Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 06:18
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Pēc avārijas, kas 18. jūnijā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 14, bibliotēkas darbinieki dara gan savus amata pienākumus, gan rūpējas par cietušajām grāmatām. Darba grupā dzirdot runājam, ka pagraba ūdenī izmirkušās grāmatas pēc Čehijas grāmatu restauratoru metodes vispirms būtu jāsaldē, LNB juriste Evija Kļaviņa (attēlā) piedāvāja tikko pirktā jaunā ledusskapja saldētavu savā dzīvoklī Ogrē. "Saldētava bija domāta ogām. Ilgi tādu meklējām un nu nopirkām. Mūsu ģimenē ievārījumi nav cieņā, tāpēc ziemai sagatavojam ogas ar cukuru vai tāpat sasaldējam. Šogad zemeņu raža nav padevusies, bet uz citu ogu laiku ledusskapī pabijušās grāmatas jau būs bibliotēkas restaurācijas nodaļas speciālistu gādībā," stāsta E. Kļaviņa, rādīdama, kā katra grāmata iesaiņota papīrā un salikta saldētavas mīnus divdesmit grādos.Šausmu brīdis
Kad 17. jūnijā kultūras ministrs Ints Dālderis kopā ar ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem apmeklēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvlaukumu, nevienam prātā nenāca, ka jau nākamajā dienā iebruks grīda vecajā LNB ēkā Krišjāņa Barona ielā 14 un slapjajā pagrabā iekritīs 1200 lasītāju iemīļotu ārzemju literatūras jaunāko grāmatu. Pēc cūcības likuma, kāda krītoša sija pagrabā pārsita arī kanalizācijas cauruli. Gluži no fantastikas žanra šis notikums nebija: LNB direktors Andris Vilks, katrai jaunai valdībai stāstīdams par avārijas situācijā esošajām bibliotēkas ēkām, ir vai sausu muti izrunājis. Bet, kopš sākusies bibliotēkas jaunās ēkas celtniecība, vecās remonts budžeta lēmējiem vairs nešķiet pārlieku svarīgs. Simtgadīgajā ēkā, kas celta Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases vajadzībām, bibliotēka atrodas kopš 1956. gada. Pēc vairākām mazākām avārijām šis grīdas iegruvums bibliotēkas ēkas bīstamo stāvokli parādīja nepārprotami.
Kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, skautiem, gaidām, LNB darbiniekiem grāmatu glābšanā piedalījās arī vairāki simti brīvprātīgo, bet virkne uzņēmēju viņiem nesavtīgi sarūpēja veldzējumu un azaidu.
Avārijas nodarīto postu izdevās mazināt ceturtajā dienā. Kad 22. jūnijā pulksten 15 bibliotēkā ieradās Valsts prezidents Valdis Zatlers un novērtēja, ka īstenība izskatās daudz šausmīgāka, nekā TV sižetos redzēts, un jaunā bibliotēka akūti nepieciešama, 78 000 apdraudētu grāmatu bija noliktas drošākās vietās.
Ne viss izglābts
Daļa no vairāk nekā tūkstoša grāmatu pēc iekrišanas slapjajā pagrabā vairs nav glābjamas, turklāt daudzas bijušas dārgas un vienā eksemplārā – pēdējo piecu gadu ārzemju literatūras izdevumi. Kad būs izveidots zaudēto grāmatu saraksts, LNB direktors Andris Vilks, iespējams, aicinās sabiedrību palīdzēt bibliotēkai grāmatas nopirkt vai arī dāvināt savus eksemplārus, ja kādam ir. Glābjamām LNB restauratori izmantos Čehijas Nacionālās bibliotēkas amata brāļu paņēmienu – vispirms pāris nedēļu turēs mīnus 20 grādu temperatūrā, pēc tam žāvēs saulē.
Iegruvuma tuvumā esošie aptuveni 78 000 grāmatu tagad izvietoti kaudzītēs LNB izstāžu zālē, ES informācijas centrā, darbinieku telpās. Turpmāk pēc iespējas vairāk šo grāmatu novietos Silakroga glabātavā. Vēl kāda daļa nonāks Tērbatas ielā 75. Bet izglābtās – jaunākā ārzemju literatūra – ir ļoti pieprasītas. Tāpēc 10 000 vai 20 000 grāmatu paliks galvenajā ēkā. Bibliotēkas darbiniekiem vairākus mēnešus bez sava tiešā darba būs vēl papildu slodze.
Šodien LNB vadība kultūras ministram piedāvās divus vai trīs scenārijus ar katra plusiem un mīnusiem, lai prognozētu izdevumus remontam, grāmatu plauktiem.
Vai izturēs?
Grāmatas pieder LNB, bet tās iekrita svešā pagrabā – bibliotēka lieto VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ("VNĪ") valdījumā un apsaimniekošanā esošas ēkas daļu (pārējā atrodas privatizēti dzīvokļi). LNB ēkas apsaimniekotāji līdz šodienai solījuši sagatavot atzinumu par visa nama stāvokli, pie viena – arī par LNB ēku Anglikāņu ielā 5. "VNĪ" sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina: "Vēl joprojām notiek zudumu apsekošana un aplēses, kādi finanšu resursi nepieciešami, lai novērstu bojājumus. Tad runāsim ar Kultūras ministriju. Vieni paši izlemt nevaram." Vai ir cerība, ka LNB vecā ēka izturēs līdz jaunās bibliotēkas atklāšanai? Par to varēšot spriest pēc pārbaudēm, cik bīstams ir stāvoklis LNB ēkā.
"Pēc jaunās ēkas uzcelšanas "VNĪ" lems par trīs objektu likteni. Iespējams, ka ēka K. Barona ielā 14 un Anglikāņu ielā 3 nonāks Rīgas domes (RD) īpašumā (ir šāds iesniegums) sakarā ar to, ka RD savukārt bez atlīdzības valsts īpašumā nodeva vairākus zemes gabalus jaunbūves teritorijā," var uzzināt LNB Atbalsta biedrības mājas lapā. Tad jau ir skaidrība, kas tālākā nākotnē gādās par izsmalcināto neoklasicisma paraugu Krišjāņa Barona ielā 14 "ar gleznaini izkārtotiem dažādu orderu pilastriem un kolonnām, klasiskām flīzēm, festoniem un citām arhitektoniskām un ornamentālām detaļām".
LNB ēka ir apdrošināta AAS "Balta", kas 28. jūnijā saņēma atlīdzības pieteikumu un sūtīs savus ekspertus uz LNB novērtēt situāciju. Cik liela būs kompensācija, pāragri spriest.
Gari un ilgi
Skaidrs, ka īstais glābiņš var būt vienīgi jaunā bibliotēka, par kuras vajadzību runāts kopš padomju laikiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības (LNBAB) direktore Olita Pričina-Voitika: "1988. gadā izstrādāja jaunās bibliotēkas projekta uzdevumu. LPSR Ministru padome izsludināja konkursu, tajā neviens neguva atbalstu, tad uzaicināja arhitektu Gunāru Birkertu." Līdz celšanas sākumam paiet 20 gadu. Pamatakmens tika iemūrēts 2008. gada 16. decembrī. Olita Pričina-Voitika zina teikt, ka kopš tā laika būvniecība norit strauji, šobrīd celtnieki strādā jau devītajā stāvā (būs 14 stāvi) un gaida atbildi no SVF par tālāko finansējumu.
LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne: "Ceram, ka piešķirs, jo attieksme ir izprotoša. Iecerēts, ka 2012. gadā pabeidz bibliotēkas ēkas būvi, 2013. – sakārto infrastruktūru un notiek pārcelšanās, bet 2014. gada 18. novembrī paredzēta atklāšana. 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un jaunā LNB ēka iekļauta to objektu sarakstā, kur notiks pasākumi."
Jo augstāk, jo priecīgāk
Visus šos gadus LNBAB līdztekus ziedojumu vākšanai bijis jāiztur arī sabiedrības spiediens – ka jaunā bibliotēka ir par dārgu un šiku, ka grūtos laikos ir tautas dzīvībai svarīgākas naudas ieguldīšanas jomas.
2007. gada pavasarī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS" secināja, ka LNB celtniecības pretinieku skaits ir lielākais pēdējo sešu gadu laikā – vairs tikai 40 procenti aptaujāto uzskata, ka bibliotēka jāceļ. (No 2002. līdz 2006. gadam atbalsts svārstās no 44 līdz 59 procentiem.) Tā paša gada septembrī LNB direktors Andris Vilks uzraksta savus "35 argumentus, kāpēc Nacionālās bibliotēkas projekts ir neatliekams" un 33. punktā jautā:
"Vai patiesi arī Rīgas pilsēta šo vairāk nekā 200 gadu laikā, kopš tapa Rīgas rātes pasūtītās un Kristofa Hāberlanda (1750–1803) projektētās, speciāli Rīgas pilsētas bibliotēkas vajadzībām domātās telpas Doma kompleksā (1787/1792), nebūs saņēmusies drosmi un varēšanu atbalstīt nākamo nozīmīgo, tieši bibliotēkai domātās ēkas celtniecību?"
Vai tagad sabiedrības attieksme ir mainījusies?
LNBAB direktore Olita Pričina-Voitika: "Nu daudz labāka nekā pirms pāris gadiem un strauji mainījās uz labo pusi, kad ēka sāka slieties virs zemes. Pēc avārijas LNB esam saņēmuši tikai pozitīvas atsauksmes: jā, jaunā bibliotēka ļoti vajadzīga."
"35 argumentos" Andris Vilks atgādina – visu jauno bibliotēku pieredze rāda, ka jaunā ēkā pastāvīgo apmeklētāju skaits dubultojas.
Latvijā gandrīz puse pastāvīgo lasītāju ir bērni. Lai viņiem būtu vieglāk sagaidīt jauno ēku, LNBAB pirms trim gadiem izdeva izglītojošu datorspēli "Uzcel Gaismas pili!".
Kamēr skolēni darbojas bibliotēkā virtuālajā vidē (celtnieki jau ir uzcēluši jaunās bibliotēkas septīto stāvu, kur būs bērnu literatūras centrs), pieaugušie var sekmēt īstās bibliotēkas būvēšanu. Piemēram, savā dzimšanas dienā lūgt draugus dāvanas vietā ziedot LNB projektam. Atkarībā no summas plāksnīte ar gaviļnieka vārdu atradīsies uz krēsla, galda, plaukta vai pat pie lasītavas Gaismas pilī. Kā lasāms LNBAB mājas lapā, šādi savā dzimšanas dienā jau rīkojusies Baiba Rubesa, Minsterē dzīvojošais latviešu patologs Andris Kadeģis un bijusī Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone, Undīne Būda, Guntars Jānis Ābols, Mildreda Torjusena un Imants Kalniņš no ASV.
***
Uzziņa
"Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Latvijas Republikas vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai." (Likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku").
LNB vairāk nekā 4 miljonu vienību lielais krājums aptver visas zinātņu nozares ar pamatprofilu humanitārajās un sociālajās zinātnēs.
Kopā ar elektronisko resursu lietotājiem LNB ir 104 000 lasītāju.
***
LNB ēku stāvoklis
Andris Vilks, LNB direktors:
No 13 vietām LNB saspiedusies septiņās, bet piecās ir avārijas stāvoklis dažādās pakāpēs.
Mūzikas nodaļā Krišjāņa Barona ielā 2 notikušas daudzas avārijas.
Lai gan 90. gados ēka Tērbatas ielā 75 pārbūvēta bibliotēkas vajadzībām, darbu kvalitāte bijusi slikta, jumts ir avārijas situācijā.
Jēkaba ielā 6/8 līdz gadsimtu mijai bija caurs jumts, tagad tas nomainīts, šī ēka skaitās vislabākajā stāvoklī.
Galvenajā krātuvē Krišjāņa Barona ielā 14 – neskaitāmas jumta teces, kas bojāja ēkas 4. un 5. stāvu. 1998. gadā uzlikts jauns jumts.
Anglikāņu ielā 5 arī nomainīts jumts. Taču "VNĪ" uzskata, ka ēka ir vēl sliktākā stāvoklī nekā K. Barona ielā 14. Ja tā jāslēdz, rodas nopietna problēma. Tur nonāk visi laikraksti, žurnāli, grāmatas un darbinieki nemitīgi veido datu bāzi par LNB krājumu. Pārcelšanās būtu jāveic vienlaikus. Bet uz kurieni un kā?
***
Viedokļi
Mākslas vēstures institūta direktore Elita Grosmane: "Avārijas situācija jau sen bija briedusi – gadījies būt bibliotēkas telpās, kur daļa griestu apmetuma izbirusi. Apbrīnoju LNB pašaizliedzīgos darbiniekus – gudri, zinīgi, viņi ir pelnījuši labākus darba apstākļus. LNB lieto visu kultūras nozaru cilvēki, zinātnieki – neviens jau nevar mājās sakrāt tik bagātīgu bibliotēku."
Literatūrzinātniece un teātra kritiķe Silvija Radzobe raksta "Teātra kritiķes grāmatu" un apmeklē LNB krājumus: "Šī avārija nav tikai vienas bibliotēkas un pētnieku nelaime, bet simbols tam, kas Latvijā notiek ar kultūru, un tam, kā pie varas esošie kultūru novērtē. Būs nepopulāri, tomēr teikšu – jaunās bibliotēkas celtne tautā ir raisījusi netīksmi, jo bijusi daudzu politiķu demonstratīva izrādīšanās. Sen vajadzēja īstenot kādu ne tik pompozu, bet praktiskāku bibliotēkas projektu."
Akadēmiķis Jānis Stradiņš bieži apmeklē LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu Jēkaba ielā 6/8: "Smaga situācija 1980. un 1990. gadā bija Misiņa bibliotēkā. Toreiz grāmatas glāba, daļēji konservējot un pārvietojot, un pēc tam izdevās izcīnīt citu ēku bibliotēkai. No pērnā oktobra līdzekļu trūkuma dēļ slēgta LU Akadēmiskā bibliotēka Lielvārdes ielā. Ceru, šī avārija LNB ēkā varbūt izsitīs argumentus jaunās bibliotēkas pretiniekiem. Savulaik Helēnas Demakovas aktīvā kultūras politika, iespējams, izraisīja svārsta efektu, radās doma – kultūrai tiek par daudz. Tagad bibliotēku, arhīvu, muzeju uzturēšanai nepietiek naudas. Bibliotēkas avārija ir brīdinājuma zvans, bet traģēdijas nav. Traģēdija ir cita – kultūras mazais budžets."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
