Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 14:23
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Dators pret gaļu, grāmatvedības pakalpojumi pret vietu bērnudārzā; peldēšana pret zobārstniecību….Kamēr valdība lemj, kā palielināt nodokļus, uzņēmējdarbības vidē tāpat kā sadzīvē pieaug interese par preču un pakalpojumu apmaiņu jeb barteru. Ekonomisti gan domā, ka pašreizējā situācija var veicināt bartera darījumu pieaugumu, bet plašu tā izplatību negaida. Lielākais bartera trūkums ir neērtums: jāpieliek lielas pūles, lai abas darījumā iesaistītās puses būtu apmierinātas.
''Dod mums maizi, apģērbu, veido frizūras vai izārstē, bet mēs pretim dosim vietu dārziņā vai neaizmirstamu ballīti bērnam! Pretī ņemam jebko!'' Piemēram, ar šādu piedāvājumu jau vairāk nekā pusgadu tiek reklamēts SIA ''BeBe'' privātais bērnudārzs. ''Ar barteru veicas ļoti labi. Šobrīd trešā daļa ir bartera bērni,'' stāsta SIA ''BeBe'' valdes loceklis Juris Stikāns. Piemēram, vieta bērnudārzā tiek nodrošināta kādas grāmatvedes bērnam, par ko tiek samaksāts ar grāmatvedības pakalpojumiem. Kāds tētis maksā par bērnudārzu ar mēbeļu izgatavošanu. Kāda cita ģimene J. Stikānam iznomā automašīnu, pretī saņemot vietu bērnudārzā. Paralēli bērnudārza ''BeBe'' attīstīšanai J. Stikāns kopš pagājušā gada vasaras palīdz arī citiem uzņēmumiem veikt bartera darījumus. Viņš ir pārdošanas vadītājs SIA ''Via Barter'', kas Latvijā pārstāv Dānijas bartera sistēmu ''Absi''. 2003. gadā Dānijā izveidotās bartera biržas ''Absi'' dalībnieki ir vairāk nekā 1100 uzņēmumi no Dānijas, Zviedrijas un Latvijas, kas reģistrēti elektroniskā operētājsistēmā internetā un kas veic bartera darījumus, izmantojot iekšēju grāmatvedības uzskaites vienību – barterlatus. Šāda norēķināšanās ieviesta, lai gadījumā, ja uzņēmums nevar atrast dalībnieku savstarpējam maiņas darījumam, būtu iespēja veikt maiņas darījumu starp trīs vai vairāk dalībniekiem.
Vēlme attīstīt preču un pakalpojumu maiņu ir arī interneta sludinājumu forumu uzturētājiem. "Dodu "Rock Against Communism"
tkreklu, jaunu/nelietotu. Pretī gribu ilgi uzglabājamu ēdienu 15 latu vērtībā." "Piedāvāju veselu kasti ar pagājušā gada kastaņiem. Pretī gribu puķu, dārzeņu sēklas vai stādus." "Dodu kažoku ar kapucīti M-L izm.; vajag – kartupeļus." Šādus sludinājumus var izlasīt vietnēs samaini.lv, barteris.lv, mainamies.lv, dotspretdotu.lv. Sludinājumus tur izvieto fiziskas personas, interese esot gana liela, taču darījumu skaits vēl ir samērā mazs.
Privātajā bērnudārzā ''BeBe'' bez maiņas darījuma ''viens pret vienu'' ieviests arī daļējs barters, kas darbojas kā atlaide. Piemēram, par bērnudārzu mazāk jāmaksā mātei, kura bērnudārza darbiniekiem un audzēkņu ģimenēm piedāvā fizioterapijas nodarbības. Kāda cita māte sniedz masāžu. Maiņas darījumu ceļā bērnudārzs iegūst arī rotaļlietas, ekoloģiskos tīrīšanas līdzekļus un citus labumus, ko vai nu izlieto saimnieciskām vajadzībām, vai piedāvā audzinātājām.
Vēl pirms bartera ieviešanas bērnudārza ''BeBe'' pedagoģe Vita bažījās, ka tikai neiznāk tā, ka vairs nav neviena bērna, par kuru vecāki maksās ar reālu naudu, un tad algu nāktos saņemt "graudā". J. Stikāns teic, ka tomēr pietiekot naudas, ko izmaksāt pamatalgā audzinātājām. Bartera ceļā iegūtais ir motivējoši bonusi, ko piešķir labākajiem darbiniekiem. ''Bērnudārzā ir izveidota piecpakāpju vērtēšanas sistēma ar atzīmēm kā skolā. Piemēram, drīzumā labākie audzinātāji varēs braukt uz Stokholmu ar ''Tallink'' kuģi,'' stāsta J. Stikāns. Viņš neslēpj, ka ideja piedāvāt bērnudārzu barterā prātā ienāca brīdī, kad paša ģimene saskārās ar naudas trūkumu. Bērnudārza ēka Ķekavā uzcelta par līdzekļiem, kas iegūti kredītā uz 40 gadiem. Tagad jādomā, kā to atmaksāt. Pretēji sākotnējām bažām, ka ekonomiskās krīzes apstākļos pieprasījums pēc privātā bērnudārza saruks, bērnu skaits, pateicoties barteram, ir pieaudzis.
Izeja arī uz ārzemju tirgu
''Bartera birža galvenokārt izveidota ar domu, ka notiek tikai daudzpusēji maiņas darījumi. Tie, kas veic divpusējus bartera darījumus, visbiežāk barterbiržā neiesaistās,'' stāsta ''Absi'' sistēmas ieviesēja Latvijā, SIA ''Via Barter'' valdes locekle Ieva Ābiķe. Katram uzņēmumam, kas iesaistījies ''Absi'', sistēmā ir atvērts konts, kuram ir piešķirts noteikts kredītlimits barterlatos. Kad viens barterbiržas dalībnieks pārdod savas preces vai pakalpojumus citam dalībniekam, no pircēja konta pārdevēja kontā tiek ieskaitīts pirkuma vērtībai atbilstošs daudzums barterlatu (1 barterlats = 1 Latvijas lats). Savukārt pārdevējs par saņemtajiem barterlatiem iegādājas sev nepieciešamās preces vai pakalpojumus no jebkura cita ''Absi'' dalībnieka.
''No mums pērk mūzikas diskus, bet mēs pērkam jebko, kas var saimniecībā noderēt. Piemēram, tipogrāfijas un transporta pakalpojumus. Iespēju saraksts ir garš. Līdz šim mums bartera pieredze bijusi veiksmīga,'' saka kompānijas ''Mikrofona ieraksti'' pārstāve Līga Markova.
Bartera darījumi bijuši veiksmīgi arī V. Vanaga zobārstniecības klīnikai. ''Par mums ieinteresējas trīs četri uzņēmumi mēnesī. Atrašanās ''Absi'' sistēmā ir arī laba reklāma,'' stāsta zobārstniecības pārstāve Dārta Miķelsone. ''Nesen runājām ar Olimpisko centru, ka mūsu darbinieki varētu apmeklēt peldbaseinu, bet Olimpiskā centra darbinieki apmeklēt zobārstu.'' Ja viena no pusēm pārdomās, tad iegūtie barterlati ļaus iegādāties kādu citu preci vai pakalpojumu. Savulaik klīnika bija dalībniece arī Īslandē izveidotajā bartera organizācijā ''Nordic Barter'', kas Latvijā darbojās līdz 2006. gadam. Dalība tajā veicināja zobārstniecības atpazīstamību ārzemēs.
Bartera darījumu birža ''Nordic Barter'' savu darbību Latvijā sāka 2001. gada vasarā, un tajā iesaistījās vairāk nekā 300 Latvijas uzņēmumu, to skaitā ūdensatrakciju parks ''Nemo'', automašīnu dīleris ''Nord Auto'', ķīmisko apģērbu tīrītava ''Gaiļezers Plus'', restorāns ''El Primero'' un citi. Arī ''Nordic Barter'' sistēmā darījumu uzskaite tika veikta elektroniski, operējot ar barterlatiem.
SIA ''Via Barter'' valdes loceklei Ievai Ābiķei ideja par bartera sistēmas izveidi radās pirms desmit gadiem. ''Lasīju ekonomikas grāmatas, un tajās bija minēti bartera piemēri, bet nebija jēgas veidot jaunu sistēmu, jo Latvijā sāka darboties ''Nordic Barter''.'' Pēc tam, kad ''Nordic Barter'' pārtrauca savu darbību Latvijā, I. Ābiķe atminējās par savu ieceri. No dažādām eiropiešu bartera sistēmām I. Ābiķe izvēlējusies dāņu ''Absi''. Pati sazvanījusies ar tās vadību un piedāvājusi sadarboties. Tā kopš pagājušā gada 1. maija I. Ābiķes izveidotais SIA ''Via Barter'' kļuvis par franšīzes partneri. Pirmais Latvijas uzņēmums ''Absi'' sistēmā bija galdniecība ''Mežmaļi'', kas pieder I. Ābiķes tēvam. Nākamie uzņēmumi bijuši galdniecības potenciālie sadarbības partneri. Šāds princips jaunu uzņēmumu piesaistīšanā saglabāts joprojām. Ja ''Absi'' dalībnieka preces vai pakalpojumus ilgstoši neviens nepērk, tad brokeris no SIA ''Via Barter'' meklē jaunus uzņēmumus, kam piedāvājums varētu interesēt. Jaunu dalībnieku meklēšana notiek arī tad, ja esošie uzņēmumi nespēj nosegt dalībnieku pieprasījumu pēc noteiktas preces vai pakalpojuma.
Dators pret gaļu
Šobrīd ''Absi'' sistēma ir vienīgā Latvijā, kurā par pirkumiem norēķinās, izmantojot elektronisku uzskaites vienību. Tomēr ir uzņēmēji, kas plāno veidot vēl ko līdzīgu.
Iecere izveidot bartera sistēmu internetā uzņēmumiem ir Kristapam Martukānam, kurš kā pagaidu variantu uztur sludinājumu forumu vietnē samaini.lv (arī barteris.lv). Sludinājumus bez maksas var ievietot fiziskas personas. Piemēram, kāds Edgars no Baldones piedāvā datoru apmaiņā pret olām, vistu, gaļu, kartupeļiem, burkāniem, kāpostiem, bietēm un cita veida pārtiku, ''izņemot piena produktus, jo tos ņemam no kaimiņa''. Kāda rīdziniece ar segvārdu ''Susurs'' piedāvā apgleznot zīda lakatus, uzšūt lellei Bārbijai kleitu, uzadīt bērnam zeķītes, ieskenēt un apstrādāt datorā bildes, apgleznot sienu bērnu istabai, kā arī dažādas grāmatas apmaiņā pret bērnu mantām, ekoloģisko pārtiku, sieviešu apaviem, telpaugiem, sēklām vai puķu sīpoliem. Bet kāds vīrietis no Alūksnes piedāvā samainīt velosipēdu pret digitālo fotokameru vai videokameru.
Lai gan interese par sludinājumiem ir gana liela, darījumu skaits vēl ir samērā mazs. "Piedāvājumi ir no dažādām pilsētām, un cilvēkiem nav izdevīgi tērēt papildu līdzekļus, lai satiktos un apmainītos ar lietām,'' novērojis K. Martukāns, tāpēc nolēmis sludinājumus sagrupēt pa pilsētām. Citā bartera sludinājumu forumā mainamies.lv šī problēma atrisināta ar sadaļu ''Kas mainās Tev blakus?'', kurā publicēta Latvijas karte ar atzīmētām dalībnieku atrašanās vietām.
Pēc sludinājumu principa darbojas vēl kāds pagaidām bezpeļņas forums dotspretdotu.lv. Tā izveidotājs Igors Skribāns stāsta, ka 2009. gada sākumā projektā ieguldīja visu savu bezdarbnieka pabalstu, lai izveidotu sistēmu, kurā ''virtuālais brokeris'' automātiski atlasītu iespējamos bartera ķēdes dalībniekus. Tomēr, par spīti iespējai reģistrēties portālā bez maksas, iedzīvotāji vēl esot pārāk kūtri uz maiņas darījumiem.
Darījums krīzes apstākļiem
Latvijas Bankas makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa norāda, ka iedzīvotāju un uzņēmumu rīcībā esošo naudas resursu samazināšanās var veicināt zināmu bartera darījumu pieaugumu, bet plašu tā izplatību negaida. Apstākļos, kad naudas līdzekļu trūkums bremzē pieprasījumu, barters veicina preču un pakalpojumu plūsmu, tomēr "nav uzskatāms par efektīvu norēķinu veidu un tam nav prognozējama liela loma tautsaimniecībā". Lielākais bartera trūkums ir neērtums: jāpieliek lielas pūles, lai abas darījumā iesaistītās puses būtu apmierinātas. Līdz ar banku finansējuma pieejamības uzlabošanos privātajam sektoram arī bartera tālāka attīstība vairs nebūs aktuāla, uzskata S. Bērziņa. Arī algu izmaksas precēs, kas bija populāri 90. gadu sākumā, viņasprāt, tirgus ekonomikā nevar darboties, jo nav preču deficīta, kas preces formā izmaksāto algu ļautu ātri pārvērst naudā vai izmantot to kā norēķinu līdzekli tālāk.
Kā redzams pēc SIA ''BeBe'' piemēra, algu izmaksa precēs tomēr daļēji atsākusies. Preces kļuvušas par alternatīvu atalgojumam naudas izteiksmē arī atsevišķiem individuālajiem komersantiem. Jelgavnieks Helmuts no IK ''Mitagroup'' stāsta, ka bartera darījumus visbiežāk īsteno ar paziņām, kam uzticas. ''Vienreiz piedzīvoju zaudējumus, jo bartera partneris bankrotēja. Mutiski bijām sarunājuši, ka es taisu vizītkartes un atslēgu piekariņus 500 latu vērtībā. Sadarbības partneris solīja savu preci apmaiņā atdot vēlāk, kad es būšu izgatavojis solīto. Taču tā firma bankrotēja un partneris Latviju pameta bez pēdām. Iesaku visiem rakstiski noslēgt līgumu un vienoties par konkrētu laiku, kad prece jāatdod,'' teic Helmuts.
Jābūt stingrai grāmatvedībai
Latvijas Republikas likumdošana neparedz barteram piemērot īpašas nodokļu likmes. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē bartera darījumi, to skaitā darījumi ar elektronisko naudu, ir apliekami ar nodokli, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Tomēr nodoklis parādās tikai ''uz papīra''. Ja divi uzņēmumi viens otram piesūta rēķinu par vienādu summu un tad noslēdz līgumu par parāda dzēšanu, tad nodokļi valsts kasē nav jāmaksā.
Piemēram, uzņēmums A sniedz telpu uzkopšanas pakalpojumu uzņēmumam B, pretī par to saņemot datortehniku. Tiek noslēgts maiņas līgums un darbu nodošanas–pieņemšanas akts. Darījuma apjoms tiek noteikts 2000 latu apmērā, ieskaitot PVN. Uzņēmums A nosūta nodokļu rēķinu par 2000 latiem uzņēmumam B, savukārt uzņēmums B nosūta rēķinu tādā pašā apmērā uzņēmumam A. Visbeidzot uzņēmumi noformē savstarpējo norēķinu (parādu) dzēšanas aktu.
VID speciālisti gan piebilst: ''Rezultāts, kad neveidojas budžetā maksājamais nodoklis, ir iespējams, tikai izpildoties virknei nosacījumu, – uzņēmumi ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, darījumi ir veikti vienā un tajā pašā taksācijas periodā, darījumu vērtības sakrīt.'' Šiem darījumiem obligāti jāparādās uzņēmumu grāmatvedības dokumentos.
***
Uzziņa
''Absi'' bartera sistēmā patlaban ir ap 900 Dānijas uzņēmumu, ap 200 Zviedrijas uzņēmumu un 108 Latvijas uzņēmumi. Dalībnieki galvenokārt ir mazi un vidēji uzņēmumi. Četras reizes gadā tiek organizētas bartera darījumu sesijas, lai iepazīstinātu citus ar savu piedāvājumu un vienotos par bartera darījumiem klātienē. Šogad pirmā darījumu sesija Latvijā bija 11. februārī, kad klātienē tikās vairāk nekā 80 dažādu nozaru uzņēmēji no Latvijas, Dānijas un Zviedrijas.
Visi dalībnieki maksā iestāšanās un ikgadējo dalības maksu, kā arī komisijas maksu par pirkumiem un pārdevumiem. Daļa no dalības maksas tiek ieskaitīta garantijas fondā, kā arī sniedz iespēju izvietot reklāmu ''Absi'' katalogā.
Sludinājumu portāli: samaini.lv (barteris.lv)dotspretdotu.lv mainamies.lv
***
Barters pasaulē
Ārzemju medijos pavīd viedoklis, ka tuvojas bartera laikmets, jo jau tagad ASV ap 600 000 uzņēmumu lieto barteru gan štatu robežās, gan ārpus tām. Ja cilvēks ir gana gudrs, lietojot barteru, esot iespējams pat kļūt par miljonāru. Maiņas darījumi notiek arī starp valstīm. Piemēram, 2008. gadā Ķīna piekrita uzcelt masīvu infrastruktūru Kongo apmaiņā pret kobaltu un varu, raksta ''The Sunday Times''.
Viena no populārākajām bartera sistēmām ar virtuālo naudu pasaulē ir LETS (lokālā bartera sistēma), kas lietota jau 80. gados.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
