Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 00:23
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Sporta sacensības, kārtības nodrošināšana, valsts svētku svinības un citi pasākumi pēkšņi izrādījušies "neparedzēti gadījumi", kuriem nav bijis paredzēts finansējums budžetā, lai gan par daudziem bija zināms jau labu laiku iepriekš.Valsts budžetā šogad bija ieplānoti septiņi miljoni latu neparedzētiem gadījumiem. Bet šī summa uz valsts budžeta deficīta rēķina pēc ministriju prasībām un pirmsvēlēšanu gaisotnē ir pieaugusi līdz gandrīz 24 miljoniem latu. Ja valdība tāpat kā līdz šim apmierinās visas prasības, nauda būs izsmelta un līdz Saeimas vēlēšanām būs palicis vien pusmiljons latu.
Ministrijas tik raksta vēstules
To, ka strauji tuvojas vēlēšanas, var just pēc ministriju vēstulēm Finanšu ministrijai. Piemēram, Kultūras ministrija no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lūdz piešķirt 240 000 latu Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles jumta remontam, bet Izglītības un zinātnes ministrija prasa 29 tūkstošus latu sporta centra "Kleisti" darbības nodrošināšanai. Atgādināšu, ka aizvadītā gada beigās līdzekļus neparedzētiem gadījumiem – pusmiljonu latu – valdība iedeva Latvijas Nacionālajai operai, lai tā varētu samaksāt nodokļu parādus. Tikai pēc tam, kad lēmums bija pieņemts, aktualizējās jautājums, vai vispirms tomēr nevajadzētu samazināt šīs kultūras
iestādes administratīvos izdevumus un tikai pēc tam lūgt valdībai samaksāt iekrātos parādus.
Likumā ir norādīts, ka neparedzēts gadījums, kam būtu jāpiešķir nauda no valsts naudas maka, ir katastrofu un dabas stihiju seku novēršana un radīto zaudējumu kompensēšana, kā arī īpaši nacionāli nozīmīgi pasākumi. Nav noteikts, kas tad ir šie pasākumi – tā ir politiķu izšķiršanās.
Gan finanšu ministrs Einars Repše, gan arī valsts kontroliere Inguna Sudraba daudzreiz ir uzsvēruši, ka nauda bieži tiek tērēta tādiem mērķiem, kas nebūt nav neparedzēti un ko jau laikus vajadzētu ieplānot attiecīgo iestāžu budžetā. Lai nebūtu tā, ka valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Saeima iebalso septiņus miljonus latu, bet ministrijas vēlāk iesniedz krietni lielākus rēķinus. Galu galā budžeta deficīts tiek palielināts par 17 miljoniem – pirmajā pusgadā plānoto septiņu miljonu vietā prasības pieaugušas līdz 24 miljoniem.
Repše nereti valdības sēdēs ir nostājies pret šādu pieeju, tomēr ministra viedoklis netiek ņemts vērā, jo par lēmumu ir vienojusies koalīcijas sadarbības padome. Finanšu ministrija rosināja pārskatīt Latvijas Hokeja federācijas naudas balvas apmēru, kas tika maksāta kā neparedzētam gadījumam, kaut gan par hokejistu piedalīšanos Vankūveras olimpiskajās spēlēs bija zināms jau budžeta tapšanas laikā. Latvijas izlases sniegums, kā zināms, nebija tas izcilākais.
Aglonā katastrofa vai dabas stihija?
Nesen valdība pēc Iekšlietu ministrijas lūguma pieņēma lēmumu piešķirt vairāk nekā 20 tūkstošus latu, lai samaksātu policistiem un robežsargiem par darbu Leģionāru piemiņas dienā 16. martā. Par to, ka šajā dienā policijai būs lielāki izdevumi, zināms jau ne pirmo gadu, taču ministrija šos tēriņus neplāno. Tāpat katru gadu augustā Aglonā svin Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, tomēr naudu ikreiz prasa no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Lai šo praksi pārtrauktu, valdība maijā tomēr vienojās, ka, sākot no 2011. gada, iestādes svētkiem nepieciešamos līdzekļus paredzēs valsts budžetā. Šogad būs nepieciešami 78 tūkstoši latu, no kuriem tikai 20 tūkstoši laikus ieplānoti budžetā. Pārējo summu nolemts piešķirt no neparedzētajiem līdzekļiem. Lai nodrošinātu Aglonas svētku norisi tuvākajos gados, valdība uzdeva Finanšu ministrijai 2011. gadā Veselības, Zemkopības un Tieslietu ministrijām palielināt budžeta bāzes izdevumus par 58 666 latiem.
Skolas nākotne neskaidra, bet naudu dod
Pavisam dīvaini izklausās, ja Valsts kanceleja par neparedzētu naudu uzskata līdzekļus, kas nepieciešami Valsts administrācijas skolai ierēdņu kvalifikācijas celšanai, īpaši angļu un franču valodas apguvei, gaidot 2015. gadu, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Kaut gan jau sen ir zināms, kad Latvija būs prezidējošā valsts, neviens ministrs pat nepainteresējās, kāpēc naudu prasa tagad un kāpēc tā nav laikus ieplānota. Vienīgi Tieslietu ministrijas pārstāve iebilda, ka šis nav nekāds neparedzēts gadījums. Zīmīgi, ka Valsts kontroles 2009. gada finanšu revīzijā norādīts: "Pastāv nopietnas šaubas par Valsts administrācijas skolas spēju sekmīgi īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un turpināt patstāvīgu darbību tuvākajā nākotnē." Valsts kancelejas preses dienesta vadītāja Ieva Aile sacīja, ka skolas budžets šogad ir samazināts par 55% un dotācija ir tikai 510 latu, tāpēc praktiski visi izdevumi tikšot segti no pašu ieņēmumiem – projektu finansējumu piesaistes un telpu nomas. Šogad pirmajā pusgadā tie bijuši niecīgi un ar tiem nepietiek, lai valsts pārvaldes darbiniekus sāktu gatavot ES prezidentūrai. Ņemot vērā šo situāciju, premjers Valdis Dombrovskis ir uzdevis Valsts kancelejai sniegt priekšlikumus par skolas darbības turpmāko nodrošināšanu.
Pirmsvēlēšanu kompensācijām – 1,4 miljoni
Vienā no pēdējām valdības sēdēm 1,4 miljoni latu kā neparedzēti tika piešķirti Vides ministrijai (Dabas aizsardzības pārvaldei), lai varētu izmaksāt kompensācijas tiem zemes īpašniekiem, kuru zeme atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, tāpēc ir aizliegta vai ierobežota saimnieciskā darbība. Arī šis jautājums ir aktuāls jau sen, kompensācijas pamazām tiek maksātas, bet process notiek pārāk gausi, jo valsts budžetā trūkst naudas. Un tieši pirms vēlēšanām Vides ministrija nāk ar prasību par 1,4 miljoniem, lai gan 2010. gada budžeta izstrādes laikā šis jautājums netika izvērtēts. Izrādās, ka arī Vides ministrija nelasa likumu vai arī nevēlas zināt, ka kompensācijas nav dabas stihija vai īpaši nozīmīgs nacionāls pasākums.
***
Lielākās naudas summas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2010. gadā
Ministrija, iestāde Pasākums Piešķirtā summa, Ls
Izglītības un zinātnes ministrija Biedrībai "Latvijas Motosporta federācija", lai nodrošinātu 2010. gada pasaules čempionāta motokrosā MX 1 klasē licences maksājumu segšanu 184 699
Naudas balvai par izciliem sasniegumiem sportā 405 275
Rīgas Juridiskās augstskolas pamatkapitāla palielināšanai, lai segtu kredītsaistības Ziemeļu Investīciju bankā 807 530
Labklājības ministrija Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par pensionāriem ieturētās pensijas daļas atmaksāšanu 128 620
Aizsardzības ministrija Multimodālo pārvadājumu nodrošināšanai kravu sūtījumiem uz Afganistānu 94 102
Lai nodrošinātu Saeimas objektu aizsardzības funkciju nodošanu Iekšlietu ministrijai 133 058
Nacionālā radio un televīzijas padome LTV Neatkarības dienas raidījumiem no 1. līdz 4. maijam 110 000
"Latvijas radio 2" darbības nodrošināšanai līdz 2010. gada beigām 229 144
Iekšlietu ministrija NATO Parlamentārās Asamblejas aizsardzības pasākumu nodrošināšanai 399 495
Tieslietu ministrija Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību normām 238 931
Satiksmes ministrija Pavasara plūdu laikā valsts autoceļiem nodarīto postījumu segšanai 455 100
Lai kompensētu zaudējumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par invalīdu bezmaksas pārvadāšanu 4 274 119
Kultūras ministrija Lai Kultūras fonds varētu nodrošināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī 200 000
***
Ministriju iesniegtās vēstules par naudas piešķiršanu
Ministrija, iestāde Pasākums Piešķirtā summa, Ls
Izglītības un zinātnes ministrija Sporta centra "Kleisti" darbības nodrošināšanai jūlijā, augustā un septembrī 29 250
Kultūras ministrija Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles jumta remontam 240 000
Tieslietu ministrija Izdevumu segšanai par ieslodzīto personu saraksti ar valsts pārvaldes iestādēm 30 204
Ārlietu ministrija Problēmu risināšanai, kas radušās Latvijas Konsulārajā dienestā ierobežotā finansējuma dēļ 304 000
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
