Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 18:16
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Gandrīz 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ziedo, lai Stupeļu ģimenei uzceltu jaunu māju. Roberta un Ingrīdas Stupeļu ģimeni tālajā Ambeļu pagastā tagad pazīst vai visa Latvija. Pirms vairāk nekā mēneša – 1. aprīļa pievakarē – pēkšņā ugunsgrēkā nodega viņu māja. Kopš nelaimes pagājis pusotrs mēnesis, un saimnieks stāsta par nākotnes nodomiem – jaunā māja netiks celta nodegušās vietā, būvnieks noskatījis Ingrīdas mammas vecveco māju, uz kuras pamatiem taps nams ar četrām istabām un plašu virtuvi mājas centrā. "Lai tā būtu visparastākā māja, galvenais, ka jumts virs galvas," saka mazās Lāsmiņas (attēlā) mamma. Ambeļu pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Melnis teic, ka mājas celtniecībai Latvijas iedzīvotāji jau saziedojuši 18 tūkstošus latu. "Tādas kā Stupeļu ģimenes Latgalē ir vairākums. Vienkāršas, pieticīgas, čaklas, godīgas. Viņi nenāk un neko neprasa, bet strādā un izglīto savus bērnus. Viņi arī pēc ugunsgrēka neko nebūtu prasījuši. Bet, ja ne mēs, neviens cits nepalīdzēs," saka G. Melnis.Visļaunākais no aprīļa jokiem
Liesmu mēles dažu minūšu laikā iznīcināja gadu desmitiem Stupeļu ģimenes krāto iedzīvi, mājas iemītniekus atstājot vien darba drēbēs. Uguns pārmetās uz blakus esošo siena šķūni un kūti. Pēdējā brīdī paguva izglābt lopiņus, palaist vaļā sunīti, kurš bija piesiets ļoti tuvu degošajai mājai.
Kopš nelaimes pagājis pusotrs mēnesis, bet tikai ārēji šķiet, ka ģimene samierinājusies ar notikušo. Saimnieka Roberta vaigs joprojām ir drūms. Runājot par ugunsgrēka iemesliem, spriež, ka pie vainas, iespējams, īssavienojums vecajos elektrības vados.
Šodien ap nodegušās mājas vietu spēkā pieņemas zaļās zāles pavasarīgi leknais klājums. Vienīgi deguma smārds ik pa laikam atgādina neseno traģēdiju. Pārogļotās krāsmatas rūpīgi nokoptas un palikušas vien akmens kāpnes ar metāla rokturi, bet koka detaļas sadegušas liesmās.
Ingrīda ne bez sāpēm atceras tās dienas notikumus. Jaunākā meita Daiga ar savu draugu aizbraukusi uz Madonu. Pati devusies izslaukt gotiņas. Kad pēc slaukšanas iznākusi no kūts, apstulbusi – pagalms vienos dūmos.
"Vēl cerēju, varbūt kāds netālās siena gubiņas pļavā aizdedzinājis. Pacēlu acis, bet tie dūmu mutuļi veļas no mūsu pašu mājas jumta. Atrāvu verandiņas durvis, pretī dūmu vilnis, paelpot nevaru, piens izgāzās. Nu, domāju, beigas. Sāku kliegt – Sanita, Lāsma! Bet mani nedzird. Metos apkārt mājai uz otru ieeju, dauzu ar dūrēm pa ķieģeļu sienu, saucu: Sanita, celies! Lāsma, celies! Ieskrēju otrā verandā, bet tur arī melni dūmi. Šausmīga sajūta, šoks, locekļi kā paralizēti," atceras saimniece.
Sanita jau skrējusi pretī ar Lāsmiņu, mammai atdevusi mazo un pati metusies mājā, lai glābtu datoru, dokumentus, tiesības. Atrāvusi durvis, bet pretī uguns, viss jau tajā mājas pusē dega. Laime, vīrs skrēja no otras puses, viņš izsita logu un paspēja dažas atvilktnes ar mājas dokumentiem izgrūst laukā. "Padeva man mobilo telefonu, lai zvanu ugunsdzēsējiem, bet pirksti neklausa, ar pūlēm tikai trešajā reizē saliku ciparus kopā. Uz jumta lielajā karstumā sprakšķēdams plīsa šīferis, atlūzas lidoja pāri galvai lejā. Atskrēja kaimiņš, viņš atlaida lopus, nogrūda traktoru tālāk no mājas, lai neaiziet postā. Tad jau nāca sarkanās mašīnas, bet viss dega vienās liesmās."
Tik daudz labvēļu
Pirmās naktsmājas pēc ugunsgrēka Stupeļu saimei piedāvāja uzreiz trīs kaimiņi. Sākumā nakšņojuši divus kilometrus attālajās mājās, bet tad bijis jāuztraucas, vai ar lopiem viss kārtībā, vai pa nakti nebūs "aizceļojuši" nezināmā virzienā. Tagad ģimene mitinās dzīvojamajos vagoniņos – jaunieši namiņā, kas atceļojis no Ķekavas, bet vecākiem pajumte mazajā vagoniņā. Ingrīda visiem labvēļiem sūta visdziļāko pateicību un labas veselības vēlējumus. Tik daudzi viņiem jutuši līdzi, ziedojuši drēbes, pārtikas produktus, naudu!
Paēduši esam, stāsta saimniece. Turam piecas govis, pienu nododam par 8 santīmiem kilogramā, audzējam bullīšus, bet galvenais ir kartupelis, piens un krējums. Bērni palīdz visos darbos, jauno paaudzi uzteic vecāki.
Ingrīda skumji pavēsta, ka pirms astoņiem gadiem viņu ģimeni jau skārusi milzu traģēdija – no sešiem bērniem vienā dienā zaudēti uzreiz divi. Vecākie dēli, 9. klases absolventi, peldējās grants karjerā, tad viens slīcis, otrs meties glābt, bet abi aizgāja bojā. "Tāda melna svītra mūsu dzīvē," klusi nosaka Roberts.
Tagad Stupeļu saime sakuplojusi. Vecākā meita Sanita atveda znotu, piedzima Lāsmiņa. Znots strādā un paralēli darbam arī studē Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiālē. Vecākajam dēlam Ilmāram ir lauksaimniecības mehāniķa profesija, bet draudzene mācās Višķu tehnikumā, būs pavāre. Pavāru šajā dzimtā vesels pulks – savulaik pati Ingrīda beigusi kulināru skolu Rīgā, pavāres diplomu ieguvusi vecākā meita, bet jaunākā Daiga vēl mācās trešajā kursā. Vasaras brīvlaikā strādāja Anglijā, pelnīja skolas naudu. Tur iepazinās ar puisi no Madonas, kurš tagad arī piedalās lielās ģimenes steidzamākajos darbos.
Visi bērni izglītojušies netālajā Višķu tehnikumā. Taču arī ar izglītību darbu atrast Latgalē tikpat kā nav iespējams. "Būs jāpošas uz Angliju," smaidot spriež Ilmārs.
Jaunās mājas vieta noskatīta
Lai gan pieaugušie bērni oficiāli nav precējušies, Ingrīda saka – mums ir četri pašu bērni, divi znoti, vedekla un mazmeitiņa. Stupeļu pastarītis – jaunākais dēls Jānītis – mācās Špoģu vidusskolas 4. klasē. Zēns ļoti pārdzīvojis par sadegušajām mācību grāmatām un skolas drēbēm. Kā pabeigs mācību gadu? Bet skola un ziedotāji palīdzēja un dēls var mierīgi turpināt mācības. Mamma skumst par zaudētajām ģimenes fotogrāfijām, uzslavas rakstiem un diplomiem, ko par labām sekmēm mācībās nopelnījis Jānītis. Sadeguši vīra darba piederumi – krūmgriezis, zāģi, dažādi instrumenti, naglas un skrūves.
Bet saimnieks jau stāsta par nākotnes nodomiem – jaunā māja netiks celta nodegušās vietā, būvnieks noskatījis Ingrīdas mammas vecveco māju, kas īstenībā ir grausts, kurā bail soli spert iekšā. Stupeļu jaunieši šo graustu tagad pa baļķēnam vien jauc nost. Vienīgi skurstenis drīkstot palikt, tas būs kā vienīgais no simtgadīgās ēkas, kas turpinās kalpot Stupeļu dzimtas nākamajām paaudzēm. Uz vecās ēkas pamatiem 130 kvadrātmetru platībā taps jaunā māja ar četrām istabām un plašu virtuvi mājas centrā.
Ambeļu pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Melnis zina stāstīt, ka mājas celtniecībai Latvijas iedzīvotāji jau saziedojuši 18 tūkstošus latu. Līdz 1. jūnijam vēl darbosies ziedojumu tālrunis 90006080, pa kuru zvanot ikviens var ziedot vienu latu Stupeļu ģimenei. "Ļoti noderētu vēl pāris tūkstoši, tad mājā varētu ievilkt arī ūdeni un kanalizāciju, kā arī centrālo apkuri," vēlmes neslēpj pārvaldnieks. Iekštelpu apdari tālāk veiks paši ģimenes locekļi. Jau tagad kāds dāvājis sešus koka logus, bet vajag vēl, noderētu riģipsis, naglas, jebkādi celtniecības materiāli. Pats būvdarbu vadītājs bez maksas projektē māju, vadīs darbus, vairāki vīri pieteikušies bez algas kādu nedēļu pastrādāt, "jo darba tāpat neesot".
Par kādu māju sapņo Stupeļu jaunākā paaudze? Sanita, samīļojot mazo Lāsmiņu, ir pieticīga – lai tā būtu visparastākā māja, galvenais, ka jumts virs galvas. Arī mamma Ingrīda saka to pašu – nevajag ne otru stāvu, ne dušu, mums taču ir pirtiņa, iztiksim. Jo vienkāršāk, jo ērtāk.
**
Viedoklis
Ambeļu pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Melnis: "Tādas kā Stupeļu ģimenes Latgalē ir vairākums. Vienkāršas, pieticīgas, čaklas, godīgas. Viņi nenāk un neko neprasa, bet strādā un izglīto savus bērnus. Zeme ir vienīgais iztikas avots, toties visi bērni izskoloti tehnikuma līmenī. Viņi arī tagad neko nebūtu prasījuši, es viņus atbalstu nevis kā pārvaldes vadītājs, bet tīri cilvēciski, kā pilsonis. Ja ne mēs, neviens cits nepalīdzēs."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
