Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 20:00
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Izdevīgā graudu cena sadārdzinās miltus un maizi. Latvijas laukos sākusies rapšu un graudu kulšana. Lauksaimnieku labo noskaņojumu par gaidāmo labo ražu pēdējās dienās gan stipri pabojāja spēcīgais vējš, lietusgāzes un krusa, kas daudzviet Zemgalē zemē noguldīja lielas sējumu platības. Viesturu pagasta zemnieku saimniecības "Mūrnieki" saimnieks Raimonds Kazbuķis (attēlā) norāda – rapši ir visriskantākā kultūra, jo nereti pēc lietus, krusas vai stipra vēja pākstīs paliek vien trešdaļa sēklu, bet naudas ieguldījums uz vienu hektāru ir aptuveni 520 lati. "Mūrniekos" izaudzētas augstas kvalitātes – ar vairāk nekā 40% lielu eļļas daudzumu – rapšu sēklas. Graudu un rapšu audzētājus šajā gadā priecē labā iepirkuma cena.Labo noskaņojumu, ko pretēji dažu ekspertu pavasarī izteiktajām graudu ražas un cenas prognozēm radīja kupli sazēlušie tīrumi, lauku saimniekiem Zemgalē pēdējās dienās pabojāja spēcīgais lietus un krusa. Piemēram, Sesavas pagasta z/s "Sniedzes" laukos krietna daļa no vēl nenokultajiem kviešiem, saimnieka Ulda Vangaļa vārdiem, "ir noguldīta tā, ka piecelt nevarēs". "Esmu jau samierinājies ar zudumiem, to lielums būs atkarīgs no dabas apstākļiem nākamajās dienās. Līdz sestdienas spēcīgajai lietusgāzei paspēju nokult aptuveni 45% kviešu, tad pārgāju uz rapsi, jo baidījos, ka krusa izsitīs no pākstīm sēklas. Pēc trešdienas ir lauki, kas izskatās kā ar asfalta rulli pārbraukti. Latvijā izveidotā agro kviešu šķirne "Fredis" gan turas samērā labi," tā U. Vangalis. Viņa saimniecībā no 850 hektāriem kviešu un rapšu patlaban ir nokulta 220 hektārus liela platība.
Otrdien Elejā, pēc saimnieku teiktā, uz vienu kvadrātmetru nolija 67, bet Viesturu pagasta Mūrnieku saimniecībā – 43 litri. Šādus rādījumus uzrāda mēraparāti zemnieku saimniecībās. Ar Mūrnieku saimnieku Raimondu Kazbuķi pirms lietusgāzes otrdien tikāmies rapšu laukā, kur darbojās divi kombaini. Saimnieks stāstīja, ka kuļot vidēji krietni vairāk nekā trīs tonnas rapšu no hektāra, bet kviešu ražu plānojot 6,5 līdz 7 tonnas lielu. Vakar telefonsarunā R. Kazbuķa balsī bija saklausāmas rūpes: "Kombaini pēc lietus nevarēja nobraukt no lauka. Šodien neko nekuļam, viss ir slapjš. Patlaban no Baltkrievijas cauri Latgalei tuvojas milzīgs negaiss. Ja būs krusa, tad, kā tepat kolēģiem Zaļeniekos, rapšu pākstis paliks tukšas. Šādi dabas apstākļi arī kviešiem samazina proteīna daudzumu," norādīja saimnieks. Viņš uzsvēra – lauksaimnieks šajā situācijā ir daudz neaizsargātāks nekā pilsētnieks. Turklāt arī apdrošināšana Latvijā nedarbojas lauksaimnieka interesēs (izmaksas viena hektāra graudu vai rapšu izaudzēšanai ir aptuveni Ls 520).
Labā ziņa saimniekiem ir labais eļļas daudzums rapsī, lielie kviešu graudi, kam vēl patlaban ir ļoti laba kvalitāte.
Negaidīti laba cena
"Pirms divām nedēļām graudu cena bija par 14 latiem zemāka un nebija iemesla cerēt, ka tā vēl kāps. Patlaban kviešu pārdošanas cena ir 110 – 125 lati par tonnu. Pērn pirmo kūlumu varēja pārdot par 75 – 80 latiem. Arī rapšu cena ir ļoti laba – 220 – 230 lati par tonnu. Mēs uzskatām, ka labo cenu nosaka biržas spekulanti, kas spēlē uz neražu Ukrainā un Krievijā. Eiropā, proti, Vācijā un Francijā, raža ir laba un graudu kvalitāte arī," norāda LPKS "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža. Tāpat kā pērn kooperatīvs pirkšot 400 000 graudu, lielāko daļu iecerēts pārdot citās valstīs.
"Patlaban īstā kulšana visā valstī vēl nav sākusies. Latgalē, kur visu laiku nebija lietus, labības kvalitāte ir laba, bet graudi sīki. Tas ietekmē pārdošanas iespējas un cenu," norāda E. Ruža. "Latraps" šajā gadā saviem biedriem piedāvā divas iespējas – pārdot rapšus un labību uzreiz par fiksētu cenu vai arī uzticēt pārdošanu kooperatīvam. Saimnieki izvēlas abas iespējas – fiksētā cena dod iespēju saņemt naudu gandrīz uzreiz. R. Kazbuķis atklāj – viņš daļu nenokulto kviešu kooperatīvam jau pārdevis par 114 latiem tonnā.
Zemgales saimnieki norāda – graudu raža un kvalitāte šajā gadā ir laba, tomēr labās ieceres jūtami var mainīt dabas apstākļi.
"Vidzemes pusē raža patlaban ir zemāka nekā pērn. Ziemāji bija ļoti vāji. Iespējams, ka vēlākie kūlumi būs labāki. Patlaban ir novākti vājākie kviešu tīrumi. Miežu kūlums neiepriecina. Rudzus vēl nekuļam. Pirmos pārdošanas līgumus jau esam noslēguši – pērn graudu cena bija 60 – 70 lati, bet patlaban 90 – 110 lati par tonnu," tā LPKS Vidzemes agroekeonomiskā apvienības direktors Indulis Jansons.
Gatavi arī pārstrādes uzņēmumi
Vakar pirmās desmit tonnas labības pieņēma arī a/s "Rīgas dzirnavnieks". No Jelgavas puses z/s "Kliģēni" atveda vairākas rudzu, bet no Lauberes pagasta "Vecpīrāgiem" vairākas kviešu kravas. Vakar veiktās analīzes uzrādīja ļoti labu graudu kvalitāti. Uzņēmuma ģenerāldirektors Sandis Jansons norādīja – kviešu cena patlaban ir līdz Ls 115, bet rudzu cena – līdz Ls 80 par tonnu. Tikpat uzņēmums gatavs maksāt arī par labas kvalitātes lopbarības graudiem. Samaksas termiņš – 30 dienas, tomēr iespējama arī individuāla vienošanās. S. Jansons norāda – pirmais miltu malums no šā gada ražas būs septembrī.
Pirmās kravas graudu pieņēmis arī "Dobeles dzirnavnieks", bet "Jelgavas dzirnavas" pērk rapsi.
***
Graudaugu sējumu platības, kopražas un ražība 2009. gadā un 2010. gada prognozes
Platības, tūkst. ha Ražība, t/ha Kopraža, tūkst. t
2009.g. 2010.g.* 2009.g. 2010.g.* 2009.g. 2010.g.*
Graudaugi 540,8 523 3,08 1663,1 1749,0
Ziemāji 294,5 283,0 3,54 1042,5 1 076,0
Ziemas kvieši 212,4 212,0 3,9 4,1 819,9 869,2
Rudzi 59 49,0 2,8 3,0 162,2 147,0
Ziemas mieži 10 10,0 2,7 2,9 27,1 34,8
Tritikāle 13,1 12,0 2,6 2,5 33,3 25,0
Vasarāji 246,3 248,0 2,5 620,6 677,8
Vasaras kvieši 73,3 80,0 3,0 3,2 216,5 256,0
Vasaras mieži 94,7 98,0 2,5 2,8 238,3 274,4
Auzas 60,6 62,0 2,3 2,3 141,4 142,6
Griķi 10 8,0 0,48 0,6 4,8 4,8
Rapsis 93,3 100 2,2 204,7 232,5
Vasaras rapsis 32,5 35,0 1,62 2,0 52,6 70,0
Ziemas rapsis 60,8 65,0 2,5 2,5 152,1 162,5
*2010. g. jūnija prognoze Avots: CSP
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
