Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 22:14
Vārda dienas: Teodors
Draugiem Juris vien teicis, ka iziešot ārā uzsmēķēt. Viņu atrada pakārušos vēl ar kūpošu cigareti mutē. Pirms nāves Juris bija lietojis vērā ņemamu daudzumu alkohola mājas ballītē un bijis agresīvs pret draudzeni Lieni.Juris (šeit un turpmāk personu vārdi mainīti) pakārās veļas striķī kādā Lielbritānijas pilsētā mājas pagalmā tieši pērno Ziemassvētku rītā. Vietējā avīzē, aprakstot notikuma izmeklēšanu, kā 29 gadus jaunā latvieša nāves iemesli minēta ilgstoša depresija, alkohols, agresija, jau iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi. Jura radi un tuvākie paziņas labi zina, ka šie vārdi maz ko izsaka par to drāmu, kas piedzīvota viņa dzīves laikā.
Juris saskārās ar visiem tipiskajiem dzīves pārbaudījumiem, kad pamesta dzimtene. Protams, viņa pārdzīvojumi nav attiecināmi uz visiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, tomēr par problēmu saknēm der padomāt ikvienam. Speciālisti uzsver: aizbraukšana no valsts nenozīmē, ka problēmas izdosies atstāt dzimtenē. Ārvalstīs dzīvojošie tautieši aicināti turēties kopā, uzturēt savstarpējos kontaktus, izmantojot latviešu biedrības un draugus, kā arī komunicēt ar mūsu vēstniecību vai ar latviešu garīdzniekiem.
Bērnība un pusaudža gadi Jurim pagāja, nevienam nenojaušot, ka dzīves noslēgums varētu izvērsties tik dramatisks. Juris nav bijis no tiem bērniem, kam ir nosliece uz drūmām domām vai kam konstatēta kāda psihiska saslimšana. Viņš mēdzis izpaust agresiju pret tēvu, bet nekad pret sevi. Jura māsa Edīte stāsta, ka brālim bijusi raksturīga vēlme saņemt no citiem uzslavas. Brālis izvairījies darīt to, kas viņam nepatīk. Šāda attieksme viņam saglabājusies arī vēlākos gados.
Kad Juris ilgstoša bezdarba un kredītu nastas dēļ kopā ar draudzeni Initu ieradās Lielbritānijā, lai strādātu fabrikā, jau pirmajā dienā tika no darba atlaists. Briti Jurim aizrādījuši, kā darbs veicams, Juris apvainojies, kļuvis agresīvs un tā arī darbu pazaudēja. ''Princim nepatika fabrikas darbs. Tad trīs nedēļas viņš sēdēja mājās un katru dienu man ēda nervus, cik garlaicīga viņam dzīve. Viņš pat nedomāja meklēt darbu. Gaidīja, kad viņam kāds to pasniegs uz paplātes. Pie tā viņš bija pieradis,'' stāsta Inita. Pirmā darbavieta Latvijā bijusi mammas sarunāta, tāpat – darbs Anglijā.
Vēlāk Lielbritānijā caur paziņām atradies darbs celtniecībā pie kāda mājas saimnieka, tas Jurim paticis, saimnieks viņu bieži uzslavējis. Samaksa gan bijusi niecīga, bet darbs bijis sezonāls, un ziemā Juris jau atkal bija bez darba.
Nerealizē sapni
''Kamēr es strādāju, gatavoju ēst, tīrīju māju, viņš ciemojās pie kaimiņiem, sēdēja pie televizora vai datora. Viņš varēja stundām ilgi datorā ielādēt mūziku,'' teic Inita. Savulaik tīņa gados Juris strādāja par dīdžeju. Mūzika bija viņa sirdslieta. Tā kā trūka naudas, kāroto dīdžeja tehniku Juris nevarēja atļauties un bija spiests pārtraukt dalību kādā muzikālā projektā. Ar savu domubiedru Edgaru, kam Juris uzticēja projekta turpmāku vadību, viņš sazinājās ar interneta starpniecību, arī atrodoties Anglijā. Juris nav atteicis padoma par mūzikas jautājumiem, tomēr ''tas Jurim, kā man likās, bija visgrūtākais periods mūsu pazīšanās laikā'', stāsta Edgars. Juris alka sevi apliecināt mūzikas jomā, taču bijis par slinku, lai sevi piespiestu strādāt citu darbu un iekrātu naudu dīdžeja tehnikas iegādei. Turklāt sapelnītā nauda bija vajadzīga daudzām citām vajadzībām – ģimenei, bērnam, kredītu atmaksai, kā arī vecāku atbalstīšanai. Piedevām problēmas bija samilzušas attiecībās ar mīļoto sievieti Initu, kuras dēļ Juris pirmoreiz veica pašnāvības mēģinājumu.
Sānsoļi
Savulaik pats Juris esot sabojājis attiecības ar Initu sānsoļu dēļ. Pirmoreiz dēka bija laikā, kad darba dēļ Juris un Inita bija spiesti dzīvot katrs citā Latvijas pilsētā. Inita piedeva, taču sānsoļi atkārtojās. Vēlāk pati Inita grasījās Juri pamest cita vīrieša dēļ. Juris, to uzzinot, pārgriezis sev vēnas. Inita nobijās, un abi palika kopā. Līdzīgi pašnāvības mēģinājumi atkārtojušies pēc katra strīda nolūkā Initu iežēlināt un saglabāt attiecības. Jura māsa Edīte apgalvo, ka brālis Initu un abu kopīgo dēlu ļoti mīlējis. Katru reizi, kad viņam radušās aizdomas, ka Inita viņu grasās pamest, sācies stress. Tikmēr Initai pēc dēla piedzimšanas Juris bijis kā otrs bērns, par kuru jārūpējas un kurš jāuztur. Juris pēc strīdiem te draudēja sevi nogalināt ar nazi, te dauzīja galvu pret sienu, sita sev ar siksnu, aizgūtnēm raudāja utt. Kad radusies iespēja braukt peļņā uz Angliju, Inita jau slepeni cerējusi sakrāt naudu, pamest Juri un dzīvot viena ar bērnu vai arī kopā ar kādu citu vīrieti. Tā arī notika. Inita Anglijā iemīlējās savā darba kolēģī. Notika arī tas, par ko Inita bija baiļojusies, – kārtējais Jura pašnāvības mēģinājums.
Uzmanības trūkums
Dienā, kad Inita Jurim atklāja, ka viņai ir cits vīrietis, Juris mēģinājis pakārties veļas striķī mājas pagalma tualetē. Inita pēdējā brīdī paguvusi striķi pārgriezt. Pēc šī atgadījuma mediķi Jurim konstatējuši nervu sabrukumu*. Izrakstītās zāles Juris nedzēra. Initai nav izdevies viņu pārliecināt apmeklēt ārstus. Viņa nospriedusi, ka Juri nāksies pamest, klusām aizbēgot. "Apzinājos, ka Jura pašnāvības mēģinājumu mērķis ir pievērst sev uzmanību. Viņš gribēja, lai viņu žēlo. Nekad Juris nemēģināja sev padarīt galu brīdī, kad neesmu mājās." Tad nu vienu dienu viņa ar bērnu pazuda bez pēdām.
Juri grūtajā brīdī atnāca atbalstīt kaimiņi. Visi dzēruši alkoholu, pārrunājuši Initas rīcību. Jurim ap sirdi palicis vieglāk, pat radies plāns braukt atpakaļ uz Latviju un mēģināt uzsākt jaunas attiecības. Sākotnēji iecere izdevās. Juris sagāja kopā ar iecerēto Lieni, kura bija nupat kā šķīrusies no sava bērna tēva. Tā kā ekonomiskā situācija Latvijā neviesa cerības atrast darbu dzimtenē, tad Juris arī savu jauno dzīvi sāka Anglijā. Taču viss sākās no jauna: pēc katrām nesaskaņām ar Lieni, parasti alkohola reibumā, viņš sev grieza vēnas, sev sita, dauzīja galvu, draudēja izlēkt pa logu.
Intrigu māja
Jurim tuvākie cilvēki – mamma un māsa –, ar kurām dalīties bēdās, atradās Latvijā. Par savām nebūšanām pa telefonu Juris stāstīja tikai māsai Edītei un piekodināja neko nestāstīt mammai, lai nesatrauktu. Edītei nav bijis viegli atbalstīt brāli no tāda attāluma, turklāt vēl īsziņu formā saņemt sūdzības par brāli no Lienes un mūžīgi klusēt, lai brāli pasargātu no stresa. Brālis bieži Edītei teicis, ka viņam Anglijā pietrūkst vecāku atbalsta. Īpaši aktuāli tas kļuva brīdī, kad Anglijā ieradās Initas mamma un draudzene un visi dzīvoja vienā mājā. Tad Juris teica – ''viņas visas ir pret mani''. Vēlāk situācija atkārtojās identiski ar otru draudzeni, jo pēc kāda laika Anglijā uz dzīvi pārcēlās Lienes mamma. Jurim Anglijā nebija savu domubiedru. Ar kaimiņiem varējis tikai kopā iedzert. Citādi bijis draudzenēm, kuras ātri iejutušās jaunajā vidē un iemantojušas jaunus draugus. Juris tā nespēja. Vēl viņš pārdzīvojis atšķirtību no dēla. Jau pirmoreiz, kad ar Initu ieradās Anglijā un dēls bija atstāts Latvijā pie vecvecākiem, Juris gribējis ātrāk braukt pakaļ dēlam. Kad Inita ar dēlu Juri pameta, Inita reti ļāva viņam tikties ar dēlu, baidoties no jaunām agresijas izpausmēm. Vēlāk Inita atļāva satikties biežāk, taču Juris pārdzīvojis, ka darba un attāluma dēļ dēlu joprojām satiek pārāk reti, stāsta Edīte.
Apzinoties savu vientulību, draugu un uzmanības trūkumu, Juris sācis māsu pierunāt pārcelties uz dzīvi Anglijā. Edīte piekrita. Kamēr dzīvojusi citā Anglijas pilsētā, Jura dzīve šķita nokārtojusies. Problēmas atsākās, kad darba un finansiālu apstākļu dēļ Edīte ar draugu un bērniem pārcēlās uz dzīvi pie brāļa. Edītei tad atvērušās acis. Sapratusi, ka ne darba un naudas trūkums bija galvenais vaininieks, kāpēc brālis nesatika ar savām sievietēm. Tobrīd Juris strādāja, pat sūtīja daļu algas vecākiem. Kādu dienu Edīte pārkāpa savu apņemšanos klusēt un izstāstīja brālim visu, ko Liene bija rakstījusi īsziņās par Juri. Tovakar izvērtās pamatīgs strīds visu starpā. Edīte no mājas izvācās, bet tā arī bija pēdējā reize, kad brāli redzēja.
Liktenīgie Ziemassvētki
Juris bija zaudējis vienīgo uzticības personu – savu māsu. Pērnā gada Ziemassvētku vakarā, visticamāk, cerēdams sev iegūt atbalstu, Juris zvanīja pusbrālim un aicināja pārcelties uz dzīvi Anglijā. Saņēma atteikumu. Nākamajā rītā Juri atrada pakārušos veļas striķī mājas pagalmā vēl ar kūpošu cigareti mutē. Vietējā pilsētas avīzē šā gada maijā tika rakstīts, ka pēc izmeklēšanas rezultātiem konstatēta pašnāvība. Juris pirms nāves bija lietojis vērā ņemamu daudzumu alkohola mājas ballītē un bijis agresīvs pret draudzeni Lieni. Savukārt līķa sekcija liecināja, ka Jurim bija rētas, kas iegūtas iespējamu iepriekšēju pašnāvības mēģinājumu rezultātā. Juris cietis no depresijas. Draugiem esot vien teicis, ka iziešot ārā uzsmēķēt.
Jura māsai šī policijas versija šķiet pārāk skopa. Lienei bijis jāzina, ka Juri nevar atstāt bez uzmanības pēc strīda, turklāt policija esot saukta tikai pēc divām stundām, kad Juris atrasts pagalmā.
Savukārt Inita zina teikt, ka Ziemassvētku naktī Juris Lieni vārdiski aizvainojis un metis virsū alkohola pudeles. Ciemiņi aizstāvējuši Lieni. Kad Juris izgājis pagalmā, sācis spārdīt miskastes un dauzīt savu galvu pret ķieģeļiem. Neko ļaunu nedomādama vai jau pieradusi pie Jura agresijas lēkmēm, Liene nolēmusi nogaidīt, kamēr viņš iztrakosies un nomierināsies. ''Labi, ka bija pierādījumi slimnīcā, ka izdarīta pašnāvība, citādi jaunajai draudzenei būtu jāiet cietumā. Ja es nebūtu tai reizē laikā ieradusies, tad noteikti būtu aiz restēm,'' spriež Inita. Viņa jau agrāk baiļojusies, ka agrāk vai vēlāk Jura spēlēšanās ar dzīvību beigsies letāli.
*Ar jēdzienu ''nervu sabrukums'', kas tika konstatēts Jurim, tiek apzīmētas fizioloģiskas un psiholoģiskas saslimšanas – izplatītākā no tām ir veģetatīvā distonija –, ko izraisījis ilgstošs stress, neapmierinātība ar dzīvi, nepatika pret savu darbu un citi faktori, kas nomāc. Visbiežāk sastopamie simptomi ir sirdsklauves, žņaudzoša sajūta sirds apvidū, asinsspiediena svārstības, galvassāpes, sāpes vēderā, elpas trūkums, galvas reiboņi. Dažkārt cilvēkam ir sajūta, ka viņš tūlīt nomirs. Kad cilvēks ar šādām sūdzībām aiziet pie ārsta, parasti netiek konstatētas veselības problēmas. Ja veģetatīvo distoniju piedzīvo cilvēks ar depresiju, pastāv risks, ka izrakstītie nomierinošie līdzekļi nepalīdzēs, jo nepieciešams lietot antidepresantus.
***
Ieteikumi ārzemēs dzīvojošajiem
veido un uzturi "atbalsta tīklu", apmēram piecus sešus tuvus cilvēkus, pie kuriem vērsties pēc palīdzības krīzes brīdī;
ja ir iespējams, iegūsti attiecīgās valsts izglītību vai centies nokārtot Latvijā iegūtās izglītības atzīšanu;
ja nevari realizēt savus talantus darbavietā, attīsti savus hobijus latviešu biedrībās, draudzēs vai citās apvienībās sabiedriskā kārtā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
