopšanu. 1991. gada janvārī Latvijas iedzīvotājiem jaunizveidoto brīvības dārzu nācās slacīt savām asinīm. Šodien tas joprojām ir jākopj un jāravē, bet brīvības augļus no šī dārza varēs baudīt tikai nākamās paaudzes, uzskata Īvāns.
Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā turpināja alegoriju ar dārzu, ko veido paši Latvijas iedzīvotāji: "Latvija ir mūsu zeme. Vienīgā. Un mēs paši izvēlamies, ko šajā zemē stādīt – melus un negausību vai ticību un godīgumu. Gaušanos vai uzņēmību." Prezidents arī pateicās visu tautību Latvijas iedzīvotājiem, kas pirms 20 gadiem nolēma būt kopā ar latviešu tautu un kopīgi atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
