Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 17:33
Vārda dienas: Teodors
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze atzīstas, ka nopirkusi AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga–Hersona–Astrahaņa" akcijas mazbērniem.Četru ministriju eksperti, ieceres virzītāji un vairāku nozaru eksperti trīs darba grupas sanāksmēs vērtēja iespēju veikt Daugavas apsaimniekošanas projekta priekšizpēti par valsts un par ES fondu naudu. "Tranzīta nozares un Satiksmes ministrijas speciālisti apšauba idejas autoru norādītās potenciālās kravu plūsmas. Šāda kuģošanas ceļa izveide atstās negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumiem, kas Latvijā patlaban ir prioritāri. Tieši šim sektoram ir īpaša loma tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā Baltkrievijas virzienā jau patlaban ir ieguldīti lieli ES strukturālo fondu līdzekļi. Tāpat kravas var tikt atņemtas autotransportam, kā arī mazināsies Ventspils un Liepājas ostu konkurētspēja," norāda ministrijas preses sekretāre Ilze Eida. Pret projekta īstenošanu stingri iestājas arī vides eksperti, tomēr ieceres sola neapstāties.
Jau daudzus mēnešus Latvijā divas organizācijas rīko tikšanās ar cilvēkiem ar mērķi pārliecināt viņus par atbalsta nepieciešamību izveidot 4500 kilometrus garu kuģojamu ūdensceļu, kas Daugavu savienotu ar Melno un Kaspijas jūru, un novirzīt pa šo ceļu kravas no Ķīnas.
Cilvēkiem stāsta par ieceri Likteņupi padziļināt, iztaisnot, pie hidroelektrostacijām izveidot apvedkanālus, būvēt piestātnes, slūžas, kā arī veikt citus darbus, kas valsts tautsaimniecībai došot lielu labumu. Tiek vākti arī paraksti referenduma rīkošanai par projekta ieceres izpēti.
Ivars Strautiņš, viens no a/s "Enerģētika un transports" (šis uzņēmums bija viens no darba grupas izveides iniciatoriem SM) līdzīpašniekiem, uzskata – ūdens transportu nevarot vērtēt kā dzelzceļa un autotransporta nozares konkurentu, kā to dara Satiksmes ministrija. "Vispirms ir vajadzīga izpēte, izpēte un vēlreiz izpēte. Enerģētikas nozares eksperti norāda uz vajadzību būvēt Daugavpils HES ar horizontālo turbīnu, uz un pie Daugavas var attīstīt tūrismu, pārvadāt vienkāršas kravas. Pie patlaban esošajām hidroelektrostacijām nav zivju ceļu – arī šī kļūda ir jālabo. Mēs nesakām, ka tūlīt upi taisnosim. Tas ir nākotnes projekts. Satrauc tas, ka, tikko piedāvā kaut ko neierastu, uzreiz tiek saņemts kategorisks noliegums. Cilvēkiem būtu darbs. Mēs turpināsim strādāt pie šā starptautiskā projekta," vakar teica I. Strautiņš.
Akciju sabiedrībā "Enerģētika un transports" apvienojušies valstī zināmi uzņēmēji, tostarp arī ekspremjers Māris Gailis, "Rīgas kuģniecības" līdzīpašnieks Vasilijs Meļņiks, "Lido" saimnieks Gunārs Ķirsons, "Skonto būves" līdzīpašnieks Guntis Rāvis, a/s "Baltija lāse" līdzīpašnieks Atis Sausnītis, "Užavas alus" saimnieks Uldis Pumpurs un ekonomists Uldis Osis.
Grib aizņemties no tautas
I. Strautiņš kategoriski norobežojas no otra šīs ieceres virzītāja, biedrības "Jaunais zīda ceļš", kas jau pārdod akcijas jaunajā projektā, solot dividendes ne agrāk kā 2017. gadā. "Norobežojos no afēristiem un akciju izlaišanas. Ar pensionāriem tā nedrīkst izrīkoties," tā par biedrību "Jaunais zīda ceļš", kurā 51% akciju pieder akciju sabiedrībai "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga–Hersona–Astrahaņa", bet 49% akciju – akcionāru biedrībai "Arha". "Jaunais zīda ceļš" aprīļa vidū saņēma Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTUK) brīdinājumu par to, ka tā publiski piedāvā pirkt akcijas, nereģistrējoties FKTUK. Arī patlaban notiekot akciju pārdošana, tomēr to darot abu uzņēmumu akcionāri, pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētājs Valērijs Štammers. "Mums notiek slēgtā akciju emisija, trešās personas procesā neiesaistām. Arī naudu no valsts budžeta neprasām." Viņš uzsver – iecere īstenot, pēc paviršiem aprēķiniem, 90 miljardus eiro vērto projektu pieder "Jaunajam zīda ceļam". Tās īstenošanai patlaban tiek vākti 10 000 Latvijas cilvēku paraksti tautas referenduma rosināšanai par to, vai projektam ir vajadzīga izpēte. Tā maksājot aptuveni 40 miljonus eiro. Izpēti arī varot veikt bez valsts naudas. Štammers cer, ka cilvēki projektu atbalstīs un valstij būs jāpieņem likums par 4500 kilometrus garā ūdensceļa būvniecību. Viņa iecere ir, izlaižot vērtspapīrus, aizņemties naudu no Latvijas cilvēkiem. Mūsu sarunā V. Štammers piemin arī Saeimas vēlēšanas, tā norādot, ka iecerei vajadzēs arī politisku atbalstu. Patlaban to sniedzot cilvēki, kas vienlaikus darbojas kustībā "Par labu Latviju" un a/s "Enerģētika un ūdens transports". Iznāk, ka abas akciju sabiedrības viena pret otru nenostājas.
Ko saka mazie akcionāri
"Netinciniet mani! Esmu aizņemts ar citiem darbiem, tāpēc pirms diviem mēnešiem no biedrības izstājos. Akcionārs gan joprojām esmu tāpēc, ka ticu – Latvijai vajag lielu projektu, kas rosinātu vidusslāņa veidošanos. Patlaban izveidojies sociālais modelis, kad 95% valsts labuma pieder 5% cilvēku, ir neprāts. Valstī nav politiska piedāvājuma projektiem, kur labumu gūtu liela tautas daļa. Nav svarīgi, vai šis vai cits projekts, kas ceļ cilvēku labklājību," vakar man teica Rīgas 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.
Biedrība "Jaunais zīda ceļš" īpaši bija uzrunājusi arī pensionārus, aicinot viņus pirkt akcijas. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze man atzīstas, ka nopirkusi pa trīs akcijām (katra maksā Ls 5) abiem mazbērniem.
"Negaidu, ka man atmaksās ieguldīto naudu, kas nav liela. Visvairāk uztrauc, ka citas valstis piedalīsies projektā un Latvija no tā negūs labumu. Baltkrievijā jau darbi notiek, Krievija arī varētu pieslēgties. Neesmu kuģošanas speciāliste, tomēr domāju, ka aizsargājamos Daugavas lokus varētu apiet ar īpašu kanālu izbūvēšanu," tā A. Verze. Viņi uzticoties cilvēkiem, kas pārliecinājuši desmitiem, iespējams, pat simtiem pensionāru kļūt pat jaunā projekta akcionāriem. "Milzu daudzumu akciju jau neviens nenopirka, augstākais, piecas," piebilst A. Verze. Pensionāru federācija kādu laiku cieši sadarbojās ar "Jauno zīda ceļu", aicinot pārstāvjus piedalīties domes sēdē, Latvijas Universitātes senioru sanāksmē un citos pasākumos. Biedrībā arī pirkusi reklāmas laukumu federācijas laikrakstā.
A. Priekulis pirms vairākiem mēnešiem televīzijā stāstīja, ka pensionāru naudu, kas saņemta par akcijām, izmantojot reklāmai. Uz jautājumu, kas notiks, ja referendumā cilvēki ieceri neatbalstīs, viņš atbildēja, ka "katrā biznesā ir risks".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
