Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 19:06
Vārda dienas: Emīlija
Jau šodien pie prezidenta vērtēs jauno Maksātnespējas likumu
Vakar visiem klātesošajiem 97 deputātiem balsojot par, Saeima apstiprināja jauno Maksātnespējas likumu. Iecerēts, ka tas varētu veicināt naudas grūtībās nonākušo parādnieku saistību izpildi. Taču jau šodien Valsts prezidenta kanceleja rīko sapulci, kurā piedalīties aicināti trīs ministriju, Saeimas un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāvji. Sanāksmes tēma – likuma iespējamā nodošana Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Jo likums ļoti nepatīk bankām. Toties apmierināti ar to ir kredītņēmēji. Ļoti piesardzīgi, drīzāk noraidoši izsakās maksātnespējas administratori, kas atalgojuma samazinājuma un darba daudzuma pieauguma dēļ pat izsaka pieļāvumu, ka neuzņemsies maksātnespējīgo fizisko personu lietas. "Maksātnespējas administrators ir brīvā profesija. Mums šādas tiesības ir," norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds.
Ko paredz likums
Tāpat kā patlaban, fiziskās personas maksātnespējas procesu varēs sākt, ja laikā nenokārtotie maksājumi ir Ls 5000 vai arī ja tiesai var pierādīt, ka nākamo 12 mēnešu laikā nevarēs samaksāt kreditoram Ls 10 000.
Likums paredz, ka arī turpmāk maksātnespēja būs jāpiesaka pašam parādniekam. Atšķirībā no patlaban spēkā esošā likuma jaunajā likumā parādniekam paredzēti mazāki izdevumi. Patlaban pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas viņam ir jāsamaksā trīs minimālo mēnešalgu (Ls 540) atalgojums maksātnespējas administratoram un Ls 100 valsts nodeva. Jaunajā likumā paredzēts maksāt divas minimālās mēnešalgas (Ls 360) un Ls 50 valsts nodeva.
Administrators no parādnieka pārdotās mantas, tāpat kā tiesu izpildītājs, saņems 10% atlīdzību. Patlaban administratoram parādnieks maksā minimālo mēnešalgu visu maksātnespējas procesa laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Jaunajā likumā paredzēts, ka administratora darbības laiks būs, augstākais, seši mēneši (vēlāk visu procesu uzrauga kreditors). Šajā laikā ir jāpārdod visa parādnieka manta. Izņēmums ir gadījums, ja mājoklī dzīvo pats parādnieks un viņa apgādībā esošā persona. Tad mājokli (ja tā kadastrālā vērtība nepārsniedz Ls 100 000 un tiek maksāti komunālie un citi maksājumi) varēs pārdot pēc gada. Paredzēta arī iespēja ar kreditoru vienoties par mājokļa īri.
Pēc pusgada no maksātnespējas lietas ierosināšanas sākuma, ja parāds nav dzēsts, sākas atlikušā parāda dzēšanas procedūra. Tā var turpināties ne ilgāk par diviem gadiem, kuru laikā parādnieks ik mēnesi par nedzēsto naudas summu maksā 30% no saviem naudas ienākumiem. Patlaban maksātnespējas atgūšana var vilkties, ilgākais, piecus gadus.
Ja parādnieks slēps savus ienākumus, tad viņam draud bargs sods. Proti, maksātnespējas procesu pārtrauks, tiesu izpildītājs pārdos mantu, bet nākamo maksātnespējas procesu varēs ierosināt ne agrāk kā pēc desmit gadiem.
Bankas iebilst
Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota uzsver – bankas kā netaisnīgus vērtē likuma nosacījumus, kas paredz vienādus nosacījumus lielajiem un mazajiem parādniekiem. "Patlaban ir vienalga, vai cilvēks bankai parādā paliks vienu miljonu vai 5000 latu. Abos gadījumos viņš divu gadu laikā, visticamāk, samaksās minimālo 1400 latu lielo maksājumu un tiks no parāda vaļā," pamato K. Šļakota. Viņš paredz – ja šī kārtība saglabāsies, aizdevēji aizņēmējus vētīs vēl rūpīgāk nekā patlaban. Īpaši grūti būšot tiem cilvēkiem, kas sākšot biznesu ar jaunas idejas īstenošanu. Kāps aizdevumu procentu likmes.
Savukārt Latvijas kredītņēmēju apvienība (LAKRA) vakar pauda gandarījumu par Saeimas balsojumu. Apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko mājas vietnē raksta: "Mums tiešām ir liels gandarījums par sasniegto, turklāt ņemot vērā, ka pret mums cīnījās labi apmaksātais banku lobijs un mūsu spēki nebūt nebija vienlīdzīgi."
K. Šļakota un LAKRA jurists Jānis Āboliņš paredz – jaunais likums dos "zaļo gaismu" ļoti daudzu maksātnespējas procesu sākšanai. Patlaban Latvijā notiek 123 fizisko personu maksātnespējas procesi.
Bankrotēt var arī citās ES valstīs
LAKRA jurists Jānis Āboliņš teic, ka divi no apvienības biedriem patlaban ir izvēlējušies maksātnespējas procesu veikt Lielbritānijā, kur process notiek visātrāk Eiropas Savienībā – viena gada laikā. "Nosacījums ir vismaz pusgadu strādāt un maksāt nodokļus šajā valstī. Pērn Lielbritānijā notika 75 000 maksātnespējas procesu. Šo valsti ļoti iecienījuši Vācijas un Spānijas pilsoņi," norāda J. Āboliņš.
***
DEPUTĀTU VIEDOKĻI
Jānis Eglītis (Tautas partija): "Finanšu krīzes risinājumi daudzās pasaules valstīs parāda skaidru banku diktētu risinājumu, proti, bankas cenšas socializēt savus zaudējumus un privatizēt peļņu. Arī Latvija laikam nebūs izņēmums šajā ziņā, un komisijas sagatavotie priekšlikumi arī atbalsta principu, lai vilks būtu paēdis, bet kazai jāiestāsta, ka tā joprojām ir dzīva. Turklāt radot diezgan sarežģītu birokrātisku procedūru šī principa iedzīvināšanai. Es uzskatu, ka tā ir kārtējā darbības imitācija un bezatbildīgs populisms."
Māris Kučinskis (Tautas partija): "Ja kāds saka, ka ieguvēji no tā būs spekulanti, attīstītāji, tā teikt, biezie, bet nabaga ģimenes ne, tad es gribētu teikt, ka absolūti otrādi. Tie saucamie biezie jau šobrīd aizbrauc uz citām valstīm un nokārto savus maksājumu procesus, kur ir liberālāki nosacījumi. Šis priekšlikums ir tieši vērsts uz ģimenēm. Cilvēkiem, kuri tīšām vai netīšām, bet ir nokļuvuši tādā situācijā, dzīve var pārvērsties murgā. Tas liks arī turpmāk skatīties uzmanīgāk gan uz kredītu ņemšanu, gan uz kredītu došanu no bankas puses."
Aigars Štokenbergs ("Sabiedrība citai politikai"): "Projekts ir netaisnīgs, jo tas paredz vienādi lielu atvieglojumu piešķiršanu visu veidu aizņēmējiem – arī tādiem, kuru saistības bieži vien nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanas dēļ ir mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu, piemēram, par nodarbošanos ar dzīvokļu uzpirkšanu, pārdošanu. Tagad šos pašus cilvēkus mēs atbrīvojam no jebkādas atbildības par sevis ņemtajiem kredītiem! Nav izvērtēts, kādas sekas likums atstās uz citiem, nebanku sektora kreditoriem, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Ja mēs atbrīvosim pilnībā no jebkādas atbildības šos parādniekus, tad viņu parādus jau samaksās citi iedzīvotāji. Tas pats attiecas uz uzņēmējiem. Ja bankām no šī visa radīsies zaudējumi, tad tās mēģinās nodrošināties pret jebkādiem iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Mēs šobrīd aicinām bankas dot uzņēmējiem kredītus, bet tad tas vienkārši būs par noteikti augstākiem procentiem."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003