Sestdiena, 2026. gada 14. novembris 05:36
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
«LA» eksperimentā divas mājsaimniecības uzskaita izdevumus; noskaidrojas, ka izdzīvošanai pilsētā vajadzīgi vismaz 300 lati mēnesī.Dzīve atkal kļūst dārgāka, tā nodomā ne viens vien iedzīvotājs, lasot statistiku par iztikas minimuma pieaugumu. Maijā iztikas minimums bija 165,10 lati, un tas salīdzinājumā ar aprīli samazinājies vien par diviem santīmiem, kad šis rādītājs bija 165,12 lati. Taču aprīlī salīdzinājumā ar martu iztikas minimums pieauga par 98 santīmiem. Arī martā, salīdzinot ar februāri, iztikas minimums auga par 80 santīmiem. Tomēr ne reizi vien sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka iztikas minimuma grozu nepieciešams pārskatīt. Pilna iztikas minimuma patēriņa groza vērtība joprojām tiek rēķināta saskaņā ar LR Ministru Padomes 1991. gada 8. aprīļa lēmumu nr. 95 "Par iedzīvotāju naudas ienākumu nodrošināšanu". Tas, pēc iedzīvotāju un ekspertu domām, ir nepilnīgs. Tajā, piemēram, nav ietverta maksa par izglītību, veselības pakalpojumiem, kā arī "groza" sastādītāju noteiktais sadzīves preču ekspluatācijas laiks neatbilst ražotāju dotajām garantijām.
Bija paredzēts, ka līdz 2011. gadam ekspertu darba grupa izstrādās minimālā patēriņa sliekšņa noteikšanas un pārskatīšanas metodiku. Taču tā tālāka virzība gan tika apturēta. Labklājības ministrija skaidroja: ministrija iztikas minimuma groza satura pārraudzību pārtraukusi, jo tā vērtība netiek ņemta vērā likumu izstrādē.
Ar sensacionālu ziņu nupat nākusi klajā Centrālā statistikas pārvalde. Tā rosinājusi iztikas minimuma aprēķinu vispār pārtraukt no 2011. gada, jo normatīvs ir novecojis un tā izmantošana nav lietderīga. Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja pārvaldes priekšniece Aija Žīgure, kopš tā nomenklatūras apstiprināšanas ir pagājuši jau 19 gadi un tā vērtība ir mainījusies no 0,61 lata uz vienu personu mēnesī 1990. gada decembrī līdz 165,10 latiem šā gada maijā. Normatīvs atspoguļojot 80. gadu beigās valdošo priekšstatu par minimālā patēriņa vajadzībām, taču tas neietver veselības un izglītības maksas pakalpojumus un tādējādi faktiski neatspoguļo to resursu apjomu, kas nodrošinātu sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. "Respektīvi, tas sniedz sabiedrībai maldinošu informāciju un ir izraisījis pamatotu kritiku," uzskata Centrālās statistikas pārvaldes eksperti. Arī vairāki lasītāji norādījuši, ka iztikas minimuma cipariem ir jābūt krietni augstākiem. Turklāt viņi norāda, ka nav zināms, cik ik mēnesi iedzīvotāji samaksā nodokļos, jo bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa jāmaksā arī pievienotās vērtības nodoklis.
Lai noskaidrotu, cik daudz naudas ik mēnesi vajadzīgs, lai cilvēks varētu iztikt, "Latvijas Avīze" iesaistīja divas mājsaimniecības žurnālistiskā eksperimentā. Abām mājsaimniecībām vienu mēnesi bija jāuzskaita visi izdevumi un ienākumi. Ar to cerējām noskaidrot ne vien mēnesim vajadzīgo iztikas minimumu, bet arīdzan – cik cilvēks samaksā nodokļos. Katra mājsaimniecība krāja pirkumu čekus. Tajās tirdzniecības vietās, kur čekus neizsniedza, piemēram, tirgū, veiktie pirkumi tika pierakstīti. Aprēķinot samaksāto pievienotās vērtības nodokli, tika ņemts vērā, vai tirdzniecības vietā ir izsniegts čeks. Ja to pārdevējs neizsniedza, eksperimentā pieņemam, ka nodoklis netiek maksāts, proti, šie pirkumi notiek ēnu ekonomikas ietvaros.
Vissmagākā – ziema ar samazināto pensiju
Pirmajā mājsaimniecībā ir strādājoša pensionāre Elēna ar savu mājdzīvnieku – neliela auguma sunīti. Viņi mitinās vienistabas dzīvoklī Rīgā. Elēna strādā slimnīcā, un viņu kā visus strādājošos pensionārus pērn skāra pensijas samazināšana par 70 procentiem. Iepriekš ieturētās pensijas daļu viņa atpakaļ saņēma aprīlī. Elēna stāsta, ka pēc lēmuma par pensijas samazināšanu prātojusi: turpināt darba attiecības vai rakstīt atlūgumu, kā izdarīja daudzi viņas kolēģi. "Nolēmu turpināt strādāt, jo nebiju zaudējusi cerību, ka pensiju atmaksās. Turklāt zināju – vēlāk atpakaļceļa uz savu darbavietu nebūs," teic rīdziniece.
Eksperimenta laikā atmaksātā pensijas daļa nebija iztērēta, tādēļ pensionāre atzīst: "Mēnesī, kad uzskaitīju izdevumus, tērējos vairāk nekā laikā, kad saņēmu ieturēto pensiju. Atļāvos nopirkt gan kādu našķi, gan devos uz lepnāku kafejnīcu. Eksperimenta mēneša laikā biju devusies arī uz divām jubilejām, kur bija lielāki tēriņi. Mēnešos, kad saņēmu samazināto pensiju, to atļauties nespēju un bieži vien nācās palikt mājās."
Rīdziniece stāsta, ka lielāko viņas izdevumu daļu veido komunālie maksājumi un pirms teju diviem gadiem uzņemtās kredītsaistības. Par šiem maksājumiem vien ik mēnesi viņai jāšķiras no 100 latiem. Septembrī beigsies kredīta maksājumi, kas ik mēnesi ir vairāk nekā 60 lati. Elēna apgalvo, ka daļu no naudas, kas pēc kredīta izmaksas paliks mājsaimniecības budžetā, viņa uzkrās nebaltām dienām. Līdzšinējā pieredze bijusi sāpīga – brīdī, kad valdība paziņoja par pensiju samazināšanu, iekrājumu nav bijis. Septiņus mēnešus, kad ienākumi bija samazinājušies par teju 70 latiem mēnesī, nācies knapināties. Bez tam gandrīz uz pusi samazinājusies alga, jo viņa strādā valsts iestādē. Elēna priecājas, ka nav jāmaksā īres maksa par dzīvokli, jo tas pieder viņas dēlam. Lai gan dzīvokļa iegādei ņemts kredīts, maksājumus pilnībā veic atvase.
Rīdziniece stāsta, ka pērn rudens mēnešos, kad strauji samazinājušies ienākumi, bijis iztikt samērā viegli, jo daudz devusies sēņot. Dabas veltes saliktas gan burciņās, gan piepildīta saldētava, līdz ar to pārtikas iegādei nav vajadzējis daudz naudas. Arī šajā vasarā viņa plāno piepildīt saldētavu ar ogām, bet ledusskapī uzkrāt vairākas ievārījumu un sēņu burciņas.
Grūtākie bijuši ziemas mēneši, kad apkures dēļ palielinājušies komunālo maksājumu rēķini. "Labi, ka iepriekšējā ziemā apkure nebija tik dārga kā vēl gadu iepriekš. Tad noteikti būtu iekrājies komunālo maksājumu parāds. Neskatoties uz samazinātajiem ienākumiem, namu apsaimniekotāja izrakstīto rēķinu spēju apmaksāt pilnībā," teic Elēna. Uz kā rēķina taupības mēnešos viņa ekonomējusi? "Uz pārtikas un apģērba rēķina," bilst rīdziniece. Pārtikas veikalā pārsvarā izvēlētas akcijas preces, tāpat gatavoti ēdieni ar zemu pašizmaksu – zupas un vārīti kartupeļi. Ziemā maz ēsta gaļa tās augstās cenas dēļ.
Daudzi pensionāri, saņemot no valsts iepriekš ieturētās pensijas daļu, nomaksājuši ziemas laikā uzkrātos komunālos parādus vai nolikuši nebaltām dienām, liecināja veiktās aptaujas. Kā šo naudu tērējusi rīdziniece? "Nedaudz iztērēju apģērba iegādē, kur ziemas laikā bijis vislielākā taupīšana. Daudz iztērēts veselības uzlabošanai," teic Elēna.
Vaicāta, vai viņai ik mēnesi pietiktu ar ienākumiem, ko aprēķina Centrālā statistikas pārvalde, rīdziniece norāda: "Noteikti ne. Tas ir pat mazāk, nekā bija kopējie ienākumi ziemas mēnešos." Viņa spriež, ka bez rūpēm varētu dzīvot, ja būtu tik lieli mēneša ienākumi, cik naudas iztērēts eksperimenta laikā. Tad viņa guvusi nedaudz vairāk kā 300 latu lielus ienākumus, bet iztērējusi par 50 latiem vairāk.
Dabas veltes "izvelk" līdz nākamajai vasarai
Otrajā mājsaimniecībā ir ģimenes pāris – pensionāri Aina un Valdis, kas dzīvo savā privātmājā Ādažos. Viņi nestrādā, taču abi ir aktīvi – pie mājas ir bites, pašiem ir savs dārziņš, kurā tiek audzēti dārzeņi, kā arī rudenī dodas sēņot uz vietējiem mežiem. Ir automašīna, taču braucot maz, mēnesī tam veltot aptuveni 50 latus. Abiem iepriekš pensija samazināta par desmit procentiem, bet ģimenes budžetā tas nebijis īpaši jūtams. Taupījuši citādi, piemēram, agrāk "Latvijas Avīzi" pasūtījuši visam gadam, bet šogad lasāmvielu izraksta katru mēnesi. Aina teic, ka viņi pārtikai tērējot samērā maz, jo vasarā pārtiek no svaigiem lauku produktiem, bet ziemā – marinētiem un saldētiem. "Dzīvot laukos noteikti ir izdevīgāk nekā pilsētā, jo nav jātērē daudz naudas pārtikas iegādei. Visu ziemu pārtiekam no pagrabā saliktajiem uzkrājumiem. Ir gan savi kartupeļi, gan iemarinēti gurķi vai salāti. Ar tiem dzīvojam līdz nākamajam pavasarim, kad atkal dārzā sākas jaunā raža. Taču ieekonomētais jātērē saimniecības uzturēšanai," atklāj Aina. Lauciniekiem, kam jāpērk malka, daudz naudas vasarā aiziet tās iegādei. Taču šajā mājsaimniecībā šim pirkumam līdzekļi nav jāizlieto – viņiem ir iespēja kurināmo iegūt bez maksas. Tā kā nekustamais īpašums iegādāts mūža laikā, par to nav jāmaksā nedz īre, nedz arī komunālie maksājumi. Taču ir lielāki izdevumi par elektrību, piemēram, vasarā maksājot līdz pat 20 latiem mēnesī.
Arī Ainai un Valdim eksperimenta laikā bijuši lielāki izdevumi nekā citus mēnešus, jo Ainai bija dzimšanas diena. Tādēļ nedaudz vairāk kā citus mēnešus nauda iztērēta pārtikai. Abi arī devušies ciemos uz dzimšanas dienas svinībām, protams, iegādājušies arī dāvanu.
"Kā veca gadagājuma pensionāriem mums ikdiena paiet mājas darbos. Vasarā jākopj dārzs un jāgādā pārtikas krājumi ziemai," stāsta Aina. Tiekot izvārīts tik daudz ievārījumu, savākts tik daudz medus, ka pietiek ne vien pašiem, bet arī bērniem un mazbērniem. Ādažnieki: "Ar pašreizējiem ienākumiem pietiek. Protams, būtu lielākas pensijas, varētu biežāk aizbraukt ciemos vai doties kādā ceļojumā. Pat neatceramies, kad esam varējuši atļauties izbraukt ārpus valsts. Taču sūdzēties arī nevaram. Ja dzīvotu, piemēram, Rīgā un vajadzētu maksāt gan par mājvietas īri, gan komunālos maksājumus, tad ar pensiju noteikti nepietiktu." Viņi gan atzīst, ka ar pašreizējiem ienākumiem – pensiju – ir krietni par maz, lai varētu veikt kādus naudas uzkrājumus. Lieku latu viņi var atlikt nebaltai dienā tikai tad, ja ir ienākumi, piemēram, no medus pārdošanas.
Laukos vai pilsētā?
Eksperimenta laikā, lūdzot uzskaitīt ienākumus un izdevumus, vēlējāmies arī noskaidrot, kur ir izdevīgāk dzīvot – laukos vai pilsētā. Kā liecina izdevumu aprēķins, Aina ar Valdi kopā pārtikas iegādei tērējuši tikpat, cik Elēna, dzīvojot viena. Turklāt ādažnieki vēl šajā laikā uzrīkojuši dzimšanas dienas svinības, bet Elēna apmaksājusi kafejnīcas rēķinu. To gan Elēna, gan Aina skaidro ar iespēju laukos savākt lielākus pārtikas uzkrājumus. Piemēram, laukos cilvēki ziemā pārtiek no savā dārzā izaudzētiem kartupeļiem, bet pilsētnieki lielākoties tos iegādājas veikalā. Turklāt laukos pensionāram, ja nestrādā, ir lielākas iespējas dienu pavadīt dārzā vai mežā sēņojot. Tā kā Elēna ikdienā strādā, tad uz mežu viņa dodas brīvajā laikā.
Komunālo maksājumu rēķins, dzīvojot galvaspilsētā, ir lielāks ziemā, bet izdevumi savā saimniecībā daudz neatpaliek vasarā, jo jāiegādājas malka apkures sezonai. Pārējo izdevumu sadaļas būtiski neatšķiras, vienīgi rīdziniece sabiedriskā transporta biļetei mēnesī tērē uz pusi mazāk nekā ādažnieki degvielas iegādei.
Vai laukos ir izdevīgāk? Par to savs skatījums ir Elēnai, kas pirms pieciem gadiem pati bija lauciniece. "Dzīvoju lauku mājās dzīvoklī, kas tika apkurināts ar malku. Apkārt bija meži, kur rudenī sēņot, pa dzīvokļa logu varēju vērot savu dārziņu. Vai izdevumi bija mazāki? Pārtikai jā, taču ne dzīvokļa apsildīšanai ziemā," teic Elēna. Vasarā bijis jāmaksā daudz par malku, turklāt ziemā pašai tā jānes uz dzīvokli. Atnākot no darba, dzīvoklis allaž bijis auksts, savukārt galvaspilsētā viņu pēc darba sagaida silts dzīvoklis. "Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, dzīvei Rīgā plusu manā skatījumā ir vairāk. Protams, vasarā rītos gribās pagatavot salātus no paša iekoptā dārza, tāpat labprāt savā dārzā norautu nupat sarkanumu ieguvušu zemeni, taču arī komforts ir no svara. Piemēram, pašai ziemā sagādāt malku ir ļoti smagi, tas pasliktinājis veselību. Līdz ar to vairāk naudas bija jātērē zālēm. Aprēķināju, cik laukos vasarā maksāju par malku, cik galvaspilsētā ziemā par apkuri. Pārsteidzoši, bet summas bija pilnīgi vienādas," teic rīdziniece.
***
Mājsaimniecību izdevumi
Elēnas mēneša bilance (Ls):
Pārtika 135,54
Mājai* 80,76
Zāles 12,40
Sabiedriskais transports 23,20
Kredītsaistības 62,41
Komunālie maksājumi 41,24
PVN 31,12
Algas nodoklis 17,20
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 58,87
Pensija 137,09
Alga 167,55
Kopējie ienākumi 304,64
Kopējie izdevumi 355,55
Kopā nomaksāts nodokļos 107,19
***
Ainas un Valda mēneša bilance (Ls):
Pārtika 141,00
Mājai* 41,17
Zāles 19,18
Degviela 50,88
Avīzes, elektrība, sakari 44,04
Zemes nodoklis 5,00
PVN 47,74
Pensija 312,43
Kopējie ienākumi 312,43
Kopējie izdevumi 301,27
Kopā nomaksāts nodokļos 52,74
* Izdevumu sadaļā "mājai" tiek iedalīti tādi pirkumi kā sēklas, apģērbs, dāvanas, puķes, Elēnas mājsaimniecībā arī izdevumi sunim.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
