Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 07:24
Vārda dienas: Teodors
Nepiedalīšanās vēlēšanās novedīs pie tā, ka latvieši paši pazaudēs savu valsti, pārliecināti dažādu organizāciju pārstāvji, kas apvienojušies kopējam mērķim – motivēt balsstiesīgos piedalīties rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.Nepiedalīšanās vēlēšanās novedīs pie tā, ka latvieši paši pazaudēs savu valsti, pārliecināti dažādu organizāciju pārstāvji, kas apvienojušies kopējam mērķim – motivēt balsstiesīgos piedalīties rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Sociālo aptauju dati liecina, ka iedzīvotāji kļūst arvien apātiskāki pret politiku un šogad vēlēšanas varētu ignorēt rekordliels balsstiesīgo skaits. Vienlaikus ar arvien lielākas iedzīvotāju daļas norobežošanos no politikas rodas arī organizācijas, kas mudina vēlētājus neaizmirst par savu pilsoņa pienākumu. Pagājušonedēļ par savas kampaņas sākumu paziņoja domubiedru grupas ejambalsot.lv, kuras kodolu veido Vēlēšanu reformu biedrības un trimdas latviešu biedrības "ELJA50" pārstāvji. Viņi pārliecināti, ka 10. Saeimas vēlēšanas būs kritiskas Latvijas nākotnei un izšķiroša loma būs katram Latvijas pilsonim. "Politika ir pārāk svarīga, lai to uzticētu tikai politiķiem. Sabiedrībai ir nepieciešams iesaistīties Latvijas politiskajos procesos, veidot aktīvu dialogu ar Saeimas deputātu kandidātiem, kā arī prasīt atbildību, atklātību un godīgumu no valsts pārvaldes un ievēlētajiem tautas pārstāvjiem Saeimā," teikts paziņojumā.
Lai veicinātu plašu sabiedrības iesaistīšanos 10. Saeimas vēlēšanās un politiskos procesos pēc tam, domubiedru grupa ar uzsaukumiem un ierosinājumiem vērsīsies pie dažādām sabiedrības grupām – vēlētājiem, sabiedriskajām organizācijām, dažādu līmeņu politiķiem un medijiem. Drīzumā sāks darboties arī mājas lapa www.ejambalsot.lv, kur neizlēmīgie vēlētāji, atbildot uz dažiem jautājumiem, varēs noskaidrot sev piemērotāko partiju.
Līdzīgu projektu ar nosaukumu "Es iešu balsot!" šogad plāno uzsākt arī Latvijas Universitātes politikas zinātņu students Ainārs Leijējs ar domubiedriem. Studenti uzrunās sabiedrībā pazīstamus inteliģences, mākslas un sporta cilvēkus, mudinot tos rādīt piemēru ar savu dalību vēlēšanās. Savukārt rudens pusē akcijas dalībnieki dosies uz skolām un augstskolām, lai mudinātu jauniešus būt politiski aktīvākiem. "Cilvēki ir vīlušies politikā, un tas lielā mērā ir pamatoti. Taču, atsakoties no dalības vēlēšanās, viņi kaitēs tikai paši sev un valstij kopumā," pārliecināts A. Leijējs.
Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, šogad parlamenta vēlēšanas boikotēt gatavojas 17,4 procenti vēlētāju, bet 24% joprojām nav izlēmuši, par kuru partiju atdot savu balsi. Vēl bažīgāks ir apstāklis, ka pasīvo un neizlēmīgo daudz vairāk ir latviešu vēlētāju vidū (attiecīgi 19,1 un 27,7%), kamēr no krieviski runājošā elektorāta vēlēšanas boikotēt plāno tikai 12,5%, bet savu sarak-
stu izvēlēties nespēj 15,5%. Sociologi nav pētījuši, kādēļ šādas atšķirības pa tautībām, bet SKDS direktors Arnis Kaktiņš to saista ar latvisko partiju uzvedību daudzu gadu garumā. "Tas nav kāda viena slikta, neveiksmīga darba dēļ. Tā sauktās latviskās partijas gadiem ilgi savu politiku veidojušas uz pretinieka nomelnošanas rēķina, nevis sacentušās par labāku piedāvājumu. Un pēc visas šīs mētāšanās ar dubļiem vēlētājs redz, ka visas partijas ir melnas. Pirms četriem gadiem cilvēki vēl mēģināja izvēlēties mazāko no ļaunumiem, bet šogad neredz vairs pat tādu alternatīvu. Turpretim krieviskās partijas šo laiku ir izmantojušas, lai konsolidētos, un viņu vēlētājs to novērtē," sprieda Kaktiņš. Sava loma, protams, ir arī apstāklim, ka ne "SC", ne "PCTVL" nekad nav bijuši pie varas, bet tam esot mazāka nozīme. Kaktiņš arī prognozēja, ka patiesībā vēlēšanas boikotēt varētu vēl vairāk nekā aptauju uzrādītie 17,4% un šāda tendence ir bīstama, jo demokrātiju padarīs arvien trauslāku, līdz tā sabruks pavisam. Tādēļ viņš atzinīgi vērtēja jebkuras pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas vēlētāju stimulēšanai. "Taču, lai cik ļoti viņi censtos, viņi nevar vērst par labu fundamentālos apstākļus, kas noveduši pie pašreizējās situācijas," secināja sociologs. Tas diemžēl atkarīgs no pašiem politiķiem, un uzticības krīze nav pārvarama dažu mēnešu vai gada laikā.
***
Uzziņa
Vēlētāju viedoklis; Latviski runājošie; Krieviski runājošie
Nezina, par kuru partiju balsos 27,7% 15,5%
Nepiedalīsies vēlēšanās 19,1% 12,5%
Kopā 46,8% 28%
SKDS 2010. gada maijs
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
