Rīga 19°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 07:06
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Pusgada laikā ap simts pierobežas iedzīvotāju ārstējušies kaimiņvalstī
Drīz būs gads, kopš Valkā likvidēta slimnīca. Nupat tur slēgta arī aprūpes nodaļa, kam valsts piešķirtais finansējums iztērēts dažos mēnešos, savukārt pacientiem nav naudas, lai samaksātu par gultas dienu no sava maka. Šajā situācijā daudzi valcēnieši glābiņu raduši dvīņu pilsētas igauņu pusē – Valgā.
Vēl pirms kāda laika problēma bija igauņu valodas zināšanas, bet tagad kaimiņu medicīnas iestādē pat izveidota tulka štata vieta un ar slimnieku var sazināties viņam vēlamākajā – latviešu, krievu, igauņu, angļu vai vācu valodā. Arī internetā Valgas slimnīcas mājas lapā nu ir informācija arī latviešu valodā līdz ar palīdzības tālruņa numuriem un ārstu pieņemšanas laikiem.
Tomēr jau vairākus gadus pastāv cita problēma – Latvijas un Igaunijas nenoslēgtais sadarbības līgums medicīnas aprūpes jomā un nenokārtotais starpvalstu finansēšanas jautājums bremzē Valkas un Valgas iedzīvotājiem sniegt kvalificētu neatliekamo palīdzību.
Pusgada laikā ap simts pierobežas iedzīvotāju ārstējušies kaimiņvalstī
Gribu Valgas slimnīcā!
Valcēniešiem ir izvēle: braukt pie ārstiem uz pussimts kilometru tālo Vidzemes slimnīcu Valmierā, vajadzības gadījumā izsaukt ātro palīdzību un arī nokļūt turpat vai lūgt palīdzību aptuveni viena kilometra tuvumā esošajā Valgas slimnīcā. Liela daļa izvēlas pēdējo variantu.
Kamēr vēl slimnīca bija Valkā, vidēji gadā Valgā reģistrēti līdz desmit pacientu. Gandrīz visi – jaunās māmiņas, jo Valkas dzemdību nodaļas vadītāja un daudzu iecienītā ginekoloģe Ērika Kaša strādāt uz Valgas slimnīcu aizgāja jau pirms vairākiem gadiem – tad slēdza Valkas dzemdību nodaļu. Šajā pusgadā ārstnieciskos pakalpojumus saņēmuši tuvu simtam pacienti, bet Igaunijā pasaulē jau nākuši vairāk nekā 30 latviešu mazuļi.
"Pie ārsta Valgā devos apzinoties, ka slimnīcā par gultas dienu būs jāmaksā 25 kronas, tas ir, viens lats un daži santīmi. Kopumā, tostarp par dažām manipulācijām, pēc mēneša ārstēšanās šķīros no 70 latiem. Valoda netraucēja, toties gandrīz katru dienu ciemos atnāca sieva ar meitu. Cik tas maksātu Valmierā, neinteresējos, jo tik tālu no mājām ārstēties nevēlos," stāsta Sandris, kungs spēka gados, kurš pavasarī saslimis ar plaušu karsoni.
72 gadus vecā latviete Zaiga pakrita uz ielas, būdama Igaunijas pusē Valgā. Tāpēc kaimiņvalsts ātrā palīdzība nogādāja pacienti Valgas slimnīcas uzņemšanas nodaļā, tur konstatēts infarkts. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas ārste gatavojusies zvanīt uz Vidzemes slimnīcu, lai ierodas pēc savas valsts pacienta. "Lūdzos, lai mani atstāj igauņu slimnīcā. Teicu, ka ģimene, bērni palīdzēs nomaksāt izdevumus. Tagad esmu veiksmīgi izveseļojusies un uzskatu, ka tam palīdzēja arī mājas tuvums," stāsta Zaiga.
Norēķinu robežmūris
"Mūsu daudzprofilu slimnīcā varam ārstēt kaut vai visus Valkas un tuvākās apkaimes slimniekus. Bet Šengenas dalībvalstu bezrobežu zonā mums joprojām pastāv viena milzīga robeža – samaksa par pakalpojumu, kas ir atšķirīga Latvijā un Igaunijā," stāsta Valgas slimnīcas direktors Mareks Sērs. "Lai mēs varētu ārstēt Latvijas pacientus, Latvijai jāsedz visi izdevumi. Jautājumu atrisinātu starpvalstu līgums, bet par tāda vajadzību joprojām tikai runā. Par brīvu saņemama tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas pacientam nepieciešama, atrodoties Igaunijā. Pēc tās sniegšanas mums slimnieks jāsagatavo transportēšanai uz viņa valsts slimnīcu. Par valcēniešiem zvanām uz Valmieru, lai brauc pakaļ. Ja pacients lūdzas ar lūgšanos palikt un turpināt ārstēšanos pie mums, paklausām, tomēr reizē ļoti riskējam – to, ka par gultas dienām samaksās, garantija ir tikai slimā godavārds."
Tā kā bieži pietiek ar īslaicīgu veselības aprūpi, liela daļa valcēniešu izmanto Eiropas medicīniskās apdrošināšanas kartes privilēģijas. Tad, saņemot Valgā medicīnisko palīdzību, pacients maksā tikai vizītes maksu 50 kronas jeb divus latus. Šādas palīdzības sarakstā ir trauma, sāpes, asiņošana vai cits akūts stāvoklis.
Līguma kā nav, tā nav
"Vilcināšanās Latvijai un Igaunijai noslēgt sadarbības līgumu medicīnas aprūpes jomā un nokārtot starpvalstu finansēšanas jautājumu par sniegtajiem pakalpojumiem otrā valstī bremzē Valkas un Valgas iedzīvotājiem sniegt kvalificētu un steidzamu neatliekamo palīdzību," šādu vēsti tāda dvīņu pilsētas amatpersonas abu valstu valdībām sūta jau kopš 1991. gada. Līdz 2010. gadam ir neskaitāmas reizes pētīts, jautāts un solīts, taču valdības joprojām nevar vienoties par līguma parakstīšanu.
"Apnicis runāt un izskaidrot situāciju pierobežā, lūgt izprast divu līdzās esošu pilsētu īpašo statusu, kas kļuvis ārkārtējs pēc slimnīcas slēgšanas Valkā," atklāj Valgas apriņķa ārējo sakaru speciālists Rainers Kutma: "No mana skatupunkta – šo slimnīcu nolikvidēja haotiskā ātrumā, līdzko padzirdēja par mūsu vēlmi medicīnisko palīdzību apvienot. Cilvēki var mirt, var mocīties, var gaidīt "ātros" kaut stundām, lai tikai nauda nenonāktu Igaunijā."
Lai arī Valka un Valga ģeogrāfiski ir viens veselums, otras valsts ātrās palīdzības mašīna var stāvēt kaut blakus robežai – aicināt palīgā nedrīkst, jo nav nokārtots apmaksas jautājums. Ir bijuši ļoti smagi gadījumi, kad pēc savas valsts "ātro" ilgās gaidīšanas ārsti cilvēku tik tikko izglābj, bet Valgas apriņķa valdē zināms arī gadījums, kad pacients nomirst.
Situācija cerīgi pavērsusies 2006. gadā. Jau lūgts sagatavot Valgas apriņķa un Valkas rajona kartes ar ceļiem, norādēm, lai var atrast sirdzēja māju, bet vēlāk iemesls līguma neparakstīšanai bijusi iebilde pret norēķinu kārtību. 2007. gadā – pēc Šengenas zonas atvēršanas atkal mēģināts dabūt ātrās palīdzības mašīnas abpus robežai, bet aizbildināšanās neparakstīt līgumu novelta uz reformām Latvijas medicīnas sistēmā.
Tagad Latvijas Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders skaidro: "Notiek darbs pie starpvalstu līguma projekta teksta saskaņošanas, kas paredzētu sadarbību veselības aprūpes jomā starp Latviju un Igauniju visā valstu pierobežā. Tas, ka šobrīd Valkas iedzīvotāji izvēlas doties pie ārstiem speciālistiem uz līdzās esošo Valgas slimnīcu, ir iedzīvotāju brīva izvēle. Likumdošana paredz, ka Latvijas iedzīvotāji var saņemt ārstēšanu jebkurā ES valstī. Līdz ar to aprūpes kvalitāte un pakalpojuma izmaksas ir tās lietas, ar kurām ārstniecības iestādes savstarpēji konkurē. Precīzu termiņu, kad līgumu saskaņos, pateikt nevaru."
2008. gada jūlijā Briselē ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Direktīvā ir norādījumi, kā nodrošināt vispārīgāku un iedarbīgāk piemērojumu brīvību saņemt un sniegt veselības pakalpojumus. Direktīva gan nekļuva par regulu, jo neguva eioparlametāriešu atbalstu. R. Kutma to sauc par politisko tuvredzību, kas ir izdevīga dalībvalstīm: "Esmu secinājis, ka valstsvīriem nav izpratnes par notiekošo ārpus Tallinas un Rīgas. Ja vēl kaut kas saistīts ar naudas lietām, tad vispār attieksme ir noraidoša."
Vai kaitniecība?
Arī Valkas un Valgas gadījumā tiek runāts, ja igauņiem atļaus pilnībā nodrošināt kaimiņu veselības aprūpi, tad Vidzemes slimnīca zaudēs lielu daļu pacientu. SIA "Vidzemes slimnīca" valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa par tādu apgalvojumu gan nav pārliecināta, taču norāda, ka situācija veidojas diezgan satraucoša: "Manuprāt, vēlme ārstēt Valkas pierobežas pacientus ir politika un mārketings, uz ko pašlaik spiež igauņi. Nenoliedzami, viņiem atšķirībā no mums medicīnai ir nauda. Mūsu finansējums ir tik dramatisks, ka vairs pat runāt nevaram par plānveida ārstēšanu, toties igauņi to piedāvā. Taču, ja noslēgs starpvalstu līgumu un par plānveida ārstēšanu valsts maksās igauņiem, nevis mums, tad atļaušos teikt – ir spēki, kas grib kaitēt Latvijas valstij."
Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs atzīst, kaut arī pašvaldība ir SIA "Vidzemes slimnīca" viena no dibinātājām un dalībniece, katastrofālais finansējuma trūkums medicīnai Latvijā varētu būt pietiekams iemesls parakstīt starpvalstu līgumu un vismaz Valkas slimniekiem nodrošināt ārstēšanu Valgā: "Manuprāt, tam vajadzīga vien politiskā griba. Arī direktīvā taču norādīts, ka tikai un vienīgi dalībvalstis vietējā un reģionu mērogā var vienkāršot sadarbību pārrobežu veselības jomā."
***
Uzziņa
Valka un Valga ir Pasaules dvīņu pilsētu asociācijas biedres un vienīgās, kur nav atrisināta situācija neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas jomā.
Kopš 2009. gada sākuma Latvijā slēgtas 43 slimnīcas un tiek plānots, ka no pašreiz esošajām 22 atstās desmit: Rīgā trīs un Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī.
Tiek plānots, ka, īstenojot grozījumus Farmācijas likumā, ar 2011. gada 1. janvāri Valkā nebūs nevienas aptiekas, jo iedzīvotāji pēc zālēm varot doties uz Valgu. Šajā pilsētā, lielveikalu nodaļas ieskaitot, darbojas septiņas aptiekas.
Igaunijā nav slēgta neviena slimnīca. Medicīnas reforma paveikta 1995. – 1999. gadā, izveidojot 18 aktīvās ārstniecības iestādes.
Igaunijā valsts spēj nodrošināt ļoti lielu medicīnisko pakalpojumu apjomu, pateicoties darba devēja iemaksātajam sociālajam nodoklim. Tas ir 33% no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli. 20% tiek novirzīti pensijām, 13% – veselības apdrošināšanai.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003