Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 0m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 04:13
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Vecākiem iesaka gan tiesāties par grāmatu pirkšanu, gan kontrolēt skolas par darba burtnīcu lietderīgu izmantošanu
Valsts un pašvaldību izdevumu apcirpšana novedusi pie tā, ka skolām tikpat kā nav naudas mācību grāmatu iegādei. Šim mērķim atvēlētā nauda ir bijis drošs ienākums grāmatizdevējiem, bet tagad, kad valsts un pašvaldību finansējums sarūk, izdevēji domā, ka grāmatu iegāde vairāk gulsies uz vecāku pleciem. Tomēr arī vecāku ienākumi sadiluši, un lielākā daļa skolu vadītāju saprot, ka krīzes laikā arī no skolēnu vecākiem nevar prasīt vairāk. Tāpēc skolas lāpās, kā māk. Dzīvo uz iekrājumiem, pērk vienu grāmatu uz diviem vai pat vairāk skolēniem. Piemēram, Codes pamatskolas direktors G. Ostrovskis stāsta, ka viņa vadītajā skolā katra grāmata tiek lietota vismaz četrus gadus. Naudas trūkuma dēļ skolas nav pirkušas jaunas mācību grāmatas pat tad, kad daļai klašu mainījās mācību standarts. Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs atzīst, ka lietot vecās grāmatas jau var, tikai tādā gadījumā skolotājiem daudz materiālu jāgatavo papildus.
"Var jau strādāt ar vecām grāmatām, ja tās fiziski turas kopā. Matemātikā, piemēram, var risināt pat 1947. gada uzdevumus. Taču tā nav laba prakse, grāmatas noveco morāli," spriež arī Dobeles valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže. Ģimnāzijā gan strādājot pat ar 10 gadus vecām grāmatām. I. Didže saka – faktiski jau grāmatas mūsdienās varētu izmantot mazāk, skolēni, piemēram, varētu risināt uzdevumus internetā. Taču te atkal ir problēma – skolās datoru ir vien tik, lai pietiktu informātikas stundām.
Pērn un šajā mācību gadā vidusskolās notikusi mācību standarta reforma. Vai līdz ar jauno mācību standartu ieviešanu jāpērk arī jaunas grāmatas? Valsts izglītības satura centra pārstāve Kristīne Ilgaža uzsver, ka grāmata ir tikai viens no atbalstiem skolotāja darbā: "Nav tā, ka skolām būtu obligāti jāpērk jaunas grāmatas. Vai tās tiks pirktas, tas atkarīgs gan no skolotāja izvēles, gan no tā, vai skolai šobrīd pietiek finansējuma jaunu grāmatu iegādei."
Apšauba darba burtnīcu lietderību
Tomēr vecāki daudz vairāk dusmojas par to, cik daudz naudas iziet darba burtnīcu, nevis mācību grāmatu pirkšanai. To apstiprina arī Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) un atzīst: faktiski vienīgās regulārās vecāku sūdzības saistībā ar mācību grāmatu iegādi bijušas par to, ka skola liek pirkt darba burtnīcas, kas tikpat kā netiek izmantotas. Gadoties tā – gandrīz divus latus vērtajā burtnīcā no 45 lapām aizpildītas vien trīs.
Darba burtnīcas visās manis aptaujātajās skolās vecāki pērk paši, taču skolu pārstāvji norāda – ne visos priekšmetos šīs burtnīcas tiešām nepieciešamas, tāpēc skolā izvērtē, vai tās tiešām vajag un vai to lietošana būs efektīva, jo darba burtnīcu līmenis esot arī ļoti dažāds. Ir skolas, kuras no darba burtnīcām jau atteikušās. Līvānu 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Kivleniece teic: "Pēdējos divos gados vairs neliekam skolēniem pirkt darba burtnīcas." Desmitklasniekiem gan tās esot, bet uz diviem viena.
ISEC mācību literatūras speciāliste Ināra Švarce rosina vecākus kontrolēt, cik lietderīgi tiek izmantotas darba burtnīcas.
Vecākiem iesaka tiesāties
Jau pirms diviem gadiem tiesībsargs Romāns Apsītis atzina: ja vecākiem par saviem līdzekļiem jāpērk mācību grāmatas bērnam, tas ir Satversmes pārkāpums, jo vidējā izglītība valstī iegūstama bez maksas. "Attīstoties izpratnei par tiesībām uz bezmaksas izglītību, būtu jāvērtē ne tikai skolēnu nodrošināšana ar bezmaksas grāmatām, bet arī mācību burtnīcām un citiem izglītības procesā nepieciešamajiem mācību līdzekļiem," teikts tiesībsarga atzinumā. Tas liek domāt, ka, lai pilnībā nodrošinātu bezmaksas izglītību, par valsts vai pašvaldību līdzekļiem vajadzētu pirkt arī darba burtnīcas.
Tiesībsarga biroja bērnu tiesību jomas vecākā juriskonsulte Laila Grāvere skaidro: nevar viennozīmīgi teikt, ka, liekot vecākiem pirkt darba burtnīcas, tiek pārkāpta Satversme, jo normatīvajos aktos nav skaidri pateikts, ko ietver bezmaksas izglītība. Taču ideālais variants būtu, ja gan darba burtnīcas, gan zīmēšanas papīrs un citi mācību līdzekļi būtu bez maksas.
L. Grāvere vecākiem, kuri ir neapmierināti ar to, ka jāpērk mācību grāmatas, iesaka doties uz Administratīvo tiesu, ņemot līdzi skolas izdoto sarakstu ar mācību grāmatām, kas jāpērk vecākiem, un čeku ar rekvizītiem par literatūras iegādi, un jālūdz tiesai noteikt, ka šie izdevumi jāatlīdzina. Ja būtu tiesu prakse šajās lietās, kļūtu daudz skaidrāks, ko nozīmē bezmaksas izglītība.
Tiesu piemin arī Rīgas 3. pilsētas ģimnāzijas direktors Andris Priekulis – vajadzētu tiesāties par to, ka reāli septiņi lati grāmatām skolēniem netiek nodrošināti.
Viena grāmata mūsdienās neder
G. Ostrovskis izdevējus tur aizdomās par cenu uzskrūvēšanu mācību literatūrai: "Kāpēc bestsellers ar atlaidēm maksā pusotru latu, bet mācību grāmatas vismaz 3 – 5 latus un tām nekādu atlaižu nav? Jo izdevējs zina, ka mācību grāmatu vecāki tik un tā pirks, tāpēc cenu var turēt augstu." Viņaprāt, pašreizējā mācību grāmatu iegādes un finansēšanas sistēma ir dārga, neefektīva un sarežģīta. Pietiktu ar vienu grāmatu katrā klašu grupā katrā mācību priekšmetā uz daudziem gadiem. Valstij būtu jāizsludina konkurss izdevniecībām par šādu mācību grāmatu izdošanu.
Izdevniecības "Lielvārds" valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts toties stāsta, ka ārvalstīs esot ierasta prakse, ka grāmata veikalā maksā vismaz piecas reizes vairāk nekā papīra un drukāšanas pašizmaksa. Latvijā grāmatas esot tikai 3 – 3,5 reizes dārgākas par papīra un tipogrāfijas izdevumiem. "To, ka izdevējdarbība nebūt nav ienesīgs bizness, pierāda tas, ka šī ir gandrīz vai vienīgā uzņēmējdarbības joma Latvijā, kurā nav ienācis ārzemju kapitāls." Viņš arī spriež: ja valsts uz daudziem gadiem iepirktu tikai vienu grāmatu, tiktu apstādināts process, kad konkurences cīņā mācību grāmatu kvalitāte nepārtraukti uzlabojas un uzlabojas.
ISEC pārstāve I. Švarce saka – par konkursu sistēmas ieviešanu jau vairākkārt spriests un nolemts, ka mūsdienās tas neder. Viena grāmata bijusi padomju laikos, Latvija no šādas sistēmas atteicās deviņdesmitajos gados. "Katrs skolotājs strādā pēc savas metodikas, jo rezultātu var sasniegt dažādos ceļos. Un atkarībā no metodikas skolotājs izvēlas grāmatu. Arī grāmatu autori, veidojot saturu, saista to ar konkrētu metodi," skaidro I. Švarce. Dažādas mācību metodes esot nepieciešamas tāpēc, ka "tāda prakse ir visās demokrātiskās valstīs" un "skolēni arī ir dažādi". "Turklāt pasaules prakse pierādījusi, ka viena grāmata nevar būt vislabākā vai vissliktākā," viņa piebilst.
Skolotāju izvēles tiesības
Par valsts līdzekļiem var iegādāties mācību grāmatas, ko apstiprinājis ISEC. Piemēram, bioloģijā katrā klašu grupā pārsvarā apstiprināts tikai pa vienam grāmatu komplektam, bet latviešu valodā mācību grāmatas piedāvā gan "Zvaigzne ABC", gan "RaKA", gan arī "Lielvārds".
Vislielākā ietekme lēmumu pieņemšanā, kuras grāmatas tad pirkt par valsts vai pašvaldību naudu, ir skolotājiem. Visi aptaujātie skolu direktori un skolotāji stāstīja, ka skolā sistēma ir tāda: metodiskā komisija, kurā ir attiecīgā mācību priekšmeta skolotāji, izlemj, pēc kurām grāmatām skolēni mācīsies. Jau valdība noteikusi, ka direktors gan apstiprina skolā izmantojamās mācību literatūras sarakstu, taču dara to saskaņā ar skolas pedagoģiskās padomes ieteikumu.
"Ja man, piemēram, jāsalīdzina "Zvaigznes ABC" un "RaKas" latviešu valodas mācību grāmatas, es nevaru pateikt, kura labāka, kura sliktāka," teic Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, mācību grāmatu autore Anita Vanaga. Viņa ir autore mācību literatūras komplektam 9. klasei "Valodas labirinti". Šīs sērijas grāmatas izdotas arī citām pamatskolas klasēm, tāpēc, lai nodrošinātu pēctecību, skola pērk šīs pašas izdevniecības grāmatas arī citām klasēm. "Katras izdevniecības izdotajām grāmatām ir sava metodiskā ievirze, tāpēc nebūtu labi katru gadu bērnus mācīt no citas izdevniecības grāmatām," viņa piebilst.
Skolām jāatskaitās ISEC par to, kādas grāmatas tās par valsts naudu iepirkušas, tomēr centrs nav pētījis, kuras grāmatas skolās bijušas vispieprasītākās. Taču ISEC speciālisti novērojuši, ka pēdējos gados pilsētu skolas matemātikā izvēlas "Zvaigznes ABC" grāmatas, bet lauku skolas vairāk iecienījušas apgādu "Lielvārds". I. Švarce spriež: tas tāpēc, ka "Lielvārda" grāmatās vairāk parādoties lauku tēma.
Vai izdevniecības "iebaro" skolas?
Saspringtajos finanšu apstākļos izdevniecībām būtu jo svarīgāk cīnīties par to, lai skolotāji būtu labvēlīgi noskaņoti pret viņu izdotajām grāmatām. Aptaujātie atzīst – izdevniecības neaizmirst uzrunāt skolotājus, taču izdevējdarbība nav tik ienesīgs bizness kā, piemēram, farmakoloģija, līdz ar to skolotājus uz ārzemēm izdevēji nevedot un dārgas dāvanas nedāvinot.
"Tas ir tikai loģiski, ka izdevēji mēģina parādīt savu preci skolotājiem. Tajos pašos grāmatu svētkos izdevēji mēģina pārliecināt, ka viņu grāmata vislabākā, taču izvēli vienmēr izdara skolotājs pats," teic A. Vanaga.
"Protams, izdevniecības ir ieinteresētas, lai skolotājs izvēlētos viņu izdoto grāmatu, dažreiz piesūta reklāmas, saņemu vēstules epastā, taču izdevniecības nav uzmācīgas. Un skolotājs izvēli izdara pats," pauž S. Kivleniece.
Tomēr pārāk pārliecināt pedagogus par to, ka jāpērk tieši viņu prece, grāmatnieki necenšas. "Viņi zina, ka jau otro gadu mums tikpat kā nav naudas…" teic R. Alijevs.
***
FAKTI PAR MĀCĪBU GRĀMATU IEGĀDI
- Valdības noteikumos "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi" teikts, ka mācību grāmatu iegādei ik gadu jāpiešķir 7 lati vienam skolēnam. Valsts pati šādu summu grāmatām nekad nav piešķīrusi. Noteikumos teikts, ka līdz septiņiem latiem trūkstošais jāpiemaksā pašvaldībai, bet šajā ziņā katrā vietējā varā situācija ir atšķirīga.
- 2009. gadā valsts mācību grāmatu iegādei piešķīra 270 508 latus, šogad – 157 188 latus.
- Rīgas dome 2008./2009. mācību gadā grāmatām piešķīra 637 963 latus, bet pērn nav devusi ne santīma.
- Rīgas 3. pilsētas ģimnāzijas direktors Andris Priekulis saskaitījis – valsts dotie 69 santīmi vienam skolēnam grāmatu iegādei nozīmē, ka viņa skola saņem 560 latus. Tas nozīmē, ka skola, kurā ir 818 skolēni, var nopirkt ap 100 grāmatām.
- Codes pamatskola ar 146 skolēniem varot pirkt grāmatas par 200 latiem gadā, jo, skolas direktora Georgija Ostrovska vārdiem runājot, "pašvaldība piestiķē".
- Iepriekšējos gados veikti aprēķini liecina, ka vecāki vidēji katra bērna mācību līdzekļiem gadā iztērē 17 latus.
- ISEC informē, ka 95% gadījumu skolēniem mācību grāmatas pērk skola, nevis vecāki. Vidusskolas klasēs skola varot nopirkt grāmatas 88% gadījumu. Darba burtnīcas toties 95% gadījumu pērk vecāki.
- Lai ierobežotu pārāk biežu mācību grāmatu mainīšanu, valdība noteikusi, ka skolā izmantojamo mācību grāmatu saraksts jāapstiprina turpmākajiem trim gadiem – ir liegts katru gadu izvēlēties citu mācību grāmatu.
***
Valsts atvēlētais finansējums mācību grāmatu iegādei vienam skolēnam
Gads Summa (latos)
2006. 1,77
2007. 3,87
2008. 4,12
2009. 1,19
2010. 0,69
Dati: Izglītības un zinātnes ministrija
***
PIEREDZE
Aija Rutka, māmiņa 7. klases un 1. klases skolniecēm: "1. klases skolēnam gandrīz visas grāmatas deva skola, tikai viena bija jāpērk, toties darba burtnīcas gada laikā izmaksā aptuveni 20 latu. 7. klases skolniecei daļu grāmatu deva, bet dažas no tām bija jau pusizjukušas. Dažas grāmatas bija jāpērk – krievu valodas un angļu valodas mācību grāmata, kā arī lielais ģeogrāfijas atlants – šīs trīs grāmatas katra maksāja aptuveni 20 latu. Protams, jāpērk arī darba burtnīcas, bet lielajās klasēs tomēr tās vajag mazāk. Tātad kopumā mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei man bija jātērē aptuveni 60 latu."
***
VIEDOKLIS
Vai līdz ar jauno mācību standartu ieviešanu jāpērk arī jaunas grāmatas?
Valsts izglītības satura centra pārstāve Kristīne Ilgaža: "Vispārējā vidējā izglītībā mācību standarta reforma notikusi pēdējo divu mācību gadu laikā. 2008./2009. mācību gadā stājās spēkā jaunie standarti svešvalodā, sportā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, matemātikā un dabaszinībās. 2009./2010. mācību gadā stājās spēkā standarti visos citos mācību priekšmetos. Vai tas nozīmē, ka jāmaina mācību grāmatas visos priekšmetos visās klasēs? Jāteic, ka attiecībā uz mācību grāmatām vecāku un nereti arī pedagogu vidū nereti valda stereotips, ka pietiek no vāka līdz vākam iemācīt grāmatas saturu, lai mācību standarts būtu izpildīts. Tā nav. Mācību standarts pilnībā neatbilst nevienai mācību grāmatai. Grāmata ir tikai atbalsts (kaut arī liels) skolotāja darbā un klasiski, protams, mācību grāmata tiek izmantota kā pamata mācību materiāls. Protams, ka pedagogam būtu ērtāk stundās izmantot mācību grāmatas, kas sagatavotas atbilstoši jaunajam mācību standartam, taču nav tā, ka skolām būtu obligāti jāpērk jaunas grāmatas. Vai tās tiks pirktas, tas atkarīgs gan no skolotāja izvēles, gan no tā, vai skolai šobrīd pietiek finansējums jaunu grāmatu iegādei."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003