Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 19:44
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Trūkumā novestajām saimniecībām palīdzību sniedz citi zemnieki
Bijušā Preiļu rajona teritorijā vien darbojas ap 70 saimniecību, kas cīnās, lai izpildītu visas "Ge Money" prasības. Par līdzīgām problēmām sadarbībā ar šo banku ziņo saimnieki Jelgavas, Talsu, Dobeles, Krāslavas un Rēzeknes pusē.
"Šī ir absolūti uz klientiem neorientēta banka, un nav saprotama šīs iestādes darbības stratēģija," saka biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) pārstāve Maira Dzelzkalēja. Kamēr citas bankas jau pērn sāka kredītu restrukturizāciju un citādi nāca pretim tiem saimniekiem, kuriem krasi samazinājās ienākumi, "Ge Money" bija stingra kā akmens – nekādas pretimnākšanas.
"Mums jāievēro bankas klientu intereses," saka Tija Ezeriņa, "Ge Money" bankas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Tūlīt jāteic, ka šeit nav runa par neapdomīgiem zemniekiem – kredītņēmējiem. Šie Latgales saimnieki biznesa plānus gatavojuši un kredītus ņēmuši ar reāli izpildāmiem projektiem.
Kredīts nogremdē
Par "Ge Money" bankas bardzību pret zemniekiem biedrība ZSA ziņoja nedēļas sākumā. Dienu pirms tam, kad Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā bija paredzēts izskatīt "Ge Money" bankas prasību pret saimniecību "Akmentiņi" par tās atzīšanu par maksātnespējīgu un parāda piedzīšanu. Tas faktiski nozīmē – saimniecības izūtrupēšanu un atlikušā parāda piedzīšanu no galvotāja – saimnieka Modra Seržāna sievas.
"Akmentiņu" saimnieks Modris kredītu "Ge Money" bankā bija ņēmis 2006. gadā – kopumā 200 000 latu 50 govju fermas būvniecībai.
"Modrim fermu patiešām vajadzēja. Tolaik brīnījos, kā viņš savas 25 govis var iedabūt tajā nelielajā kūtī, kas tolaik viņam bija," saka Silvija Dreijere, Preiļu lauksaimnieku apvienības vadītāja.
Pats Modris atzīst, ka liela kļūda bijusi kredītu ņemt "Ge Money". Tolaik gan bankai bija citi īpašnieki un cits nosaukums – "Baltijas Tranzīta banka". "Būtu palicis pie Hipotēku bankas, tādā ķezā nenokļūstu. Taču "Baltijas Tranzīta banka" tolaik bija ļoti pretimnākoša zemniekiem – iesniegumu ar lūgumu piešķirt 200 000 latu kredītu uzrakstīju uz baltas papīra lapas, bankā tikai paskatījās fermas projektu un pāris nedēļu laikā nauda bija kontā," stāsta Modris.
Tolaik ar kredītspeciālistiem saruna bijusi patīkama – solīts, ka grūtību gadījumā kredīta termiņu varēs pagarināt no līgumā ierakstītajiem 10 gadiem uz 15 gadiem. Turklāt solīta arī papildu summa, ja tāda būs nepieciešama, jo tolaik saimniecība novērtēta 300 000 latu vērtībā.
Grūtības sākušās 2008. gada beigās, kad būtiski samazinājās piena iepirkuma cena. Tad Modris vērsās bankā, kas jau bija pārtapusi par "Ge Money", ar lūgumu atlikt kredīta pamatsummas maksājumus. Iesniegums netika izskatīts. Februārī saimnieks sāka kavēt kredīta maksājumus. Tobrīd saimnieks kopīgi ar Latvijas Lauku konsultāciju centra speciālistiem centās atsākt sarunas ar banku par kredīta restrukturizāciju, taču – banka solījumus gan deva, tomēr nekādus lēmumus, kas apmierinātu abas puses, nepieņēma. Kredītmaksājumu kavējumi turpinājās, līdz banka, solot pretimnākšanu, saimniekam pieprasīja bankas kontā līdz pērnā gada 1. jūlijam iemaksāt 5000 latus. Tas tika izdarīts, bet 1. jūlijā kontu nobloķēja, nekādas izmaiņas kredīta līgumā neveicot. Visa nauda, kas ienāca bankas kontā, tika novirzīta kredīta segšanai, pašam saimniekam neatstājot nekā. Vienlaikus jau no pērnā gada sākuma bankas procentu likmes auga, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot saimniekam parāda kārtošanu.
Augustā saimniecībā ieradās "Ge Money" pārstāvji, kas vēlējās noskaidrot, kā saimnieks varēs nomaksāt kavētos maksājumus, pie reizes solot arī latos izsniegto kredītu pārveidot par eiro kredītu. Solījums pildīts netika. Taču banka pieprasīja, lai saimnieks jaunzcelto fermu steigšus ieraksta zemesgrāmatā. Pērn oktobrī Modris tā arī izdarīja, tad arī ferma nonāca bankas ķīlu sarakstos.
Novembrī banka paziņoja, ka līgumu ar "Akmentiņiem" lauž. Šonedēļ noliktā tiesas sēde bija trešā pēc kārtas, kurā bija paredzēts izskatīt bankas prasību pret saimnieku. Kā iepriekšējās divas reizes, arī šoreiz tiesas sēdi atlika, visticamāk, tādēļ, ka ZSA publiski cēla trauksmi – "Ge Money" politika vērsta uz zemnieku izūtrupēšanu.
"Es nezinu, ko banka iegūs, pārņemot manu saimniecību. Tās vērtība tagad nav lielāka par 30 tūkstošiem latu. Mans parāds tai 176 tūkstoši latu. Ja pērn būtu kaut atlikuši pamatsummas maksājumu, šogad maksājumus varētu turpināt bez lielām problēmām," saka Modris. Viņš piebilst: "Ja grib, lai ņem manu zemi un māju. Es zinu, kā turpināt strādāt. No šīs zemes prom es nedošos."
Zemnieka spīts
Līdzīgs stāsts ir Arnim Pudulim, kurš šobrīd vēl cīnās par parāda kārtošanu. Tāpat kā Modris, viņš fermas būvniecībai ņēmis kredītu "Ge Money", tiesa, mazāku summu – 170 000 latus. Vēl ir kredītlīnija 30 000 latu, kuras dzēšanai katru mēnesi jāsamaksā 500 latu. Kopējais kredītu maksājums – Ls 2400 mēnesī.
Faktiski visa nauda, ko Arnis nopelna ar piena ražošanu, aiziet parāda atmaksai "Ge Money", vēl ir ES atbalsta maksājumi, ar ko tiek maksāts par elektrību. Par to, kā iztiek un uztur ģimeni – sievu un mazu bērnu –, Arnis negrib stāstīt. Saka tik, iztikt varot, bet, ja tehnikai kas notiek un jāremontē, tad gan nezina, kā būs.
Lielākā sāpe ir gotiņas. Vēl pērn, pirms sākās nedienas ar banku un gotiņām bija nodrošināts pilnvērtīgs uzturs, izslaukums bijis 7000 kg piena no govs gadā.
Tagad, kad spēkbarībai un mikroelementiem naudas nav, izslaukums nokrities līdz 4000 kg. Pirms gada saimnieks "Preiļu sieram" varēja nodot 1000 kg piena, tagad – tikai 400 kg dienā.
Lopkopības speciālisti novērtē, ka gotiņas, kaut pēc labākās sirdsapziņas aprūpētas, tomēr nepietiekamā uztura dēļ ir vājas, tās slimo, tādēļ arī nav apsēklojamas. Šādi turpinot, Arnis var zaudēt daļu ganāmpulka un līdz ar to – nonākt uz bankrota sliekšņa. Kā teic Silvija Dreijere – lai atjaunotu pērnā gada izslaukumus, gotiņām steigšus jāsāk dot spēkbarība. Tad varbūt pēc trijiem mēnešiem ganāmpulks būs atkopies.
Tik smagā situācijā saimnieks nebūtu nonācis, ja banka savlaicīgi būtu latu kredītu pārvērtusi eiro. Arnis atzīst, ka iegāzušas latu kredīta procentu likmes, kas kredīta maksājumu vienu brīdi izaudzējušas līdz Ls 3200. Tas noticis brīdī, kad piena cenas nokritušas līdz 10 santīmiem par kg.
Arnis: "Ar lielu bļaustīšanos un lamāšanos pērn man izdevās panākt, ka eiro kredītu pārvērš latos. Bankas filiālē Viļānos vēl brīnījās, kāpēc "Ge Money" speciālisti Rīgā izlēmuši manu iesniegumu izskatīt un atbalstīt, parasti tā nenotiekot." Taču ar to bankas labvēlība beigusies.
Bankai lūdz FKTK uzraudzību
Ar norādi par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pienākumu gādāt par visu finanšu sistēmā iesaistīto pušu interešu aizstāvību, valdības vadītājs Valdis Dombrovskis vakar nosūtījis vēstuli FKTK priekšsēdētājai Irēnai Krūmanei. Tajā lūgts izmeklēt vairākus gadījumus, kuros zemnieki cieš no "Ge Money" bardzības. Par izmeklēšanas rezultātiem un bankas darbības stratēģiju V. Dombrovskis lūdz viņu informēt personīgi.
Tikām banka mazgā rokas nevainībā un stāsta stāstus, ko parasti šādos gadījumos pieņemts stāstīt – "kredītus restrukturizējam", "mērķis ir rast labāko iespējamo risinājumu abām pusēm" utt.
"Ge Money Bank" Juridiskās pārvaldes vadītāja Aleksandra Baranova: "Kā jebkurai finanšu institūcijai mums ir jābūt ilgtermiņa perspektīvai, novērtējot mūsu klientu maksātspēju, un jālīdzsvaro tā ar bankas stratēģiju, kas ir nodrošināt stabilu un drošu banku mūsu klientiem."
Tālāk viņa norāda: banka uzskata, ka kredītiem tomēr jābūt tajā valūtā, kādā ir klienta ienākumi. Tādējādi noprotams – no bankas viedokļa kredīta pārvēršanu no latiem uz eiro uzskata par milzīgu pretimnākšanu parādniekam. Jāatzīmē, ka šādu pretimnākšanu visi "Ge Money" klienti nepiedzīvo.
Risinājumu situācijai ar "Ge Money" kredītiem jau šonedēļ centās panākt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Tiekoties ar Latvijas komercbanku asociācijas vadītāju Teodoru Tverijonu, kā arī "Swedbankas", "SEB" un "Ge Money" pārstāvjiem, panākta vienošanās, ka, pirms pieņemt lēmumu par sūdzēšanu tiesā par kavētiem kredītiem, bankas tomēr piedāvās zemniekiem kredītu restrukturizāciju.
"Tās ir pilnīgas muļķības," saka T. Tverions. Nekādas vienošanās neesot. Turklāt – ja lauksaimnieku organizācijas gribot risināt zemnieku problēmas ar "Ge Money", lai arī vēršas šajā bankā. "Populistiskās un politiskās diskusijās mēs nepiedalīsimies," saka T. Tverijons. Piebilstot – katrā karā ir kritušie, ja valsts vēlas saglabāt visas zemnieku saimniecības, tad valstij arī jārada fonds, no kura bankas varētu smelties naudu klientu problēmu risināšanai.
***
Uzziņa
Ar lūgumu palīdzēt trūkumā novestajām Latgales saimniecībām pie saviem biedriem šonedēļ vērsās biedrība "Zemnieku saeima". Palīdzības organizēšanu uzņēmies lauksaimnieku kooperatīva "Trikāta KS" vadītājs Uldis Krievārs. Ar kooperatīva apmaksātu transportu jau otrdien uz "Puduļu" saimniecību tiks nogādātas 10 tonnas graudu, ko ziedojis a/s "Rīgas dzirnavnieks". Ziedot ganāmpulku atjaunošanai Latgales saimniekiem ir gatavs Vidzemes Agroekonomiskais kooperatīvs, SIA "Mūsa", kas piedāvā spēkbarību, un arī daudzi saimnieki.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003