Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 21:21
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
«Izaugusi paaudze, kas nejēdz strādāt, bet uzreiz domā – kādu pabalstu dabūs» Pašvaldības rīkojoties nelikumīgi, liekot pabalsta prasītājiem pastrādāt.Pašreizējā pabalstu sistēma valstī rada arī dīkdieņus, kas nevīžo strādāt un to nemaz vairs nevēlas darīt. Trauksmi par to jau ilgāku laiku cēluši vecie ļaudis, kas visu mūžu smagi un grūti strādājuši, lai nopelnītu necilu pensiju. "Ir cilvēki, kuri gadiem saņem pabalstus, bet strādāt nav piedabūjami," sašutumu neslēpj arī Alojas novada domes deputāts Māris Možvillo. "Daudzi pabalstu uztver nevis kā risinājumu īslaicīgām grūtībām, bet jau kā iztikas avotu. Lai gan tiek piedāvāti sezonas darbi, bet reti kurš to dara."
Turklāt tagad izrādās, ka Labklājības ministrijas ieskatā atsevišķas pašvaldības rīkojušās nelikumīgi, liekot cilvēkiem, kas prasījuši pabalstu, "atstrādāt" noteiktu stundu vai dienu skaitu pašvaldības labā.
Māris Možvillo: "Daudzi pabalstu uztver nevis kā risinājumu īslaicīgām grūtībām, bet jau kā iztikas avotu. Lai gan tiek piedāvāti sezonas darbi, tāpat vasarā var iet mežā sēnes un ogas vākt, bet reti kurš no šiem to dara. Jā, ir cilvēki, kas grib strādāt, un tas uzreiz manāms. Viņi paši domā un kaut ko risina. Bet tie otri – profesionāli bezdarbnieki – pašvaldībā pēc kārtējā pabalsta ierodas kā uz algas dienu. Izaugusi jauna paaudze, kas nejēdz strādāt, bet uzreiz domā – kādu pabalstu no pašvaldības dabūšu. Likumdošanu zina labāk par domes juristu."
Darbu sauc par sodu
Tagad izrādās, atsevišķas pašvaldības rīkojušās nelikumīgi, liekot cilvēkiem, kas prasījuši GMI pabalstu, "atstrādāt" noteiktu stundu vai dienu skaitu pašvaldības labā, lai šo pabalstu saņemtu. Labklājības ministrijas (LM) ieskatā, tas atgādinot "neatzītas publiskā darba formas vai nedeklarētu nodarbinātību". Dažkārt tas pat līdzinoties notiesāto sodīšanai ar piespiedu derīgo darbu.
Vai tiešām pašvaldības teritorijas uzkopšana un labiekārtošana, puķu dobju ravēšana, krūmu ciršana piederētu pie neatzītajām publiskā darba formām? Kāpēc gan iedzīvotāji, GMI pabalsta saņēmēji, nedrīkstētu, kā daudzviet dokumentos tiek prasīts, uzturēt savas darba prasmes un iemaņas, veltot tās pašvaldības un sabiedrības labā?
LM sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vadītāja Anda Masejeva skaidro, ka daudz kas atkarīgs no sociālā darbinieka profesionalitātes. Pašvaldības teritorijas labiekārtošanā pabalstu prasītājus drīkstētu iesaistīt, noslēdzot ar šiem cilvēkiem darba līgumu – pieņemot darbā. "Iespējams, tad pat nebūtu vajadzības piešķirt sociālo pabalstu. Taču uzstāt – jānostrādā tik un tik dienas vai nedēļas, lai saņemtu pabalstu, nedrīkst. Savukārt ģimenēs ar bērniem sociālās palīdzības pabalstus izmaksā tik un tā – bērnus bez atbalsta nemaz nedrīkst atstāt."
Drīkst tikai ar pierunāšanu
Ja pašvaldība nespēj piedāvāt legālas darba tiesiskās attiecības, pašreiz vienīgā pieļaujamā publisko darbu forma ir Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotais aktīvais nodarbinātības pasākums "Darba praktizēšana ar stipendiju".
Pabalsta saņēmējam var noteikt dažādus līdzdarbības pienākumus, piemēram, var vienoties, ka viņš sakārtos savus dokumentus, sekos līdzi bērnu mācībām, pievērsīs lielāku uzmanību viņu audzināšanai, uzturēs kārtībā savu māju un saimniecību. Sociālais darbinieks pārliecinās, kā šie uzdevumi tiek veikti. Ja secina, ka vienošanos neievēro, izmaksājamo pabalstu var samazināt. Bet, ja pabalsta prasītājs atsakās piedalīties līdzdarbības pasākumos, pabalstu var atteikt.
Katrā situācijā piemērotāko līdzdarbības pasākumu izvēle atkarīga no sociālā darbinieka profesionalitātes. No viņa atkarīgs, vai pabalsta saņēmēju spēs motivēt sabiedrības labā strādāt brīvprātīgi – vai nu uzkopjot apkārtni, vai palīdzot kādam no kaimiņiem, norāda A. Masejeva.
Sola mainīt likumus
Satraucoši, ja veidojas situācija, ka pabalsta saņēmējam visu pienes jau gatavu klāt, uzskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Pat uzrakt mazdārziņu un sev iestādīt kartupeļus daudziem ir apgrūtinājums, jo pabalsts taču pienākas tik un tā. Tas ir bīstami, jo tādā veidā intensīvi audzinām cilvēkus, kuri jau pieprasa – man pienākas.
Nepieciešamas izmaiņas likumā "Par sociālo drošību", un par tām jau tuvākajā laikā tiks domāts, uzklausot ieinteresēto pušu, kā arī nevalstisko organizāciju un ministrijas atzinumus, sacīja Aija Barča.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
