Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 16:09
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Katras zemes sūdzību koris ir savdabīgs kultūras atšķirību rādītājs. Sanktpēterburgas koris izpelnījies klausītāju uzmanību, sūdzoties par cilvēka dzīves pamatproblēmām – eksistences šausmām un nepiepildītu mīlu.Gausties ir cilvēka dabā
Pieņemsim, ka gadiem rakstāt sašutuma pilnas vēstules Ministru prezidentam par novārtā pamestajiem tikumiem, pretī labākajā gadījumā saņemot birokrātiski ledainu viņa kancelejas "paldies" un… Un viss. Bet varbūt tracina kaimiņa pļaujmašīnas sīkoņa vakaros, taču mīļā miera labad lādaties savās četrās sienās, gandējot omu arī ģimenei. Jāpiekrīt Rīgas "Raudu kora" iniciatorei Maijai Pavlovai, ka cilvēka dabā ir būt neapmierinātam – sūdzamies par daudz un dažādām lietām: "Diemžēl sūdzības satur ievērojamu apjomu negatīvas enerģijas, bet "Raudu koris" ir veids, kā šo neapmierinātību pārvērst radošā izpausmē." Ikviens, kam uz sirds ir kāda sūdzība, aicināts to paust kopējā dziesmā, un īpašas prasmes nav nepieciešamas.
Tā kā dziedāšana latviešiem asinīs, šī nu reiz ir iespēja izpaust to, ko gribi pateikt, savējo. "Jo lielāks koris būs, jo labāk. Ceram, šī ideja izplatīsies kā nekaitīgs vīrusiņš."
Ikdienišķo sūrošanos kopīgiem spēkiem iecerēts pārveidot profesionālu mūziķu sacerētā kora dziesmā. Izteikt sūdzību saturu mākslinieciskā tekstā piekritusi līdzēt dzejniece Inga Gaile, kora diriģentu vēl meklē.
Rezultātu publika varēs izvērtēt 4. septembrī, Baltajā naktī* koncertzālē "Ave Sol", klubā "Nabaklab" un Ģertrūdes ielas teātrī.
Neesam lielākie pesimisti
Pasaulē līdzīga raudu kolektīvu (starptautiskajā versijā "sūdzību koru", Complaints Choir) kustība nav jaunums. Starp citu, iepazīties ar tiem varēs Baltajā naktī īpašā izstādē. Raudu koru kustība, aizsākusies pirms pieciem gadiem Somijā, pirmos popularitātes laurus plūca Birmingemā, Lielbritānijā, kur sūdzību dziesma "Es gribu atgūt savu naudu" izpelnījās grāvēja statusu par spīti tam, ka teju puse kora dalībnieku nemaz neprata dziedāt. Pašlaik sūdzību koru kustība izplatījusies teju visos kontinentos.
Ieklausoties dažādu tautību gaudu dziedājumos, izrādās – pamata sūdzības daudzās valstīs ir stipri līdzīgas, ja ne vienādas. Somi dziesmā sūrojas par to, ka ar darbu bagāts nepaliksi, mīla nez kur izgaist, un par to, ka mūžam zaudē Zviedrijai hokejā un Eirovīzijā. Arī vāciešiem – ienākumu deklarācijas sarežģītas, politiķi netur solījumus, mazturīgie kļūst nabagāki, bet bagātie arvien mantīgāki. Savukārt Pēterburgā cita starpā ļaudis neapmierināti ar pasīviem vīriešiem, tukšu maciņu un to, ka trīs augstākās izglītības negarantē darbu.
"Varbūt kādam šķiet, ka latviešiem sliktāk vairs nevar iet, bet, piemēram, ungāri savā korī izsludinājušies par nepārspējamiem pesimistiem. Izrādās, ka daudzas lietas, par ko sūdzamies, patiesībā ir normālas ikdienas dzīves sastāvdaļa. Iespējams, akcijas laikā noskaidrosies, ka latvieši nebūt nav pasaulē lielāki cietēji un raudātāji," paredz M. Pavlova.
Pārsteidzoša atsaucība
Akcijas organizētāji priecājās, ka nākamo koristu atsaucība izrādījusies negaidīti liela. Jau pirmajās dienās saņemti vairāk nekā 30 pieteikumi no dziedātgribētājiem. Sūdzības gan tiekot formulētas mazliet kūtrāk. Pieteikušies ļaudis kā no galvaspilsētas, tā no attālākiem novadiem. Vairāk gan esot jauniešu un daiļā dzimuma pārstāvju, tomēr sūdzēties un dziedāt vēloties arī vecākais gadugājums. Kāda māte grib nākt kopā ar meitu, savukārt kungs no Rēzeknes pat iesūtījis gatavu žēlabu dziesmas tekstu un melodiju.
Sūdzības esot dažādas – par to, ka nav naudas, bet korupcija zeļ un plaukst, par to, ka pasaule vienkārši varētu būt labāka. "Projekts ļoti veiksmīgi, mūsuprāt, savieno radošo un sociālo," saka M. Pavlova. "No vienas puses – tu piedalies mākslas darba radīšanā, no otras – vari izpaust sevi. Varbūt pašam grūti atrast prieka avotu, bet izdzirdi citu raizes un saproti, ka tev patiesībā paveicies. Žēlošanās iemesls atkarīgs arī no rakstura – kādam ir grūti pārvietoties invalīdu ratiņos, bet citam vienkārši neuzsmaidīja pārdevēja."
Humora terapija palīdz
Personības resursu novērtēšanas un attīstības firmas "Intellego" konsultante Karīna Andersone (attēlā) norāda, ka sūdzībai parasti ir trīs pamatfunkcijas: pirmkārt, saskatīt problēmu un ziņot par to, otrkārt, lūgt palīdzību problēmas risināšanā un, visbeidzot, vēlme gūt atbalstu savām dusmām, neapmierinātībai, aizvainojumam, kā arī saņemt apstiprinājumu šo sajūtu pareizumam. No otras puses – nav noliedzams, ka reizēm sūdzēšanās aizstāj reālu darbību problēmas risināšanai.
K. Andersone uzskata, ka būtiska šādā Raudu kora veidošanas akcijā ir iespēja būt kopā, gūt atvieglojumu dalītā bēdā, nevis uzkraut to kādam citam. "Ir svarīgi rast apstiprinājumu tam, ka "es neesmu vienīgais ar līdzīgām raizēm un vispār neesmu viens". Manuprāt, cilvēki ir vairāk izolējušies bēdās un labprātāk turas kopā priekos. Raudu korī sūdzība saved ļaudis pulkā un varbūt rada pamatu kopīgiem smiekliem – barā cilvēki smejoties trīsdesmit reižu biežāk nekā vienatnē. Gūt spēku kopā būšanā, turklāt mūzikā – tas ir viens no visspēcīgākajiem emociju regulētājiem."
Psiholoģe atgādina par tā dēvēto "Punktiņas un Antona metodi" – ja ir bēdīgi, skaties spogulī un saki sev: "Es esmu bēdīgs, es esmu ļoti, ļoti bēdīgs, man ir tik slikti!" Šķobi bēdīgu ģīmi, kamēr sāc smieties.
"Bieži vien problēmas tiešām ir vairāk mūsu baiļu, nedrošības un dusmu radīti augļi. Humors var būtiski atbrīvot no negatīvās spriedzes un tādējādi pavērst iespēju tai telpai, kurā varētu ienākt kāds labs, konstruktīvs risinājums. Turklāt smiešanās laikā mēs nedomājam, tātad arī neraizējamies: uzmanība tiek novērsta no stresa vai sāpju avota."
Sauks vārdos
Zināms, ka, piemēram, Helsinku "sūdzību koris" pat izpelnījies pieņemšanu pie Somijas ministru prezidenta. Bet Rīgas "Raudu kora" organizētāji uz pašmāju varas ļaužu atsaucību diez ko necer. "Baidos, ka mūsējiem tautas sūdzības ir kā pīlei ūdens. Arī viņu pašu virzienā raidītās par pilnu, visticamāk, neņems. Tomēr, ja kāds paudīs vērā ņemamas konkrētas sūdzības par konkrētām personām, tekstu necenzēsim un politiķus sauksim vārdos. Pagaidām gan šādas sūdzības nav iesniegtas. Protams, mēs neatteiktos uzdziedāt arī Saeimā," saka Maija Pavlova.
Viņasprāt, jaunais koris varētu dziedāt pēc vajadzības arī svinīgos saietos, valsts svētkos, Ziemassvētkos vai pirms vēlēšanām. "Dziesmu svētkos mēs priecātos par īpašo uznācienu," bilst kora iniciatore, tūlīt gan piemetinot, ka provokācija neesot galvenais mērķis kora veidošanai. "Tikai gribam nedaudz pazemināt to šausmīgi augsto latiņu, kas uzcelta radošām vēlmēm, – lai dziedātu parastā korī, nu jau vajag bezmaz mūzikas skolas izglītību. Varbūt mūsu akcija pamudinās līdzīgus nenopietni nopietnus kolektīvus veidot arī citās pilsētās un novados."
* Mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts 2010" šogad notiks naktī no 4. uz 5. septembri ar vadmotīvu – Dari pats! Un piedalies! – un aicina iedzīvotājus iesaistīties jau tagad, kļūstot par vairāku projektu dalībniekiem vai sniedzot savu ieguldījumu to veidošanā.
***
Viedokļi
Par ko sūdzaties?
Gunta Krauja, pensionāre Dobelē:
"Sūdzēties negribu, jo esmu tāds cilvēks. Ja noticis kas slikts, jādomā labas domas. Par valdību un sliktu laiku cilvēki sūdzas, bet vai no tā kas mainās? Nav tik slikti, lai būtu jāsūdzas. Ja tev ir bēda, pašam jātiek galā ar sevi un problēmu. Jādarbojas ar gaišu domu un darbu. Man enerģiju dod puķītes dārzā. Esi pamodies sliktā noskaņojumā, bet paskaties uz puķi, cik tā skaisti zied, un stresa vairs nav. Visapkārt ir negatīvisms, un par to es gan sūdzētos." n Aigars Freimanis, sociologs: "Cilvēks mūsdienās var būt neapmierināts ar daudzām lietām. Sūdzību izsaka sev līdzīgiem vai kādam, kas stāv pāri. Ekonomiskā krīze rada sabiedrībā attiecīgu noskaņu. Cilvēkiem ir grūti izlemt, kurš ir vainīgais. Raudu koris ir skaista, ironiska ideja, kas parāda sūdzības bezjēdzību. Tam ir emocionāla nozīme – izdziedās un paliks labāk. Kad sāpe un nepatika ir izrunāta, cilvēkam paliek labāk."
Anna Žīgure, publiciste: "Es sūdzētos par Latvijas ceļiem, kuri ir ļoti sliktā stāvoklī. Vai ir labāk, ja no Rīgas lidostas varam sasniegt daudzas pilsētas ārzemēs, bet no Iecavas uz Emburgu ir problemātiski tikt? Daudzu ierēdņu attieksme pret cilvēku ir neiejūtīga. Ceru, ka pārvaldes reforma ļaus atbrīvoties no ierēdņiem, kam nerūp ne joma, ne cilvēki. Koris ir laba doma un var priecāties, ka latviešiem ir humora izjūta un pašironija – tas liecina par veselīgu tautu. Taču es domāju, ka labāk bēda jāliek zem akmeņa un pāri jāiet dziedot – tas drīzāk palīdzēs."
Evarts Melnalksnis, students: "Man sūdzēšanās saistās ar maziskumu – cilvēks, kuram nodarīts pāri, dodas pasūdzēties kādam augstākam. Sūdzēšanās vietā jābūt protestam – tu neesi lūdzēja pozīcijā, bet esi līdzvērtīgs. Protestam jābūt uzklausītam un lietām jāmainās. Sabiedrībā netrūkst lietu, pret kurām protestēt, – kaut vai par nodokļu politiku. Esmu students Latvijas Kultūras akadēmijā, un protestētu, ja samazinātu budžeta vietas un nepārdomāti apvienotu augstskolas. Raudu koris varētu būt jautra ideja. Nezinu, vai vajag bļaut, taču tas būtu īsts kiča pasākums."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
