Otrdiena, 2026. gada 10. novembris 01:20
Vārda dienas: Mārcis, Markuss, Mārtiņš
Uz NATO Parlamentāro asambleju Rīgā tiek gaidītas delegācijas no visām 28 NATO dalībvalstīm, kā arī 14 asociētās delegācijas, tas ir – no valstīm, kas nav NATO sastāvā. ASV delegācijas vadītājs ir Demokrātu partijas pārstāvis Džons Tanners (no kreisās), kā Krievijas delegācijas vadītāja pieteikta Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietniece, Drošības komitejas locekle Ļubova Sliska. Vakar par nodomu ierasties Rīgā paziņoja Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins, kuram savulaik atteikta Latvijas vīza. Par paveikto NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādē alianses dalībvalstu parlamentāriešiem ziņos NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.Par to, kādai jābūt NATO alianses nākotnei un kādi principi jāliek tās stratēģiskās koncepcijas pamatā, alianses dalībvalstu pārstāvji spriedīs NATO Parlamentārās asamblejas (PA) sesijā, kas Rīgā noritēs no šodienas līdz 1. jūnijam.
NATO alianses vienotība un nākotne, sadarbība ar Krieviju, operācija Afganistānā, NATO attiecības ar Irānu, NATO un kodoldrošība, alianses un ES loma un sadarbība uz jūras, drošības aspekti ekonomiskās krīzes laikā – tādas ir galvenās tēmas, kuras plānots apspriest četrās NATO Parlamentārās asamblejas norises dienās Rīgā. Prognozēts, ka viena no centrālajām diskusiju tēmām sesijas plenārsēdē būs topošā NATO stratēģiskā koncepcija, un gaidāms, ka NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens alianses dalībvalstu parlamentāriešiem ziņos par paveikto koncepcijas izstrādē.
PA pavasara sesijas laikā plānotas gan dažādu politisko grupu, gan komiteju sanāksmes. NATO ir piecas galvenās politiskās komitejas: Politiskā, Ekonomikas un drošības, Zinātnes un tehnoloģijas, Aizsardzības un drošības un Civilās drošības komiteja. Īpaša uzmanība tiks pievērsta Krievijai un tiks rīkota atsevišķa NATO un Krievijas parlamentārās komitejas sanāksme. Uz kopējo plenārsēdi valstu delegācijas kopā pulcēsies otrdien, 1. jūnijā, un to atklās NATO Parlamentārās asamblejas prezidenta, ASV senatora Džona Tenera un Saeimas spīkera Gundara Daudzes uzrunas. Savu uzrunu teiks arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un NATO Apvienoto spēku pavēlniecības štāba Brunsumā komandieris ģenerālis Egons Ramms, kā arī atbildēs uz delegātu jautājumiem.
Uz NATO PA Rīgā tiek gaidītas delegācijas no visām 28 NATO dalībvalstīm; lielākā, kā ierasts, būs ASV delegācija – 36 Pārstāvju palātas un ASV Senāta locekļi; Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Vācijas delegācijās pieteikti 18 parlamentārieši, Kanādas, Turcijas, Spānijas, Polijas delegācijas būs 12 cilvēku sastāvā. Tiek gaidītas arī 14 asociētās delegācijas, tas ir – no valstīm, kas nav NATO sastāvā. Asociēto delegāciju pārstāvji – no Krievijas, Ukrainas, Gruzijas, Austrijas, Šveices, Somijas un citām valstīm – piedalīsies PA darbā, bet bez balsošanas tiesībām. Gaidītas tiek arī Eiropas Parlamenta un citu Eiropas institūciju delegācijas. Plānots, ka kopējais ārvalstu viesu skaits sasniegs 700, no tiem ap 300 būs ārvalstu parlamentārieši. Latvijas delegāciju pārstāvēs seši Saeimas deputāti: tās vadītāja Vaira Paegle, kā arī Dzintars Rasnačs, Visvaldis Lācis, Oskars Kastēns, Ivans Klementjevs un Ainars Latkovskis.
Ģenerāļi un politiskie klauni
Allaž žurnālistu interese pievērsta ASV delegācijai, jo ne velti ASV tiek uzskatītas par NATO asi. ASV delegācijas vadītājs ir Demokrātu partijas pārstāvis Džons Tanners, kurš vienlaikus ir arī NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājs. Šajā amatā viņš tika ievēlēts 2008. gadā. Kā politiķis galvenokārt strādājis ar ekonomiskajiem un finanšu jautājumiem. ASV Pārstāvju palātā viņš ievēlēts jau 11. termiņu, darbojies arī ārlietu komitejā. ASV delegācijā iekļauta arī Republikāņu partijas pārstāve Džo Anna Emersone, kas bijusi ievēlēta par NATO Parlamentārās asamblejas viceprezidenti. Viņa nāk no Misūri štata. Ar dienestu ASV bruņotajos spēkos var lepoties Demokrātu pārstāvis no Kanzasas vēlēšanu apgabala Deniss Mūrs. Pēc dienesta viņš pievērsies juridiskajai praksei un politikai. Republikānis Maiks Tarners ir bijušais Deitonas mērs.
Kā Krievijas delegācijas vadītāja pieteikta Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietniece, Drošības komitejas locekle Ļubova Sliska; no "Vienotās Krievijas" vēl gaidāmi Rafaels Gimalovs, Viktors Voitenko, Viktors Zavarzins, Oļegs Žolobovs, no liberāldemokrātiem – par "politisko klaunu" iedēvētais Vladimirs Žirinovskis. Gan Ļ. Sliska, gan V. Žirinovskis pazīstami ar saviem izteikumiem par "krievvalodīgo" tiesību aizstāvību Latvijā un Igaunijā. 2003. gadā, vēl pirms Latvijas uzņemšanas NATO sastāvā, Ļ. Sliska NATO PA sesijā uzstājās ar kritisku ziņojumu par situāciju "mazākumtautību jomā" Latvijā un Igaunijā. Daudz apšaubāmākā veidā un atbilstoši savai izpratnei par šo tēmu runājis V. Žirinovskis, iesakot daļu Latvijas, kur dzīvojot krievvalodīgie, pievienot Krievijai. V. Žirinovskis vairākkārt uzstājies ar dažādiem populistiskiem pret Baltijas valstīm vērstiem paziņojumiem, aicinājis pret mūsu valsti noteikt sankcijas, tāpat paziņojis, ka Latvijas amatpersonām, kas pieļāvušas izglītības reformu krievu skolās, būtu jāsēžas uz apsūdzēto sola. Viņa krāšņāko sentenču klāstā ir izteikums, ka viņš piekristu kodolieroču lietošanai pret Baltijas valstīm, ja tās iestātos NATO. 2002. gadā V. Žirinovskim atteikta Latvijas vīza, un saistībā ar NATO PA rīkošanu arī šogad tika ziņots, ka viņam tiks liegta iebraukšana Latvijā. Vēlāk parādījās informācija, ka oficiālās delegācijas pārstāvi nevarot Latvijā neielaist… Vakar par nodomu ierasties Rīgā paziņoja vēl viens politiķis, kuram savulaik atteikta Latvijas vīza, – Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins. Gan šajā amatā, gan pirms tam viņš asi kritizējis Latviju nepilsoņu jautājumā un vērsies pret izglītības reformu Latvijas krievu skolās, nievājoši izteicies par Latvijas prezidenti. Vēl pērn D. Rogozins paļāja "neprognozējamo NATO" un aicināja to likvidēt līdz ar EDSO, bet vietā veidot citu organizāciju.
Stāstīs par Latviju
Tā kā šā pasākuma mājastēvs ir Latvijas valsts, tiek domāts, kā popularizēt mūsu valsts tēlu ārvalstīs. NATO PA sesijas dalībnieki tiks aicināti doties ekskursijā uz Brīvdabas muzeju, Rundāles pili, Siguldu vai Līgatnes dabas parku, viņu dzīvesbiedrēm izstrādātas īpašas programmas: "Vecrīga un jūgendstils", "Māksla un mode", "Vēstures pieskāriens" un citas. NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Rīgas sesijas laikā ārvalstu viesi saņems īpašas dāvanas, kas dažādos veidos stāstīs par mūsu valsts vēsturi: sudraba jubilejas monētu "Neatkarības deklarācija", kas vēstīs par Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 20. gadadienu, tiks pasniegta arī 4. maija Deklarācijas kluba izdotā brošūra "1990. gada 4. maijs", kurā aprakstīti tā vēsturiskā laika notikumi un skaidroti arī citi mūsu valsts vēstures nozīmīgākie pagrieziena punkti.
NATO PA sesijas pēc kārtas tiek organizētas visās dalībvalstīs. Parlamentārās asamblejas sesijās piedalās galvenokārt NATO dalībvalstu un asociēto valstu parlamentu deputāti, NATO samitos – valstu un valdību vadītāji, ministri. Latvijas pusei pasākuma uzņemšanas izmaksas nepārsniegšot 1,3 miljonus latu, un visai būtiska šīs summas daļa bija paredzēta Ķīpsalas halles pārbūvei.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
